64883LC3F12690GATG872025-01-012025-12-31iso4217:EUR64883LC3F12690GATG872024-01-012024-12-3164883LC3F12690GATG872025-12-3164883LC3F12690GATG872024-12-3164883LC3F12690GATG872023-12-31ifrs-full:IssuedCapitalMember64883LC3F12690GATG872023-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMember64883LC3F12690GATG872023-12-31ifrs-full:OtherReservesMember64883LC3F12690GATG872023-12-31ifrs-full:RevaluationSurplusMember64883LC3F12690GATG872023-12-31ifrs-full:ReserveOfRemeasurementsOfDefinedBenefitPlansMember64883LC3F12690GATG872023-12-31ifrs-full:MergerReserveMember64883LC3F12690GATG872023-12-31ifrs-full:EquityAttributableToOwnersOfParentMember64883LC3F12690GATG872023-12-31ifrs-full:NoncontrollingInterestsMember64883LC3F12690GATG872023-12-3164883LC3F12690GATG872024-01-012024-12-31ifrs-full:IssuedCapitalMember64883LC3F12690GATG872024-01-012024-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMember64883LC3F12690GATG872024-01-012024-12-31ifrs-full:OtherReservesMember64883LC3F12690GATG872024-01-012024-12-31ifrs-full:RevaluationSurplusMember64883LC3F12690GATG872024-01-012024-12-31ifrs-full:ReserveOfRemeasurementsOfDefinedBenefitPlansMember64883LC3F12690GATG872024-01-012024-12-31ifrs-full:MergerReserveMember64883LC3F12690GATG872024-01-012024-12-31ifrs-full:EquityAttributableToOwnersOfParentMember64883LC3F12690GATG872024-01-012024-12-31ifrs-full:NoncontrollingInterestsMember64883LC3F12690GATG872024-12-31ifrs-full:IssuedCapitalMember64883LC3F12690GATG872024-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMember64883LC3F12690GATG872024-12-31ifrs-full:OtherReservesMember64883LC3F12690GATG872024-12-31ifrs-full:RevaluationSurplusMember64883LC3F12690GATG872024-12-31ifrs-full:ReserveOfRemeasurementsOfDefinedBenefitPlansMember64883LC3F12690GATG872024-12-31ifrs-full:MergerReserveMember64883LC3F12690GATG872024-12-31ifrs-full:EquityAttributableToOwnersOfParentMember64883LC3F12690GATG872024-12-31ifrs-full:NoncontrollingInterestsMember64883LC3F12690GATG872025-01-012025-12-31ifrs-full:IssuedCapitalMember64883LC3F12690GATG872025-01-012025-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMember64883LC3F12690GATG872025-01-012025-12-31ifrs-full:OtherReservesMember64883LC3F12690GATG872025-01-012025-12-31ifrs-full:RevaluationSurplusMember64883LC3F12690GATG872025-01-012025-12-31ifrs-full:ReserveOfRemeasurementsOfDefinedBenefitPlansMember64883LC3F12690GATG872025-01-012025-12-31ifrs-full:MergerReserveMember64883LC3F12690GATG872025-01-012025-12-31ifrs-full:EquityAttributableToOwnersOfParentMember64883LC3F12690GATG872025-01-012025-12-31ifrs-full:NoncontrollingInterestsMember64883LC3F12690GATG872025-12-31ifrs-full:IssuedCapitalMember64883LC3F12690GATG872025-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMember64883LC3F12690GATG872025-12-31ifrs-full:OtherReservesMember64883LC3F12690GATG872025-12-31ifrs-full:RevaluationSurplusMember64883LC3F12690GATG872025-12-31ifrs-full:ReserveOfRemeasurementsOfDefinedBenefitPlansMember64883LC3F12690GATG872025-12-31ifrs-full:MergerReserveMember64883LC3F12690GATG872025-12-31ifrs-full:EquityAttributableToOwnersOfParentMember64883LC3F12690GATG872025-12-31ifrs-full:NoncontrollingInterestsMember
AS ''AUGSTSPRIEGUMA TĪKLS'' KONCERNA
KONSOLIDĒTAIS ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
UN AS ''AUGSTSPRIEGUMA TĪKLS'' KONCERNA
KONSOLIDĒTAIS UN AS ''AUGSTSPRIEGUMA TĪKLS''
ATSEVIŠĶAIS GADA PĀRSKATS
2025
SATURS
IEVADS
Valdes priekšsēdētāja uzruna
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
1. Vispārīgā informācija
2. Komercdarbības modelis un stratēģija
Darbības segmenti
Koncerna vērtības ķēde
Koncerna stratēģija
3. Korporatīvā pārvaldība
Koncerna struktūra un pārvaldība
Akcionāru sapulce
Padome
Revīzijas komiteja
Valde
4. Ilgtspējas pārvaldība
Kompetenču un prasmju attīstība ilgtspējas jomā
Pārvaldības struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi
Risku pārvaldības principi un mehānismi
Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā
uz ilgtspējas ziņu sniegšanu
Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu
iekļaušana stimulēšanas shēmās
Paziņojums par pienācīgu rūpību
5. Ietekmes, risku un iespēju vadība
Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas
un novērtēšanas process
Ieinteresēto personu iesaiste
Koncerna būtiskās ietekmes, riski un iespējas
6. Ilgtspējas pārskatā iekļautās ESRS informācijas
atklāšanas prasības
7. Vides informācija
Klimata pārmaiņas
• Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts
pārkārtošanās plāns
• Ar klimatu saistīto ietekmju, risku
un iespēju novērtēšana
• Rīcībpolitika klimata ietekmes jautājumos
• Īstenotās un plānotās aktivitātes
• Ar klimata ietekmi saistītie mērķrādītāji
Rūpes par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām
Aprites ekonomika
8. Sociālā informācija
Koncerna darbinieki
• Ar personālu saistītas rīcībpolitikas
• Darbinieku iesaiste
• Darbinieku attīstība
• Darbinieku veselība, drošība un labbūtība
• Mērķrādītāji
• Kvantitatīvie rādītāji
Skartās kopienas
• Rīcībpolitika attiecībā uz skartajām kopienām
• Procesi skarto kopienu iesaistei
• Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un
kanāli skartajām kopienām bažu paušanai
• Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz
skartajām kopienām
• Mērķrādītāji
9. Informācija par darījumdarbību
Darījumdarbības politika un korporatīvā kultūra
Interešu pārstāvība
Korupcijas un kukuļošanas novēršana un atklāšana
Kanāli bažu paušanai
Trauksmes cēlēju aizsardzība
Attiecību ar piegādātājiem pārvaldība
10. Informācija par zaļajiem projektiem
11. Atbilstība ES Taksonomijas prasībām
12. Neatkarīgu revidentu ierobežota
apliecinājuma ziņojums
GADA PĀRSKATS
1. Informācija par koncernu un mātes sabiedrību
Galvenie finanšu un darbības rādītāji
2. Vadības ziņojums
Komercdarbības modeļa apraksts
Finanšu rezultāti
Koncerna turpmākā attīstība
Finansēšana un likviditāte
Korporatīvā pārvaldība
Nefinanšu paziņojums
Finanšu risku vadība
Apstākļi un notikumi pēc pārskata perioda beigām
Priekšlikuma par peļņas sadali
3. Paziņojums par valdes atbildību
4. Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu pārskats
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Naudas plūsmas pārskats
5. Konsolidēto un atsevišķo finanšu pārskatu pielikumi
6. Neatkarīgu revidentu ziņojums
3
4
6
7
10
13
20
21
28
28
31
32
37
38
44
45
46
48
48
49
50
54
54
55
67
71
75
75
75
77
81
82
84
96
98
100
100
102
103
105
106
107
108
117
119
120
120
121
122
123
123
135
138
140
140
141
144
149
161
165
166
168
170
172
172
174
174
175
175
175
177
177
178
179
180
181
182
185
187
190
280
3
IEVADS
4
LATVIJAS ENERGOSISTĒMAS
NEATKARĪBAS UN TEHNOLOĢISKĀ
IZRĀVIENA GADS
Ir pagājis vairāk nekā gads, kopš Baltijas
valstis ir ieguvušas savu enerģētisko
neatkarību. 2025. gada februārī Baltijas
energosistēmas neatgriezeniski pārrāva
vēsturiskās enerģētiskās saites ar Krieviju
un pievienojās pasaulē lielākajai
energosistēmai – kontinentālajai Eiropai.
IEVADS
VALDES
PRIEKŠSĒDĒTĀJA
UZRUNA
!
5
IEVADS
2025. gadā tika pabeigti visi ar sinhronizāciju saistītie
infrastruktūras projekti vairāk nekā 90 miljonu eiro
vērtībā, stiprināta kiberdrošība un izbūvēti pieci jauni
un modernizēti četri esošie pieslēgumi pārvades tīklam
atjaunīgo resursu integrācijai gandrīz 500 MW apmērā.
Latvijas Zinātņu akadēmija mūsu un RTU kopīgi
izstrādāto bateriju vadības sistēmu atzinusi par vienu
no nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem 2025. gadā.
Baltijas un Polijas pārvades sistēmas operatoru kopīgi
paveikto novērtēja pasaulē: Baltijas valstu elektrotīklu
sinhronizācija ieguva projektu vadības "Oskaru" –
prestižo ASV institūta "Project Management Institute"
gada projekta balvu.
Pāreja uz darbību sinhronā režīmā ar Eiropu,
kā arī straujā atjaunīgo energoresursu attīstība ir
būtiski paplašinājusi AST pienākumus un atbildību
elektroenerģijas pārvades sistēmas režīmu plānošanā,
vadībā, ekspluatācijā un attīstībā. Tomēr efektīvi
Sinhronizāciju ar Eiropu īstenojām gandrīz
gadu agrāk, nekā plānots. Patērētāji
pārslēgšanos neizjuta, Baltijas energopārvades
tīkls ir kļuvis vēl drošāks, un nozīmīga loma tajā
ir AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) koncernam.
piesaistītais ES finansējums, pārslodzes vadības
ieņēmumu novirzīšana un darbības efektivizācija
ļāva saglabāt pārvades tarifu stabilitāti nākamajiem
trīs gadiem.
Arī turpmākajiem gadiem mums ir ambiciozi plāni,
kuru īstenošanai plānojam turpināt aktīvi piesaistīt
ES finansējumu, tostarp infrastruktūras drošības un
noturības projektiem, kā arī jaunu starpsavienojumu
attīstībai ar Lietuvu un Igauniju.
Nozīmīgs darbs paveikts Baltijas elektroenerģijas
tirgus integrācijā un balansēšanas mehānismu
attīstībā: īsi pirms sinhronizācijas darbu uzsāka
Baltijas balansēšanas jaudas tirgus, kurā AST kopā ar
Baltijas partneriem kopīgi iegādājas sistēmas darbībai
nepieciešamās balansēšanas jaudas rezerves.
Tam sekoja AST pievienošanās Eiropas automātisko
frekvences atjaunošanas rezervju enerģijas apmaiņas
platformai PICASSO. Oktobrī Latvija kopā ar pārējo
Eiropu pārgāja uz elektroenerģijas tirdzniecības
15 minūšu intervālu, paaugstinot tirdzniecības precizitāti
un veicinot efektīvāku pārrobežu elektroenerģijas
plūsmu koordināciju. AST vadītā pāreja uz moderniem
balansēšanas un tirgus mehānismiem nodrošina
atjaunīgās enerģijas integrāciju, uzlabo sistēmas
elastību un drošumu, palielina tirgus efektivitāti un
pārskatāmību, kā arī rada jaunas biznesa iespējas
tirgus dalībniekiem.
Būtisks resurss Baltijas energoneatkarības
nodrošināšanai ir AST meitas sabiedrības "Conexus
Baltic Grid" (Conexus) Inčukalna pazemes gāzes
krātuve. Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu un
reģionālā tirgus attīstību krātuves loma ir palielinājusies,
uzlabojot reģionā gan piegādes elastību, gan gāzes
apgādes drošību. 2025. gadā noslēgumam tuvojās
krātuves rekonstrukcija, lai pilnveidotu tās funkcionalitāti
un samazinātu krātuves tehnoloģisko procesu ietekmi
uz vidi. Pērn darbu sāka Conexus pirmais publiski
pieejamais biometāna ievades punkts "Džūkste" –
nozīmīgs solis, lai paplašinātu gāzes pārvades
infrastruktūras iespējas un sekmētu ilgtspējīgas
enerģijas attīstību Latvijā. Turpmākajos gados plānots
uzbūvēt vēl vismaz divus šādus punktus Latvijā.
Pateicos visiem koncerna darbiniekiem, klientiem
un sadarbības partneriem par kopīgi paveikto
2025. gadā! Koncerns turpinās nodrošināt nepārtrauktu,
drošu un ilgtspējīgi efektīvu enerģijas pārvadi par
konkurētspējīgām izmaksām, arvien uzlabojot savu
sniegumu un tā veicinot Latvijas konkurētspēju,
ilgtspējīgu attīstību un ilgtermiņa vērtību radīšanu.
ROLANDS IRKLIS
AS "Augstsprieguma tīkls"
valdes priekšsēdētājs
6
ILGTSPĒJAS
ZIŅOJUMS
7
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
VISPĀRĪGĀ
INFORMĀCIJA
ESRS 2
1
INFORMĀCIJA PAR
KONCERNA STRUKTŪRU
AS "Augstsprieguma tīkls" koncerna (turpmāk
arī – Koncerns) pamatdarbība ir elektroenerģijas
pārvades sistēmas operatora funkciju nodrošināšana,
energoapgādes sistēmas aktīvu efektīva pārvaldība,
dabasgāzes pārvade un uzglabāšana.
