AS “ATTĪSTĪBAS FINANŠU INSTITŪCIJA ALTUM”
GADA PĀRSKATS
par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
(10.pārskata periods)
1
SATURA RĀDĪTĀJSLapa
Par Altum2
Vadības ziņojums3
Informācija par padomi un valdi14
Paziņojums par vadības atbildību15
Finanšu pārskati:
Visaptverošo ienākumu pārskats16
Finanšu stāvokļa pārskats17
Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats18
Naudas plūsmas pārskats19
Finanšu pārskatu pielikumi20
Neatkarīga revidenta ziņojums113
Citi pielikumi gada pārskatam119
AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”
Doma laukums 4, Rīga, LV-1050, Latvija
tālrunis:
+ 371 67774010
e-pasts:
altum@altum.lv
Reģistrācijas Nr.:
50103744891
AS “Attīstības Finanšu institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
2
Altum
MISIJA“Mēs palīdzam Latvijai augt!”
VĪZIJA “Sadarbības partneris un finanšu eksperts tautsaimniecības attīstībā”
VĒRTĪBASIzcilība / Komanda / Atbildība”
AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” ir Latvijas valstij piederoša finanšu institūcija, kas īsteno atbalsta un attīstības programmas finanšu instrumentu un grantu veidā, realizējot valsts politiku tautsaimniecībā, arī nodrošinot citu normatīvajos aktos noteikto deleģēto valsts uzdevumu izpildi. Altum darbības pamatmērķis ir tirgus nepilnību novēršana dažādu atbalsta instrumentu formā, sekmējot tautsaimniecības attīstību.
Stratēģija 2022-2024.gadam
Saskaņā ar AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” Stratēģiju 2022.-2024.gadam, ir izvirzīti sekojoši stratēģiskās attīstības virzieni un būtiskākie ilgtermiņa mērķi:
Galvenais finanšu mērķis ir, realizējot valsts atbalsta programmas, nodrošināt pozitīvu Altum kapitāla atdevi.
Galvenais nefinanšu mērķis ir atbalstīt un veicināt finanšu pieejamību uzņēmējdarbībā un sekmēt tautsaimniecības attīstību.
Altum prioritārie virzieni ietver garantiju un aizdevumu izsniegšanu un apkalpošanu, riska kapitāla investīcijas, klimata pārmaiņu ietekmes samazināšanas risinājumus, tai skaitā, energoefektivitātes programmu īstenošanu gan dzīvojamo ēku, gan uzņēmumu segmentā, jaunu projektu
uzsākšanu, attīstot piedāvāto finanšu instrumentu klāstu, arī Latvijas Zemes fonda attīstību.
Galvenie darbības virzieni: atbalsts uzņēmējiem, lauksaimniekiem un noteiktām personu kategorijām; energoefektivitāte; Latvijas Zemes fonda pārvaldība.
Altum īpašu uzmanību pievērsīs vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības (“ESG”) izvērtējumam, gan pieņemot ar finansēšanu saistītus lēmumus, gan Altum iekšējos procesos.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Vadības ziņojums
3
Vadības ziņojums
Darbība pārskata periodā
2023.gadā AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk Sabiedrība) ir nodrošinājusi stabilus finanšu rezultātus un strādājusi ar 17 milj. eiro peļņu.
Galvenie finanšu un darbības rādītāji
Balstīts uz attiecīgo gadu revidēto finanšu pārskatu datiem
2023.gads
2022.gads
2021.gads
Galvenie finanšu dati
Neto procentu ieņēmumi (EUR, tūkst.)
17 765
16 974
16 717
Peļņa no pamatdarbības
17 810
11 484
13 829
Peļņa pārskata periodā (EUR, tūkst.)
17 810
11 484
13 829
Izdevumu un ieņēmumu attiecība (IIA)
26.34%
38.83%
39.46%
Darbinieku skaits
255
234
226
Kopā aktīvi (EUR, tūkst.)
1 316 086
1 099 588
976 204
Finanšu parādsaistības
599 305
458 382
360 909
Kapitāls bez pārvērtēšanas rezerves (KBPR) / Kopējie pārvaldītie aktīvi (KPA) *
23.4%
27.0%
33.8%
Kapitāls un rezerves (EUR, tūkst.)
389 353
395 983
440 736
Riska segums, kopā: (EUR, tūkst.)
370 211
297 218
285 954
Riska seguma rezerve
315 649
230 524
159 196
Riska seguma rezerve, kas izmantota uzkrājumiem
(42 078)
(38 039)
(29 496)
Portfeļa zaudējumu rezerve (speciālais rezerves kapitāls)
96 587
109 979
159 700
Portfeļa zaudējumu rezerve, kas tiks izmantota uzkrājumu segšanai pie gada peļņas sadales
53
(5 246)
(3 446)
Likviditātes rādītājs 180 dienām **
430%
366%
518%
Pamatdarbības neto naudas plūsma (EUR, tūkst.)
35 724
89 535
49 555
Neto naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā (EUR, tūkst.)
9 009
3 525
43 768
Neto naudas plūsma ieguldīšanas darbības rezultātā (EUR, tūkst.)
(18 467)
(8 437)
4 553
Atbalsta instrumenti kopā (bruto vērtībā EUR, tūkst.), no tiem
1 101 797
1 064 821
979 130
Finanšu instrumenti bruto vērtībā (EUR, tūkst.) ***
Kredīti (bez reversās nomas darījumiem)
359 246
311 844
315 674
Garantijas
480 025
481 013
414 978
Riska kapitāla fondi
97 456
90 277
85 973
Zemes fonds, t.sk.
