Pagājušās nedēļas divi pārsteidzoši notikumi Rīgā vērotājam no malas klaji demonstrē, ka Latvijā, kas nes Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts godu, nav iespējams veikt normālu komercdarbību un tās „līderu” biznesa prakse tālu atpaliek no Rietumu demokrātijas standartiem.

Pirmkārt, kopš 2009. gada aprīļa līdz pat šim brīdim nav notikusi neviena Latvijas kuģniecības (LK) akcionāru sapulce. Šī tendence turpinājās arī pagājušajā nedēļā, kad uzņēmuma vadība pārcēla 8. oktobrī paredzēto LK ārkārtas akcionāru sapulci. Par sapulces mērķiem un nepieciešamību samazināt LK padomes izmaksas (bez padomes locekļu skaita izmaiņām, tādējādi nekādā veidā neapdraudot valsts pārstāvniecību uzņēmuma vadībā) Ventspils nafta (VN) informēja jau pagājušajā nedēļā izplatītajā paziņojumā. VN vadība joprojām uzsver, ka nav nepieciešamas izmaiņas padomes locekļu skaitā, bet gan padomes izmaksās un veidā, kā uzņēmums tiek vadīts, lai no negodā krituša uzņēmuma, LK atkal varētu atgriezties pie normālas biznesa prakses un kļūt par uzņēmumu, ar ko Latvija var lepoties. Publisku akciju sabiedrību likumiskie īpašnieki ir to akcionāri, tāpēc šo akciju sabiedrību vadībai ir pienākumi iesaistīt akcionārus būtisku lēmumu pieņemšanā un uzņēmuma darbības izvērtēšanā.

LK ēkas iežogošana ar dzeloņstieplēm bija otrs pārsteidzošais pagājušās nedēļas notikums. Šādu rīcību nevar uzskatīt par pieņemamu no publiskas akciju sabiedrības, kuras īpašnieki ir akcionāri (tai skaitā Latvijas valsts) un kura vēl nav apstiprinājusi 2009. gada finanšu pārskatus.

Šokējoši, ka Latvija, kas ir pilntiesīga ES dalībvalsts, nevar garantēt investīciju drošību un investoru tiesību ievērošanu. VN apšauba, ka šādu iespaidu valsts vēlas radīt ārvalstu investoriem, kas apsver sava kapitāla investēšanu Latvijā.

VN vadība atkārtoti uzsver, ka publiskai akciju sabiedrībai nav pieņemama nespēja regulāri tikties ar tās akcionāriem, lai pārskatītu un apspriestu uzņēmuma veikumu un stratēģiju. Kā 49,9% akciju īpašniece, VN ir tiesīga iesaistīties uzņēmuma pārvaldē un ir atkārtoti pieprasījusi akcionāru sapulču sasaukšanu jau no 2010. gada sākuma. Neskatoties uz vairākkārtējiem VN mēģinājumiem, LK ir izmantojusi visas iespējamās metodes, lai izvairītos no diskusijas un akcionāru iesaistīšanas, tādējādi rupji pārkāpjot korporatīvās pārvaldības noteikumus Latvijā. Paliek atklāts jautājums – kas viņiem ir slēpjams?
Uzņēmuma sniegums, izmaksas un LK vadības attieksme un rīcība ir tālu no pieņemamas biznesa prakses jebkurā ES publiskā akciju sabiedrībā. Kā iepriekš ziņots, LK padome pēdējo 3 gadu laikā ir sev algās samaksājusi 5 miljonu latu, tādējādi ļaunprātīgi izlietojot akcionāru līdzekļus savas labklājības nodrošināšanai. Piedevām, tas viss notiek laikā, kad uzņēmums ir uz sabrukuma robežas un jau gadu nespēj publiskot auditētu finanšu pārskatu. Paziņojums, ka vadības algas ir konfidenciālas, ir absurds no publiska uzņēmuma puses, kam būtu jārūpējas par savas darbības caurspīdīgumu un atskaitīšanos Latvijas sabiedrībai. Iespējams uzņēmuma vadībai noderētu atgādinājums, kas ir viņu algu maksātāji. Un tas viss notiek trešajā lielākajā Latvijas uzņēmumā. Kauns Latvijai!
 

Ventspils nafta

Zane Bojāre
A/s „Ventspils nafta” preses sekretāre
E-pasts: zane.bojare@vnafta.lv
Tālr.: 67821691; 29706733