27.04.2026.

Latvijas pārvades sistēmas operatora AS ''Augstsprieguma tīkls'' (AST) ieņēmumi 2025. gadā bija 266,01 milj. EUR, tai skaitā 94,19 milj. EUR ieņēmumi par elektroenerģijas pārvades tīkla pakalpojumiem, liecina AST Koncerna auditētie pārskati par 2025. gadu. Pārskata periodā AST peļņa bija 19,50 milj. EUR (14,76 milj. EUR 2024. gadā), ko galvenokārt veido no meitas sabiedrības AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) saņemtās dividendes 13,34 milj. EUR apmērā. AST saglabāja arī labus peļņas rādītājus elektroenerģijas pārvades segmentā (6,15 milj. EUR), neskatoties uz būtisku izmaksu kāpumu, kas saistīts ar paātrinātu sinhronizāciju, un apjomīgām investīcijām.

Pēc Baltijas energosistēmu integrācijas kontinentālās Eiropas tīklā un pieaugošās atjaunīgās ģenerācijas apstākļos pārskata periodā pieauga nepieciešamība pēc balansējošās elektroenerģijas un balansēšanas jaudas un ar to saistītās izmaksas un ieņēmumi. Šie ieņēmumi, kā arī pārvades pakalpojumu izmaksu segšanai novirzītie pārslodzes vadības ieņēmumi* veicināja AST ieņēmumu pieaugumu par 111,99 milj. EUR. AST peļņas pieaugums par 1,74 milj. EUR vai 9,8 %, salīdzinot ar 2025. gada neauditētajiem starpperiodu pārskatiem, saistīts ar papildus saņemtajiem ieņēmumiem no jaudas pārslodzes vadības. AST valsts budžetā dividendēs samaksās 13,65 milj. EUR no uzņēmuma peļņas.

"2025. gads ir Latvijas energosistēmas neatkarības un tehnoloģiskā izrāviena gads: esam īstenojuši nozīmīgus ar energoneatkarību un drošumu saistītus pasākumus – Baltijas energotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, pabeigti visi ar sinhronizāciju saistītie infrastruktūras projekti, stiprināta kiberdrošība un izbūvēti jauni pieslēgumi pie pārvades tīkla atjaunīgo resursu integrācijai. Arī nākamajiem gadiem mums ir ambiciozi plāni, kuru īstenošanai plānojam turpināt aktīvi piesaistīt arī Eiropas Savienības finansējumu," uzsver AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Latvijas lietotājiem pārvadītās elektroenerģijas apjoms 2025. gadā pieauga par 1,7% līdz 6 118 GWh. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir ļāvusi AST izmantot uzkrātos pārslodzes vadības ieņēmumus pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai līdz 2025. gada beigām kopumā līdz 62,1 milj. EUR. 2025. gadā kopējo pārvades pakalpojumu izmaksu segšanai, tai skaitā par balansēšanas jaudu, izmantoti un ieņēmumos atzīti 45,45 milj. EUR.

Stiprinot elektroapgādes drošumu un pārvades pakalpojumu pieejamību, AST investīciju apjoms elektroenerģijas pārvades tīklā 2025. gadā sasniedza 182,85 milj. EUR. No tiem 90,84 milj. EUR ar nozīmīgu ES līdzfinansējumu investēti ar sinhronizāciju saistītajos projektos, 16,7 milj. EUR – apakšstaciju un elektropārvades līniju pārbūvē un atjaunošanā, un 51,07 milj. EUR – jaunu saules un vēja elektrostaciju, kā arī enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu pieslēgumu izveidē pārvades tīklam, ko finansē attīstītāji.

