Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
AS „Latvijas kuģniecība” peļņa 2008. gadā - 58,6 miljoni ASV dolāru
Emitents Latvijas kuģniecība, AS (48510000VYR04HZGC213)
Veids Finanšu pārskati
Valoda LV
Statuss Publicēts
Versija
Datums 2009-02-26 09:43:25
Versijas komentārs
Teksts

Publiskās akciju sabiedrības „Latvijas kuģniecība” koncerna konsolidētais neauditētais 2008. gada pārskats liecina, ka veiksmīgi izvēlētā operatīvās darbības un flotes novecojušo kuģu pārdošanas stratēģija ļāvusi a/s „Latvijas kuģniecība” efektīvi izmantot tirgus situāciju un 2008. gada 12 mēnešos gūt pozitīvu kuģu darbības rezultātu 63,4 miljonu ASV dolāru apjomā, kā arī īpaši labu peļņu 45,2 miljonu ASV dolāru apmērā no kuģu pārdošanas.

A/s „Latvijas kuģniecība” koncerns atskaites periodā turpināja īstenot tam izvirzīto stratēģisko darbības mērķi – koncerna vērtības pieauguma nodrošināšanu, saglabājot tā vietu pasaulē vidēja izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā. 2008. gada 12 mēnešos kopumā a/s „Latvijas kuģniecība” koncerns ir strādājis ar neto peļņu 58,6 miljonu ASV dolāru apmērā. Salīdzinot ar 2007. gada analoga perioda rezultātu, 2008. gadā gūtā peļņa ir par 8,4 miljoniem ASV dolāru jeb 13% zemāka, kas atspoguļo vispārējās nelabvēlīgās  tirgus tendences pārskata periodā, jo īpaši tā beigās.

A/s „Latvijas kuģniecība” koncerna aktīvi pārskata periodā ir pieauguši par 293,2 miljoniem ASV dolāru, 2008. gada 31. decembrī sasniedzot 1150,2 miljonus ASV dolāru. Tādējādi pirmo reizi a/s „Latvijas kuģniecība” koncerna vēsturē tā aktīvi pārsniedz viena miljarda dolāru robežu. Būtiskais pieaugums skaidrojams gan ar kuģu jaunbūvju nodošanu ekspluatācijā, gan ar pamatdarbību nesaistītu aktīvu iegādi alternatīvos investīciju segmentos, iegādājoties ekskluzīvus nekustamos īpašumus, kā arī mediju un poligrāfijas uzņēmumu kapitāla daļas. Ievērojot Starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS) prasības, a/s „Latvijas kuģniecība” koncerna bilancē ir atspoguļots ilgtermiņa aktīvs – nemateriāla vērtība 16,7 miljonu ASV dolāru apmērā, kā arī tāda pat apjoma ilgtermiņa saistības atliktajam nodoklim, ko veido iegādāto aktīvu patiesās un uzskaites vērtības starpība 15% apmērā.

“Analizējot a/s „Latvijas kuģniecība” attīstības perspektīvas, situāciju starptautiskajā pārvadājumu tirgū, kā arī ņemot vērā uzkrāto naudas resursu apjomu, mūsu mērķis ir maksimāli diversificēt uzņēmuma potenciālos finanšu riskus. Saskaņā ar starptautisko kuģošanas jomas ekspertu prognozēm tuvāko gadu laikā jūras pārvadājumu sektors var piedzīvot būtisku stagnāciju,“ uzsver Imants Sarmulis, a/s “Latvijas kuģniecība” valdes priekšsēdētājs.

A/s „Latvijas kuģniecība” koncerna 12 mēnešu (01.01.2008.-31.12.2008.) rentabilitātes rādītājs (ROE) ir 10,8%, bet pelņa uz vienu akciju (EPS) veido 0,29 ASV dolārus. Pašu kapitāla vērtība perioda beigās bija 542,0 miljoni ASV dolāru, - par 54,4 miljonu ASV dolāru vairāk nekā gada sākumā.

 2008. gada 12 mēnešos ar pozitīvu rezultātu strādāja visas flotes, peļņai no kuģu darbības sasniedzot 63,4 miljonus ASV dolāru. Tomēr ārējo faktoru ietekmē, kas pasaulē 2008. gada pēdējā ceturksnī visās saimnieciskās darbības nozarēs iezīmēja pēdējo gadu lielāko lejupslīdi, tajā skaitā strauju degvielas cenas kritumu, minētais rezultāts bija par 6,4 miljoniem ASV dolāru jeb 9% zemāks nekā 2007. gada analogā periodā.

Vislielāko īpatsvaru a/s „Latvijas kuģniecība” flotes kuģu darbības rezultātā veidoja tankkuģu flote – 81%, gāzvedējkuģu flotes īpatsvars nedaudz palielinājās un pieauga līdz 16%, refrižeratoru kuģu daļa bija 2%, bet sauskravu kuģa ieņēmumi veidoja nedaudz vairāk kā 1 % no kopējā a/s „Latvijas kuģniecība” koncerna kuģu darbības rezultāta.