2025. gada 31. decembrī Augstsprieguma tīkla
koncerna struktūru veidoja komercsabiedrību kopums,
kurā izšķiroša ietekme ir mātes sabiedrībai
AS "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk arī – AST vai
Mātes sabiedrība) un kurā ietilpst meitas sabiedrība
AS "Conexus Baltic Grid" (turpmāk arī – Conexus vai
Meitas sabiedrība). Visas AS "Augstsprieguma tīkls"
akcijas (100 %) pieder Latvijas Republikai.
Mātes sabiedrības līdzdalība Meitas sabiedrībā
ir 68,46 %. 29,06 % Conexus akciju pieder Japānas
kompānijas "Marubeni" fondam "MM Infrastructure
Investments Europe Limited", bet 2,48 % – pārējiem
akcionāriem.
KONSOLIDĀCIJAS
TVĒRUMS
Šis ir konsolidētais ilgtspējas ziņojums par
Augstsprieguma tīkla koncernu, kas, tāpat kā
Augstsprieguma tīkla koncerna konsolidētajā
finanšu pārskatā, aptver Mātes sabiedrību un
komercsabiedrības, kurās Mātes sabiedrībai ir izšķirošā
(vairāk nekā 50 %) ietekme. Balstoties uz minētajiem
principiem, konsolidētais ilgtspējas ziņojums, tāpat kā
finanšu pārskats, aptver AS "Augstsprieguma tīkls" un
tās Meitas sabiedrību AS "Conexus Baltic Grid".
Saskaņojot ar Augstsprieguma tīkla koncerna finanšu
pārskatu, konsolidētā ilgtspējas ziņojuma ziņošanas
periods atbilst finanšu gadam no 2025. gada
1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim. Konsolidētais
ilgtspējas ziņojums tiek sagatavots vienu reizi gadā un
publicēts katra gada aprīļa pēdējā darbdienā. Ziņojums
par 2025. gadu ir publicēts 2026. gada 24. aprīlī
Koncerna tīmekļa vietnē www.ast.lv.
8
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
INFORMĀCIJAS
ATKLĀŠANAS TVĒRUMS
PAR VĒRTĪBAS ĶĒDI
Koncerna darbībā būtiska loma ir ne tikai pašu darbībai,
bet arī augšupējai un lejupējai vērtības ķēdei, ņemot
vērā, ka Koncerna uzņēmumi ir tikai daļa no plašāka
enerģētikas tirgus.
Ilgtspējas ziņojuma pamatā esošajā dubultā būtiskuma
novērtējumā aptvertas un ņemtas vērā ietekmes,
riski un iespējas, kas rodas vai varētu rasties ne tikai
Koncerna darbībā, bet arī tā vērtības ķēdē. Detalizētāka
informācija pieejama nodaļā "Būtiskas ietekmes, risku
un iespēju identificēšana un novērtēšanas process".
Ar vērtības ķēdi saistītie dati ir īpaši detalizēti aplūkoti
šādās nodaļās:
• Klimata pārmaiņas – netiešo emisiju aprēķinā
ietverti galvenokārt augšupējās vērtības ķēdes dati,
bet attiecībā uz lejupējo vērtības ķēdi atspoguļots
Koncerna devums Latvijas energoapgādes
sistēmas pārejā uz atjaunīgo resursu ražošanu
un izmantošanu, kā arī energoapgādes drošības,
stabilitātes un uzticamības nodrošināšanā;
• Skartās kopienas – šajā nodaļā atspoguļota ietekme
uz netiešajiem vērtības ķēdes dalībniekiem (plašāku
sabiedrību vai atsevišķām tās grupām, kuras
vienlaikus ir arī Koncerna sabiedrību pakalpojumu
galalietotāji), kā arī pasākumi, ko Koncerns veic,
lai mazinātu negatīvo ietekmi uz šīm grupām un
paplašinātu pozitīvo ietekmi;
• Informācija par darījumdarbību – šajā nodaļā iekļauta
informācija par sadarbību ar piegādātājiem un citiem
sadarbības partneriem, tādējādi aptverta galvenokārt
ar augšupējo vērtības ķēdi saistītā informācija.
Piegādātājiem ir būtiska nozīme Koncerna stratēģisko
projektu īstenošanā, tādēļ ilgtspējas ziņojumā
atspoguļota informācija par augšupējo vērtības ķēdi,
īpaši aprakstot iepirkumu procesus, piegādātājiem
izvirzītos ilgtspējas kritērijus un piegādātāju ietekmi
uz Koncerna mērķu sasniegšanu.
Netieši vērtības ķēdes aspekti atspoguļoti nodaļās par
bioloģisko daudzveidību un aprites ekonomiku. Attiecībā
uz darba vides pārvaldību pamatā atspoguļota ar
Koncerna sabiedrību pašu darbību saistītā informācija.
Koncerna rīcībpolitikas, darbības un mērķrādītāji
minētajās jomās ir cieši integrēti ar vērtības ķēdi,
un atbilstoši būtiskākajiem aspektiem šī informācija
tiek atklāta saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas
standartu (turpmāk arī – ESRS) tematisko standartu
prasībām. Kur nepieciešams un iespējams, atklājamajos
rādītājos ir iekļauti dati par vērtības ķēdi. Vienlaikus
Koncerns turpina pilnveidot datu vākšanas procesus,
nākotnē pakāpeniski uzlabojot ar vērtības ķēdi saistīto
datu uzkrāšanu un atspoguļošanu.
KONTAKTI
IEROSINĀJUMIEM
UN JAUTĀJUMIEM
Koncernā augstu tiek vērtēta ieinteresēto personu
iesaiste un ierosinājumi, lai pilnveidotu mūsu ilgtspējas
praksi un uzlabotu sniegtās informācijas kvalitāti. Ja
jums ir jautājumi, ierosinājumi vai vēlaties dalīties savās
atsauksmēs par ilgtspējas ziņojumu, lūdzu, sazinieties:
E-pasts: ast@ast.lv
Adrese: AS "Augstsprieguma tīkls",
Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073, Latvija
Tālrunis: +371 67728353
IEROBEŽOTAS
PĀRLIECĪBAS PĀRBAUDE
Neatkarīga revidenta ierobežotas pārliecības
apliecinājuma ziņojumu par 2025. gada ilgtspējas
ziņojumu ir sniegusi SIA "KPMG Baltics", kas ir arī
AS "Augstsprieguma tīkls" 2025. gada finanšu pārskata
revidents, kā arī Meitas sabiedrības finanšu pārskatu
revidents. Neatkarīgu revidentu ierobežota apliecinājuma
ziņojums pieejams šī ziņojuma 161. lpp.
INFORMĀCIJA SAISTĪBĀ
AR ĪPAŠIEM APSTĀKĻIEM
Izstrādājot 2025. gada ilgtspējas ziņojumu, ir veikti
precizējumi iepriekšējo gadu salīdzinošajos datos par
SEG emisiju, skarto aizsargjoslu teritoriju platību un
pārstrādei nodoto eļļu apjomiem, nodrošinot šo datu
salīdzināmību ar 2025. gadu (korekcijas skaidrotas
attiecīgajās ilgtspējas ziņojuma nodaļās). Paplašinot
siltumnīcefekta gāzu (turpmāk arī – SEG) emisiju
aprēķinu un iekļaujot tajā 3. pakāpes emisijas, kā arī
paplašinot ES Taksonomijas ziņojumu un iekļaujot tajā
Conexus finanšu rādītājus, nav veikts attiecīgs pārrēķins
par 2024. gada datiem. Tādējādi minētie dati nav tieši
salīdzināmi ar 2024. gada ilgtspējas ziņojumā
iekļauto informāciju.
2025. gada ziņojumā pakāpeniski uzlabota informācijas
un datu kvalitāte, pilnveidojot ziņojuma struktūru,
satura uztveramību, sniegtās informācijas detalizāciju
un metodisko pieeju datu ieguvei, apstrādei un
atspoguļojumam.
Visi ziņojumā atklātie rādītāji un informācija ir sagatavoti,
nodrošinot to precizitāti un uzticamību. Salīdzinošie
dati tiek uzrādīti par divu gadu periodu, proti, 2024. un
2023. gadu. Atsevišķās datu pozīcijās 2023. gada
dati nav pieejami un, sagatavojot 2025. gada ilgtspējas
ziņojumu, netiek uzrādīti. Datu salīdzināmība trīs gadu
griezumā tiks pilnībā nodrošināta no 2026. gada.
9
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
Ziņojumā iekļauto kvantitatīvo rādītāju mērījumi nav
apstiprināti citādi kā vien ar neatkarīga revidenta
ierobežotas pārliecības apliecinājuma ziņojumu par
ilgtspējas ziņojumu kopumā. Koncerna SEG emisiju
aprēķinā iekļauti Meitas sabiedrības rādītāji par
dabasgāzi no Meitas sabiedrības SEG emisiju ziņojuma
(tikai ar dabasgāzes glabāšanu saistītās emisijas),
kam ikgadēji tiek veikta ārēja verifikācija un ko
apstiprina Valsts vides dienests.
Datu ticamību sekmē fakts, ka AST ir izstrādājusi,
ieviesusi un uztur uzņēmuma vadības sistēmu un
procesus atbilstoši standartiem ISO 9001:2015
(kvalitāte), ISO 14001:2015 (vides pārvaldība),
ISO 45001:2018 (arodveselība) un ISO 50001:2018
(energopārvaldība). Conexus ir izstrādājusi, ieviesusi un
uztur uzņēmuma integrētās vadības sistēmu atbilstoši
ISO 14001:2015 (vides pārvaldība), ISO 45001:2028
(arodveselība) un ISO 50001:2028 (energopārvaldība).
Ja vien ziņojuma saturā nav noteikts citādi, Koncerns
informācijas un datu atspoguļojumā izmanto ESRS
noteiktos laika ietvarus:
• īstermiņš – 1 gada robežās;
• vidējs termiņš – 2–5 gadi;
• ilgtermiņš – vairāk nekā 5 gadi.
Ziņojuma saturā ir atsauces uz Koncerna vidēja termiņa
stratēģiju, kas aptver fiksētu piecu gadu periodu
(attiecībā uz šo ziņojumu spēkā ir Koncerna vidēja
termiņa stratēģija 2021.–2025. gadam).
Ar vērtības ķēdi saistīta kvantitatīvā informācija
visvairāk ietverta nodaļās par klimata pārmaiņām
un darījumdarbību. Abās nodaļās izmantota
Koncerna uzskaites sistēmās pieejamā informācija
un dati par iepirkumu apjomu, skaitu, organizētajiem
komandējumiem u. c. Tiešā informācija no
piegādātājiem par to produkcijas vai pakalpojumu
SEG emisiju apjomu nav pieprasīta.
Koncerns ilgtspējas ziņojumā neiekļauj klasificētu,
sensitīvu, ar specifiskām zināšanām vai inovācijām
saistītu informāciju, kuras atklāšanu ierobežo Koncerna
sabiedrību pienākumi kritiskās infrastruktūras
pārvaldīšanā vai kura noteikta kā komercnoslēpums.
Šādas informācijas neiekļaušana neietekmē ilgtspējas
ziņojuma satura atbilstību ESRS prasībām.
2025. gada ilgtspējas ziņojuma sagatavošanā
Koncerns izmanto iespēju neatklāt vai tikai daļēji atklāt
ar ilgtspējas jomām saistītus finansiālās ietekmes
rādītājus, kā to paredz Komisijas Deleģētajā regulā (ES)
2025/1416 noteiktais atbrīvojums ("quick fix" lēmums par
ESRS standartu piemērošanu).
10
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
KOMERCDARBĪBAS
MODELIS UN
STRATĒĢIJA
ESRS SBM-1
2
Koncerns ir viens no lielākajiem energoapgādes
komersantiem Baltijā, Koncerna pamatdarbība ir
elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora funkciju
nodrošināšana, energoapgādes sistēmas aktīvu efektīva
pārvaldība, dabasgāzes pārvade un uzglabāšana.
2025. gada 31. decembrī Koncerna struktūru veidoja
komercsabiedrību kopums, kurā izšķiroša ietekme ir
Mātes sabiedrībai AS "Augstsprieguma tīkls" un kurā
ietilpst Meitas sabiedrība AS "Conexus Baltic Grid".
Visas (100 %) AS "Augstsprieguma tīkls" akcijas pieder
valstij, un to turētāja ir Latvijas Republikas Klimata un
enerģētikas ministrija.
Koncerns ģeogrāfiski darbojas Latvijas teritorijā.
Augstsprieguma tīkla koncerna juridiskā adrese ir
Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073. Savukārt Koncernā
ietilpstošo uzņēmumu struktūrvienības ir izvietotas arī
citur Rīgā un visā Latvijā.
Mātes sabiedrības pārziņā ir Latvijas elektroenerģijas
sistēmas mugurkauls – pārvades tīkls, kas sastāv no
330 kV un 110 kV elektroenerģijas pārvades līnijām
un apakšstacijām, kas nepieciešamas elektroenerģijas
tālākai pārvadīšanai pārvades sistēmas lietotājiem,
t. i., atsevišķiem lieliem patērētājiem, ražotājiem un
sadales tīklu operatoriem. Pārvades tīkls savieno
Latvijas elektrostacijas ar kaimiņvalstu energosistēmām
un sadales tīklu uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot
patērētājus ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu
reāllaika režīmā, kā arī iespēju ražotājiem eksportēt un
tirgotājiem importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm.
