AS Ventspils nafta informē, ka saņēmusi no meitas uzņēmuma SIA LatRosTrans paziņojumu par naftas cauruļvada remontdarbiem, kas lasāms zemāk. Ventspils
nafta arī norāda, ka pašlaik vēl nav uzsākti nekādi naftas izsūknēšanas darbi no LatRosTrans naftas cauruļvada un nav notikuši ar to saistīti darījumi.

Droša un funkcionējoša cauruļvada infrastruktūra ir galvenā LatRosTrans prioritāte

SIA „LatRosTrans” (LRT) naftas cauruļvadu diagnostika un remontdarbi, kā arī ar tiem saistītā naftas izsūknēšana no cauruļvadiem ir tehnoloģisks process, lai nodrošinātu cauruļvadu sistēmas tehniski drošu konservāciju un sagatavotu to darbībai nākotnē, tādējādi radot iespēju turpināt naftas un naftas produktu tranzīta biznesu Latvijā.

Maģistrālajos naftas cauruļvados Polocka-Ventspils un Polocka-Mažeiķi, kas atrodas Latvijas teritorijā, esošā tehnoloģiskā nafta ir LRT īpašums un saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir uzskatāma par paša cauruļvada „piederumu”, jo nodrošina tā darbību. Kopš 2003.gada, kad tika pārtraukta naftas transportēšana pa cauruļvadu uz Ventspili, LRT ir finansiāli atbildīga par cauruļvada uzturēšanu, tehnoloģiskās naftas saglabāšanu, ekoloģiskajiem standartiem, kas noteikti ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī ir vienīgais infrastruktūras uzņēmums Latvijas Republikā, kas veic nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par nestrādājošu maģistrālo cauruļvadu kā par inženiertehnisku būvi.

Latvijas naftas un naftas produktu tranzītbiznesa attīstība un nākotnes perspektīvas lielā mērā ir atkarīgas no LRT integrēšanās starptautiskajās pārrobežu maģistrālo cauruļvadu sistēmās. Uzņēmums jau kopš 2002.gada ir darbojies ar ievērojamiem zaudējumiem, kas tieši saistīts ar naftas cauruļvada dīkstāvi un ar tā drošu lietošanu un uzturēšanu saistītajiem izdevumiem. Kopējie uzkrātie zaudējumi sasnieguši 45 miljonus latu.

„Ja kādam patiešām rūp naftas tranzītbiznesa saglabāšana un attīstība Latvijā, tad satraukties vajadzētu nevis par naftas izsūknēšanu jeb izspiešanu no LRT cauruļvada, kas ir normāls tehnoloģisks process un vērsts uz uzņēmuma aktīvu saglabāšanu un attīstību, bet gan par vienīgo, Latvijā esošo uzņēmumu, kurš nodrošina naftas un naftas produktu transportēšanu pa maģistrāliem cauruļvadiem. Es ceru, ka neviens Latvijā nav ieinteresēts, lai augsto uzturēšanas izdevumu dēļ, uzņēmums varētu tikt novests līdz maksātnespējai, kā rezultātā pārtraucot ne tikai naftas, bet arī naftas produktu tranzītu Latvijā, izmantojot maģistrālos cauruļvadus,” komentē Igors Stepanovs, LRT valdes loceklis. Igors Stepanovs uzsvēra, „ka šis ir būtisks attīstības solis Latvijai. Nafta, kas atrodas cauruļvadā, pieder LatRosTrans un naftas īpašnieka rokās ir likumiskas tiesības pieņemt lēmumu, kurā brīdī uzņēmumam ir nepieciešami papildus finanšu resursi, lai uzlabotu uzņēmuma finansiālo stāvokli, saglabātu kvalificētu darbaspēku un pastiprināti koncentrētos uz biznesa paplašināšanu pašreizējos ievērojamas konkurences apstākļos tranzīta biznesa tirgū.”

Izsūknētās naftas vietā pēc cauruļvada atbrīvošanas tiks ievadīts slāpeklis – inertas gāzes maisījums, kas ir drošāks un videi draudzīgāks cauruļvada pildījums par naftu. Jēlnaftas uzturēšana nefunkcionējošā naftas cauruļvadā ilgtermiņā var radīt paaugstinātu korozijas un potenciālas ekoloģiskas katastrofas risku, tādēļ vēl jo vairāk ir svarīgi nomainīt cauruļvadā esošo naftu pret slāpekli, kas ir daudz piemērotāks cauruļvada konservācijai. Pabeidzot naftas cauruļvada diagnostiku un remontdarbus, to nākotnē būs iespējams izmantot naftas vai naftas produktu, pat gāzes transportēšanai, tādējādi nodrošinot Ventspils iedzīvotājus ar gāzes padevi. LRT ir ieinteresēts šīs infrastruktūras saglabāšanā un aktīvā izmantošanā turpmākā nākotnē.

Pašreizējos konkurences apstākļos, LRT par savu uzdevumu izvirzījis augstas kvalitātes un drošu pakalpojumu nodrošināšanu, lai sniegtu būtisku atbalstu Latvijas lomas nostiprināšanai starptautiskajā tranzīta biznesā. Šajā kontekstā būtiski atzīmēt, ka jau 2010.gada novembrī dīzeļdegvielas apjoms, kas transportēts pa LRT cauruļvadu, sasniedzis 5 miljonu tonnu, kas ir par 30% vairāk nekā kopējais pagājušajā gadā transportētais apjoms. LRT cer turpināt palielināt šo apjomu arī 2011.gadā.