AST meitas sabiedrības Conexus dabasgāzes pārvades segmenta ieņēmumi 2025. gadā bija 48,25 milj. EUR un peļņa pirms uzņēmuma ienākumu nodokļa bija 6,62 milj. EUR. Peļņas pieaugums par 66% 2025. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, galvenokārt saistīts ar 2024. gadā veikto aktīvu pārvērtēšanu. Dabasgāzes uzglabāšanas segmenta ieņēmumi pārskata periodā bija 41,57 milj. EUR, bet peļņa pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa bija 21,76 milj. EUR, kas ir par 42% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Peļņas samazinājums galvenokārt saistīts ar dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu ieņēmumu kritumu par 31%, salīdzinot ar iepriekšējā gadu. Uzglabāšanas pakalpojuma ieņēmumu kritums ir saistīts ar krātuves jaudas rezervācijas samazinājumu.

AST Koncerna neto apgrozījums 2025. gadā bija 355,82 milj. EUR (2024. gadā – 258,61 milj. EUR), neto peļņa no 22,67 milj. EUR 2024. gadā pieauga līdz 29,25 milj. EUR 2025. gadā.

Nozīmīgākie notikumi pārskata periodā:

Baltijas valstis veiksmīgi pievienojās Eiropas energotīklam: Igaunija, Latvija un Lietuva 2025. gada 9. februārī veiksmīgi sinhronizēja savas elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālo Eiropu. Tas bija nozīmīgs vēsturisks solis Baltijas valstīm un visai Eiropai, stiprinot reģiona enerģētisko noturību un neatkarību. Sinhronizācija ļauj Baltijas valstīm ciešā sadarbībā ar citām kontinentālās Eiropas valstīm pārvaldīt savus elektroenerģijas tīklus, nodrošinot stabilu un uzticamu frekvences kontroli, tādējādi būtiski uzlabojot reģionālo enerģētisko drošību.

Darbu sekmīgi uzsāka Baltijas balansēšanas jaudu tirgus: 2025. gada februārī darbu uzsāka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārvades sistēmas operatoru veidotais Baltijas balansēšanas jaudu tirgus. Jaunais tirgus nodrošina sistēmas balansēšanai un frekvences kontrolei nepieciešamo jaudas rezervi pēc Baltijas valstu energosistēmu atvienošanās no Krievijas kontrolētās sistēmas un sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu. Nākotnē, pieaugot atjaunīgās enerģijas īpatsvaram kopējā tirgū, jaudu tirgus būs arī nozīmīgs instruments tirgus dalībniekiem, ļaujot gūt papildu ieņēmumus.

Saglabāta pārvades tarifu ilgtermiņa stabilitāte: SPRK apstiprina AST elektroenerģijas pārvades tarifus nākamajiem trīs gadiem, kas stājās spēkā no 2026. gada 1. janvāra. AST nodrošinājis tarifu konkurētspēju Baltijā un ilgtermiņa stabilitāti, atsevišķām lietotāju grupām tos pat samazinot. Elektroenerģijas pārvades tarifu stabilitāti AST ir izdevies saglabāt, neskatoties uz izaicinājumiem iepriekšējā regulatīvajā periodā, kā arī ambiciozajiem attīstības plāniem energosistēmas drošumam un tīkla pastiprināšanai nākamajos gados.

Strauja AER attīstība: 2025. gadā ir izveidoti astoņi atjaunīgo energoresursu elektrostaciju pieslēgumi, tostarp izbūvēti seši jauni pieslēgumi un veikta divu esošu pieslēgumu modificēšana, nodrošinot iespēju pārvades tīklā pieslēgt 505,8 MW jaudas. Pārskata periodā kopumā ir noslēgti 30 līgumi par jaunu pieslēgumu ierīkošanu vai esošo pieslēgumu tehnisko parametru maiņu, paredzot elektroenerģijas pārvades sistēmai pieslēgt 2,9 GW atjaunīgās enerģijas jaudas: 0,6 GW vēja elektrostacijas, 0,8 GW saules elektrostacijas un 1,6 GW dažādu tehnoloģiju (hibrīd)elektrostacijas.