Augstākais
spriegums
(kV)
Apakšstaciju
skaits
Autotransformatoru
un transformatoru
skaits
Uzstādītā
jauda
(MVA)
Gaisvadu un
kabeļu EPL
(km)
330 kV 17 29 4 025 1 727
110 kV 130 240 5 124 3 786
KOPĀ 147 269 9 149 5 513
11
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
karti Latvijas enerģētiskās neatkarības, reģionālās
konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.
Balstoties uz noteiktajām prioritātēm, ir izstrādāta AST
koncerna vidēja termiņa stratēģija 2026.–2030. gadam.
Meitas sabiedrības pārvades gāzes vadus veido
reģionālie gāzesvadi, kas paredzēti Latvijas apgādei, un
starptautiskie gāzesvadi, kas nodrošina gāzes tranzītu
uz kaimiņvalstīm, un to atzari. Kopējais pārvades
gāzesvadu garums kopā ar pārvades gāzesvadu
atzariem ir 1 190 km, Latvijas dabasgāzes pārvades
sistēma ir tieši savienota ar Lietuvas un Igaunijas
dabasgāzes pārvades sistēmām, nodrošinot gan
dabasgāzes pārvadīšanu gāzesvados Latvijas teritorijā,
gan starpsavienojumos ar kaimiņvalstu dabasgāzes
pārvades sistēmām.
2025. gadā savu darbību turpināja AS "Augstsprieguma
tīkls" kopīgi ar Igaunijas un Lietuvas elektroenerģijas
pārvades sistēmas operatoriem izveidotais un Igaunijā
reģistrētais Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu
reģionālais koordinācijas centrs "Baltic RCC" OÜ
(turpmāk arī – Baltic RCC).
Reģionālā koordinācijas centra pārvaldība tiek
nodrošināta pēc visu trīs Baltijas valstu vienlīdzīguma
principa – katram operatoram jaunajā struktūrā pieder
vienāds kapitāla daļu skaits, AS "Augstsprieguma
tīkls" līdzdalības daļa ir 33,33 %. Baltic RCC
pamatuzdevums ir koordinēt elektroenerģijas sistēmu
attīstības plānošanu, kā arī saskaņot atsevišķas
operatoru ikdienas darbības elektroenerģijas apgādes
drošuma garantēšanai. Baltic RCC darbība nav iekļauta
konsolidētā ilgtspējas ziņojuma par Augstsprieguma tīkla
koncernu tvērumā. Koncerna pamatdarbība tiek dalīta
trīs segmentos – elektroenerģijas pārvade, dabasgāzes
pārvade un dabasgāzes uzglabāšana. Šis dalījums
balstās uz Koncerna iekšējo organizatorisko struktūru,
kas nodrošina efektīvu segmentu darbības rezultātu
uzraudzību un kontroli.
Tā paredz Koncerna un tajā iekļauto sabiedrību darbību
šādos virzienos:
Augstsprieguma tīkla koncerna vispārējais stratēģiskais
mērķis ir nodrošināt Latvijas energoapgādes
drošumu, sniegt nepārtrauktu, kvalitatīvu un pieejamu
energoapgādes pārvades pakalpojumu, kā arī īstenot
valstij stratēģiski svarīgo energoapgādes aktīvu
ilgtspējīgu pārvaldību un sekmēt to integrāciju Eiropas
Savienības iekšējā energoresursu tirgū.
Augstsprieguma tīkla koncerna galvenā stratēģiskā
virzība ir vērsta uz:
ENERĢĒTISKO DROŠĪBU:
sinhronizācija ar Eiropas pārvades tīkliem, tostarp
elektroenerģijas un palīgpakalpojumu tirgu;
FINANŠU STABILITĀTI:
nodrošināt optimālu valsts ieguldījuma atdevi,
finanšu risku pārvaldību;
KVALITATĪVU ENERGOAPGĀDI:
uz inovācijām vērsta kvalitatīva energoapgāde
par iespējami zemāku tarifu;
SOCIĀLO ATBILDĪBU:
droša darba vide, iesaistīts darbinieks
un sociālā atbildība pret sabiedrību;
ILGTSPĒJĪGU UN EFEKTĪVU PĀRVALDĪBU:
nepārtraukta efektivitātes pilnveidošana.
2025. gada 8. augustā ir saņemta Koncerna kapitāla
daļu turētāja gaidu vēstule.
Akcionārs savā gaidu vēstulē ir noteicis Koncerna
prioritāros attīstības virzienus, kas veido skaidru ceļa
Akcionāra (Klimata un
enerģētikas ministrijas)
noteiktās prioritātes
AST atvasinātie
prioritārie virzieni
Conexus atvasinātie
prioritārie virzieni
Enerģētiskā drošība un
energoneatkarība
Elektroapgādes drošība
un noturība
Esošās infrastruktūras efektīva
un droša uzturēšana
Ilgtspējīga enerģētikas attīstība Elektrotīkla attīstība Ilgtspējīgas enerģijas avotu
piesaiste un ietekmes uz vidi
mazināšana
Integrācija Eiropas sistēmā
un reģionālā konkurētspēja
Tirgus integrācija un attīstība Jaunās biznesa iespējas (tostarp
saistībā ar ūdeņraža pārvades
un CO
2
transportēšanas un
uzglabāšanas potenciālu)
12
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
Koncerna virzītājspēks ir attīstība, panākuma atslēga –
vairāk nekā 900 profesionālu un atbildīgu darbinieku
komanda (2025. gada 31. decembrī – 917 darbinieki,
2024. gada 31. decembrī – 905 darbinieki), kuri
rūpējas par elektroenerģijas un dabasgāzes pārvadi,
pakalpojumu nepārtrauktību, drošību un attīstību.
Reģionālais sadalījums Darbinieku skaits
31.12.2025.
AST
Darbinieku skaits
31.12.2025.
Koncernā
Rīga 411 774
Vidzeme 31 31
Kurzeme 52 52
Latgale 30 30
Zemgale 30 30
KOPĀ 554 917
13
DARBĪBAS SEGMENTI
ELEKTROENERĢIJAS
PĀRVADES SEGMENTS
Saskaņā ar izsniegto licenci Nr. E13001 un
Elektroenerģijas tirgus likuma 11. panta pirmo daļu
akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" ir vienīgais
elektroenerģijas pārvades sistēmas operators (turpmāk
arī – PSO) Latvijā, un tā licences darbības zona ir
visa Latvijas teritorija. AS "Augstsprieguma tīkls"
nodrošina nepārtrauktu un kvalitatīvu elektroenerģijas
pārvades pakalpojumu, veic energoapgādes aktīvu
ilgtspējīgi efektīvu pārvaldību un attīstību, sekmē
integrāciju Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Saskaņā ar
Enerģētikas likuma 5. pantu elektroenerģijas pārvade ir
regulēta nozare.
Mātes sabiedrība savu darbību nodrošina
vienā galvenajā darbības segmentā –
elektroenerģijas pārvade.
AST pārziņā ir Latvijas elektroenerģijas sistēmas
mugurkauls – pārvades tīkls, kas ietver savstarpēji
savienotus tīklus un iekārtas, tostarp starpvalstu
savienojumus, kuru spriegums ir 110 un vairāk kilovoltu
un kuri tiek izmantoti pārvadei līdz attiecīgajai sadales
sistēmai vai lietotājiem. Mātes sabiedrība nodrošina
augstsprieguma elektropārvades līniju (turpmāk arī –
EPL), apakšstaciju un sadales punktu ekspluatāciju,
apkopi un remontu, kā arī pārvades tīkla attīstību.
AST pienākums ir nodrošināt:
ELEKTROAPGĀDES DROŠUMU
UN STABILITĀTI;
PĀRVADES TĪKLA ATTĪSTĪBU UN
DROŠU SAVIENOJAMĪBU AR CITĀM
ENERGOAPGĀDES SISTĒMĀM;
PĀRVADES SISTĒMAS
ELEKTROENERĢIJAS PLŪSMU
VADĪBU UN KONTROLI;
PĀRVADES SISTĒMAI PIESLĒGTO
ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANAS
IEKĀRTU DARBĪBAS VADĪBU
UN KONTROLI;
NEDISKRIMINĒJOŠUS PĀRVADES
SISTĒMAS LIETOŠANAS
NOSACĪJUMUS VISIEM PĀRVADES
SISTĒMAS LIETOTĀJIEM.
Mātes sabiedrība sniedz šādus būtiskākos pakalpojumus:
ELEKTROENERĢIJAS
PĀRVADES
PAKALPOJUMI
PIESLĒGUMI
ELEKTROENERĢIJAS
PĀRVADES SISTĒMAI
ELEKTROENERĢIJAS
TIRGUS DALĪBNIEKIEM
Tostarp elektroenerģijas
pārvadīšana un jaudas
uzturēšana un attīstīšana.
Minēto pakalpojumu sniegšanā
konkurence nepastāv, jo Latvijā
darbojas viens pārvades sistēmas
operators. Mātes sabiedrības
aktivitātes vērstas uz kvalitatīvu
elektroenerģijas pārvades
pakalpojumu sniegšanu par
iespējami zemu cenu.
Sistēmas operatoram tā
licences darbības zonā un
termiņā ir pastāvīgas saistības
nodrošināt sistēmas dalībniekiem
nepieciešamo pieslēgumu
pārvades sistēmai vai esošo
pieslēgumu atļautās slodzes
izmaiņas saskaņā ar Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas
komisijas (turpmāk – SPRK
vai Regulators) izdotajiem
sistēmas dalībnieku pieslēguma
noteikumiem un par pieslēguma
maksu, kuru nosaka pārvades
sistēmas operators saskaņā
ar SPRK noteikto pieslēguma
maksas aprēķināšanas metodiku,
ja sistēmas dalībnieks izpilda
pārvades sistēmas operatora
noteiktās tehniskās prasības.
• Balansēšanas pakalpojumu.
• Regulēšanas pakalpojumu.
• Enerģijas identifikācijas kodus.
• Piekļuvi elektroenerģijas
uzskaites datiem.
• Elektroenerģijas izcelsmes
apliecinājumus.
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
14
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
2025. gadā Latvijā tika saražotas 5 798 gigavatstundas
(GWh) elektroenerģijas, kas ir par 2 % mazāk nekā
2024. gadā, kad tika saražotas 5 906 GWh. 2025. gadā
turpināja kāpt elektroenerģijas ražošana saules stacijās,
pieaugot par 70 % pret iepriekšējo gadu līdz 678 GWh.
Tādējādi saules staciju saražotās elektroenerģijas
apjoms saglabāja iepriekšējā gada pozīciju, ierindojoties
trešajā vietā aiz hidroelektrostacijām (HES) un
dabasgāzes stacijām, saražojot 11,7 % no kopējās
elektroenerģijas ģenerācijas, kas ir palielinājums par
5 procentpunktiem pret 2024. gadu. Vienlaikus
saražotās elektroenerģijas apjoms pārējos
ražošanas veidos samazinājās. Visstraujāk jeb par
27 % samazinājās ražošana vēja stacijās, par 24 %
samazinājās biogāzes staciju saražotās elektroenerģijas
apjoms, dabasgāzes un biomasas stacijās tika saražots
par 2 % mazāk elektroenerģijas nekā 2024. gadā,
savukārt hidroelektrostacijās samazinājums bija par 8 %.
HES saražotās elektroenerģijas apjoma samazinājums ir
skaidrojams ar palu periodu – aizvadītajā gadā plaši pali
netika novēroti.
Latvijas elektroenerģijas patēriņš 2025. gadā, salīdzinot
ar 2024. gadu, pieauga par 3 % no 6 980 GWh līdz
7 201 GWh. Jāatzīmē, ka, ņemot vērā saules
ģenerācijas iekārtu uzstādīšanu pašpatēriņam
mājsaimniecībās un uzņēmumos, faktiskais 2025. gadā
saražotās un patērētās elektroenerģijas apjoms Latvijā
bija lielāks, jo daļa saražotā netiek nodota tīklā, bet
izmantota tūlītējam pašpatēriņam.
2025. gadā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā pret
2024. gadu samazinājās par 2 % līdz 85,72 EUR par
megavatstundu (EUR/MWh).
2025. gada 1. oktobrī visā Eiropā notika pāreja uz
15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas
nākamās dienas tirgū, kas ļauj tirgus dalībniekiem daudz
precīzāk prognozēt un plānot savu ražošanu un patēriņu
un pilnvērtīgāk izmantot tirgus iespējas.
Mātes sabiedrība 2025. gadā lietotājiem Latvijā
nodrošināja elektroenerģijas pārvadi 6 118 GWh
apjomā, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2024. gadā
6 015 GWh). Saglabājoties stabiliem elektroenerģijas
pārvades tarifiem, ieņēmumi no pārvades
pakalpojumiem 2025. gadā pieauga par 0,6 %,
salīdzinot ar 2024. gadu (2025. gadā – 94,2 milj. EUR,
2024. gadā – 93,7 milj. EUR).
Detalizēti ikgadējie elektroenerģijas tirgus apskati
pieejami AST tīmekļvietnē www.ast.lv.
ATTĪSTĪBA
Baltijas valstu sinhronizācija ar
kontinentālo Eiropu
Igaunija, Latvija un Lietuva 2025. gada 9. februārī
plkst. 14.05 veiksmīgi sinhronizēja savas
elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālo Eiropu.
Šis ir nozīmīgs vēsturisks solis Baltijas valstīm un
visai Eiropai, stiprinot reģiona enerģētisko noturību
un neatkarību.
