”Patlaban mūsu divdesmit kuģu vidējais vecums ir 6 gadi, līdz ar to esam kļuvuši par vienas no starptautiskajā mērogā lielākās un modernākās flotes īpašniekiem” , “Latvijas kuģniecības” (LK) valdes  priekšsēdētājs Saimons Bleids (Simon Blaydes) uzsver gadskārtējā biznesa prezentācijā. 

“”Latvijas kuģniecība” uzņēmējdarbību veic lielākoties starptautiskā mērogā un darbojas visā pasaulē. Tādēļ arī mūs ietekmē globālās problēmas, kas skar kuģniecības tirgus visā pasaulē. Taču jāuzsver, ka mums ir krietni paveicies mūsu vidēja lieluma un “handy”  tankkuģu segmentā -  pārējiem segmentiem, tādiem kā jēlnaftas tankkuģiem, konteinerkuģiem un sauskravas kuģiem, klājas daudz sliktāk, un daudzi lieli kuģu īpašnieki jau bankrotējuši” , Bleids stāsta. LK samērā labo stāvokli viņš skaidro ar to, ka šajā kuģniecības segmentā pārsātinājuma vairs nav, kā arī parādās pārvadājuma darījumi, kas atspoguļo naftas pārstrādes rūpnīcu ekspansiju Tuvajos Austrumos un Āzijā un slēgšanu Eiropā – tirdzniecības maršruti mainās un kļūst garāki,  kas LK ir izdevīgāk.

„Uz šiem jaunajiem apstākļiem reaģējām tādējādi, ka vairumam kuģu ir ilgtermiņa frakts līgumi – patlaban lielākajai daļai kuģu ir vismaz 12 mēnešu kontrakti, kas palīdz stabilizēt naudas plūsmu. Pēdējo mēnešu laikā frakts cenas nav būtiski mainījušās. Kopš šī gada 1.ceturkšņa vidēja izmēra tankkuģu frakts cenas vien nedaudz pieaugušas, vidēji par 1,45%,” LK vadītājs piemetina.

“Trīs galvenie cēloņi grūtībām, ar ko patlaban saskaras kuģniecības tirgus, īsumā varētu tikt raksturoti šādi: kopš 2008. gada ekonomiskais klimats piedzīvojis nebijušu vājināšanos, īpaši mūsu tradicionālajos tirgos – OECD valstīs. Bez tam iepriekšējos straujā uzplaukuma gados kuģus pasūtīja milzīgos daudzumos, kam bija negatīvas sekas, jo radās kuģu pārprodukcija.  Un visbeidzot, šobrīd notiekošais – ņemot vērā pašreizējo situāciju, bankas, kas tradicionāli kreditējušas kuģus, zaudējušas jebkuru interesi investēt kuģniecības biznesā” , Bleids skaidro norises globālajā kuģniecības tirgū.

Bleids atzīst, ka no 2009. līdz 2010. gadam un arī vēl 2011. gadā LK ieņēmumi būtiski kritušies, pamatā atspoguļojot pārmaiņas LK biznesā. “2009. gadā mēs pārtraucām ekspluatēt 7 vecākus kuģus, kuri nesa zaudējumus, un uzņēmējdarbībā pamatā pievērsāmies laika frakts tirgus segmentam, lai stabilizētu ieņēmumus saistībā ar apgrūtinātajiem tirdzniecības apstākļiem.”

“Salīdzinot ar 2011. gada 9 mēnešiem, 2012. gadā ieņēmumi 9 mēnešos auguši, kas liecina par nelielu stāvokļa uzlabošanos. Mūsu EBITDA peļņas rādītājs, šķiet, labāk raksturo mūsu darbības panākumus 2012. gadā,” Bleids norādīja.  2012.gada 9 mēnešos  LK EBITDA sasniedzis USD 28,2 miljonus, kas ir turpat vai divreiz vairāk nekā visa 2011.gada EBITDA (USD 14,2 miljoni). 