96 938
80 542
79 163
- reversās nomas darījumi
28 692
27 089
32 999
- ieguldījumu īpašumi
68 246
53 453
46 164
Kopā
1 033 665
963 676
895 788
Līgumu skaits
35 260
33 796
30 978
Jaunu darījumu apjomi (EUR, tūkst.) (pa finanšu instrumentiem) ***
Kredīti (bez reversās nomas darījumiem)
141 993
95 820
100 966
Garantijas
99 440
153 067
126 997
Riska kapitāla fondi
23 920
18 526
29 158
Zemes fonds, t.sk.
17 676
7 414
10 595
- reversās nomas darījumi
7 916
3 105
3 254
- ieguldījumu īpašumi
9 760
4 309
7 341
Kopā
283 029
274 827
267 716
Līgumu skaits
4 846
6 539
6 579
Kopējais ieguldījums tautsaimniecībā, ieskaitot finansējuma saņēmēju līdzdalību, pēc izsniegtajiem apjomiem pārskata periodā (EUR, tūkst.)
946 008
765 577
791 646
Piesaistītā privātā finansējuma sviras koeficients
229%
123%
177%
Valsts atbalsta programmu apjoms uz 1 darbinieku, (EUR, tūkst.)
4 054
4 118
3 964
Moody's Investors Service piešķirtais ilgtermiņa kredītreitings
Baa1
Baa1
Baa1
* KPA ņemot vērā ārpusbilancē uzskaitīto garantiju apjomu.
** Likviditātes rādītāja aprēķinā ņemta vērā līdzšinējā pieredze un vadības aplēse par sagaidāmajiem garantiju pieprasījumu apmēriem un termiņiem.
*** Ņemot vērā apjoma būtiskumu, darbības apjomos tiek uzrādīts arī Zemes fonda portfelis, kurš sastāv no reversās nomas darījumiem un ieguldījumu īpašumiem. reversās nomas darījumi pēc uzskaites principiem un atbilstības SFPS tiek uzskaitīti pie aizdevumiem, kredītu apjoms šajā tabulā tiek samazināts par reversās nomas darījumu apjomu, jo attiecīgi tiek uzrādīts Zemes fonda portfelī.
Rādītāju skaidrojums pieejams sadaļā Citi pielikumi Gada pārskatam.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Vadības ziņojums
4
Vadības ziņojums (turpinājums)
Darbības apjomi
Altum galvenās darbības jomas aptver garantiju izsniegšanu, kreditēšanu, ieguldījumus riska kapitāla instrumentos, Latvijas zemes fonda darījumus (turpmāk tekstā – Zemes fonds) un grantu apkalpošanu, kas kopumā veido Altum atbalsta instrumentu portfeli.
2023.gada 31.decembrī Altum atbalsta instrumentu bruto portfelis bija 1,102 milj. eiro (2022.gada 31.decembrī: 1,065 milj. eiro), no kura finanšu instrumentu bruto portfelis sastādīja 1,034 milj. eiro, ko veido 35,260 projekti (2022.gada 31.decembrī: 964 milj. eiro un 33,976 projekti).
2023.gadā Altum finanšu instrumentu bruto portfelis pieauga par 70 milj. eiro (+7.3%) pēc apjoma un 1,335 (+3.9%) pēc projektu skaita. 2023.gadā portfeļa apjoms pieauga visos finanšu instrumentos, izņemot garantijas. Kredītportfelis palielinājās par 47 milj. eiro (+15.2%) 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad kredītportfelis samazinājās par 3.8 milj. eiro (-12.2%). Savukārt garantiju portfelis 2023.gadā samazinājās par 1.0 milj. eiro (-0. 2%), kas ir pretēji 2022.gada portfeļa kustībai, kad garantiju portfelis palielinājās par 66 milj. eiro (+13.7%). Garantiju portfeļa izaugsmes temps 2023.gadā samazinājās visos segmentos, būtiskākā ietekme uz portfeļa izmaiņām bija Privātpersonu segmentam, kur portfeļa pieaugums bija 16.2 milj. eiro 2023.gadā (2022.gadā: 58.4 milj. eiro). Zemes fonda portfelis 2023.gadā pieauga par 16 milj. eiro (+20.4%), kas bija būtiski lielāks nekā 2022.gadā, kad Zemes fonda portfelis pieauga tikai par 1.4 milj. eiro (+1.7%). Ieguldījumu riska kapitāla fondos portfeļa pieaugums bija 7 milj. eiro (+8%) un šis pieaugums lielāks nekā 2022.gadā, kad ieguldījumu riska kapitāla fondos portfelis palielinājās par 4.3 milj. eiro (+5.0%).
Segmentu griezumā lielākais portfelis izveidots Mazo, vidējo un lielo uzņēmumu (MVU un lielie uzņēmumi) segmentā 32.3% (2022.gada 31.decembrī: 35.1%), tālāk seko Privātpersonas 31.5% (2022.gada 31.decembrī: 29.2%), Lauksaimnieki 26.8% (2022.gada 31.decembrī: 26.2%) un Finanšu starpnieki – 9.4% (2022.gada 31.decembrī: 9.4%).
2023.gadā lielākais portfeļa apjoma pieaugums bija Privātpersonu segmentā 44 milj. eiro (+15.5%), kas ir par 27 milj. eiro mazāks pieaugums nekā 2022.gadā, kad portfelis palielinājās par 71 milj. eiro (+33.6%). Ņemot vērā, ka Privātpersonu segmenta portfeli veido daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes aizdevumi un garantijas, arī mājokļu garantijas, kam raksturīgi gari atmaksas termiņi (virs 10 gadiem), šī segmenta portfeļa lēnāka amortizēšanās un mazāki jauno darījumu apjomi tomēr nodrošināja konstantu portfeļa pieaugumu, neskatoties uz augošajām būvniecības izmaksām un augstajām procentu likmēm.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Vadības ziņojums
5
Vadības ziņojums (turpinājums)
Darbības apjomi (turpinājums)
Lauksaimnieku segmentā portfelis pieauga par 24 milj. eiro (+9.4%), kas ir par 3.3 milj. eiro mazāks pieaugums nekā 2022.gadā, kad šī segmenta portfelis pieauga par 26.9 milj. eiro (+11.9%). Lielāko pieaugumu Lauksaimnieku segmenta portfelim 2023.gadā nodrošināja apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, it īpaši 2023.gada 4.ceturksnī un Zemes fonda darījumi. Savukārt lauksaimniecības zemes iegādes aizdevumu apjoms 2023.gadā palika nemainīgs, kas daļēji skaidrojams ar vidēji divreiz mazāku jauno darījumu apjomu salīdzinājumā ar 2022.gadu.