Sinhronizācija ļauj Baltijas valstīm ciešā sadarbībā ar
citām kontinentālās Eiropas valstīm pārvaldīt savus
elektroenerģijas tīklus, nodrošinot stabilu un uzticamu
frekvences kontroli, tādējādi būtiski uzlabojot reģionālo
enerģētisko drošību. Iepriekš Baltijas valstis paļāvās uz
Krievijas sistēmu frekvences pārvaldību, bet tagad tās
ir pievienojušās Eiropas tīklam, kas apvieno vairāk nekā
400 miljonu patērētāju. Visas starpsavienojuma līnijas ar
Krieviju un Baltkrieviju ir neatgriezeniski atslēgtas.
Šis process ir vairāku gadu rūpīgas sagatavošanās
un sadarbības rezultāts starp Baltijas valstu pārvades
sistēmu operatoriem – AS "Elering" (Igaunija), AS
"Augstsprieguma tīkls" (AST, Latvija), AS "Litgrid"
(Lietuva) – un to partneriem Eiropas sinhronajā zonā.
Lai panāktu šo rezultātu, veiktas ievērojamas investīcijas
infrastruktūras attīstībā un tās stiprināšanā Baltijas
valstīs un Polijā.
2025. gadā ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu AST
papildus jau iepriekš veiktajiem ieguldījumiem turpināja
un pabeidza būtisku sinhronizācijas infrastruktūras un IT
projektu īstenošanu:
• Trīs sinhrono kompensatoru piegādi un uzstādīšanu
apakšstacijās "Grobiņa", "Ventspils" un "Līksna";
• Lieljaudas elektroenerģijas uzkrātuvju ieviešanu
apakšstacijās "Rēzekne" un "Tume";
• Dispečervadības sistēmu aktīvās rezervēšanas
risinājumu ieviešanu;
• Starpvalstu komercuzskaišu sakārtošanu u. c.
Kā pēdējais solis patstāvīgas sinhronās darbības
izveidošanai ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas
pārvades sistēmu 2025. gada nogalē tika noslēgts
Kontinentālās Eiropas Reģionālās grupas sinhronās
zonas ietvara līgums (Synchronous Area Framework
Agreement for Regional Group Continental Europe)
ar Kontinentālās Eiropas Reģionālās grupas pārvades
sistēmas operatoriem un Eiropas elektroenerģijas
pārvades sistēmu operatoru tīklu (ENTSO-E).
Elektroenerģijas pārvades
sistēmas attīstība
Lai nodrošinātu efektīvu pārvades sistēmas attīstību un
drošu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu,
AST ik gadu izstrādā elektroenerģijas pārvades
sistēmas attīstības plānu nākamajiem 10 gadiem
(turpmāk arī – Attīstības plāns).
Ievērojot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisijas apstiprinātos "Noteikumus par elektroenerģijas
pārvades sistēmas attīstības plānu", AST izstrādāto
Attīstības plānu ik pēc diviem gadiem iesniedz
apstiprināšanai SPRK. Detalizēti ar SPRK apstiprināto
Attīstības plānu 2025.–2034. gadam (SPRK padomes
2024. gada 31. oktobra lēmums Nr. 79) iespējams
iepazīties AST tīmekļvietnē (skat. Attīstības plāns).
2026. gadā plānots iesniegt SPRK apstiprināšanai
Attīstības plānu 2027.–2036. gadam.
AST valdes apstiprinātais Attīstības plāns
2026.–2035. gadam izstrādāts, ievērojot AST stratēģisko
mērķi – Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšana,
vienlaikus ievērojot drošuma un izmaksu efektivitātes
principu atbilstību. Plānā paredzēti šādi pasākumi:
• sinhronizācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzība,
kas turpmāk prasīs būtiskus ieguldījumus izveidotās
15
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
infrastruktūras aizsardzībā un spējā to ātri atjaunot;
• virzība uz elektroenerģijas sistēmas digitalizāciju,
tostarp ieviešot integrētās balansa vadības (BMS)
un tīkla modeļu pārvaldības (NMM) informācijas
sistēmas, kā arī kiberdrošības un IT infrastruktūras
sistēmas uzlabošanas risinājumus;
• zaļā transformācija, tostarp pāreja no SF6 iekārtām
uz videi draudzīgākām iekārtām, kā arī jaunu
atjaunīgo energoresursu ražotāju integrēšana
elektroenerģijas pārvades sistēmā, izbūvējot
vairāk nekā 10 jaunus objektus šādu elektrostaciju
pieslēgšanai;
• esošās infrastruktūras darbspēju uzturēšana
un attīstība, nodrošinot efektīvu un kvalitatīvu
elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu
par iespējami zemākiem pakalpojumu
sniegšanas tarifiem, tostarp pārbūvējot 24 110 kV
apakšstacijas, nomainot 7 autotransformatorus un
49 transformatorus, uzstādot 575 jaunus 330 kV
elektropārvades līniju balstus un 2 061 jaunu
110 kV elektropārvades līniju balstu un veicot
citus pasākumus.
Apstiprinātais Attīstības plāns 2026.–2035. gadam
nosaka pārvades sistēmas attīstību un nepieciešamos
finanšu ieguldījumus pārvades infrastruktūrā
turpmākajiem 10 gadiem, paredzot elektroenerģijas
pārvades sistēmas attīstībā ieguldīt 908 milj. EUR.
Stratēģiski nozīmīgie starpsavienojumi
Līdztekus esošā pārvades tīkla atjaunošanas projektiem
AST turpina izvērtēt un attīstīt stratēģiski nozīmīgus
starpsavienojumu projektus, tostarp Latvijas–Igaunijas
4. starpsavienojumu, jaunu starpsavienojumu ar
Lietuvu (330 kV elektropārvades līnija Ventspils–
Brocēni–Varduva), kā arī Latvijas–Zviedrijas
starpsavienojumu "LaSGo Link" un Baltijas–Vācijas
starpsavienojumu "BalticHub", kas var būtiski ietekmēt
Latvijas elektroenerģijas sistēmas savienojamību un
reģionālo lomu. Projektu realizācija paaugstinās Latvijas
elektroapgādes drošumu un stabilitāti, Baltijas valstu
enerģētisko neatkarību un ļaus pieslēgt tīklam lielāku
atjaunīgo energoresursu apjomu.
Šo projektu virzība ir cieši saistīta ar:
• vairāku valstu politiskajiem un
stratēģiskajiem lēmumiem,
• kopējo Eiropas enerģētikas stratēģiju
un tirgus gatavību,
• ES atbalsta instrumentu pieejamību.
2025. gada 2. aprīlī tika atvērts Eiropas infrastruktūras
savienošanas instrumenta (CEF – Connecting Europe
Facility) uzsaukums enerģētikas infrastruktūras
projektiem, kura ietvaros Mātes sabiedrība 2025. gada
septembrī iesniedza divus pieteikumus:
1. Baltijas valstu sinhronizācijas kritiskās infrastruktūras
projektu (CIP – Critical Infrastructure Protection), kas
tiek sagatavots kopā ar Baltijas un Polijas pārvades
sistēmas operatoriem (PSO);
2. Pieteikumu Igaunijas–Latvijas 4. starpsavienojuma
ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) un trases izpētei,
kas tiek sagatavots kopā ar Igaunijas PSO
AS "Elering".
Plānots, ka minētajām aktivitātēm varētu tikt piešķirts
Eiropas Savienības CEF līdzfinansējums 50 % apmērā
no attiecināmām izmaksām.
Atjaunīgās elektroenerģijas ražošana –
pieslēgumi pārvades sistēmai
Atjaunīgo energoresursu elektrostaciju attīstība Latvijā ir
nozīmīgs solis ceļā uz aktuālo enerģētikas, drošības un
klimata izaicinājumu risināšanu Baltijas reģionā. Latvijā
arī 2025. gadā bija liela interese par elektroenerģijas
ražošanu, izmantojot atjaunīgos energoresursus.
Ņemot vērā, ka plānotās ieviešamās jaunās jaudas
sasniedza elektroenerģijas pārvades sistēmas tehnisko
limitu (6 GW), 2025. gadā tika veiktas izmaiņas
Elektroenerģijas tirgus likumā, kas:
• atļauj ieviest elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu
– pārvades sistēmas pakalpojums elektroenerģijas
ražotājam tiek sniegts ar iespēju to ierobežot līdz
876 stundām viena kalendāra gada laikā. Šādā
veidā, papildinot ierobežošanu ar elektroenerģijas
ražošanas profilu salāgošanu, ir panākta iespēja
pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai papildu
5,8 GW;
• dod iespēju projektiem, kuru īstenošana nesekmējas
tā, kā tas bija plānots, atteikties no projektu
īstenošanas, dodot vietu citiem attīstītājiem. Šādu
iespēju izmantoja 12 projektu īstenotāji ar kopējo
paredzēto jaudu 2 GW.
2025. gadā ir noslēgti 30 līgumi par jaunu pieslēgumu
ierīkošanu vai esošo pieslēgumu tehnisko parametru
maiņu, paredzot elektroenerģijas pārvades sistēmai
pieslēgt 2,9 GW atjaunīgās enerģijas jaudas:
0,6 GW vēja elektrostacijas (VES), 0,8 GW saules
elektrostacijas (SES) un 1,6 GW dažādu tehnoloģiju
elektrostacijas.
Baltijas elektroenerģijas tirgus un
balansēšanas mehānismu attīstība
Pēc Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu
sinhronizācijas ar Eiropas energosistēmu AST kopā
ar Igaunijas AS "Elering" un Lietuvas AS "Litgrid"
(kopā – Baltijas pārvades sistēmas operatori) ir
uzņēmušies jaunu atbildību – nodrošināt frekvences
regulēšanu un pastāvīgu elektroenerģijas patēriņa
un ražošanas līdzsvaru Baltijas reģionā.
Šīs pārmaiņas, kā arī straujais vēja un saules
elektrostaciju pieslēgumu pieaugums būtiski palielina
nepieciešamību pēc balansēšanas rezervēm, kas
nodrošina energosistēmas stabilu darbību.
Reģionālā balansēšanas tirgus izveide
Lai nodrošinātu drošu un efektīvu sistēmas darbību,
AST ir viens no galvenajiem iniciatoriem un ieviesējiem
Baltijas balansēšanas jaudas tirgum, kas sāka darboties
2025. gada 4. februārī.
Jaunais tirgus ļauj AST kopā ar Baltijas partneriem
iegādāties un koordinēt sistēmas darbībai
nepieciešamās balansēšanas jaudas rezerves,
ievērojot Eiropas balansēšanas vadlīnijas un izmantojot
pārrobežu pārvades jaudu optimizācijas algoritmu,
ko izstrādājuši Baltijas pārvades sistēmas operatori.
16
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
Kopējais balansēšanas jaudu pieprasījums Baltijā
2025. gadā sasniedza aptuveni 1 500 MW, un AST
prognozē, ka šis apjoms pieaugs līdz ar atjaunīgās
enerģijas īpatsvara kāpumu un jaunu ģenerējošo
patērētāju ienākšanu tirgū.
Dalība Eiropas balansēšanas platformās
Lai stiprinātu reģiona integrāciju Eiropas energosistēmā,
AST ir ieviesusi automātisko frekvences atjaunošanas
rezervju tirgu un kopā ar Baltijas partneriem no
2025. gada aprīļa pievienojusies Eiropas PICASSO
platformai (Platform for the International Coordination
of Automated Frequency Restoration and Stable
System Operation).
Dalība PICASSO platformā paver jaunas iespējas
Latvijas elektroenerģijas ražotājiem, patērētājiem
un lieljaudas bateriju operatoriem, ļaujot piedāvāt
balansēšanas pakalpojumus un gūt papildu ieņēmumus.
Savukārt AST iegūs plašāku piekļuvi balansēšanas
resursiem un iespēju izmantot nebalansa savstarpējo
ieskaitu, kas samazinās kopējo aktivizējamo rezervju
apjomu un veicinās sistēmas efektivitāti.
Pievienošanās PICASSO platformai ir nākamais solis
Baltijas balansēšanas tirgus attīstībā pēc pievienošanās
MARI (Manually Activated Reserves Initiative) un Baltijas
balansēšanas tirgus izveides.
Tādā veidā AST sekmē plašāku balansēšanas
pakalpojumu piedāvājuma attīstību un jaunu investīciju
piesaisti rezervju infrastruktūrā.
Interese par dalību šajos tirgos turpina pieaugt, kas
apliecina AST virzīto iniciatīvu nozīmīgumu reģiona
energosistēmas noturības stiprināšanā.
Pāreja uz 15 minūšu tirgus modeli
Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas
ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci,
gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus
pakalpojumu veidus, Eiropas pārvades sistēmu
operatori un elektroenerģijas biržas vairāku gadu
garumā ir strādājušas pie elektroenerģijas tirgus
modeļa pilnveidošanas.
Kopš elektroenerģijas tirgus liberalizācijas,
kas Eiropā sākās pirms 30 gadiem, elektroenerģijas
vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, piesaistot
cenu mainīgai biržas cenai, notikusi pa 60 minūšu
periodiem. Arī elektroenerģijas skaitītāji līdz šim
reģistrēja patēriņu pa 60 minūšu periodiem,
lai patērētāji un ražotāji varētu norēķināties par
cenām, kas elektroenerģijas biržā tiek noteikta
katrai diennakts stundai.
Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas
paaugstināšanas nolūkā tiek ieviesta pāreja no
60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību
gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos.
Šajā procesā nākamais solis – pāreja uz 15 minūšu
tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas
tirgū visā Eiropā – notika 2025. gada 30. septembrī
ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā
režīmā 1. oktobrī.
Līdz ar izmaiņām elektroenerģijas nākamās dienas
tirgū arī Baltijas balansēšanas jaudu tirgū tiek ieviests
15 minūšu tirdzniecības periods. Šī izmaiņa ļaus
Baltijas pārvades sistēmas operatoriem precīzāk
plānot un iepirkt balansēšanas jaudas rezerves, kā
arī veikt elektroenerģijas sistēmas balansēšanai
nepieciešamo starpsistēmu jaudu rezervēšanu.
