Šodien, 30. maijā, tiek publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.

Šī gada sākumā Latvenergo koncerns Baltijā mazumtirdzniecībā ir pārdevis 2 385 GWh elektroenerģijas un dabasgāzes, kas ir par 3 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Teju puse no enerģijas pārdota ārpus Latvijas. Tāpat pozitīvs pieaugums ir klientu skaitam. Latvenergo koncerna elektoenerģijas klientu skaits Baltijā pieauga par 6 %, savukārt dabasgāzes – par 26 %.

Mazāka Daugavas HES izstrāde ir ietekmējusi arī Latvenergo koncerna finanšu rezultātus. 2025. gada pirmajā ceturksnī Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 516,2 milj. EUR jeb par 14 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, EBITDA ir 145 milj. EUR jeb par 34 % mazāka, bet peļņa sasniedz 94,9 milj. EUR.

2025. gada pirmajā ceturksnī Baltijā elektroenerģijas cenas pieauga vidēji par 27 %, sasniedzot 111-112 EUR/ MWh. Elektroenerģijas cenu reģionā ietekmēja 2024. gada 25. decembrī notikušais Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojuma Estlink 2 bojājums. No kopējās Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojumu uzstādītās jaudas – 1 016 MW – šobrīd pieejami tikai 358 MW (EstLink 1), kas būtiski ierobežo elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm. Saskaņā ar Somijas sistēmas operatora publicēto informāciju šī starpsavienojuma remontdarbi ilgs līdz 15. jūlijam. Tāpat elektroenerģijas cenu negatīvi ietekmēja augstākas dabasgāzes cenas. TTF dabasgāzes (Front Month) vidējā cena bija 48 EUR/ MWh, kas ir par 55 % augstāka nekā attiecīgajā periodā pērn.

2025. gada 9. februārī Igaunija, Latvija un Lietuva veiksmīgi sinhronizēja savas elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu. Līdz ar sinhronizāciju darbu uzsāka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārvades sistēmas operatoru Baltijas balansēšanas jaudu tirgus, kurā ar TEC un HES piedalās AS “Latvenergo”.

Raksturojot darbības vidi 2025. gada pirmajā ceturksnī, tāpat jānorāda, ka Baltijas valstīs elektroenerģijas patēriņš ir samazinājies par 3 %, bet dabasgāzes – par 5 %, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Turklāt  pēc vairākiem gadiem, ko raksturoja augsta pietece Daugavā, tā 2025. gada sākumā ir atgriezusies vidējās ilggadējās pieteces līmenī, un saražotās elektroenerģijas apjoms Daugavas HES ir 829 GWh, kas ir par 41 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. AS "Latvenergo" TEC saražotas 803 GWh elektroenerģijas, kas ir par 12 % mazāk, un siltāku laikapstākļu ietekmē par 19 % samazinājies koncernā saražotās siltumenerģijas daudzums, sasniedzot 733 GWh. Neskatoties uz elektroenerģijas izstrādes samazinājumu, Latvenergo koncerns veido 30 % no Baltijas kopējās elektroenerģijas izstrādes, un no tā 51 % elektroenerģijas saražots no atjaunīgajiem energoresursiem (2024. gada 3 mēnešos – 61 %).

2025. gads ir pirmais, kad rezultātus sāk uzrādīt jaunizbūvētās AER ražotnes – kopējā ražošanas bilancē 2025. gada pirmajā ceturksnī tās ienāk ar 12 GWh. Tādējādi visās Latvenergo ražotnēs kopā ir saražota 1 651 GWh elektroenerģijas.

Šī gada sākumā Latvenergo koncerns Baltijā ir pārdevis 1 752 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Toties pozitīvs – 6 % – pieaugums ir klientu skaitam. Tas pārsniedz 906 tūkstošus, un no tiem ārpus Latvijas – vairāk nekā 295 tūkstoši. 2025. gada pirmajos trīs mēnešos jau gandrīz puse elektroenerģijas pārdota ārpus Latvijas: Lietuvā – 452 GWh un Igaunijā – 407 GWh. Lai arī Baltijā ir samazinājies dabasgāzes patēriņš, Latvenergo koncerna pārdotais dabasgāzes apjoms Baltijā ir pieaudzis par 39 %, sasniedzot 633 GWh, un klientu skaits ir audzis par 26 %, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu.