MVU un lielo uzņēmumu segmenta portfeļa straujais kritums, kas bija vērojams 2022.gadā, ir sabremzējies 2023.gadā šī segmenta portfelis samazinājās par 5 milj. eiro (-1.4%), kas ir vairākas reizes mazāk nekā samazinājums 2022.gadā, kad šī segmenta portfelis samazinājās par 34 milj. eiro (-9.2%). MVU un lielo uzņēmumu segmenta portfeļa samazinājumu turpināja ietekmētesošā Covid-19 atbalsta instrumentu portfeļa straujā amortizācija, lai gan jauno darījumu apjomi 2023.gadā bija nedaudz lielāki nekā 2022.gadā.
Ņemot vērā biznesa specifiku, izsniedzot investīciju vai apgrozāmo līdzekļu aizdevumu garantijas, arī garantijas banku izsniegtajām garantijām, esošajiem klientiem ir nepieciešama regulāra izsniegtās garantijas pārskatīšana un pagarināšana. Šāda veida darījumi netiek iekļauti no jauna izsniegto garantiju apjomā, jo tiek uzskatīti par garantiju pagarinājumu, tomēr šādu darījumu apjoms ir diezgan ievērojams, 2023.gadā pagarinot garantijas 70.6 milj. eiro apmērā (2022.gadā: 69.3 milj. eiro).
2023.gadā lielākais jauno darījumu apjoms bija MVU un lielo uzņēmumu segmentā, sastādot 45.6% no visiem jaunajiem darījumiem, Privātpersonu segmentā 23.9%, Lauksaimnieku segmentā 22.1% un Finanšu starpnieku segmentā 8.5%. Jauno darījumu apjoma pieaugums bija vērojams Lauksaimnieku, MVU un lielo uzņēmumu un Finanšu starpnieku segmentos.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Vadības ziņojums
6
Vadības ziņojums (turpinājums)
Jaunu darījumu apjoms (turpinājums)
Privātpersonu segmentā jauno darījumu apjom 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājās par 14.5%, ko ietekmēja jauno darījumu apjomi mājokļu garantiju programmās un daudzdzīvokļu māju programmās. Mājokļu garantiju programmās jaunajām ģimenēm, jaunajiem speciālistiem un NBS karavīriem jauno darījumu apjomi 2023.gadā bija 28.2 milj. eiro, kas veidoja 76% no jauno darījumu apjoma 2022.gadā, un to ietekmēja augstās procentu likmes, banku kreditēšanas sabremzēšanās un būvniecības izmaksu pieaugums. Līdz 2023.gada 31.decembrim mājokļu garantiju programmas ietvaros ģimenēm ar bērniem kopā izsniegtas 24 950 garantijas 200 milj. eiro apmērā. Daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā jauno darījumu apjomi 2023.gadā bija 24.6 milj. eiro (viss aizdevumos), savukārt 2022.gadā 35.4 milj. eiro, t.sk., 31 milj. eiro garantijās un 4.4 milj. eiro aizdevumos. Jauno darījumu apjomus daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā ietekmēja tās īstenošanas cikls ES fondu plānošanas periodu ietvaros, kad noslēdzas iepriekšējā plānošanas perioda programma, bet vēl nav uzsākta jauna, Atjaunošanas un noturības mehānisma finansēta, atbalsta programma daudzdzīvokļu māju segmentam esošajā programmā pieejamā grantu finansējuma piešķiršana noslēdzās 2022.gada 31.decembrī, tāpēc šajā programmā vēl pieejamās Altum garantijas banku finansējumam daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektiem tika izsniegtas līdz 2022.gada beigām, savukārt aizdevumu izsniegšana turpinājās arī 2023.gadā un noslēdzās 2023.gada 31.decembrī, kad noslēdzās iepriekšējais ES fondu plānošanas periods 2014-2020. Privātpersonu segmentā jāizceļ arī daudzdzīvokļu māju remonta programma, kas tika uzsākta 2022.gadā un uzrāda stabilu un augošu apjomu 4.8 milj. eiro 2023.gadā salīdzinājumā ar 1.1 milj. eiro 2022.gadā, un kuras piedāvājums tiek paplašināts, ļaujot prognozēt turpmāku pieprasījuma kāpumu.
Lauksaimnieku segmentā jauno darījumu apjoms 2023.gadā bija 63 milj. eiro, kas bija par 14.3 milj. eiro lielāks nekā 2022.gadā. Jauno darījumu apjoma pieaugums 2023.gadā, it sevišķi otrajā pusgadā, skaidrojams ar lauksaimnieku pieprasījuma pieaugumu pēc papildus finansējuma dēļ nelabvēlīgās sezonas lauksaimniecībā gan laikapstākļu ietekme, gan produkcijas iepirkumu cenu samazināšanās. Tas savukārt ietekmēja pieprasījumu pēc konkrētiem atbalsta instrumentiem jauno darījumu apjoms lauksaimniecības zemes iegādes aizdevumu programmā samazinājās par 44% salīdzinājumā ar 2022.gadu, savukārt jauno darījumu apjoms apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmā palielinājās par 21%, bet Zemes fonda darījumi pieauga par 130%.