Balansēšanas jaudas tirgus dalībniekiem, jo īpaši tiem,
kuru portfelī ir atjaunīgie energoresursi vai resursi ar
augstu elastību, tas sniegs iespēju piedāvāt jaudas
uzturēšanu īsākiem periodiem un precīzāk plānot
jaudas nodrošināšanas periodus.
Elektroenerģijas tirgus modelis ir galvenais instruments,
ar kuru pārvades sistēmas operators koordinē
energosistēmas darbību. AST ir bijusi vadošā loma
pārejā uz 15 minūšu tirdzniecības un nebalansa
norēķinu periodu visā Baltijā. Pāreja uz 15 minūšu
tirdzniecību ir nozīmīgs solis ceļā uz vienotu Eiropas
enerģijas tirgu ar efektīvāku pārrobežu elektroenerģijas
plūsmu koordināciju.
Konkurences stiprināšana
un tirgus atvērtība
Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori
(PSO), tai skaitā AST, kopā ar partneriem ir ieviesuši
risinājumu, kas ļauj tirgū darboties vairākām
elektroenerģijas biržām (Multi NEMO Arrangement
jeb MNA modelis). Konkurence elektroenerģijas biržu
starpā sniegs ieguvumus tirgus dalībniekiem, nodrošinot
plašākas izvēles iespējas un labākus pakalpojumus.
No 25. novembra tekošās dienas tirgū Igaunijā,
Latvijā un Lietuvā darbību uzsāka jauns operators –
"EPEX SPOT". Līdz šim Baltijas elektroenerģijas
tirgū vienīgais nominētais elektroenerģijas tirgus
operators bija "Nord Pool".
Otras biržas ienākšana neietekmē vispārējos Eiropas
valstu tirgu savienošanas principus – starpvalstu
pārvades kapacitātes noteikšana un tīkla pārslodzes
vadības process Baltijas valstīs paliek nemainīgs.
Arī elektroenerģijas tirgus cenu noteikšanas
principi nemainās, centralizēti apkopojot un izmantojot
abās elektroenerģijas biržās iesniegtos tirdzniecības
piedāvājumus.
2026. gadā Baltijas valstu PSO un tirgus operatori
pabeigs risinājuma ieviešanu, lai vairākas biržas var
darboties arī nākamās dienas un tekošās dienas izsolēs.
Konkurējošu elektroenerģijas biržu paralēlas darbības
risinājums tiek īstenots atbilstoši ES kapacitātes
aprēķina un pārslodzes vadības vadlīnijām, kuru mērķis
ir veicināt konkurenci starp elektroenerģijas biržām
Eiropas centrālajos tirgos, virzoties uz pilnībā integrētu
un konkurētspējīgu Eiropas elektroenerģijas tirgu. Šādi
risinājumi jau ir ieviesti vairākās Centrāleiropas un
Rietumeiropas valstīs, kā arī Ziemeļvalstīs.
17
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
Harmonizācija un nākotnes projekti
AST piedalās vienotā Eiropas balansēšanas jaudas
iepirkuma algoritma izstrādē, kas paredz vienotus,
caurskatāmus un koordinētus iepirkumus visā Eiropā.
Ņemot vērā, ka saules un vēja elektrostaciju izstrāde
strauji palielinās, taču tā ir atkarīga no laikapstākļiem un
laikapstākļu prognozes precizitāte ir augstāka īstermiņā,
ir nepieciešams nodrošināt, ka elektroenerģijas tirgū ir
iespējams pirkt un pārdot elektroenerģiju tuvāk piegādes
brīdim. Tāpēc, turpinot elektroenerģijas tirgus pilnveidi,
visā Eiropā tiks ieviesta iespēja elektroenerģijas
pirkšanu un pārdošanu veikt līdz 30 minūtēm pirms
piegādes. Eiropas pārvades sistēmas operatori šo
risinājumu ieviesīs pakāpeniski līdz 2029. gadam.
Latvijas un pārējo Baltijas valstu pārvades sistēmu
operatori šo risinājumu uz Latvijas un Igaunijas robežas
un Latvijas un Lietuvas robežas ieviesīs 2026. gadā.
Šīs izmaiņas ir daļa no plašākas elektroenerģijas
tirgus dizaina reformas, kuras mērķis ir padarīt tirgu
efektīvāku, elastīgāku un labāk pielāgotu mainīgajiem
ražošanas un patēriņa apstākļiem visā Eiropā. Saīsinot
tekošās dienas tirgus slēgšanas laiku no 60 līdz
30 minūtēm pirms elektroenerģijas piegādes sākuma,
tirgus dalībniekiem tiek nodrošināta iespēja reaģēt
būtiski tuvāk reāllaikam. Tas uzlabo tirgus elastību un
veicina precīzāku cenu veidošanos, jo darījumi labāk
atspoguļo aktuālo ražošanas un patēriņa situāciju.
Šīs izmaiņas ir īpaši nozīmīgas no laikapstākļiem
atkarīgo atjaunīgo energoresursu – vēja un saules
elektroenerģijas – integrācijai. Iespēja tirgoties tuvāk
piegādes brīdim samazina prognozēšanas kļūdas, ļaujot
ražotājiem un patērētājiem precīzāk pielāgot savas
pozīcijas faktiskajiem apstākļiem. Rezultātā samazinās
balansēšanas nepieciešamība un ar to saistītās
sistēmas izmaksas, vienlaikus palielinot elektroenerģijas
sistēmas efektivitāti un drošumu.
Lai nodrošinātu 30 minūšu starpzonu tirgus slēgšanas
laika ieviešanu, AST un citi Eiropas pārvades
sistēmu operatori ir veikuši būtiskus uzlabojumus
savās operacionālajās un vadības sistēmās, cieši
sadarbojoties pārrobežu līmenī.
AST ieguldījums ilgtspējīgā
enerģijas nākotnē
Visas iepriekš minētās iniciatīvas demonstrē AST
stratēģisko lomu Baltijas elektroenerģijas tirgus
transformācijā un Eiropas energosistēmas integrācijā.
Uzņēmuma vadītā pāreja uz moderniem balansēšanas
un tirgus mehānismiem:
• veicina atjaunīgās enerģijas integrāciju,
• uzlabo sistēmas elastību un drošumu,
• palielina tirgus efektivitāti un caurskatāmību,
• rada jaunas ekonomiskās iespējas
tirgus dalībniekiem.
Tādējādi AS "Augstsprieguma tīkls" ar savām iniciatīvām
ne vien stiprina Latvijas un Baltijas energosistēmas
drošību, bet arī veicina ilgtspējīgu un konkurētspējīgu
elektroenerģijas tirgu Eiropas līmenī.
Inovācijas un pētniecība
Lai nodrošinātu Mātes sabiedrības attīstību, izprotot
pētniecības un inovāciju būtisko lomu veiksmīgas
darbības nodrošināšanā, AST aktīvi veic Latvijas
elektroenerģijas sistēmai nepieciešamos pētniecības
darbus, t. sk. piedaloties Eiropas elektroenerģijas
pārvades sistēmu operatoru asociācijas ENTSO-E
Sistēmas attīstības komitejas un Izpētes, attīstības
un inovāciju komitejas darbā.
ENTSO-E Izpētes, attīstības un inovāciju komitejā tiek
veiktas aktivitātes, kas vērstas uz visas Eiropas esošo
elektroenerģijas sistēmu pārmaiņām, lai sasniegtu
Eiropas Savienības izvirzītos mērķus, galvenokārt
elastīguma, digitalizācijas un zaļās transformācijas
jomās. Pētniecības un inovāciju jomā 2025. gadā
ir veiktas vairākas izpētes, kas saistītas ar tīkla
modernizāciju, drošumu un efektivitāti, kā arī zaļo
transformāciju (daļa no tām turpināsies arī
2026. gadā), tostarp:
• Ietekmes uz vidi novērtējums jaunajai 330 kV līnijai
"Ventspils–Brocēni–Varduva", kas tiek veikts ar
RePowerEU Eiropas finansējumu;
• Kopīgi ar Lietuvas PSO veikta padziļināta izpēte par
Latvijas–Lietuvas elektropārvades tīkla attīstības
iespējām un nepieciešamajiem projektiem,
kā arī par iespējamo inovāciju izmantošanu
modernizācijas projektos;
• Kopā ar Igaunijas PSO "Elering" uzsākta izpēte
Igaunijas–Latvijas 4. starpsavienojuma tehnoloģiskā
risinājuma izvēlei;
• Kopā ar Baltijas un Vācijas PSO turpinās pētniecības
darbs pie Baltijas–Vācijas projekta attīstības, veicot
starpsavienojuma ieguvumu aprēķinus.
DABASGĀZES PĀRVADES
UN UZGLABĀŠANAS
SEGMENTI
Koncerna Meitas sabiedrība ir neatkarīgs vienotais
dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas
operators Latvijā, kas pārvalda vienu no modernākajām
dabasgāzes krātuvēm Eiropā – Inčukalna pazemes
gāzes krātuvi (turpmāk – Inčukalna PGK, krātuve) – un
maģistrālo dabasgāzes pārvades sistēmu, kas savieno
Latvijas dabasgāzes tirgu ar Lietuvu un Igauniju.
DABASGĀZES PĀRVADES SEGMENTS
Koncerna Meitas sabiedrība nodrošina dabasgāzes
pārvades sistēmas uzturēšanu, tās drošu un
nepārtrauktu darbību un starpsavienojumus ar citu
valstu dabasgāzes pārvades sistēmām, kas dod iespēju
sistēmas lietotājiem izmantot dabasgāzes pārvades
sistēmu dabasgāzes tirdzniecībai. Kopš 2024. gada
pavasara Latvijas gāzapgādes sistēmā nonāk arī
Latvijā ražots biometāns.
18
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
Meitas sabiedrība kā dabasgāzes pārvades
sistēmas operators:
• nodrošina pārvades tīkla stabilitāti un atbild par
tehnisko balansēšanu, kas sniedz sistēmas
lietotājiem nepārtrauktas un drošas dabasgāzes
piegādes iespējas;
• nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas
pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, uzturot
infrastruktūru tehniskā kārtībā;
• saskaņā ar atvērtā Latvijas dabasgāzes tirgus
nosacījumiem nodrošina sistēmas lietotājiem
nediskriminējošu pieeju gāzes pārvades sistēmas
lietošanai, piedāvājot pārvades jaudas produktus,
lai tirgotāji varētu izmantot maģistrālo pārvades
tīklu kapacitāti dabasgāzes vairumtirdzniecībai
un piegādei klientiem;
• kopā ar Igaunijas operatoru "Elering" uztur virtuālo
tirdzniecības punktu (VTP) vienotajā Latvijas
un Igaunijas dabasgāzes pārvades sistēmas
balansēšanas zonā, nodrošinot iespēju sistēmas
lietotājiem savstarpēji komerciāli apmainīties ar
sistēmā esošu gāzi;
• kopš 2024. gada pavasara Latvijas gāzapgādes
sistēmā nonāk arī Latvijā ražots biometāns.
Kopš 2023. gada 1. jūlija biometāna ražotājiem ir
iespēja saņemt gāzes izcelsmes apliecinājumus.
2025. gadā kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms
sasniedza 25,5 TWh, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo
gadu (25,2 TWh) ir palielinājies par 1 %. Patērētās
gāzes apjoms Latvijas lietotāju vajadzībām (dabasgāzes
sadales sistēmā ievadītais dabasgāzes apjoms) ir
samazinājies par ~1 % un ir 8,7 TWh (2024. gadā –
8,8 TWh). 2025. gadā Latvijas gāzapgādes sistēmā tika
ievadītas 0,17 TWh Latvijā ražota biometāna, kas ir par
~143 % vairāk nekā pērn, salīdzinājumam – 2024. gadā
tika ievadītas 0,07 TWh biometāna.
Attīstība
2025. gada 9. oktobrī SPRK apstiprināja Meitas
sabiedrības izstrādāto dabasgāzes pārvades sistēmas
attīstības plānu laika periodam no 2026. līdz
2035. gadam. Conexus attīstības plāna mērķis ir
nodrošināt ilgtspējīgu un drošu infrastruktūras darbību
un attīstību, veicot ieguldījumus esošās dabasgāzes
pārvades sistēmas atjaunošanā un jaunu pārvades
sistēmas elementu izveidē, kā arī sekmēt atjaunīgo un
mazoglekļa gāzu tirgus attīstību. Attīstības plāns paredz
apmēram 138 milj. EUR investīcijas laika periodā no
2026. līdz 2035. gadam.
Piedaloties starptautiskajā projektā par Ziemeļu–Baltijas
ūdeņraža koridora izveidi, Eiropas gāzes pārvades
sistēmas operatori Conexus, "Gasgrid Finland" meitas
uzņēmums "Gasgrid vetyverkot" (Somija), "Elering"
(Igaunija), "Amber Grid" (Lietuva), "GAZ-SYSTEM"
(Polija) un "ONTRAS" (Vācija) pārskata periodā ir
noslēguši līdzfinansējuma līgumu ar Eiropas Klimata,
infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par
Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridora izpētes pētījumu.
Pētījums ļaus Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridora
projekta partneriem veikt padziļinātas tehniskās,
ekonomiskās, regulatīvās un vides izpētes, izvērtējot
lielapjoma ūdeņraža cauruļvada tīkla izveides iespējas
Baltijas jūras reģionā, kam savukārt būs izšķiroša
nozīme Eiropas Savienības dekarbonizācijas
mērķu sasniegšanā.
