2010.gads akciju sabiedrībai „Latvijas kuģniecība” (tālāk tekstā – Latvijas kuģniecība vai LK) ir bijis vētrains un izaicinājumiem bagāts. Sākot no janvāra LK lielākais akcionārs akciju sabiedrība „Ventspils nafta” un citi akcionāri vairākkārtēji pieprasīja sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci. Sapulces mērķis bija veikt izmaiņas padome sastāvā un pēc tam arī valdes sastāvā, lai nodrošinātu, ka šīs pārvaldes institūcijas darbojas visu sabiedrības akcionāru interesēs. Pēc daudziem pieprasījumiem un vairāku jau izsludinātu akcionāru sapulču atcelšanas akcionāru sapulce beidzot tika noturēta 2010.gada 17.decembrī un tai sekoja vēl viena akcionāru sapulce 2011.gada 28.janvārī. Šobrīd padome pārstāv visu LK akcionāru intereses un darbojas 11 padomes locekļu sastāvā: padomes priekšsēdētājs: Saimons Bodijs (Simon Boddy), padomes priekšsēdētāja vietnieks: Mihails Dvoraks (Mikhail Dvorak), padomes locekļi: Kristofs Teofanis Matsakos (Christophe Theophanis Matsacos), Rubils Jilmazs (Rubil Yilmaz), Vladimirs Egers (Vladimir Egger), Džaveds Ahmeds (Javed Ahmed), Marks Morels Vērs (Mark Morrell Ware), Olga Pētersone, Oļegs Stepanovs, Mārtiņš Kvēps, Sergejs Šutovs (Serguei Choutov). Jaunievēlēta padome ir arī veikusi būtiskas izmaiņas valdes sastāvā un Latvijas kuģniecības valde šobrīd darbojas 4 valdes locekļu sastāvā – valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Pols Tomass (Paul Thomas) un valdes locekļa pienākumus pilda Maikls Kings (Michael Main King), Ašlejs Nīls (Ashley John Neale) un Kristofers Kernons (Christopher James Kernon).

2010.gada 17.decembra ārkārtas akcionāru sapulce un 2011.gada 28.janvāra ārkārtas akcionāru sapulce pieņēma lēmumus par prasību celšanu pret bijušajiem AS „Latvijas kuģniecība” padomes locekļiem Māri Gaili, Kārli Boldiševicu, Gunti Ločmeli, Uldi Pumpuru, Olgu Pētersoni, Vladimiru Solomatinu, Ansi Sormuli, Normundu Staņēviču, Andri Vilcmeieru, Svenu Zālīti, Miku Ekbaumu un Volodymyr Koshkul par AS „Latvijas kuģniecība” nodarīto zaudējumu atlīdzību un lēmumus par prasību celšanu pret bijušajiem AS „Latvijas kuģniecība” valdes locekļiem Imantu Sarmuli, Edvīnu Bērziņu, Andri Linužu un Raivi Veckāganu par AS „Latvijas kuģniecība” nodarīto zaudējumu atlīdzību. Šobrīd norit intensīvs darbs pie prasību sagatavošanas.

Pagājušo gadu Latvijas kuģniecības koncerns ir noslēdzis ar zaudējumiem 123.92 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir vairāk kā 2009. gadā, kad zaudējumu apmērs sasniedza 90.26 miljonus ASV dolāru. Lielākā daļa zaudējumu saistīta ar uzkrājumu izveidošanu atbilstoši Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem: (1) četrām Korejas kuģu būves rūpnīcā „Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd.” pasūtītajām kuģu jaunbūvēm 48.52 miljonu ASV dolāru apmērā, (2) SIA „LASCO Investment” debitoru parādam 45.43 miljonu ASV dolāru apmērā, (3) ieguldījumam SIA „NAFTA Invest” kapitāla daļās 5 miljonu ASV dolāru apmērā un (4) novecojušajam kuģim „Indra” 4.48 miljonu ASV dolāru apmērā. Administratīvās izmaksas samazinājās no 28.49 miljoniem ASV dolāru 2009. gadā līdz 21.46 miljoniem ASV dolāru 2010. gadā. Neskatoties uz piesardzīgas stabilitātes atgriešanos pasaules kuģošanas tirgos gada otrajā pusē, ienākumi no kuģu frakts ne tuvu nebija pietiekami, lai nosegtu visas LK administratīvās izmaksas un tas bija viens no iemesliem, kāpēc bija nepieciešams veikt izmaiņas padomes un valdes sastāvā.