MVU un lielo uzņēmumu segmentā jauno darījumu apjoms 2023.gadā bija nedaudz lielāks (+2%) salīdzinājumā ar 2022.gadu. Lielākais jauno darījumu apjoma pieaugums vairāk 3 reizes (+17.2 milj. eiro) bija aizdevumu programmās uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai un ilgtspējai. Jauno darījumu apjoms pieaudzis arī vairākās jaunajās atbalsta programmās Krievijas militārās agresijas Ukrainā radīto seku mazināšanai (+9.8 milj. eiro), investīciju aizdevumu lielajiem uzņēmumiem ar kapitāla atlaidi programmā (+6.9 milj. eiro) un Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) programmās (+7.1 milj. eiro). Jaunajās atbalsta programmās investīciju aizdevumi lielajiem uzņēmumiem ar kapitāla atlaidi un ANM programmās sagaidāms jauno darījumu apjoma kāpums arī 2024.gadā, ņemot vērā līdz pārskata perioda beigām jau apstiprinātos projektus, attiecīgi 55.7 milj. eiro un 12.1 milj. eiro apmērā. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka jauno darījumu apjoms 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu bija būtiski mazāks tādās atbalsta programmās MVU izaugsmes aizdevumi – par 20% (-4.6 milj. eiro) un komersantu garantijas – par 28% (-15.8 milj. eiro).
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Vadības ziņojums
7
Vadības ziņojums (turpinājums)
Nefinanšu instrumentu portfelis
Lai nodrošinātu klientiem ērtāku piekļuvi atbalsta instrumentiem, Altum papildus finanšu instrumentiem apkalpo arī grantu programmas daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas grantus, sociālās uzņēmējdarbības grantus, Eiropas vietējā enerģētikas atbalsta programmas grantus, atbalsta programmas “BALSTS” grantus mājokļa iegādei vai būvniecībai ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērnu, kā arī atbalsta programmas grantus privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai.
2023.gadā visās grantu programmās kopā piešķirts 841 grants par kopējo summu 5.8 milj. eiro (2022.gadā: 1505 granti par kopējo summu 83.1 milj. eiro). Kopš 2022.gada beigām daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā jauni granti vairs netiek piešķirti, šobrīd notiek apstiprināto projektu realizācija.
2023.gada 31.decembrī kopējais grantu portfelis Sabiedrības apkalpošanā bija 68.1 milj. eiro (2022.gada 31.decembrī: 101.1 milj. eiro), no kura 65.1 milj. eiro (2022.gada 31.decembrī: 97 milj. eiro) veido daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmas grantu portfelis.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Vadības ziņojums
8
Vadības ziņojums (turpinājums)
Krievijas kara Ukrainā ietekme
Ukrainā notiekošais karš un ar to saistītās sankcijas, kas vērstas pret Krievijas Federāciju, arī pret Baltkrieviju, turpina ietekmēt Altum portfeli un var radīt aktīvu un saistību uzskaites vērtības korekcijas.
Altum neizsniedz aizdevumus tieši uzņēmumiem Ukrainā, Krievijas Federācijā un Baltkrievijā. Līgumi ar darījumu partneriem par norēķinu izpildi ar klientiem, arī par finanšu darījumu slēgšanu Altum likviditātes un aktīvu un pasīvu vadības nodrošināšanai, ir noslēgti tikai ar Latvijas Republikā reģistrētām finanšu iestādēm. Garantiju portfelī tieša ietekme ir no Altum izsniegtajām eksporta kredītu garantijām par politisko un pircēju risku zaudējumu kompensēšanu tirdzniecības darījumos, kur Altum klientu darījumu partneri ir Ukrainas rezidenti, jo Altum kopš 2022.gada 25.februāra apturēja jaunu eksporta garantiju izsniegšanu uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju. 2023.gada 31.decembrī Altum ir augsta riska ekspozīcijas 153 tūkst. eiro apmērā, kur klientu darījumu partneri ir Ukrainā.
Lai novērtētu netiešo ietekmi no Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā, Altum ik ceturksni analizē un būtisku izmaiņu gadījumā pārskata sagaidāmo kredītzaudējumu (SKZ) aprēķināšanai izmantotās uz nākotni vērstās prognozes par makroekonomiskajiem rādītājiem, kas balstās uz bāzes, negatīvo un optimistisko scenāriju. Makroekonomisko scenāriju prognožu mērena uzlabošanās salīdzinājumā ar 2022.gada decembri ir rezultējusies uzkrājumu SKZ samazinājumā par 1,210 tūkst. eiro kredītiem un saistībām par kredītu izsniegšanu un par 23 tūkst. eiro garantijām.
Lai noteiktu aizdevumu un garantiju portfeli tieši un netieši ir ietekmējis vai varētu ietekmēt energoresursu cenu pieaugums, arī noteiktās sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju, Altum ir novērtējis šo ietekmi. Atbilstoši novērtējumam 2023.gada 31.decembrī vispārējā SKZ rezerve kredītiem noteikta 1,955 tūkst. eiro (2022.gada 31.decembrī: 1,902 tūkst. eiro), savukārt garantijām ietekme ir novērtēta kā nebūtiska un SKZ rezerve nav nepieciešama (2022.gada 31.decembrī: 856 tūkst. eiro).
Altum ir veikusi ieguldījumus AIF “Altum kapitāla fonds”, ieguldījumu portfelis Krievijas Federācijas kara Ukrainā kontekstā ir diversificēts pēc nozarēm un reģioniem, kuros fonda portfeļuzņēmumi gūst ieņēmumus, un tas ir vērtējams zaudējumus mazinošs faktors. Tādējādi Krievijas Federācijas kara Ukrainā ietekme uz katru no portfeļuzņēmumiem ir atšķirīga, tomēr līdzīgi iepriekšējos periodos būtiskākā ietekme tieši no kara un ar to saistīto sankciju izrietošajām tiešajām un netiešajām sekām bija diviem portfeļuzņēmumiem. Krievijas Federācijas kara Ukrainā kumulatīvā tiešā ietekme 2023.gada 31.decembrī bija 107.2 tūkst. eiro (Altum daļa).