Ņemot vērā reģiona ievērojamo atjaunīgā un zema
oglekļa satura ūdeņraža ražošanas potenciālu, eksporta
potenciāls uz Centrālo Eiropu 2040. gadā var sasniegt
apmēram 2,7 milj. tonnu. Projekts ir svarīga sastāvdaļa
Eiropas pārejā uz ilgtspējīgu un dekarbonizētu
energosistēmu.
Biometāna attīstība
Lai veicinātu biometāna ražošanu Latvijā, Conexus
pārskata periodā ir īstenojusi projektu "7.1.1.3.i
Biometāna īpatsvara galapatēriņa palielināšana"
un nodevusi ekspluatācijā pirmo publiski pieejamo
biometāna ievades punktu (BIP) "Džūkste" – risinājumu,
kas piedāvā biometāna ievadīšanu dabasgāzes
pārvades sistēmā tiem ražotājiem, kuru esošās vai
nākotnē paredzētās biometāna stacijas atrodas
salīdzinoši tālu no esošās dabasgāzes pārvades
infrastruktūras. Projekts tika īstenots ar Eiropas
Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma
finansējumu. Projekta rezultātā biometāns, kas ar
konteinerpārvadājumu palīdzību saspiestā veidā no
ražotnēm tiek nogādāts uz BIP, tiek ievadīts dabasgāzes
pārvades sistēmā. BIP "Džūkste" var ievadīt līdz pat
10 miljoniem normālkubikmetru (Nm³) jeb 100 GWh
biometāna gadā.
Dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības plānā
2026.–2035. gadam ir paredzēts turpināt attīstīt BIP
izbūvi arī citviet Latvijas teritorijā, lai nodrošinātu
piekļuvi pārvades sistēmai dažādos Latvijas reģionos un
paplašinātu piekļuves iespējas arī mazajiem un vidējiem
biometāna ražotājiem. Plānots attīstīt šādus punktus
Rēzeknē, Raganā un potenciāli arī Skrundā.
Tiešie biometāna ievades pieslēgumi
pie pārvades un sadales sistēmas
2025. gadā izsniegti deviņi tehniskie noteikumi jauniem
tiešajiem pieslēgumiem – pieciem pieslēgumiem pie
gāzes pārvades sistēmas un četriem pieslēgumiem pie
gāzes sadales sistēmas.
Novērojama pieaugoša tirgus interese tieši biometāna
jomā – potenciālie klienti arvien aktīvāk izvērtē iespējas
esošās biogāzes stacijas pārveidot par biometāna
ražotnēm ar pieslēgumu dabasgāzes pārvades vai
sadales sistēmai. Šī tendence norāda uz pakāpenisku
pāreju uz atjaunīgo gāzu izmantošanu, veicinot
vietējo resursu integrāciju un dekarbonizācijas mērķu
īstenošanu.
DABASGĀZES UZGLABĀŠANAS
SEGMENTS
Meitas sabiedrības struktūrā ietilpst Inčukalna PGK,
kas nodrošina dabasgāzes iesūknēšanu, uzglabāšanu
un izņemšanu, padodot to maģistrālajos gāzesvados.
Inčukalna PGK centrālā teritorija un tehnoloģisko
procesu nodrošināšanai nepieciešamais aprīkojums –
trīs gāzes savākšanas punkti (turpmāk arī – GSP) un
180 gāzes krātuves urbumi (kontroles, novērošanas un
93 ekspluatācijas urbumi dabasgāzes iesūknēšanas
19
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
un izņemšanas procesam) – aizņem aptuveni 8 400
hektāru lielu teritoriju. Inčukalna PGK ģeoloģiskās
struktūras (kolektorslāņa) platība ir ~25 km
2
, un tā ietilpst
Siguldas, Saulkrastu un Ropažu novadā. Saskaņā ar
Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumiem
Nr. 773 "Noteikumi par valsts nozīmes zemes dzīļu
nogabala "Inčukalna dabasgāzes krātuve" noteikšanu"
zemes dzīļu nogabala platība ir 83,722 km².
Inčukalna PGK tehnoloģiskajā projektā paredzētais
maksimālais iespējamais uzglabājamais aktīvās
dabasgāzes apjoms ir aptuveni 25 TWh.
Gāzes krātuves uzdevums ir nodrošināt pastāvīgu
gāzes padevi patērētājiem neatkarīgi no tās patēriņa
sezonālajām izmaiņām, veicot dabasgāzes iesūknēšanu
vasarā un izņemšanu ziemā. Inčukalna PGK ir vienīgā
funkcionējošā pazemes gāzes krātuve Baltijas valstīs,
tā nodrošina gāzes apgādes stabilitāti reģionam jau
kopš 1968. gada.
Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu un reģionālā tirgus
attīstību Inčukalna PGK loma ir palielinājusies, uzlabojot
reģionā gan piegādes elastību, gan gāzes apgādes
drošību. Vienotajā dabasgāzes tirgū Inčukalna PGK
veicina konkurenci starp piegādātājiem, kā arī nodrošina
dabasgāzes cenas stabilizēšanos reģionā.
Conexus kā krātuves operators:
• nodrošina Inčukalna PGK nepārtrauktu darbību,
uzraugot un kontrolējot krātuves stabilitāti, apsekojot
iekārtas, novēršot infrastruktūras bojājumus un
investējot krātuves attīstībā un drošībā;
• nodrošina sistēmas lietotājiem taisnīgu un vienlīdzīgu
pieeju Inčukalna PGK, sniedzot tiem iespēju uzglabāt
dabasgāzi atbilstoši SPRK apstiprinātajiem Inčukalna
PGK lietošanas noteikumiem.
Krātuves jaudas rezervēšanas veids ir izsoles procedūra
ar vienotas prēmijas noteikšanu, kas nodrošina krātuves
jaudu rezervēšanas pārskatāmību atbilstoši tirgus
situācijai un vienlīdzīgu pieeju krātuves pakalpojumiem.
2025./2026. gada krātuves ciklā ir rezervēta jauda
17,4 TWh apmērā, ieskaitot energoapgādes drošuma
rezervi 1,8 TWh.
2025. gada Inčukalna PGK jaudas izsoles
2025./2026. krātuves ciklam tika uzsāktas 11. februārī
un turpinājās līdz 25. septembrim. Izsoļu rezultātā tika
rezervētas 9,4 TWh jaudas. Izsolēs kopumā piedalījās
un krātuves jaudu piešķīra 24 tirgus dalībniekiem no
trim Baltijas valstīm, Somijas, Norvēģijas, Vācijas,
Polijas un Šveices.
Attīstība
2019. gada 23. janvārī Eiropas Komisija apstiprināja
līdzfinansējumu krātuves modernizācijai 50 % apmērā.
Ieguldījumi būtiski stiprinās Inčukalna PGK kā modernas
un nozīmīgas dabasgāzes infrastruktūras nozīmi ne tikai
Latvijā, bet arī Baltijas reģionā un Somijā.
Inčukalna PGK attīstības projekta mērķis ir uzlabot
krātuves darbību, lai tā varētu nodrošināt funkcionalitāti
pēc spiediena palielināšanas Baltijas gāzes pārvades
sistēmā, mazinātu krātuves darbaspējas atkarību no
dabasgāzes krājumu daudzuma krātuvē izņemšanas
sezonas laikā, kā arī mazinātu krātuves tehnoloģisko
procesu ietekmi uz vidi. Projekta ietvaros tiks uzstādīts
jauns kompresors, kas ļaus veikt kompresijas izņemšanu
no krātuves, proti, sniegs iespēju nodrošināt līdz 50
bāru izejas spiedienu Inčukalna PGK starpsavienojumā
ar pārvades sistēmu un patstāvīgu gāzes plūsmu arī
tad, ja spiediens krātuves rezervuārā būs zemāks par
spiedienu pārvades sistēmā. Lai urbumi un virszemes
tehnoloģiskās ierīces jaunajā režīmā darbotos ar
pietiekamu jaudu, nepieciešams veikt noteiktus
uzlabojumus, kas ir šī projekta neatņemama sastāvdaļa.
Turklāt projekts mazinās krātuves ietekmi uz apkārtējo
vidi, samazinot CO
2
, NO
x
un citu emisiju apjomu.
Kopējās projekta izmaksas ir 99,5 milj. EUR.
Līdz 2026. gadam tajā plānotas šādas aktivitātes:
• virszemes iekārtu uzlabošana (gāzes savākšanas
punkta Nr. 3 pārbūve) – 30,5 milj. EUR;
• 36 urbumu atjaunošana – 25,5 milj. EUR;
• piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu
modernizācija un viena papildu jauna gāzes
pārsūknēšanas agregāta uzstādīšana –
43,5 milj. EUR.
20
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
KONCERNA VĒRTĪBAS ĶĒDE
DARBĪBAS NOTEICĒJI
Starptautiskā un nacionālā līmenī
RESURSU NODROŠINĀTĀJI PAŠU DARBĪBAS TIEŠIE KLIENTI UN
SADARBĪBAS PARTNERI
GALALIETOTĀJI DZĪVES CIKLA BEIGAS RESURSI
Vietējās politikas veidotāji Projektēšanas un būvniecības
pakalpojumu sniedzēji
Elektroenerģijas un
dabasgāzes pārvade:
• Infrastruktūras plānošana/
• attīstība
• Infrastruktūras uzturēšana
• un atjaunošana
• Balansēšanas nodrošināšana
• Atbalsts atjaunīgo resursu
• integrācijai sistēmā
• Tirgus analīze
• IT risinājumu izstrāde/
• uzturēšana
• Drošības pasākumi: darba
• drošība, infrastruktūras
• drošība u. c.
• Cilvēkresursu plānošana
• un attīstība un sadarbība
• ar arodbiedrību
• Starptautiskās sadarbības
• veidošana
• Vides aizsardzības
• pasākumu īstenošana
Elektroenerģijas tirgus
dalībnieki (ražotāji, tirgotāji,
BESS operatori u. c.)
Elektroenerģijas
lietotāji (uzņēmumi un
mājsaimniecības), tostarp
zaļās elektroenerģijas
patērētāji
Atkritumu, t. sk.
bīstamo un būvniecības
atkritumu apsaimniekošana
Emisiju pārvaldība
Pārvades tīkls
Dabasgāzes krātuve
Cilvēkresursi
Resursi (elektrība,
gāze, ūdens)
Finanšu resursi
Nekustamais īpašums
IT sistēmas, infrastruktūras
Transports un tehnika
Materiālu atgūšana un
atkalizmantošana
Notekūdeņu attīrīšana
AST tiešā pieslēguma lietotāji
(rūpnieciskie uzņēmumi un
cita infrastruktūra)
Sadales sistēmas operatori
Dabasgāzes un citu gāzu
tirgotāji (sistēmas lietotāji)
Biometāna un citu mazoglekļa
gāzu ražotāji
Dabasgāzes uzglabāšanas
pakalpojumu lietotāji
Citu valstu pārvades sistēmas
operatori, partnerorganizācijas
("Nord Pool", ENTSO-E)
Uzraugošās institūcijas
Arodbiedrības
Dabasgāzes uzglabāšanai
papildu specifiskas
darbības:
• Dabasgāzes iesūknēšana
• un uzglabāšana
• Nacionālo rezervju
• uzglabāšana
Transformatoru, citu iekārtu
un saistīto tehnoloģiju
piegādātāji
Programmatūras izstrādātāji
un piegādātāji
Dabasgāzes lietotāji
(mājsaimniecības un
uzņēmumi)
Balansēšanas un regulēšanas
jaudas rezerves nodrošinātāji
(t. sk. BESS)
Enerģijas resursu
(elektrība, gāze, degviela)
piegādātāji
Investori un citi ārējie
finansētāji
Izglītības un pētniecības
iestādes
Enerģētikas politikas
veidotāji
Regulatori
AST
Conexus Baltic Grid
Abi uzņēmumi
21
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
Ņemot vērā Koncerna darbības specifiku un lielo lomu
Latvijas energoapgādes nodrošināšanā, Koncerna
vērtības ķēde ir plaša un tajā ietilpst daudzveidīgas
ieinteresētās puses. Augšupējo vērtības ķēdi veido:
• Koncerna darbības noteicēji jeb galvenokārt politikas
veidotāji (piemēram, Klimata un enerģētikas ministrija)
un regulatori (piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisija), kuri nosaka prasības un
kritērijus energoapgādes attīstībai, infrastruktūras
nodrošināšanai, citu ieinteresēto pušu iesaistei,
izmantojamo energoresursu integrācijai tīklā u. c.
Šajā kategorijā ietilpst arī vispārējās politikas
veidotāji, kuri nosaka prasības publiskas personas
kapitālsabiedrību pārvaldībai (piemēram, Valsts
kanceleja, Finanšu ministrija u. c.);
• Resursu nodrošinātāji – tostarp gan būtiskāko preču
un pakalpojumu piegādātāji, gan balansēšanas
un regulēšanas rezervju nodrošinātāji, kuri palīdz
nodrošināt energosistēmas stabilitāti un darbības
nepārtrauktību. 2025. gadā AST bija spēkā esoši
līgumi ar 1 170 darījumu partneriem. Tāpat šajā
kategorijā ietilpst arī finanšu resursu nodrošinātāji
(tostarp Mātes sabiedrības zaļo obligāciju investori
(36 investori)), kā arī izglītības un pētniecības
iestādes, kuras nodrošina Koncerna darbībai
nepieciešamo nākotnes darbaspēku un intelektuālos
resursus. Piemēram, Koncerns sadarbojas ar Rīgas
Tehnisko universitāti, Rīgas Valsts tehnikumu, Rīgas
Tehnisko koledžu, reģionālajiem tehnikumiem,
piemēram, Kandavas.
