2010. gada pirmajā pusgadā Parex banka saņēma Starptautiskā Valūtas fonda un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļauju palielināt kredītlimitus bankas lielākajiem lojālajiem klientiem (uzņēmumiem), noslēgusi līgumu ar Eiropas Investīciju banku par kredītresursu piešķiršanu 100 miljonu eiro apmērā mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai, kā arī noslēgusi tirdzniecības finansēšanas līgumu ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB).

 

2010. gada 5. maijā Parex banka noslēdza līgumu ar Latvijas Banku, kas paredzēja aizņemto līdzekļu 117,6 miljonu latu apmērā pirmstermiņa atmaksu. Lēmums tika pieņemts, ņemot vērā pastāvīgi pieaugošo noguldījumu apjomu Parex bankā, stabilitāti latu naudas tirgū, kā arī to, ka bankas likviditātes rādītāji būtiski pārsniedz minimālo nepieciešamo robežu

 

Pārskata periodā Parex bankas likviditāte uzlabojās un šā gada 30 jūnijā tās likviditātes rādītājs jau pārsniedz 60%. Pirmā pusgada laikā turpinājās palielināties noguldījumu apjoms bankā, un apkopotie dati liecina, ka kopējais depozītu apjoms jūnija beigās pārsniedza 1 miljardu latu, neskaitot Valsts kases noguldījumus. Kopš šā gada sākuma kopējais klientu noguldījumu apjoms Parex bankā un grupā ir pieaudzis par attiecīgi 188,5 un 211,5 miljoniem latu. Termiņnoguldījumu procentu maksājumos Parex banka atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ir Valsts kasei kopš 2008. gada decembra samaksājusi vairāk nekā 59 miljonus latu.

 

2010. gada 12. februārī Parex banka veica kārtējo maksājumu sindicēto kredītu aizdevējiem, saskaņā ar līgumu pārskaitot 310 miljonus eiro. Ņemot vērā uzlabojušos bankas likviditāti, tā spēja pati nodrošināt lielāko daļu maksājuma summas – 165 miljonu eiro apmērā, savukārt atlikušo summu 145 miljonu eiro apmērā bankai kā termiņdepozītu piešķīra Valsts kase. 2010. gada 15. februārī tika noslēgts bankas parāda vērtspapīru emisijas pirmais laidiens 17,7 miljonu eiro apjomā, kā arī tika noslēgti noguldījumu līgumi uz diviem gadiem 130 miljonu eiro apjomā. Minētie pasākumi veikti ierobežojumiem pakļauto noguldījumu restrukturizācijas ietvaros, tādējādi vēl vairāk samazinot ierobežojumiem pakļauto noguldījumu atlikumu.

 

Bankas un grupas kredītportfelis 2010. gada 30. jūnijā bija attiecīgi 1,38 un 1,57 miljardi latu, kopējie aktīvi – 2,28 un 2,44 miljardi latu. Kapitāla un rezervju apjoms 2010. gada pirmā pusgada beigās bija attiecīgi 125.4 un 100 miljoni latu. Bankas nozīmīgākais akcionārs Latvijas valsts sniedza Parex bankai palīdzību un nodrošināja papildus nepieciešamo kapitāla apjomu – 2010. gada 23. februārī Ministru Kabinets atbalstīja bankas pamatkapitāla palielināšanu par 31.5 miljoniem latu. Kapitāla palielinājums tika veikts 2010. gada 26. februārī, kapitalizējot bankā jau noguldīto Valsts Kases depozītu daļu attiecīgajā apmērā.

 

Šā gada pirmo pusgadu banka un grupa noslēdza ar kopējiem neto zaudējumiem attiecīgi 61,7 un 73,0 miljonu latu apmērā, savukārt pirms uzkrājumiem, nolietojuma un nodokļiem zaudējumi bija 21,3 un 22,6 miljoni latu. Finanšu rezultātus joprojām būtiski ietekmē bankas un grupas izveidotie papildus uzkrājumi aktīvu vērtības samazinājumam attiecīgi 47,8 un 54,2 miljonu latu apmērā.

 

Pārskata periodā, salīdzot ar attiecīgu laika periodu 2009. gadā, Parex bankai  par 20% jeb 5,6 miljoniem latu ir izdevies samazināt administratīvos izdevumus, proti, sakaru izdevumi ir sarukuši par 0,5 miljoniem latu, personāla izdevumi – par 4,6 miljoniem latu u.t.t. Daļa izdevumu samazināta, nododot darbus ārpakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, bankas filiāļu apsaimniekošanas izdevumi tā rezultātā tiks samazināti par 80%, bet izdevumi kancelejas un saimniecības preču iegādei – par 22%. 

 

Parex banka ir veidota kā risinājuma banka, kuras galvenais uzdevums ir valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana. Izvirzītā mērķa sasniegšanai Parex bankas darbība tiek koncentrēta uz efektīvu kredītu restrukturizāciju un pārņemto kredītu nodrošinājumiem, pārsvarā nekustamajiem īpašumiem. Plānojot mērķtiecīgu minēto aktīvu vērtības celšanu, Parex banka veic arī īpašumu profesionālu apsaimniekošanu, lai, stabilizējoties situācijai nekustamo īpašumu segmentos, realizētu to iespējami izdevīgu pārdošanu visu akcionāru interesēs.