Šie rezultāti, kā arī administratīvo izmaksu papildu ietaupījums pozitīvi ietekmējuši LK tīro rezultātu: šogad 9 mēnešos zaudējumi (USD 6,7 miljoni) ir daudz mazāki nekā pērnā gada 9 mēnešos (USD 17,8 miljoni). Ņemot vērā amortizācijas atskaitījumus USD 20,9 miljonu apmērā un USD 13,96 miljonu lielos procentu maksājumus, šie zaudējumi ir salīdzinoši nelieli.  

Rādītāji par 9 mēnešiem liecina arī par būtiskiem zaudējumiem no vērtības samazināšanās USD 28,2 miljonu apmērā, kas radušies, pārvērtējot 20 LK kuģus sakarā ar kuģniecības tirgus sarukumu. Tas biznesa naudas plūsmu neietekmē, taču parāda aplēses par kuģu vērtības izmaiņām.
 
“Pagājušajā gadā mūsu biznesa prezentācijā mēs teicām, ka jaunā vadība LK padarīs caurskatāmāku. To ļoti uzskatāmi pierāda kaut vai tas, ka kopš pavasara esam sākuši ik ceturksni publiskot flotes vidējās frakts likmes. Šis jautājums „Latvijas kuģniecībai” laikā no 2003./2004.gada  līdz 2010.gada beigām bijis visai būtisks juridiskā ziņā, un mums šķiet, ka šo cenu publiskošana liecina par caurskatāmu un atbildīgu biznesa praksi, kuru uzņēmums ieviesis” , Bleids papildina.

 “Mēs kā uzņēmums esam darījuši visu iespējamo, lai LK nodrošinātu veiksmīgas nākotnes izredzes, taču patlaban lielais vairums svarīgāko faktoru, kuri nosaka mūsu uzņēmuma atlabšanu, vairs nav īsti mūsu rokās” , Saimons Bleids atzīst. Biznesa prezentācijā viņš norāda uz pieciem priekšnoteikumiem „Latvijas kuģniecības” turpmākai veiksmīgai darbībai: nepieciešams, lai atsāktos tautsaimniecības izaugsme un aktivitāte, īpaši OECD valstīs. Otrkārt, pieprasījumam pēc tankkuģiem jāpārsniedz piedāvājums. Treškārt, tirdzniecības maršrutiem un augošajiem naftas pārstrādes tirgiem būtu jāveicina ilgāki un tālāki reisi, tādējādi pieaugs pārvadājumu vienības cenas, kas radīs pieprasījumu pēc kuģniecības pakalpojumiem. Ceturtkārt, nepieciešams, lai lielākie klienti turpinātu paaugstināt savus standartus un pieprasītu kvalitatīvākus kuģus. LK ir pilnībā gatava pildīt šos paaugstinātos standartus un pārspēt konkurentus. Un, visbeidzot, veiksmīga būtisku summu atgūšana, ko LK cenšas panākt ar dažādu juridisku prasību celšanu gan Latvijā, gan citās jurisdikcijās.

Par AS „Latvijas kuģniecība”
AS „Latvijas kuģniecība” (NASDAQ OMX RIGA: LSC1R)  ir starp lielākajiem pasaules kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos un pēc naftas produktu pārvadājumu apjoma atrodas vadošajās pozīcijās starp līdzīgām kompānijām Ziemeļeiropā. Uzņēmumam pieder 20 moderni kuģi, nodrošinot darbu vairāk nekā 700 profesionāliem un augsti kvalificētiem jūrniekiem no Latvijas. LK flotes kopējā kravnesība ir 957 974 DWT un flotes vidējais vecums nepārsniedz 6 gadus. Visi kuģi saņēmuši ISM (International Safety Management) sertifikātus.

Ilze Nagla
Sabiedrisko attiecību vadītāja
AS „ Latvijas kuģniecība”
Tel 29267454, 67715914
Epasts ilze.nagla@vnafta.lv