| Emitents | Ventspils nafta, AS |
| Veids | Būtiski notikumi |
| Valoda | LV |
| Statuss | Publicēts |
| Versija | |
| Datums | 2008-09-23 11:31:28 |
| Versijas komentārs | |
| Teksts |
Šajās dienās a/s Ventspils nafta (VN) valdes un padomes pārstāvji, tajā skaitā starptautiskās korporācijas Vitol Group pārstāvji, ir iesnieguši paskaidrojumus un pierādījumus prasības lietā, kurā grupa juristu, kas pārstāv a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT), apstrīd 49% SIA Ventspils nafta termināls (VNT) kapitāldaļu pārdošanu Vitol Group meitas uzņēmumam Euromin Holdings.
VN un Vitol pārstāvju iesniegtie paskaidrojumi un pierādījumi atspēko Mārtiņa Kvēpa vadītās LNT juristu grupas prasībā izteiktos apgalvojumus, detalizēti izskaidrojot ilgtermiņa darījuma attiecības, kas starp VN un Vitol ilgst kopš 1997.gada, kā arī izklāstot sarunu gaitu starp VN un Vitol par ciešāku sadarbību VNT izmantošanas jautājumā, kas aizsākās vēl 2001. gadā.
VN padomē strādājošo Vitol pārstāvju iesniegtie paskaidrojumi norāda, ka sarunas par sadarbību, kuras rezultātā Vitol ilgtermiņā izmantotu VN īpašumā esošā naftas termināļa jaudas, aizsākās vēl 2001.gadā un ka šajās sarunās piedalījās virkne VN pārstāvju, tostarp Olafu Berķi, kurš vienlaikus bija LNT lielākā akcionāra a/s Ventbunkers prezidents, un Jeļenu Biktaševu. Jau 2002.gadā O. Berķis norādīja, ka strukturēta ilgtermiņa sadarbība ar stratēģisku investoru tiek uztverta kā termināļa biznesa veiksmes kritiski nepieciešama sastāvdaļa, ņemot vērā Krievijas īstenoto naftas piegāžu samazinājumu pa cauruļvadu 2002.gadā, kas noslēdzās ar to pārtraukšanu 2003.gada sākumā.
VN pārstāvju paskaidrojumi īpaši parāda procesu, kura laikā VN meklēja stratēģisko partneri jau kopš 2003.gada, ņemot vērā pasliktinošos ekonomiskos rādītājus uzņēmumā un naftas un naftas produktu piegāžu nenoteiktību Krievijas naftas piegāžu apturēšanas kontekstā. Pirms 2006. gada oktobra VN izskatīja virkni sadarbības piedāvājumu ne tikai no Vitol, bet arī citiem uzņēmumiem – tādiem kā Glencore, Gunvor, Blue Ocean. VN pārstāvju iesniegtie paskaidrojumi parāda, ka ciešākas sadarbības iespējas ar minētajiem uzņēmumiem tka vērtētas vēl kopš 2003.gada, tādējādi atspēkojot LNT juristu apgalvojumus, ka VN it kā būtu pārdevusi VNT kapitāldaļas steigā.
Savukārt Vitol pārstāvji paskaidrojumos norāda, ka tieši sadarbība VNT biznesā bija fakts, kas rosināja naftas tirdzniecības kompāniju piedalīties VN akciju izsolē 2006.gada oktobrī, kā arī to, ka Vitol bija saņēmusi LNT kā VN lielākā privātā akcionāra atbalstu ciešākai sadarbībai ar Vitol kopuzņēmuma formā termināļu biznesā. Vitol kā termināļu biznesa stratēģiskais partneris tika atbalstīts arī rakstiskā saziņā ar LNT pirms VN akciju izsoles, kurā Vitol veiksmīgi nosolīja lielāko daļu VN akciju, tādējādi panākot būtisku atbalstu termināļu biznesam arī akcionāru līmenī.
„Vitol interesi par sadarbību ar VN noteica mūsu stratēģija iegūt unikālu, spēcīgu termināli šajā reģionā, lai papildinātu mūsu termināļu tīklu, kurā jau strādāja termināļi Amsterdamā, Roterdamā, Buenosairesā, Kaļiņingradā, Singapūrā, Karači un Fudžairā. Esmu pārliecināts, ka tiesas prasības, kuru izcelsme meklējama vietējos akcionāru srīdos, tiks ātri atrsinātas,“ saka Džefrijs Mārcs, Vitol Group vecākais pārstāvis darījumiem NVS, Kaspijas un Baltijas reģionos.
„Vitol kā stratēģiskā partnera ienākšana termināļu biznesā tika uztverta pozitīvi, nemot vērā šī uzņēmuma milzīgo pieredzi naftas tirgū. Vitol tirgo vairāk nekā 200 miljonu tonnu naftas gadā, grupas apgrozījumam pārsniedzot 146 miljardus ASV dolāru, un gadā fraktējot vairāk nekā 3000 kuģu uzņēmuma tirdzniecības vajadzībām. Kopš 2003.gada, kad tika pārtrauktas naftas piegādes pa cauruļvadu, mums bija vajadzīgs stratēģisks partneris, lai atbalstītu mūs ar zināšanām, resursiem un, ļoti būtiski, – pārkraušanas apjomiem. Mēs šādu partneri esam atraduši Vitol personā, un nešaubos, ka jebkuras absurdās un nepamatotās prasības tiks laika gaitā atspēkotas,“ norāda VN valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone.
Iesniegtie paskaidrojumi arī izskaidro maksājumu nosacījumus par 49% VNT kapitāldaļu, kā absurdus līdz ar to parādot M.Kvēpa un viņa kolēģu izteikumus, ka VNT daļas it kā būtu tikušas atsavinātas bez atbilstošas samaksas.
„Vitol kopējais piedāvājums 49% kapitāldaļu iegādei vienkārši bija labākā iespēja, lai nodrošinātu VNT nākotni. Visas citas iespējas tika izskatītas un izsmeltas. Būtu jāizceļ VN vadības panākums, nodrošinot Vitol kā stratēģiskā investora piesaisti VN,“ uzsver VN padomes priekšsēdētājs Vladimirs Solomatins.
Paskaidrojumus tiesai iesnieguši VN pārstāvji Olga Pētersone, Vladimirs Solomatins, Ešlijs Nīls (Ashley Neale), Deniss Krema (Dennis Crema), Džefrijs Mārcs (Jeffrey Martz) un Pols Malholands (Paul Mulholland).
Sīkākai informācijai:
Gundega Vārpa,
a/s Ventspils nafta
sabiedrisko atiecību un reklāmas vadītāja,
tālr.: +371 6 7229182;
e-pasts: gundega.varpa@vnafta.lv
|
| Pielikumi |
|