Darbs pie jauniem savienojumiem un iekštīkla stiprināšana: AST turpināja darbu pie jaunu starpvalstu savienojumu izveides ar kaimiņu elektroenerģijas pārvades sistēmām. Pārskata periodā turpinājās ietekmes uz vidi novērtējums 330 kV elektropārvades līnijas “Ventspils–Brocēni–Varduva” izbūvei un tika uzsāktas izpētes Latvijas–Igaunijas 4. starpsavienojuma izbūves sagatavošanā jūras kabeļa izpildījumā.

Elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošana: Lai nodrošinātu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas pārvades sistēmu operatori, tostarp AST, un elektroenerģijas biržas turpina elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidi. Šajā procesā būtisks solis – pāreja no 60 min uz 15 min tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū, kas visā Eiropā notika 2025. gada 30. septembrī ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā 1. oktobrī. Šī izmaiņa ļauj Baltijas pārvades sistēmas operatoriem precīzāk plānot un iepirkt balansēšanas jaudas rezerves, kā arī veikt elektroenerģijas sistēmas balansēšanai nepieciešamo starpsistēmu jaudu rezervēšanu. Balansēšanas jaudas tirgus dalībniekiem sniedz iespēju piedāvāt jaudas uzturēšanu īsākiem periodiem un precīzāk plānot jaudas nodrošināšanas periodus.

Pirmais publiski pieejamais biometāna ievades punkts: Conexus Džūkstē atklāja pirmo publiski pieejamo biometāna ievades punktu Latvijā. Tiek prognozēts, ka Džūkstes punktā gadā varētu tikt ievadītas  līdz pat 100 tūkst. MWh biometāna.  Projekts veicinās zaļās enerģijas integrāciju kopējā gāzes sistēmā un tuvākajos gados plānots šādus punktus veidot arī citviet Latvijā. 

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācija: turpinās noslēguma darbi ES līdzfinansētajā Inčukalna PGK modernizācijas projektā, kura ietvaros tiek veikta virszemes infrastruktūras uzlabošana, tai skaitā veicot gāzes savākšanas punkta Nr.3 pārbūvi, urbumu atjaunošana, kā arī esošo piecu gāzes pārsūknēšanas agregātu modernizācija un jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšana, uzlabojot dabasgāzes piegādes drošību, palielinot krātuves darbības jaudu un sekmējot integrāciju starptautiskajā enerģētikas tirgū.

ES finansējums Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora izpētei: saņemts 6,8 milj. EUR finansējums Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora turpmākai izpētei, kas ļaus veikt padziļinātas tehniskās, ekonomiskās, regulatīvās un vides izpētes, izvērtējot lielapjoma ūdeņraža cauruļvada tīkla izveides iespējas Baltijas jūras reģionā. Projekta īstenošanā aktīvi piedalās Conexus.

Ar pārskatiem iespējams iepazīties AST mājas lapā https://www.ast.lv/lv/content/finansu-parskati. Kopā ar AST koncerna pārskatu publicēts arī ilgtspējas ziņojums, kas veidots saskaņā ar ESRS standartu (Eiropas ilgtspējas ziņošanas Standarts).

AST Koncernu veido mātes sabiedrība AST un meitas sabiedrība – vienotais dabasgāzes operators Conexus, kurā AST pieder 68,46% kapitāldaļu. AST koncerna pamatdarbība ir elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora funkciju nodrošināšana, elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvu efektīva pārvaldība, dabasgāzes pārvade un uzglabāšana.

*Pārslodzes vadības ieņēmumi veidojas no elektroenerģijas cenas starpības biržā starp elektroenerģijas tirdzniecības apgabaliem un starpvalstu savienojuma jaudas finansiālo pārvades tiesību (Financial Transmission Rights - option) izsoles rezultātā.

Par AST

AST ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgi efektīvu elektroenerģijas pārvadi visā Latvijā. Tā vīzija ir kļūt par reģiona vadošo pārvades sistēmas operatoru, kas operatīvi un sekmīgi ievieš uz attīstību vērstas izmaiņas. AST pieder dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" 68,46 % kapitāldaļu.

Papildus informācija:

Līva Jēgere

Komunikācijas vadītāja

Tālr. +371 26151344

E-pasts: liva.jegere@ast.lv