Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
Piekrītu
Sabiedrības komentārs gada pārskatam
Emitents Ditton pievadķēžu rūpnīca, AS (391200LSGSVWPZW6LL87)
Veids Būtiski notikumi
Valoda LV
Statuss Publicēts
Versija
Aktuālā (1)
Datums 2012-04-29 13:57:12
Versijas komentārs
Teksts
2012.gada 29.aprīlī AS „Ditton pievadķēžu rūpnīca”, turpmāk – Sabiedrība, publicēja Sabiedrība revidēto gada pārskatu ar revidenta SIA „Deloitte Audits Latvia”, turpmāk – Revidents, ziņojumu.
Revidenta ziņojumā norādīti daži spriedumi attiecībā uz Sabiedrību, kuri pēc Padomes un Valdes domām, ir būtiska informācija priekš akcionāriem un iespējamajiem ieguldītājiem.
Šajā sakarā Padome un Valde uzskata par nepieciešamu, izpildot Finanšu instrumentu tirgus likuma 59.pantu, publicēt sekojošus skaidrojumus.
 
1. Par neiespējamību veikt ticamu un garantētu Sabiedrības ieguldījumu nākamo periodu tirgos efektivitātes un rezultativitātes novērtējumu.
Apstākļos, kad pasaules ekonomika nav pabeigusi izeju no globālās ekonomiskās recesijas un, pēc daudzu ekonomikas analītiķu domām, pasaules ekonomiku sagaida krīzes „otrais vilnis”, kad defolta problēmas skar iepriekš labvēlīgas valstis, kad aktuāls kļūst jautājums sakarā ar ievērojama ekonomikas reālā sektora pieauguma trūkumu, kad vairāk attīstītās pasaules kopienas valstis ir spiestas palielinās fondus krīzes parādību pārvarēšanai (SVF, ECB), kad tas viss notiek uz augsta bezdarba  un zema patēriņa līmeņa fona, kas nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, izdarīt ticamas un ilgtermiņa tirgus prognozes ilgstošai perspektīvai nav iespējams.
Šajā ziņā Revidenta secinājumi pilnībā sakrīt ar Sabiedrības nostāju, kura izklāstīta gada pārskata Vadības un Padomes ziņojumos, kā arī iepriekš tika atklāta Sabiedrības strapperiodu pārskatu pielikumos.
Tai pašā laikā, analizējot Sabiedrības ieguldījumu nākamo periodu tirgos aspektu, ir jāatzīst, ka Sabiedrības prognozes par saprātīgu perspektīvu pilnībā  attaisnojās. Par to liecina Sabiedrības 2011.gada darbības rezultāti, kā arī tas, ka Sabiedrība ir saglabājusi un nostiprinājusi savu pozīciju šajos tirgos.
Protams, komercdarbības riski vienmēr ir aktuāli. Protams, Sabiedrība nevar aprobežot savu darbību tikai ar Latviju un objektīvi apstākļi prasa tās klātbūtni citos tirgos un ar dažādu riska pakāpi. Risku pastāvēšana nenozīmē, ka Sabiedrībai jāizbeidz darbību līdz brīdim, kamēr priekš Sabiedrības izveidosies kāds ideāls tirgus, ar absolūtām garantijām un aizsardzību. Šādu apstākļu tirgū nebūs nekad.
Sabiedrībai ir spiesta darboties un tā darbosies visos tirgos, maksimālu ņemot vērā, prognozējot un vadot riskus. Šajā sakarā Sabiedrība ir solidāra  ar Revidentu tajā, ka šie tirgus riski un nosacījumi ir dinamiski, tos nav iespējams paredzēt ilgtermiņā un precīzās robežās, bet nepieciešams pastāvīgi analizēt šo dinamiku un savlaicīgi koriģēt Sabiedrības politiku, tai skaitā izmantojot Sabiedrības ieguldījumus nākamo periodu tirgos.
Sabiedrība tādu darbību veic pastāvīgi.
 
2. Par uzkrājumiem Sabiedrības debitoru saistībām ar augstu risku.
Saskaņā ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību normām lēmums par uzkrājumiem attiecas uz pašas kapitālsabiedrības kompetenci. Ekspertu institūciju spriedumi – tās ir rekomendācijas Sabiedrībai, kā arī uzmanības akcentēšana uz tiem apstākļiem, kurus sistemātiski jākontrolē. Protams, Sabiedrība ir pateicīga par tāda veida eksperta rekomendācijām un akcentēšanu un tās ir pieņemtas zināšanai.
Tai pašā laikā pastāvošie objektīvie apstākļi nerada, pēc Sabiedrības domām, reālu nepieciešamību pēc uzkrājumiem Revidenta apzīmētajiem debitoru parādiem.
Lēmumam par uzkrājumiem nepieciešama formāla pazīme (līdzēju saskaņoto maksājumu termiņu kavējumi) un neformāla subjektīvā pazīme (augsta debitoru parāda neatgriešanas risku varbūtība).
Dotajā konkrētajā gadījumā formālas pazīmes nav un parādi nav nokavēti pēc maksājumu termiņiem. Akcionāriem un ieguldītajiem ir būtiski un svarīgi, ka šie parādi nav ilgtermiņa, attiecas uz Sabiedrības saimniecisko darbību un darījumiem 2011.gada oktobrī-decembrī. Akcionāriem un ieguldītajiem būtiski un svarīgi arī tas, ka pēc stāvokļa uz 2012.gada 25.aprīli 45% no šīm saistībām jau apmaksātas.
Turklāt, gada pārskatu likuma 37.apnts paredz uzkrājumus nevis debitoru parādiem vispār, bet tikai tai daļai, kura pēc uzņēmuma novērtējums ir šaubīga vai nedroša. Atmaksas dinamika liecina par tādu debitoru parādu neesamību un šo apstākli Revidents, diemžēl, nav ņēmis vērā.
Vislielākais Sabiedrības parādnieks ir Latvijas Republikas juridiska persona, kurai pieder aktīvi (nekustamais īpašums, akcijas), sakarā ar ko, kā arī tās reputāciju Sabiedrība nesaskata augstu riska varbūtību, ka šis parādnieks neatmaksās parādu (tā kā kopējā parāda summa nepārsniedz Finanšu instrumentu tirgus likuma 59.pantā minēto kritēriju, informāciju par partneri netiek prasīts atklāt).
Šajos apstākļos uzkrājumi ir nelietderīgi, citādi būtu jāatzīst tādu uzkrājumu nepieciešamību jebkurām saimnieciskās-komerciālās darbības operācijām, piemēram, kontiem un norēķiniem Latvijas bankās, tā kā novērtēt tādu operāciju riskus, piemēram kā Latvijas Krājbankas straujā sabrukšana, pārtraucot norēķinus un zaudējot ieguldījumus, arī iepriekš nav iespējams.
Tai pašā laikā Sabiedrība analīzēs parādsaistību izpildi un ja paradīsies pazīmes, pēc kurām šie uzkrājumi būs objektīvi nepieciešami, tie bez šaubām tiks veikti.
 
Valde un Padome
Pielikumi
© 2024 Latvijas Banka