Altum līdzfinansētie riska kapitāla fondi darbojas saskaņā ar aktuālo sankciju regulējumu un seko līdzi izmaiņām saistošajos normatīvajos aktos. Katru ceturksni Altum veic riska kapitāla fondu ieguldījumu novērtējumu, veicot visu riska kapitāla fondu ieguldījumu individuālu novērtēšanu un ņemot vērā katra ieguldījuma specifisko situāciju. Veicot ieguldījumu vērtēšanu, Altum ņem vērā nākotnes perspektīvas un portfeļuzņēmumu patiesā vērtība tiek savlaicīgi koriģēta. 4.ceturkšņa pārrunās ar riska kapitāla fondu pārvaldniekiem netika identificēti jauni portfeļuzņēmumi, kas pakļauti kara radītajai ietekmei, arī noskaidrots, ka iepriekš ietekmētie portfeļuzņēmumi lielākoties ir veiksmīgi pielāgojušies izmaiņām un turpina saimniecisko darbību citos tirgos.
Krievijas Federācijas kara Ukrainā kumulatīvā ietekme 2023.gada 31.decembrī bija 6.5 milj. eiro (2022.gada 31.decembrī: 7.2 milj. eiro), no kuriem tiešā ietekme 1.7 milj. eiro (2022.gada 31.decembrī: 2.5 milj. eiro) un netiešā ietekme 4.8 milj. eiro (2022.gada 31.decembrī: 4.7 milj. eiro).
Detalizētāka informācija atspoguļota Finanšu pārskata 3.pielikumā (8).
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Vadības ziņojums
9
Vadības ziņojums (turpinājums)
Jaunie produkti un darbības efektivitātes paaugstināšana
Altum turpina nostiprināt savu lomu galvenais valdības partneris finanšu instrumentu programmu īstenošanai ar ES līdzfinansējumu. Kopumā Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna (ANM) un ES kohēzijas politikas 2021.-2027.gada plānošanas perioda ietvaros finanšu instrumentu veidā būs pieejami vismaz 650 milj. eiro.
2023.gadā Altum pabeidza visu ANM programmu ieviešanu, pēdējā no kurām aizdevumu programma uzņēmumu digitalizācijai tika uzsākta 2023.gada februārī un kurā atbalsts tiek sniegts komersantiem gan automatizētu iekārtu, gan programmnodrošinājuma iegādei. Līdz 2023.gada 31.decembrim ANM programmās ir apstiprināti darījumi, noslēgti līgumi un izmaksātas kapitāla atlaides šādā apmērā:
uzņēmumu energoefektivitātes programmā apstiprināti 94 darījumi 13.6 milj. eiro apmērā (attiecināmais kapitāla atlaides apjoms 10.8 milj. eiro), no kuriem par 81 jau ir noslēgti līgumi 8.8 milj. eiro apmērā (attiecināmais kapitāla atlaides apjoms 7.2 milj. eiro), un izmaksātas pirmās kapitāla atlaides 1.3 milj. eiro apmērā,
uzņēmumu digitalizācijas programmā apstiprināti 28 darījumi 14.7 milj. eiro apmērā (attiecināmais kapitāla atlaides apjoms 11.8 milj. eiro), no kuriem par 19 jau ir noslēgti līgumi 10.3 milj. eiro apmērā (attiecināmais kapitāla atlaides apjoms 8.1 milj. eiro),
daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā apstiprināts un noslēgts līgums vienam darījumam 0.1 milj. eiro apmērā (attiecināmais kapitāla atlaides apjoms 0.05 milj. eiro)
zemo īres mājokļu būvniecības programmā apstiprināti 2 darījumi 11.9 milj. eiro apmērā (attiecināmais kapitāla atlaides apjoms 3.6 milj. eiro).
Īstenojot ES kohēzijas politiku 2021.-2027.gada plānošanas perioda ietvaros, uzņēmējdarbības atbalstam turpmākajos gados būs pieejami 506.4 milj. eiro finanšu instrumentu veidā vismaz 12 atbalsta programmās. 2023.gada 27.novembrī Altum parakstīja nolīgumu ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru par finansējumu 230.8 milj. eiro apmērā sešām uzņēmējdarbības atbalsta programmām garantijas, t.sk., portfeļgarantijas, pilna cikla uzņēmējdarbībai un garantijas digitalizācijai un automatizācijai, produktivitātes aizdevumi, t.sk., ar kapitāla atlaidi un aizdevumi produktivitātes kāpināšanai, starta un izaugsmes aizdevumi, arī iespējkapitāla ieguldījumi. 2023.gada 15.augustā Ministru kabinets apstiprināja 5. paaudzes riska kapitāla fondu izveidi, kuriem paredzētais finansējums ir 93 milj. eiro, ko plānots investēt 3 jaunuzņēmumu riska kapitāla fondos, 1 sākuma stadijas un 1 izaugsmes stadijas riska kapitāla fondā.
Lielo investīciju aizdevumu programmā ar kapitāla atlaidi vidējiem un lielajiem komersantiem 2023.gadā turpinājās saņemto projektu pieteikumu izskatīšana, tostarp 2023.gada decembrī tika uzsākta trešās kārtas projektu atlase. Līdz 2023.gada 31.decembrim Altum apstiprināja 13 pieteikumus par atbalsta piešķiršanu projektiem par kopējo summu virs 279 milj. eiro (attiecināmās kapitāla atlaides apjoms 75 milj. eiro), no kuriem par 10 jau ir noslēgti līgumi (attiecināmais kapitāla atlaides apmērs 62.5 milj. eiro), savukārt 4 pieteikumi (attiecināmais kapitāla atlaides apjoms 28 milj. eiro) joprojām ir Altum izvērtēšanā. 2023.gada 31.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja grozījumus šajā programmā, paredzot, ka uzņēmumi varēs saņemt papildus aizdevumus Altum savu investīciju projektu īstenošanai.
