AS Latvijas kuģniecība (NASDAQ OMX RIGA: LSC1R) (turpmāk – LK) pirmo reizi publiskojusi savu kuģu frakta likmes. Pašreizējai uzņēmuma vadībai 2011.gadā izdevies frakta likmes palielināt salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad uzņēmumam bija cita valde.
Pols Tomass (Paul Thomas), Latvijas kuģniecības valdes loceklis uzsver, ka publiskai akciju sabiedrībai ir svarīgi būt caurspīdīgai un sniegt vispusīgu informāciju par uzņēmumu visām ieinteresētajām pusēm, it īpaši ieguldītājiem. Uzņēmuma valde uzskata, ka tā ir laba biznesa prakse un LK katru ceturksni publiskos šādu informāciju.
2011.gadā Latvijas kuģniecības vidējā izmēra tankkuģu (12 MR tipa tankkuģi ar 52 tūkstošu tonnu kravnesību) vidējā frakta likme bija 12 882 USD dienā, kas ir par 8.7% augstāka nekā 2010.gadā.
Savukārt „handy” tankkuģu (7 „handy” tankkuģi ar kravnesību 37 tūkstoši tonnu katrs) vidējā frakta likme 2011.gada bija 11 216 USD dienā, kas ir par 4.6% augstāka nekā 2010.gadā.
LK rādītāji ir ļoti labi salīdzinājumā ar citām pasaules kuģniecībām attiecīgajā segmentā visu 2011.gadu, kā arī pēdējā ceturksnī.
Vienīgais tankkuģis, kam pēdējā gada laikā ir samazinājusies frakta likme, ir “panamax” tipa tankkuģis „Rīga” ar 68 tūkstošu tonnu kravnesību. Tā vidējā frakta likme 2011.gadā bija USD 13 623 dienā, kas ir par 28% mazāk nekā gadu iepriekš. Ienākumu samazināšanos no tankkuģa „Rīga” fraktēšanas ietekmējis gan kuģa vecums (tas nolaists ūdenī 2001.gadā), gan pieprasījuma samazināšanās pēc šāda izmēra tankkuģu pakalpojumiem visā pasaulē. Līdzīga tendence vērojama arī citu līdzīgu kuģu īpašnieku ienākumos, jo samazinājies pieprasījums pēc tālajiem pārvadājumiem, it īpaši no naftas pārstrādes rūpnīcām austrumos uz rietumu valstīm.
Pols Tomass, Latvijas kuģniecības valdes loceklis skaidro, ka pēdējos gados pasaulē ir krities pieprasījums pēc naftas produktiem, it īpaši attīstītajās rietumu valstīs, kā arī pieaudzis tankkuģu skaits, ko radīja lielais kuģu pasūtījums pirms pasaules ekonomiskās krīzes. Tas ir radījis zaudējumus visiem kuģu īpašniekiem.
Tomēr Latvijas kuģniecības vadībai ir izdevies panākt frakta likmju pieaugumu pēdējā gadā. LK varēja uzlabot savu ienākumu plūsmu pateicoties valdes locekļu pieredzei kuģniecības biznesā un savu darbinieku augstajam profesionālismam.
Pols Tomass, LK valdes loceklis uzsver: “Uzņēmuma jaunā valde nodrošina, ka uzņēmumā tiek ievēroti stingri un augsti korporatīvās pārvaldības principi. Vairs nenotiek nekādas manipulācijas ar frakta likmēm un netiek izmantoti negodīgu brokeru pakalpojumi”. Šobrīd Londonā notiek tiesvedība, lai atgūtu USD 135 miljonus, kas uzņēmumam izkrāpti caur negodīgām kuģu fraktēšanas shēmām laika posmā no 2003.gada līdz 2005.gadam. LK cer, ka tiesvedības rezultātā Latvijas kuģniecībai izdosies šo naudu tuvākajos pāris gados atgūt.
Pols Tomass intervijā laikrakstam “Dienas bizness” skaidro, ka īstermiņā uzņēmums nevarēs maksāt dividendes saviem akcionāriem, jo tam ir 25 miljonu latu lieli zaudējumi 2011.gadā.
 

Vidējais LK flotes neto LNE (laika nomas ekvivalents), USD/dienā