Atskaites periodā 90% a/s „Latvijas kuģniecība” koncerna flotē ietilpstošo tankkuģu atradās laika nomā, savukārt reisu nomā esošie kuģi tika nodarbināti Baltijas, Ziemeļeiropas, Melnās jūras, Vidusjūras, Transatlantijas, kā arī Tuvo un Tālo Austrumu tirgos, pārvadājot tumšos un gaišos naftas produktus. Tankkuģu reisa nomas likmes 2008. gada sākumā mēreni pieauga un gada vidū bija sasniegušas augstāko punktu, taču jau jūlija pirmajā pusē aizsākās likmju lejupslīde, tai būtiski pastiprinoties pārskata perioda pēdējā ceturksnī. Tirgū aizvien vairāk iezīmējās kravu trūkums un sezonalitātei neraksturīga vispārēja pasivitāte, līdz ar to nelabvēlīgās tendences pastiprinājās arī laika nomu tirgos.

A/s „Latvijas kuģniecība” flotē ietilpstošie divi gāzvedējkuģi 2008. gada 12 mēnešos turpināja darboties „Skandigas” kopprojekta (pūla) ietvaros. Ieņēmumi no gāzvedējkuģiem bija par 2,8 miljoniem ASV dolāru augstāki, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgu rādītāju.

2008. gadā tika pabeigta plānotā novecojušās refrižeratoru flotes pārdošana, iegūtos līdzekļus paredzot investēt vēl četru vidēja izmēra (MR) tankkuģu būvē.

A/s „Latvijas kuģniecība” flotē ietilpstošais vienīgais sauskravu kuģis pārskata periodā bija nodarbināts laika nomā atbilstoši jau iepriekš noslēgtajam laika nomas līgumam un uzrādīja nelielu, bet stabilu rezultātu iepriekšējā gada līmenī.

Jaunu enerģiju koncernam devusi flotes modernizācijas programmas īstenošana – tās ietvaros pēdējo triju gaidu laikā saņemtas 14 Horvātijas kuģu būves rūpnīcā „3. Maj” un Korejas kuģu būves rūpnīcā "Hyundai Mipo Dockyard Co., Ltd." pasūtīto tankkuģu jaunbūves. Programmas īstenošanas rezultātā a/s „Latvijas kuģniecība” flotes vidējais vecums ir samazinājies no 17,5 gadiem 2005. gada nogalē līdz 9,7 gadiem 2008. gada beigās, un tas ir būtisks signāls visiem sadarbības partneriem par koncerna mērķtiecīgu izaugsmi un esošo pakalpojumu standartu kvalitātes paaugstināšanu. Minētās programmas realizācija ir labvēlīgi ietekmējusi arī a/s „Latvijas kuģniecība” flotes kopējo kravnesību, tai pieaugot no 1,01 miljoniem līdz 1,29 miljoniem kravnesības tonnu (DWT).
Pēc 2008. gada pārskata beigām atbilstoši akciju sabiedrības „Latvijas kuģniecība” darbības stratēģijā līdz 2015. gadam ietvertajam tankkuģu flotes attīstības scenārijam turpinās vēl četru vidēja izmēra (MR) tankkuģu ar kravnesību 52 000 tonnu būve Korejas kuģu būves rūpnīcā „Hyundai Mipo Dockyard Co., Ltd".

A/s „Latvijas kuģniecība” sarežģītajos globālā tirgus ekonomikas apstākļos būtisku uzmanību ir pievērsusi koncerna struktūru optimālai darbības nodrošināšanai, kā arī visu izmaksu pamatotības izvērtēšanai, vienlaikus saglabājot objektīvi nepieciešamos resursus.
Pēc pārskata beigām notikušas izmaiņas a/s „Latvijas kuģniecība” padomes vadībā, sabiedrības priekšsēdētāja amatā ievēlot līdzšinējo tās padomes locekli Māri Gaili. Bijušā Latvijas Ministru prezidenta ievērojamā starptautiskā pieredze, plašais redzesloks, biznesa kontakti un ilggadēja personiskā pieredze kuģošanas jomā neapšaubāmi ir pozitīvs papildu devums a/s „Latvijas kuģniecība” efektīvā pārraudzībā.

“A/s “Latvijas kuģniecība” biznesa attīstības stratēģijas pamata elements nemainīgi ir flotes attīstība un modernizācija. Uzņēmuma pēdējo gadu rezultāti, kas uzrāda stabilu vairāku desmitu miljonu latu peļņu ik gadu, apstiprina, ka stratēģija investēt vidēja izmēra tankkuģu flotē ir bijusi pareiza. Jāuzsver, ka izmaiņas uzņēmuma padomes vadībā nekādi neizmaina agrāk pieņemto, apstiprināto un publiskoto biznesa attīstības stratēģiju, kas pamatā orientēta uz flotes attīstību,” norāda a/s „Latvijas kuģniecība” padomes priekšsēdētājs Māris Gailis.

Akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” koncerna pamatdarbība ir jūras kravu pārvadājumi starp pasaules ostām. 2008. gada beigās a/s „Latvijas kuģniecība” komerciālajā vadībā esošajā flotē ietilpa 34 tankkuģi, divi gāzvedējkuģi un viens sauskravu kuģis. Atskaites periodā a/s „Latvijas kuģniecība” ir saņēmusi ekspluatācijā trīs jaunbūvētos tankkuģus „Užava” „Salacgrīva” un „Ainaži”, kā arī turpināja nodarbināt laika nomā trīs citiem kuģu īpašniekiem piederošos kuģus „Green Star”, „Blue Star” un „Maria M”.

 

Sīkākai informācijai:
Marita Ozoliņa-Tumanovska
Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja
Tālr. 67020120, 29287169
E-pasts: marita.ozolina@lscgroup.lv


 
Pielikumi
LK_2008_gada_nerevidets_finansu_parskats.pdf (986.85 kB)