2023.gada 13.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Baltijas MVU IPO fonda izveidi, kas tiks veidots kopā ar Lietuvas attīstības finanšu institūciju INVEGA. Fonda mērķis ir atbalstīt un diversificēt Baltijas MVU, kā arī mazo vidējas kapitalizācijas uzņēmumu (small mid-caps) un inovatīvi vidējas kapitalizācijas uzņēmumu (innovative mid-caps) piekļuvi finansējumam un attīstīt Baltijas kapitāla tirgu saskaņā ar ES kapitāla tirgus mērķiem. Fonda kopējais finansējums ir 50 milj. eiro, no kuriem Sabiedrība investēs 20 milj. eiro. Līdz 2024.gada 1.pusgada beigām ir plānots atlasīt MVU IPO fonda pārvaldnieku.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Vadības ziņojums
10
Vadības ziņojums (turpinājums)
Jaunie produkti un darbības efektivitātes paaugstināšana (turpinājums)
Atbalsta programma uzņēmumiem, kuru darbība cietusi Krievijas agresijas pret Ukrainu rezultātā, bija pieejama uzņēmējiem aizdevumu un garantiju veidā līdz 2023.gada beigām. Šī atbalsta programma tika uzsākta 2022.gada 4.ceturksnī un tās ietvaros tika sniegts atbalsts uzņēmējiem par kopējo summu 14.4 milj. eiro.
Altum 2023.gadā ieviesa vairākus atvieglojumus atbalsta programmās, reaģējot uz straujo procentu likmju kāpuma izraisīto kreditēšanas sabremzēšanos un veicinot uzņēmumu un mājsaimniecību ieceru turpināšanos arī augstu kredītlikmju apstākļos:
kreditēšanas veicināšanai bankās ieviesti 2 veidu atvieglojumi garantiju instrumentiem 0% garantijas prēmija jauniem ilgtspējīgiem projektiem un garantijas prēmijas samazinājumu par 50% visām komersantu garantijām,
jauniem aizdevumiem MVU segmenta uzņēmumiem kopējā aizdevuma likme 12 mēnešu periodā samazināta par aptuveni pusi, nosakot vēl papildus procentu likmes atlaidi 50 procentpunktu apmērā jauniem, uz ilgtspēju vērstiem projektiem,
samazināta aizdevuma likme līdz 3.5% lauksaimnieku apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem sākot no 2023.gada novembra. Papildus tam apgrozāmo līdzekļu aizdevumu varēs arī izmantot, lai segtu 2023.gada neapmaksātos parādus pret piegādātājiem. Līdz 2023.gada beigām iesniegti 222 pieteikumi par kopējo summu 30.4 milj. eiro,
mājokļu garantijām jaunajiem speciālistiem garantijas prēmija samazināta no 4.8% uz 2.4%,
grantu programma “Balsts” mājokļa iegādei kļuva pieejams arī ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona līdz 24 gadu vecumam ar I vai II grupas invaliditāti, neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē.
Turpinot īstenot Altum darbības efektivitātes paaugstināšanu un automatizācijas procesa ietvaros ieviesto centralizēto mazo aizdevumu (summā līdz 25 tūkst. eiro) pieteikumu izskatīšanu, Altum 2023.gada jūlijā paaugstināja aizdevuma pieteikuma limitu no 25 tūkst. eiro uz 50 tūkst. eiro. Paaugstinot pieteikuma limitu, Altum vienlaicīgi pārgāja no darījuma summas limita segmentācijas uz klienta grupas kopējo saistību segmentēšanu, kas ļaus vienkāršot aizdevumu pieteikumu izskatīšanas kārtību, samazināt pieteikumu izskatīšanas termiņus un izbrīvēt papildus reģionu darbinieku kapacitāti sarežģītāku atbalsta programmu apkalpošanā. 2023.gadā 25% (2022.gadā: 24%) no piešķirto aizdevumu skaita tika izvērtēti attālināti, neiesaistot pieteikumu izvērtēšanas procesā reģionu darbiniekus. Vidējā aizdevuma summa centralizēti attālinātajā izvērtēšanā ir palielinājusies no 16.4 tūkst. eiro 2022.gadā uz 18.6 tūkst. eiro 2023.gadā, savukārt vidējā aizdevuma summa reģionos ir palielinājusies no 88.9 tūkst. eiro 2022.gadā uz 98.1 tūkst. eiro 2023.gadā. Ņemot vērā līdzšinējo kredītportfeļa kvalitāti darījumiem, kas pieņemti centralizēti attālinātajā izvērtēšanā, Altum 2024.gada janvārī palielināja aizdevuma summas limitu centralizēti attālinātajā izvērtēšanā no 50 tūkst. eiro uz 100 tūkst. eiro, paralēli ieviešot arī skoringa sistēmu mazo aizdevumu segmentā ar mērķi panākt pieteikumu izskatīšanas termiņu būtisku samazināšanu salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem iepriekšējos gados.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Vadības ziņojums
11
Vadības ziņojums (turpinājums)
Reitings
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's Investors Service (“Moody’s”) 2024.gada 2.februārī apstiprināja Altum ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 ar stabilu perspektīvas novērtējumu pēc aktualizētās kredītreitinga metodoloģijas. Kredītreitings ir tādā pat līmenī, kāds tika apstiprināts 2022.gada 16.decembrī, arī publicēts 2023.gada 4.septembra aktualizētajā kredītspējas novērtējumā (credit opinion). Arī īstermiņa reitings ir apstiprināts tādā pat līmenī P-2.