Koncerna pašu darbību veido trīs pamatdarbības
virzieni – elektroenerģijas pārvade, dabasgāzes
pārvade un dabasgāzes uzglabāšana, kā arī tiem
pakārtotie procesi attīstības, infrastruktūras uzturēšanas
un ikdienas operacionālo procesu nodrošināšanai, kā
arī sadarbības ar augšupējās un lejupējās vērtības
ķēdes dalībniekiem veidošanai un uzturēšanai. Tādējādi
Koncerns nodrošina energoapgādes drošību, stabilu
energoresursu piegādi un piekļuvi tiem ne tikai Latvijā,
bet Baltijas jūras reģionā.
Koncerna lejupējā vērtības ķēde, līdzīgi kā augšupējā
ķēde, ir iedalāma vairākās apakškategorijās:
• Tiešie klienti un sadarbības partneri – ņemot vērā, ka
Koncerna sabiedrības ir infrastruktūras pārvaldīšanas
uzņēmumi, to tiešie klienti galvenokārt ir citi
uzņēmumi, tostarp energoresursu ražotāji un tirgotāji
Baltijas jūras reģionā (Mātes sabiedrībai 2025. gadā
bija vairāk nekā 30 šādu klientu), sadales operatori
(attiecīgi Latvijas teritorijā elektroenerģijai
AS "Sadales tīkls" un dabasgāzei AS "Gaso")
un noteikti lielie energoresursu patērētāji, kuriem
tiek nodrošināts tiešais pieslēgums pie pārvades
sistēmas. 2025. gadā Mātes sabiedrībai bija pievienoti
seši šādi klienti, elektroenerģijas lietotāji.
Sadarbības partneru kategorijā ietilpst arī citu
valstu pārvades sistēmu operatori (ņemot vērā,
ka abu Koncerna sabiedrību pārvades sistēmas
ir starpsavienotas ar kaimiņvalstu sistēmām),
elektroenerģijas birža "Nord Pool", Eiropas līmeņa
energoresursu pārvades operatoru organizācija
ENTSO-E, kā arī citi sadarbības partneri. Šajā
kategorijā kā būtiskas ieinteresētās puses ietilpst
arī dažādas uzraugošās institūcijas, kas pārrauga
un kontrolē Koncerna sabiedrību darbību, kā arī
arodbiedrības, kuras pārstāv Koncerna sabiedrībās
strādājošo intereses un ar kurām tiek nodrošināts
ciešs dialogs. Darbinieku interešu jomā Koncerna
sadarbības partneri ir Latvijas arodbiedrības
"Enerģija" arodbiedrības patstāvīgās vienības
AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Conexus Baltic
Grid" darbinieku arodorganizācija;
• Netieši Koncerna sabiedrību vērtības ķēdē ietilpst
arī energosistēmas galalietotāji jeb mājsaimniecības
un uzņēmumi, kas patērē elektroenerģiju un
dabasgāzi vai tās alternatīvas. Lai arī Koncerna
sabiedrībām nav tiešas saskares ar šiem lietotājiem,
to iespējas izmantot energoresursus ir tieši atkarīgas
no Koncerna darbības infrastruktūras uzturēšanas,
attīstības un sistēmas balansēšanas
koordinēšanas jomā;
• Visbeidzot, lejupējā vērtības ķēdē ietilpst arī
ar Koncerna sabiedrību dzīvescikla beigām
saistītās darbības – galvenokārt tās attiecas uz
radīto atkritumu vai citu infrastruktūras darbības
galaproduktu apsaimniekošanu (tostarp emisiju
pārvaldību, notekūdeņu apsaimniekošanu u. c.).
KONCERNA STRATĒĢIJA
Augstsprieguma tīkla koncerna vispārējais stratēģiskais
mērķis saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada
27. maija rīkojumu Nr. 309 ir nodrošināt Latvijas
energoapgādes drošumu, sniegt nepārtrauktu,
kvalitatīvu un pieejamu energoapgādes pārvades
pakalpojumu, kā arī īstenot valstij stratēģiski
svarīgo energoapgādes aktīvu ilgtspējīgu
pārvaldību un sekmēt to integrāciju Eiropas
Savienības iekšējā energoresursu tirgū.
Lai sasniegtu Koncerna izvirzīto stratēģisko mērķi –
veidot ilgtspējīgu, drošu un uz nākotni vērstu Latvijas
energosistēmu –, būtiska nozīme ir katras Koncerna
sabiedrības ieguldījumam. AST un Conexus kā
nacionāli nozīmīgas infrastruktūras turētāji un attīstītāji
pilda atšķirīgas, bet savstarpēji papildinošas funkcijas
elektroenerģijas un dabasgāzes sektorā. Katra
sabiedrība definējusi savu misiju, vīziju un vērtības,
kas atspoguļo tās lomu energosistēmā un stiprina
kopējo Koncerna virzību uz izvirzīto mērķi.
KONCERNA FOKUSS – ILGTERMIŅA
VĒRTĪBAS RADĪŠANA LATVIJĀ
Veicināt valsts ekonomisko izaugsmi
AST koncerns kā enerģētikas infrastruktūras pārvaldītājs
ir viens no valsts ekonomikas stūrakmeņiem, nodrošinot
drošu, efektīvu un ilgtspējīgu elektroenerģijas un
dabasgāzes pārvadi, kā arī gāzes uzglabāšanu.
Pārvades un uzglabāšanas infrastruktūra veido
stabilu pamatu tautsaimniecības izaugsmei, investīciju
piesaistei un enerģētikas transformācijai. Tīklu attīstība
un jaudu pieejamība ir būtiska konkurētspējīgas un uz
eksportu vērstas ekonomikas nodrošināšanai.
22
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
Veicināt enerģētikas sektora attīstību un
pāreju uz klimatneitralitāti
Koncerns aktīvi veicina atjaunīgo energoresursu (AER)
integrāciju pārvades tīklos, kā arī attīsta infrastruktūru
biometāna un nākotnē arī ūdeņraža izmantošanas
iespējām. Tādējādi tiek stiprināta Latvijas enerģētiskā
neatkarība, veicināta oglekļa emisiju samazināšana
un atbalstīta reģionālā tirgus integrācija. Koncerns
nodrošina infrastruktūru, kas ir platforma inovācijām,
jaunām tehnoloģijām un ilgtspējīgām biznesa iespējām
enerģētikas nozarē.
Nodrošināt pārvades un uzglabāšanas
infrastruktūras drošumu un attīstību
Stabila un droša elektroenerģijas un dabasgāzes
pārvades sistēma, kā arī uzticama uzglabāšanas
kapacitāte ir priekšnosacījums tautsaimniecības
attīstībai un sabiedrības labklājībai. AST koncerns
pastāvīgi modernizē tīklus un uzglabāšanas
infrastruktūru, ieviešot digitālos risinājumus, piemēram,
viedās sistēmu vadības tehnoloģijas un automatizāciju.
Tas ļauj pielāgoties mainīgiem enerģijas ražošanas un
patēriņa apstākļiem, stiprina energoapgādes noturību
un uzlabo sistēmas efektivitāti.
Šīs prioritātes atspoguļo Koncerna lomu kā Latvijas
enerģētikas attīstības stratēģisko partneri –
veidojot drošu, modernu un klimatneitrālu enerģijas
infrastruktūru, kas sekmē ekonomikas izaugsmi
un ilgtspēju.
2021. gadā tika izstrādāta un apstiprināta
Augstsprieguma tīkla koncerna vidēja termiņa darbības
stratēģija 2021.–2025. gadam (turpmāk arī – Stratēģija),
kurā definēta Koncerna stratēģiskā virzība, izvirzīti
Mātes sabiedrības un Meitas sabiedrības finanšu un
nefinanšu mērķi turpmākajiem pieciem gadiem.
Noteiktie mērķi, jau uzsāktie projekti un rīcības virzieni
iezīmē arī nākotnes mērķu aprises – virzību uz
klimatneitrālu ekonomiku Eiropas zaļā kursa ietvaros
un Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā
2021.–2030. gadam noteikto mērķu sasniegšanu.
Apzinoties savu lomu un ieguldījumu ilgtspējīgā
attīstībā, Koncerns savā darbībā tiecas uz tādiem
procesiem, produktiem un pakalpojumiem, kas veicina
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības
mērķu (turpmāk arī – IAM) sasniegšanu. Par prioritāriem
un Koncerna pamatdarbībai atbilstošiem izvirzīti trīs
augstas prioritātes IAM mērķi, tomēr ar savu darbību
Koncerns sniedz ieguldījumu arī citu IAM sasniegšanā.
23
AUGSTAS PRIORITĀTES
MĒRĶI
Apvienoto Nāciju Organizācijas
Ilgtspējīgas attīstības mērķi
Koncerna mērķi NODROŠINĀT VISIEM PIEKĻUVI UZTICAMAI,
ILGTSPĒJĪGAI UN MŪSDIENĪGAI ENERĢIJAI
PAR PIEEJAMU CENU
VEIDOT NOTURĪGU INFRASTRUKTŪRU,
VEICINĀT IEKĻAUJOŠU UN ILGTSPĒJĪGU
INDUSTRIALIZĀCIJU UN SEKMĒT INOVĀCIJAS
VEIKT STEIDZAMUS PASĀKUMUS,
LAI CĪNĪTOS PRET KLIMATA
PĀRMAIŅĀM UN TO IETEKMI
• Nepārtraukta, kvalitatīva un pieejama
energoapgādes pakalpojuma sniegšana
• Energoapgādes aktīvu ilgtspējīga pārvaldība
• Elektroenerģijas tirgus attīstības veicināšana
• Pārvades elektrotīkla uzturēšana un atjaunošana,
efektīvākas tīkla struktūras veidošana
• Pārvades tīkla digitalizācija, kas veicina
energoefektivitāti un izmaksu samazinājumu
• Iesaiste starptautiskos projektos ar mērķi
izstrādāt nākotnes tehnoloģijas
• Sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas
pārvades tīkliem
• Energoapgādes aktīvu ietekmes uz apkārtējo
vidi mazināšana
• Energoapgādes sistēmas attīstīšana, pielāgojot to
klimatneitrālas enerģijas ražotāju vajadzībām
• Enerģijas zudumu mazināšana
AST mērķi • Sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas pārvades tīkliem
• Elektroenerģijas un palīgpakalpojumu tirgus attīstība un
integrācija Eiropas tirgos
• Droša un inovatīva darba vide
• Uz inovācijām un drošu darba režīmu vērsta
elektroapgāde, t. sk. zaļās apakšstacijas,
vēja enerģijas infrastruktūras izveide, tostarp
ņemot vērā vides aspektus u. c.
• Darbinieku iesaistes pilnveidošana
• Optimāla kapitāla struktūra, finanšu risku
pārvaldība un dividenžu politika
• Sociālā atbildība
• Pārvaldības modernizācija, izmaksu optimizācija
Conexus mērķi • Gāzes tirgus attīstības un tālākas integrācijas
veicināšana, sekmējot arī ūdeņraža un citu
gāzveida enerģijas nesēju tirgus attīstību
• Pieejamas un drošas pārvades un uzglabāšanas
infrastruktūras nodrošināšana, vienlaikus pētot un
veicinot pielāgošanas iespējas citu gāzveida
enerģijas nesēju ievadei
• Fokuss uz klimata un vides ilgtspējas aspektiem
• Profesionāla un uz attīstību orientēta komanda
• Fokuss uz organizatorisko attīstību un efektivitāti
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
24
VIDĒJAS PRIORITĀTES
MĒRĶI
Apvienoto Nāciju Organizācijas
Ilgtspējīgas attīstības mērķi
Koncerna mērķi DZĪVĪBA
UZ ZEMES
LABS DARBS
UN EKONOMIKAS
IZAUGSME
DZIMUMU
LĪDZTIESĪBA
ATBILDĪGS
PATĒRIŅŠ
SADARBĪBA MĒRĶU
SASNIEGŠANAI
Mēs vēlamies samazināt
energoapgādes sistēmas
nelabvēlīgo ietekmi uz
bioloģisko daudzveidību,
ainavu un zemes izmantošanu.
Mēs ievērojam videi
draudzīgu praksi.
Mēs veicinām atbildīgu
un ilgtspējīgu
uzņēmējdarbības praksi.
Mēs uzskatām, ka inovācijas
un izaugsmi veicina iekļaujoša
kultūra un dzimumu līdztiesība.
Mēs nodrošinām ilgtspējīgu
patēriņu un praksi savā darbībā
un cenšamies būt par piemēru
citiem. Savos attīstības
projektos mēs galvenokārt
izmantojam esošus
inženierkomunikāciju koridorus.
Mēs pārstrādājam gandrīz
100 % atkritumu.
Mēs apvienojam savu
kompetenci un dalāmies
pieredzē ar partneriem,
lai veicinātu energoresursu
pārvaldību, iesaistīšanos un
pievienoto atbildību un attīstību.
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
25
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
MĀTES SABIEDRĪBAS
STRATĒĢIJA
Mātes sabiedrības stratēģijas centrālais elements
nemainīgi ir Digitālā un Zaļā transformācija, kas vērsta
uz uzņēmuma darbības efektivizāciju, attīstību un
ietekmes uz vidi mazināšanu. Šie principi tiek integrēti
visos uzņēmuma procesos, īpašu uzmanību pievēršot to
ietekmes uz vidi novērtējumam un ilgtspējīgai attīstībai.
AST prioritāte ir īstenot vērienīgāko enerģētikas
attīstības projektu Baltijā – sinhronizāciju ar
kontinentālo Eiropu. Tā rezultātā ir stiprināta Baltijas
valstu energoneatkarība un atveras konkurētspējīgs
palīgpakalpojumu tirgus.
