Akciju sabiedrības „Latvijas kuģniecība” (LK) koncerna mātes sabiedrības bruto peļņa 2009.gadā sasniegusi 4,5 miljonus latu, neto apgrozījumam veidojot 7,4 miljonus latu, liecina LK 2009.gada revidētais pārskats, kuru plānots apstiprināt LK ārkārtas akcionāru sapulcē 2010.gada 17.decembrī.

 

Tajā pašā laikā LK koncerna mātes sabiedrības neto zaudējumi 2009.gadā ir sasnieguši 17,6 miljonus latu, un šo zaudējumu vienīgais iemesls ir mātes uzņēmuma bilancē atspoguļotais uzkrājums 20,3 miljonu latu apmērā, kas izveidots ieguldījumiem ar pamatdarbību nesaistītajos segmentos, konkrēti – nekustamā īpašuma jomā. LK vadības mērķtiecīgos centienus nodrošināt uzņēmuma stabilu finansiālo situāciju sarežģītajos globālā kuģošanas tirgus un finanšu krīzes apstākļos apliecina arī fakts, ka LK administratīvās izmaksas 2009.gadā ir samazinātas par 38% salīdzinājumā ar 2008.gadu.

 

Diemžēl jānorāda, ka nepieciešamība veidot uzkrājumu ieguldījumiem nekustamā īpašuma segmentā ir tieši saistīta ar LK lielākās akcionāres AS “Ventspils nafta” (VN) nevēlēšanos rast risinājumu pašas radītajai situācijai, 2008.gada nogalē iniciējot sev piederošo nekustamā īpašuma objektu pirkuma-pārdevuma darījuma noslēgšanu ar LK meitas sabiedrību “LASCO Investment” (LI) par cenām, kas jau ilgstoši neatbilst reālajai situācijai nekustamā īpašuma tirgū. Saņemot lielāko daļu maksājuma summas no LK meitas sabiedrības LI šā darījuma ietvaros, VN izmaksāja saviem akcionāriem dividendes 50 miljonu latu apmērā, no kurām lielāko daļu ieguva Kipras kompānija “Euromin Holdings (Cyprus) Limited”, kura publiski tiek dēvēta par “Vitol” grupas uzņēmumu. Faktiski izņemot naudu no LK meitas sabiedrības, dividendes saņēma VN akcionāri, apejot citu LK akcionāru iespējas gūt ienākumus no saviem ieguldījumiem LK.

 

LK jau iepriekš vairākkārt informējusi savus ieguldītājus un vērtspapīru tirgu uzraugošās institūcijas par centieniem samazināt potenciālos zaudējumus, mēģinot uzsākt konstruktīvas un lietišķas sarunas ar VN par nekustamā īpašuma darījuma restrukturizāciju, lai nodrošinātu LK meitas sabiedrības LI turpmāku maksātspēju un darbību ilgtermiņā, kā arī LK un VN visu akcionāru interešu ievērošanu. Starp LK un LI rakstiskajiem priekšlikumiem VN bija gan aicinājums atteikties no atlikušās maksājuma daļas pieprasīšanas gandrīz 40 miljonu eiro apmērā, ievērojot kritisko situāciju nekustamā īpašuma tirgū un tā reālās cenas, gan arī lūgums rast cita veida iespēju iesaistīties situācijas stabilizācijā, piemēram, VN vai tās lielākajam akcionāram “Euromin”, kas publiski sevi sauc par “Vitol” grupu, ar finanšu ieguldījumiem kļūstot par LK investoru. Pretēji jebkādiem labas prakses principiem LK vēl līdz šim brīdim nav saņēmusi nevienu atbildi uz saviem rakstiskajiem priekšlikumiem minētajā kontekstā. VN bezatbildīgā izvairīšanās no pašas daļēji radītās situācijas risinājuma ir iemesls LK 2009.gada revidēto pārskatu sagatavošanas ieilgšanai.

 

VN apzinātas bezdarbības rezultātā, ignorējot faktu, ka tikai un vienīgi LI maksājums deva iespēju VN akcionāriem izmaksāt dividendes, LI bija spiests vērsties tiesā ārpustiesas tiesiskā aizsardzības procesa nodrošināšanai, ko tiesa uz divu gadu termiņu apstiprināja 2010.gada 7.oktobrī.

 

Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī masu medijos plaši izskanējušo informāciju par VN naftas izsūknēšanas plāniem no citai VN koncerna sabiedrībai piederošā naftas cauruļvada, LK šobrīd ir guvusi pilnīgu pārliecību par VN patiesajiem mērķiem, kas acīmredzot saistīti ar maksimāli lielu finanšu līdzekļu iegūšanu no koncerna uzņēmumiem, nerēķinoties ne ar to darbības iespējamību ilgtermiņā, ne arī nepieciešamo finanšu situācijas stabilizēšanu.

 

LK vēlreiz uzsver, ka no savas puses ir darījusi visu iespējamo LK koncerna darbības optimizēšanai un finanšu rezultātu uzlabošanai. Jāsecina, ka VN būtībā ir slēpusi no saviem akcionāriem faktu, ka, uz LK rēķina saņemot dividendes, bet nerestrukturizējot nekustamā īpašuma darījumu, tai vēlāk nāksies iegrāmatot būtiskus zaudējumus. LK patlaban aktīvi strādā, lai pabeigtu 2009.gada konsolidētā revidētā pārskata sagatavošanu.

 

2009.gada beigās AS „Latvijas kuģniecība” koncerna komerciālajā vadībā esošajā flotē ietilpa 28 tankkuģi (divi no tiem ir citiem kuģu īpašniekiem piederošie kuģi). Lai paaugstinātu koncerna tankkuģu flotes konkurētspēju starptautisko jūras kravu pārvadājumu tirgos, tika turpināta novecojušās flotes daļas realizācija. Pārskata periodā īstenota arī flotē ietilpstošo divu gāzvedējkuģu pārdošana.

 

Visas AS „Latvijas kuģniecība” akcijas atrodas publiskajā apgrozībā un ir iekļautas NASDAQ OMX Riga Oficiālajā sarakstā. Pastāvot negatīvām makroekonomiskām tendencēm Baltijas vērtspapīru tirgos, 2009. gadā AS „Latvijas kuģniecība” akciju cena ir samazinājusies no LVL 0,66 gada sākumā līdz LVL 0,40 gada beigās, lai arī perioda vidū, tirgus noskaņojumam nedaudz uzlabojoties, akciju cena sasniedza pat LVL 0,69. Kopumā gada laikā AS „Latvijas kuģniecība” koncerna akcijas ierindojās starp vistirgotākajām - biržā veikti 2 591 darījumi ar 3,96 miljoniem akciju 1,91 miljona Latvijas latu vērtībā. Tomēr arī šādi likviditātes rādītāji neatspoguļo AS „Latvijas kuģniecība koncerna akciju reālo vērtību un ir uzskatāmi par zemiem, ņemot vērā niecīgo darījumu skaitu un faktu, ka mazāk nekā 100 darījumos tirgoto akciju kopsumma veido vairāk par divām trešdaļām no kopējā tirgoto akciju skaita un vērtības. 2009. gada 31. decembrī AS „Latvijas kuģniecība” koncerna akciju kapitalizācija NASDAQ OMX Riga sasniedza 80 miljonus Latvijas latu, salīdzinot ar pašu kapitāla vērtību 222 miljoni LVL.

 

 

 

Papildu informācija:

Ģirts Apsītis

Valdes priekšsēdētāja palīgs

AS „Latvijas kuģniecība”

Tālr. 67020126

E-pasts: ir@lscgroup.lv