Redzami augušas investīcijas un realizētie projekti, virzoties uz stratēģijā 2022.–2026. gadam izvirzītajiem mērķiem. 2025. gada pirmajā ceturksnī investēti 137 milj. EUR, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Gandrīz 3/4 investīciju jeb 97 milj. EUR ieguldīti jaunās vēja un saules ražošanas jaudās – lielākie projekti ir Telšiai un Laflora Energy vēja parki, kas ražošanu sāks jau 2026. gadā, kā arī Aizputes saules parka izbūve. Pēc pārskata perioda beigām 22. maijā tika likts pamatakmens Laflora Energy vēja parkam, kas ir pirmais un lielākais tikai Latvijas uzņēmumu veidotais vēja parks. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW. Sadales sistēmas aktīvos veiktās investīcijas sasniedz 31 milj. EUR, kas ir aptuveni 1/4 no kopējām koncerna investīcijām.

Jau minētais elektroenerģijas patēriņa un Daugavas HES saražotās elektrības samazinājums ir ietekmējis arī Latvenergo koncerna finanšu rezultātus. Ieņēmumi no enerģijas pārdošanas bija par 77,0 milj. EUR mazāki, ko noteica par 16 % zemākas elektroenerģijas pārdošanas cenas un mazāks pārdotās enerģijas apjoms. Tādējādi Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 516,2 milj. EUR jeb par 14 % mazāk nekā pērn, EBITDA ir 145 milj. EUR jeb par 34 % mazāka, un peļņa pārskata periodā ir 94,9 milj. EUR jeb par 45 % mazāka.

Pēc pārskata perioda beigām 23. maijā AS "Latvenergo" akcionārs lēma izmaksāt valstij dividendēs 185,9 milj. EUR no 2024. gada peļņas, kas atbilst likumā Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam noteiktajam apmēram 70 % no 2024. gada AS "Latvenergo" peļņas.

Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 2025. gada pirmajiem sešiem mēnešiem tiks publicēti 29. augustā, un deviņiem mēnešiem – 28. novembrī.     

LATVENERGO KONCERNA GALVENIE RĀDĪTĀJI

Darbības rādītāji

* Iekļaujot saimniecisko patēriņu

** tai skaitā OI ietvaros iepirktās enerģijas pārdošana Nord Pool

Finanšu rādītāji*

milj. EUR

*Informācija par Latvenergo koncerna izmantotajiem finanšu rādītajiem un koeficientiem pieejama Latvenergo koncerna konsolidētā un AS "Latvenergo" nerevidētā starpperiodu saīsinātā finanšu pārskata par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem sadaļā "Formulas".

Finanšu koeficienti*

*Informācija par Latvenergo koncerna izmantotajiem finanšu rādītajiem un koeficientiem pieejama Latvenergo koncerna konsolidētā un AS "Latvenergo" nerevidētā starpperiodu saīsinātā finanšu pārskata par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem sadaļā "Formulas".

Konsolidētais peļņas vai zaudējumu aprēķins*

 EUR'000

*Konsolidētie nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem, kas sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautisko finanšu pārskatu standartu grāmatvedības standartiem.

Konsolidētais pārskats par finanšu stāvokli*

EUR'000                                                                                                                                                       

*Konsolidētie nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem, kas sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautisko finanšu pārskatu standartu grāmatvedības standartiem.

Papildu informācija:
Jānis Irbe
Finanšu un kredītu vadības direktors
Tālrunis: +371 29 453 897
E-pasts: investor.relations@latvenergo.lv

www.latvenergo.lv

Par Latvenergo

Latvenergo koncerns ir viens no lielākajiem enerģijas tirgotājiem Baltijā, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu. AS "Latvenergo" vairākus gadus ir atzīta par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu. Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's AS "Latvenergo" ir novērtējusi ar investīciju pakāpes kredītreitingu Baa2/stabils.

Latvenergo koncernā ietilpst mātessabiedrība AS "Latvenergo" (elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana un tirdzniecība, dabasgāzes tirdzniecība) un meitassabiedrības - AS "Sadales tīkls" (elektroenerģijas sadale), Elektrum Eesti, OÜ (elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecība, saules un vēja parku attīstība Igaunijā), Elektrum Lietuva, UAB (elektroenerģijas un dabazgāzes tirdzniecība, saules un vēja parku attīstība Lietuvā), SIA "Elektrum Next" (saules un vēja parku attīstība), SIA "Laflora Energy" (vēja parka attīstība), SIA "DSE Aizpute Solar" (saules parka attīstība), SIA "Latvijas vēja parki" (vēja parku attīstība), Telšiu vejo parkas, UAB (vēja parka attīstība Lietuvā), AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" (elektroenerģijas obligātā iepirkuma administrēšana) un SIA "Liepājas enerģija" (siltumenerģijas ražošana un tirdzniecība, elektroenerģijas ražošana). Visas AS "Latvenergo" akcijas pieder valstij, un to turētāja ir Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija.