Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori noslēguši vienošanos par ciešu sadarbību Baltijas valstu energosistēmas vadībā pēc sinhronizācijas; Latvijā piegādāts pēdējais – devītais no Baltijas sinhronajiem kompensatoriem
Emitents Augstsprieguma tīkls, AS (64883LC3F12690GATG87)
Veids 2.2. Iekšējā informācija
Valoda LV
Statuss Publicēts
Versija
Datums 2024-11-27 08:00:13
Versijas komentārs
Teksts

Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori AS "Augstsprieguma tīkls", "Litgrid" un Elering" ir parakstījuši Baltijas energosistēmas operatīvās vadības sadarbības līgumu, kas nosaka sadarbības principus pēc pievienošanās kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai. Vienlaicīgi Latvijā šonedēļ piegādāts noslēdzošais – devītais no Baltijā plānotajiem "Siemens Energy" sinhronajiem kompensatoriem sistēmas drošumam.

Līgums stāsies spēkā no brīža, kad Baltijas elektroenerģijas sistēmas tiks sinhronizētas ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu, kas plānota 2025. gada 9. februārī.

“Šonedēļ Rīgas ostā izkrauts jau trešais sinhronais kompensators Latvijai – vēl viens svarīgs solis ceļā uz Baltijas valstu energosistēmas sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu jau pēc 72 dienām. Tas ir reģiona vērienīgākais energoneatkarības projekts. Strādājot ciešā sadarbībā ar kaimiņvalstu pārvades sistēmas operatoriem pie Baltijas sinhronizācijas projekta īstenošanas, mēs vēlamies turpināt ciešu partnerību arī turpmākā Baltijas valstu energosistēmu koordinētā vadībā un tehniskajā attīstībā. Neskatoties uz valstu administratīvajām robežām, trīs Baltijas valstu energosistēmas tiks vadītas kā vienota Baltijas energosistēma, veicinot sistēmas stabilitāti un elektroapgādes drošumu,” norāda AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns.

Baltijas sistēmas darbības reģiona operatīvās darbības līgums nosaka Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoru tiesības un pienākumus saistībā ar Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhrono darbību ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu.

Šis līgums tika parakstīts ar mērķi veicināt un nodrošināt pārvades sistēmu operatoru sadarbību, lai nodrošinātu uzticamu darbību, optimālu pārvaldību un Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu tehnisko attīstību. Tā radīs juridisku ietvaru, lai vienotos par specifiskiem operatīviem jautājumiem, kas ir svarīgi Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoriem, bet nav tieši reglamentēti tīkla kodeksos vai Sinhronās zonas pamatvienošanās.

Atbilstoši Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) informācijai Baltijas sistēmas darbības reģions ir viens no pieciem sistēmas darbības reģioniem. Citi ir Ziemeļvalstu, Centrāleiropas, Dienvidaustrumeiropas un Dienvidrietumeiropas reģioni. Sistēmas darbības reģioni tiek izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulas (ES) 2019/943 36. pantu par elektroenerģijas iekšējo tirgu.

Vēl patlaban Latvija, Igaunija un Lietuva darbojas IPS/UPS sistēmā, kur elektroenerģijas frekvenci centrāli kontrolē Krievija. Sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu ļaus nodrošināt neatkarīgu, stabilu un uzticamu Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu frekvences kontroli, kā arī palielinās enerģētisko drošību reģionā.

Sinhronizācija uzlabos ES pārvades sistēmu savstarpējo savienojamību un tirgus integrāciju, ļaujot Baltijas elektroenerģijas sistēmām darboties saskaņā ar kopīgiem un caurskatāmiem Eiropas noteikumiem, kas būs izdevīgi visiem patērētājiem. Tā arī veicinās atjaunojamās enerģijas attīstību Baltijas valstīs un Polijā, jo jaunās un pārbūvētas augstsprieguma gaisvadu līnijas, apakšstacijas un sinhronie kompensatori palielinās pārvades tīklu spēju atbalstīt lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā. Šonedēļ Latvijā piegādātais sinhronais kompensators tiks uzstādīts Līksnā. Visas trīs sinhrono kompensatoru stacijas Latvijā (Grobiņā, Ventspilī un Līksnā) plānots nodot ekspluatācijā 2025. gadā.

Sinhronizāciju atbalsta ES ar kopējo CEF Energy finansējumu aptuveni 1,2 miljardu EUR apmērā, kas paredzēts līdz 75% no projekta attiecināmajām izmaksām. Investīcijas sinhronizācijas projekta īstenošanai Latvijā sasniedz 500 miljonus EUR, no kuriem vairāk nekā 300 miljonu EUR veido AST veiksmīgi no ES struktūrfondiem piesaistītais finansējums – no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) un Atveseļošanas un noturības mehānisma RePowerEU finansējums.

 

Par AS "Augstsprieguma tīkls"

AST ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgi efektīvu elektroenerģijas pārvadi visā Latvijā. Tā vīzija ir kļūt par reģiona vadošo pārvades sistēmas operatoru, kas operatīvi un sekmīgi ievieš uz attīstību vērstas izmaiņas. AST pieder dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" 68,46 % kapitāldaļu.

Papildus informācija:

Līva Jēgere

Komunikācijas vadītāja

Tālr. +371 26151344

E-pasts: liva.jegere@ast.lv  

 

 

Pielikumi