26
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
FINANŠU
STABILITĀTE
ENERĢĒTISKĀ
DROŠĪBA
KVALITATĪVA
ELEKTROAPGĀDE
ILGTSPĒJĪGA
UN EFEKTĪVA PĀRVALDĪBA
ATBILDĪBA PRET DARBINIEKU
UN SABIEDRĪBU
NODROŠINĀT OPTIMĀLU KAPITĀLA
STRUKTŪRU, FINANŠU RISKU
PĀRVALDĪBU, DIVIDENŽU POLITIKU
• Starptautiskas kredītreitingu
aģentūras noteikts investīciju
pakāpes kredītreitings.
SINHRONIZĀCIJA AR
KONTINENTĀLĀS EIROPAS
PĀRVADES TĪKLIEM
• Starpsavienojumu uz Igauniju
caurlaides spējas palielināšana;
• Elektroenerģijas sistēmas atvienošanās
no BRELL tīkla un pievienošanās
Kontinentālās Eiropas sinhronajai
elektroenerģijas sistēmai.
ELEKTROENERĢIJAS UN
PALĪGPAKALPOJUMU TIRGU ATTĪSTĪBA
UN INTEGRĀCIJA EIROPAS TIRGOS
• Integrētās balansa vadības
sistēmas attīstīšana;
• Pāreja uz energosistēmas 15 minūšu
kontroles un nebalansa norēķinu periodu;
• 15 minūšu produktu tirdzniecības
ieviešana nākamās dienas un tekošās
dienas tirgū;
• Elektroenerģijas un palīgpakalpojumu
tirgus informācijas sistēmas (IS) salāgotas
ar sinhronizācijai nepieciešamajām IS.
UZ INOVĀCIJĀM UN DROŠU
DARBA REŽĪMU VĒRSTA
ELEKTROAPGĀDE
• Pabeigts digitālās apakšstacijas
pilotprojekts un videi draudzīgas (zaļās)
apakšstacijas pilotprojekts;
• ELWIND projekta ietvaros veikta izpēte
par vēja parku pieslēgšanas variantiem
pie sauszemes elektropārvades tīkla
ar detalizētu trases izpēti pie vairākām
apakšstacijām Latvijā;
• Veikts IVN process ELWIND tīkla
infrastruktūrai 2025. gadā plānotajos
apjomos (ar nosacījumu, ka pieņemti
atbilstošie Ministru kabineta lēmumi).
PĀRVALDĪBAS
MODERNIZĀCIJA,
IZMAKSU OPTIMIZĀCIJA
• Izstrādāta Digitālās transformācijas
ceļa karte un atbilstoši tai papildināta
datu un informācijas sistēma;
• Veikta procesu pilnveidošana atbilstoši
Digitālās transformācijas ceļa kartēm.
DROŠA UN INOVATĪVA
DARBA VIDE
• AST galvenās ēkas kompleksa
būvdarbu veikšana;
• AST kiberdrošības darbības centra (CSOC)
tehnoloģiskās platformas ieviešana;
• CSOC instrukciju un procedūru izstrāde
un personāla apmācība
DARBINIEKU IESAISTES PILNVEIDOŠANA
• Kultūras maiņa, pilnveidotas darbinieku
kompetences.
SOCIĀLĀ ATBILDĪBA PRET SABIEDRĪBU
• Personāla vadības un sociālās atbildības
aktivitāšu īstenošana saskaņā ar politikām
un stratēģiju.
DIGITĀLĀ TRANSFORMĀCIJA ZAĻĀ TRANSFORMĀCIJA
27
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
MEITAS SABIEDRĪBAS
STRATĒĢIJA
Atbilstoši Eiropas Savienības zaļā kursa pamatmērķim
klimata neitralitāte jeb ekonomika ar neto nulles
siltumnīcefekta gāzu emisijām ir jāsasniedz līdz
2050. gadam. Sava loma ir visām sabiedrības
daļām un ekonomikas sektoram, arī gāzes nozarei,
kuras noteiktais mērķis ir pakāpeniski atteikties no
dabasgāzes tādā apjomā, kādā tas neapdraudētu
reģiona konkurētspēju un vienlaikus nodrošinātu
maksimālu virzību uz gāzes tirgus dekarbonizāciju.
Gāzes pārvades sistēma un ar to saistītā infrastruktūra
būs nozīmīgs aspekts klimata neitralitātes sasniegšanai.
Krievijas iebrukums Ukrainā pilnībā mainīja Eiropas
dabasgāzes nozari, tostarp arī Latvijā, kas no
2023. gada 1. janvāra aizliedza Krievijas dabasgāzes
importu nacionālām vajadzībām. Šie apstākļi radīja
jaunus izaicinājumus saistībā ar dabasgāzes importa
avotiem un biznesa procesiem, apgādes drošībai kļūstot
par dabasgāzes nozares galveno dimensiju gan valsts,
gan reģionālā līmenī.
Conexus sasniedzamie mērķi izriet gan no Koncerna
vispārējā stratēģiskā mērķa, gan enerģētikas politikas
plānošanas dokumentiem, kā arī Koncerna vidēja
termiņa darbības stratēģijas 2021.–2025. gadam.
Ņemot vērā būtiskos pavērsienus dabasgāzes nozarē,
Meitas sabiedrība 2022. gadā atjaunoja stratēģiskos
virzienus un prioritātes. Stratēģiskās plānošanas
periodam (2023.–2027. gads) Conexus ir identificējusi
stratēģiskos mērķus trīs virzienos.
Stratēģiskās iniciatīvas rādītājos 2025. gadam Meitas
sabiedrības padome ir iekļāvusi ūdeņraža pētījumus, biometāna
ievades punktu izveidošanu un citus ilgtspējas aspektus, t. sk.
saistībā ar SEG emisiju uzskaiti un to samazināšanu.
TIRGUS ATTĪSTĪBA:
Veicināt gāzes tirgus attīstību un
tālāku integrāciju, sekmējot arī
ūdeņraža un citu gāzveida
enerģijas nesēju tirgus attīstību
DROŠĪBA:
Nodrošināt pieejamu un drošu
pārvaldes un uzglabāšanas
infrastruktūru, vienlaikus pētot un
veicinot pielāgošanas iespējas citu
gāzveida enerģijas nesēju ievadei
ILGTSPĒJA:
Koncentrēties uz klimata un
vides ilgtspēja aspektiem
• Sekmēt reģionālā tirgus integrāciju.
• Veicināt sadarbību ar citiem
reģionālajiem PSO, veidojot vienotu
pozīciju biogāzes un ūdeņraža integrēšanai
pārvades tīklos, atbalstot biometāna
ievadīšanu pārvades sistēmā.
• Inčukalna PGK pakalpojumu tālāka
attīstība, nodrošinot lielāku elastību,
tostarp kompresijas izņemšanas iespēju.
• Ieviest kopīgas intereses projektus.
• Veikt pētniecības un attīstības projektus,
lai identificētu tehniskās iespējas un
nepieciešamās investīcijas esošās
infrastruktūras pielāgošanai dabasgāzes/
ūdeņraža maisījuma vai tīra ūdeņraža
izmantošanai, t. sk. būvējot ūdeņradim
paredzētu infrastruktūru.
• Nākotnes izaicinājumiem atbilstoša
aktīvu pārvaldība.
Fokusējoties uz ilgtspēju, Conexus galvenā
uzmanība būs pievērsta vides aspektiem:
• E — reģionālā tirgus integrācija,
kas veicina atjaunīgo gāzu attīstību,
drošu pārvades un uzglabāšanas
infrastruktūru, koncentrējoties uz NO
x
un SEG (siltumnīcefekta gāzu) emisiju
samazināšanu.
• S — uz drošību vērsta kultūra, profesionāla
un uz attīstību orientēta komanda.
• G — atbilstība Latvijas Korporatīvās
pārvaldības kodeksam.
28
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
KORPORATĪVĀ
PĀRVALDĪBA
ESRS GOV-1, GOV-2
3
KONCERNA STRUKTŪRA
UN PĀRVALDĪBA
Koncerna pārvaldību īsteno Mātes sabiedrība, kuras
pārvaldības institūcijas – akcionāru sapulce, Revīzijas
komiteja, padome un valde – darbojas, pamatojoties uz
uzņēmuma statūtiem, padomes un valdes nolikumiem,
vidēja termiņa darbības stratēģiju, kā arī attiecīgajiem
Latvijas Republikas tiesību aktiem, tostarp Publiskas
personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības
likumu un Komerclikumu.
Koncerna korporatīvās pārvaldības modelis tiek veidots,
ievērojot labas pārvaldības praksi, spēkā esošos tiesību
aktus, Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksu, kā
arī Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības
un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas.
Šie principi tiek atspoguļoti Koncerna Korporatīvās
pārvaldības politikā.
Saskaņā ar Korporatīvās pārvaldības politiku Mātes
sabiedrības ieguldījumi citās kapitālsabiedrībās tiek
īstenoti, balstoties uz labas pārvaldības principiem.
Arī Meitas sabiedrības pārvaldībā AST ievēro Publiskas
personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības
likumā un Komerclikumā noteiktos akcionāra tiesību un
pienākumu kopumus, tostarp ieceļ Conexus padomi.
Meitas sabiedrības korporatīvās pārvaldības struktūru
veido tās akcionāru sapulce, padome un valde. Padomei
un valdei pilnā sastāvā veicot pārvaldības pienākumus,
Conexus nav izveidotas atsevišķas komitejas. Galvenos
principus efektīvai un ilgtspējīgai pārvaldībai un
darbības caurskatāmībai nosaka Conexus Korporatīvās
pārvaldības politika.
AST padomes, Revīzijas komitejas un valdes skaitlisko
sastāvu, nominēšanas un iecelšanas kārtību nosaka
tiesību akti.¹
;
² Šo institūciju sastāvs tiek veidots tā,
lai nodrošinātu visas nepieciešamās kompetences,
pietiekami kritisku un neatkarīgu attieksmi lēmumu
izvērtēšanā un pieņemšanā.
Jaunievēlētie padomes un valdes locekļi piedalās
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BICG)
organizētajā apmācību programmā "Board Member
Education Program", kas balstīta uz Pasaules Bankas
Starptautiskās finanšu korporācijas (IFC) un OECD
korporatīvās pārvaldības principiem un rekomendācijām.
Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma
prasībām Mātes sabiedrība ir sagatavojusi korporatīvās
pārvaldības ziņojumu par 2025. gadu. Ziņojums ir
pieejams AS "Augstsprieguma tīkls" un "Nasdaq Baltic"
tīmekļvietnēs (šis ziņojums netiek pārbaudīts vai
revidēts).
Koncerna uzņēmumos informācija par dzimumu
pārstāvību augstākajā vadības līmenī tiek atklāta
atbilstoši attiecīgā uzņēmuma padomē, revīzijas
komitejā un valdē pārstāvētajam dzimumu skaitliskajam
un procentuālajam īpatsvaram.
1
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību
pārvaldības likuma 31. panta 6. daļa.
2
Finanšu instrumentu tirgus likuma 55.6 panta 3. daļa.
29
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
Pārstāvēto dzimumu īpatsvars
2025. gada pārskata perioda beigās 31.12.2025.
Uzņēmums Dzimums Padome Revīzijas komiteja Valde
Skaitliski Procentuāli Skaitliski Procentuāli Skaitliski Procentuāli
AS "AUGSTSPRIEGUMA TĪKLS"
Sievietes 2 100,0 % 2 66,7 % 1 20,0 %
Vīrieši 0 0 % 1 33,3 % 4 80,0 %
AS "CONEXUS BALTIC GRID"
Sievietes 1 14,3 % n/a n/a 0 0,0 %
Vīrieši 6 85,7 % n/a n/a 3 100,0 %
KONCERNS
Sievietes 3 33,3 % 2 66,7 % 1 12,5 %
Vīrieši 6 66,7 % 1 33,3 % 7 87,5 %
30
ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS
AKCIONĀRS
Ministru kabinets
AKCIONĀRU SAPULCE
Valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis
PADOME
VALDES
PRIEKŠSĒDĒTĀJS
VALDES LOCEKLIS
(Sistēmvadība)
• Sistēmvadības departaments;
• Elektroenerģijas uzskaites
dienests
VALDES LOCEKLIS
(Attīstība)
• Attīstības departaments;
• Informācijas tehnoloģiju
departaments
VALDES LOCEKLIS
(Jur. atbalsts un atbilstība)
• Juridiskais departaments;
• Iepirkumu daļa;
• Transporta daļa;
• Īpašuma un sagādes daļa;
• Kvalitātes sistēmas un
risku vadības daļa
REVĪZIJAS KOMITEJA
Revīzijas komiteja nodrošina akcionāra interešu
aizsardzību, uzraugot gada pārskata un konsolidētā gada
pārskata sagatavošanu, tā revīziju un iekšējās kontroles,
riska pārvaldības un iekšējās revīzijas sistēmas darbības
efektivitāti, ciktāl tā attiecas uz gada pārskata ticamības
un objektivitātes nodrošināšanu.
IEKŠĒJĀ AUDITA DAĻA
VALDES LOCEKLIS
(Ekspluatācija)
• Tehniskās ekspluatācijas
departaments;
• Ekspluatācijas un drošības
tehnikas uzraudzības dienests;
• Tehniskās ekspertīzes
dienests
• Valdes birojs;
• Personāla daļa;
• Finanšu un grāmatvedības departaments;
• Stratēģijas un inovāciju daļa;
• Komunikācijas daļa;
• Drošības daļa;
• Informācijas drošības pārvaldības daļa