Tai pat laikā atbilstoši Moody’s aktualizētajai ar valdību-saistītu emitentu metodikai (Government-Related Issuers Methodology), kas publicēta 2024.gada 25.janvārī, Moody’s vairāk neklasificē Altum ar valdību-saistītu emitentu (government-related issuer) un atsaucis bāzes kredītnovērtējumu (Baseline Credit Assessment) Baa3. Turpmāk Altum kredītreitinga novērtējums tiek veikts balstoties tikai uz Moody’s Finanšu institūciju metodiku (Finance Companies Methodology). No 2024.gada 2.februāra Altum noteikts atsevišķais kredītnovērtējums (standalone assessment) līdzšinējā Baa3 līmenī, kas aizstāj atsaukto bāzes kredītnovērtējumu (Baseline Credit Assessment).
Altum ilgtermiņa kredītreitings Baa1 ir viens no augstākajiem Latvijas kapitālsabiedrībām piešķirtajiem.
Augstais reitings ļauj sekmīgāk realizēt Altum ilgtermiņa stratēģiju finansējuma piesaistei, esot regulētu kapitāla tirgus dalībniekam un regulāri emitējot obligācijas.
Risku vadība
Atbilstošas risku pārvaldības nodrošināšanai, Altum ir izveidota Risku vadības sistēma, kas nodrošina preventīvu risku vadību, arī savlaicīgu korektīvo pasākumu ieviešanu risku mazināšanai vai novēršanai. Uzņemoties riskus, Altum saglabā ilgtermiņa spēju īstenot darbībai noteiktos mērķus un uzdevumus.
Risku pārvaldībai Altum pielieto dažādas risku vadības metodes un instrumentus, arī nosaka riska limitus un ierobežojumus. Risku vadības metodes tiek izvēlētas, ņemot vērā konkrēta riska būtiskumu un ietekmi uz Altum darbību.
Ņemot vērā Altum darbību paaugstināta riska jomās, realizējot valsts atbalsta programmas, Altum 2023.gada 31.decembrī ir izveidots riska segums 370 milj. eiro apmērā (2022.gada 31.decembrī: 297 milj. eiro), kas pieejams atbalsta programmu SKZ segumam. SKZ tiek aplēsti pirms attiecīgās atbalsta programmas ieviešanas un daļa no publiskā finansējuma, kas tiek saņemts attiecīgās atbalsta programmas ietvaros SKZ segumam, tiek novirzīts Riska segumam. Riska segumu veido Riska seguma rezerves un Portfeļa zaudējumu rezerves (speciālais rezerves kapitāls) kopsumma, no kuras atskaitīti izveidotie uzkrājumi SKZ segšanai.
Ņemot vērā Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā, Altum jau sākot ar 2022.gada februāri ir ierobežojusi visa veida sadarbību ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem un ar tiem saistītiem uzņēmumiem.
Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā rezultātā ES un pārējā pasaule ieviesa sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku un to tiesību subjektiem un lai mazinātu sankciju risku, Altum noteica papildu kontroles pasākumus gan finanšu instrumentu piešķiršanas, gan darījumu attiecību uzraudzības laikā, turklāt ir veiktas izmaiņas Altum noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas novēršanas un sankciju ievērošanas politikā, nosakot, ka Altum atturas no sadarbības ar uzņēmumiem, kur īpašnieki, patiesā labuma guvēji vai amatpersonas ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi.
Altum veic nepārtrauktu sankciju izmaiņu monitoringu, arī nepārtraukti un ar uzmanību seko līdzi situācijas attīstībai Ukrainā. Altum veic uzraudzības pasākumus, lai pēc iespējas mazinātu iespējamo tiešo vai netiešo ietekmi uz Altum darbību no notikumiem Ukrainā vai sankciju pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku rezultātā, t.sk., bet ne tikai papildus uzrauga darījumus ar klientiem, kuru pamatdarbību varētu ietekmēt gan notikumi Ukrainā, gan ieviestās sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku.
Līdztekus iepriekšminētajam Altum ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai identificētu potenciālos grūtībās nonākušos klientus un novērtētu, vai energoresursu sadārdzinājums un noteiktās sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku tiešā vai netiešā veidā ir ietekmējis vai var būtiski ietekmēt klientu maksātspēju, arī lai nodrošinātu tiešās un netiešās ietekmes kvantificēšanu un atbilstošu uzkrājumu izveidošanu.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Vadības ziņojums
12
Vadības ziņojums (turpinājums)
Ieguldījums ilgtspējā
Finanšu nozarei ir izšķiroša nozīme Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā, tostarp pārejā uz klimatneitrālu, klimatnoturīgu, resursefektīvu un taisnīgu ekonomiku. Ilgtspēja ir galvenā Altum uzņēmējdarbības un stratēģijas daļa, un kļuvusi par svarīgu stratēģisko virzītājspēku banku nozarē, arī attīstības finanšu institūcijām Eiropā. Altum uzņemas atbildību par savas ikdienas darbības ilgtermiņa ekonomisko, vides un sociālo ietekmi un pastāvīgi strādā, lai ar pieņemtajiem ieguldījuma lēmumiem, veidojot portfeli, sekmētu ilgtspējīgu attīstību, neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz ilgtspējas faktoriem un sniegtu pozitīvu ieguldījumu uzņēmumu transformācijā uz ilgtspējīgu ekonomiku un veicinātu rīkoties atbildīgi savā uzņēmējdarbībā.