LK koncerna kopējā aktīvu vērtība ir samazinājusies no 964.41 miljona ASV dolāru 2009. gadā līdz 699.72 miljoniem ASV dolāru 2010. gadā. Šāds būtisks aktīvu samazinājums skaidrojams ar: (1) uzkrājumiem, kā minēts iepriekšējā rindkopā (2) meitas sabiedrības SIA „LASCO Investment” izslēgšanu no koncerna konsolidētās finanšu uzskaites 114.91 miljonu ASV dolāru apmērā, jo šī sabiedrība atzīta par maksātnespējīgu ar 2011. gada 3.janvāra tiesas lēmumu (3) ievērojamu depozītu un naudas līdzekļu samazinājumu (88.61 miljons ASV dolāru), kas izmantots SIA „NAFTA Invest” kapitāla daļu iegādei un sabiebrības naudas plūsmas nodrošināšanai, kā arī (4) kuģu aktīvu nolietojumu 26.61 miljonu ASV dolāru apmērā. Izrietoši, LK koncerna pašu kapitāls ir samazinājies no 454.77 miljoniem ASV dolāru gadu iepriekš līdz 334.16 miljoniem ASV dolāru 2010. gada 31. decembrī. Būtiski samazinājušās ir saistības – no 509.64 miljoniem ASV dolāru 2009. gadā līdz 365.56 miljoniem ASV dolāru 2010. gada beigās. Saistību samazinājums ir skaidrojams arī ar SIA „LASCO Investment” izslēgšanu no koncerna konsolidētās finanšu uzskaites. Uz 2010. gada 31. decembri pašu kapitāla īpatsvars koncerna kopējos aktīvos ir 48%, bet saistības sastāda 52%. Gadu iepriekš šī attiecība bija 47% un 53%.

Latvijas kuģniecības akcijas atrodas publiskajā apgrozībā un ir iekļautas NASDAQ OMX Riga Oficiālajā sarakstā. 2010. gadā LK akciju cena ir samazinājusies no 0.41 LVL gada sākumā līdz 0,38 LVL gada beigās, lai arī perioda vidū, tirgus nosakņojumam nedaudz uzlabojoties, akciju cena sasniedza 0.52 Latvijas latus. Kopumā gada laikā Latvijas kuģniecība akcijas ierindojās starp vistirgotākajām - biržā veikti 2 462 darījumi ar 5.06 miljoniem akciju 2.03 miljonu LVL vērtībā, kas sastāda 48% no visiem darījumiem, kas atskaites periodā veikti ar NASDAQ OMX Riga Oficiālā saraksta akcijām, rēķinot pēc tirgoto akciju skaita. 2010. gada 31. decembrī Latvijas kuģniecība akciju kapitalizācija NASDAQ OMX Riga sasniedza 75.8 miljoni latu.

2010. gada beigās Latvijas kuģniecības koncerna komerciālajā vadībā esošajā flotē ietilpa 21
tankkuģis, no kuriem 18 kuģi ir Latvijas kuģniecības koncerna īpašums, bet 3 tankkuģi pieder citiem kuģu īpašniekiem. 2010.gada 31.decembrī LK flotes kopējā kravnesība bija 0.96 miljoni DWT un flotes vidējais vecums samazinājās līdz 5 gadiem. 2010.gada laikā LK pārdeva septiņus novecojušos tankkuģus un beidzoties laika nomas līgumam, atdeva īpašniekam vienu nomāto kuģi.

2010.gada laikā Latvijas kuģniecības tankkuģu flote, galvenokārt, bija nodarbināta laika nomā. Lai arī rezultāts no kuģu darbības bija pozitīvs un sasniedza 12.69 miljonus ASV dolāru, Latvijas kuģniecības koncerna neto reisu rezultāts 2010.gadā ievērojami atpalika no iepriekšējā gada rezultāta (148.91 miljoni ASV dolāru) un sasniedza 88.31 miljonu ASV dolāru, tādējādi summāri no gada sākuma atspoguļojot negatīvo situāciju kuģošanas tirgos.

Lai arī ir vērojamas pazīmes optimismam nākotnē, šobrīd kuģošanas industriju turpina ietekmēt vispārīgā pasaules ekonomiskā situācija, kas tiešā veidā skar kuģu cenas. Tāpēc Latvijas kuģniecība ir izveidojusi uzkrājumu četrām kuģu jaunbūvēm, kas pasūtītas Korejas kuģu būves rūpnīcā „Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd.”. LK pieliks visas pūles kuģu jaunbūvju programmas realizēšanā vislabākajā iespējamā veidā no kompānijas un tās akcionāru interešu viedokļa.

Papildu informācija:
Elīna Dobulāne
Preses sekretāre
AS „Latvijas kuģniecība”
Tālr. 25959447
E-pasts: elina.dobulane@lscgroup.lv