Vadoties pēc 2022.gadā sastādītās detalizētās ESG ceļa kartes, turpinās aktīvs darbs pie ceļa kartes soļiem, kas skar ESG aspektu integrāciju kredītriska vadībā Altum aizdevumu, nodrošinājuma un garantiju portfeļiem MVU, Midcap un lauksaimnieku segmentos, 2023.gada 2.ceturksnī tika izstrādāta ESG risku būtiskuma analīzes metodoloģija un veikts izvērtējums MVU un lauksaimnieku segmentu aizdevumu un garantiju portfeļu jūtīgumam pret pārejas riskiem un dažādiem klimata fiziskajiem riskiem. Tas ir izejas punkts gan pārejas risku, gan klimata fizisko risku pārvaldībā, lai pieņemtie lēmumi varētu būt balstīti datos. Papildus tas veicina jaunu ilgtspējīga finansējuma produktu piedāvājuma izstrādi, lai sekmētu uzņēmumu veiksmīgu pāreju uz klimata neitrālu ekonomiku, arī spējā sekmīgi darboties piegāžu ķēdēs, ņemot vērā būtiskās izmaiņas uzņēmumu vērtības ķēžu ilgtspējas prasībās. 2023.gada 2.pusgadā pabeigts darbs pie ESG risku novērtēšanas matricas, ESG skoringa modeļa izstrādes un pielāgotas klientu anketas izstrādes, lai iegūtu informāciju ESG risku izvērtējumam un attiecībā uz plānotajiem/faktiskajiem klientu ilgtspējas KPI’s datiem.
Līdz šim esošos Altum ilgtspējīga finansējuma segmentus, kas noteikti, ievērojot Zaļo obligāciju ietvaru 2021 energoefektivitāte, atjaunīgie energoresursi, pasīvās mājas un ilgtspējīgs transports, papildinās ar jaunu segmentu “sekmēt uzņēmumu pāreju uz klimata neitrālu ekonomiku”, kas aktīvi tiek piedāvāts klientiem kopš 2023.gada rudens. Tas ietver ilgtspējīgu finansējumu, kas veicina uzņēmumu noturību pārejas riskiem, lai uzlabotu konkurenci un nezaudētu tirgus daļu un ieņēmumus, mainoties vērtības ķēžu prasībām ilgtspējas jomā. Jo sevišķi tas skar “jūtīgās” nozares nozares ar augstu fosilo resursu patēriņu un/vai augstu jūtīgumu pret pārejas riskiem. Ilgtspējīga finansējuma risinājumi ietver gan uzņēmumu piegādes ķēžu dekarbonizāciju, gan investīcijas uzņēmuma produkta dzīves cikla dekarbonizācijai, gan tehnoloģijas ar mazāku CO2 emisiju ražošanas nozarēm, kas spiestas izmantot fosilos resursus, lai nodrošinātu augstu temperatūru savos ražošanas procesos, kā arī investīcijas klimata fizisko risku ietekmes mazināšanai.
2023.gada 2.pusgadā turpinājās darbs pie pašreizējo zaļo/ilgtspējīgo projektu noteikšanu MVU un lauksaimnieku segmentos un šo segmentu aizdevuma portfeļa radītās CO2 izmešu pēdas noteikšanas.
Ņemot vērā 2023.gadā veiktās ESG risku būtiskuma analīzes rezultātus, tiek izstrādāta Ilgtspējas stratēģija, kuru plānots apstiprināt 2024.gada pavasarī. Cita starpā, esošais klientu portfelis tiks pārskatīts, stimulējot klientu pāreju uz ilgtspējīgu attīstību, arī pakāpeniski atsakoties no tādu projektu finansēšanas, kas neatbildīs Altum noteiktajiem ESG aspektiem kredītriska pārvaldībā.
Altum kapitāla fonds veic ieguldījumus, pievēršot pienācīgu rūpību uzņēmuma darbībai ESG jomā un saistīto ekonomikas izmaiņu sagaidāmai ietekmei uz uzņēmuma piegāžu un vērtību ķēdēm. Ievērojot Regulas par informsācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (The Sustainable Finance Disclosure Regulation) prasības, 2022.gada nogalē tika publicētas AKF nostādnes, kas atspoguļo, mēs izvērtējam mūsu ieguldījumu lēmumu galveno nelabvēlīgo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem (Principal Adverse Impact report), saskaņā ar SFDR 4.panta prasībām. 2024.gada sākumā tika apkopoti Fonda portfeļa kompāniju svarīgākie nelabvēlīgās ietekmes indikatori par 2023.gadu. Jāatzīmē, ka Fonda pārvaldītā portfeļa svarīgākie nelabvēlīgās ietekmes indikatori neliecina par ieguldījumu lēmumu būtisku negatīvu ietekmi uz ilgtspējas faktoriem.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Vadības ziņojums
13
Vadības ziņojums (turpinājums)
Nākotnes perspektīva
2023.gadā Altum sadarbībā ar Ekonomikas ministriju uzsāka programmu izstrādi, lai ieviestu finanšu instrumentu atbalsta programmas jaunā ES kohēzijas politikas 2021.-2027.gada plānošanas perioda ietvaros, kurā pieejamais finansējums kopumā 506.4 milj. eiro apmērā tiks novirzīts uzņēmējdarbības atbalstam, energoefektivitātei un klimatneitralitātei. ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā pieejamais finansējums ne tikai papildinās jau šobrīd pieejamo ANM finansējumu tādos virzienos energoefektivitātes paaugstināšana (ēkas, energoefektīvas iekārtas, elektroauto) un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošana (saules paneļi u.c.) uzņēmumiem un energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu mājās, bet tas būs pieejams arī tādiem jauniem virzieniem tehnoloģiju pārnese un prototipēšana, inovācijas un digitalizācija. Tāpat jaunais ES fondu finansējums papildinās jau esošo finansējumu MVU izaugsmes aizdevumu programmā, starta aizdevumu programmā, individuālo garantiju un portfeļgarantiju programmās.
Lai sagatavotos Eiropas Savienības InvestEU programmas ieviešanai, 2023.gada 1.pusgadā sadarbībā ar atlasīto neatkarīgo auditoru ir veikts Altum atbilstības novērtējums (Pillar Assessment). Atbilstības novērtējums ir priekšnosacījums, lai Altum varētu pieteikties InvestEU ieviešanas partnera lomai un nākotnē arī sadarbības partnera lomai ES fondu tiešas pārvaldības ieviešanā, tādējādi palielinot jaunu specializētu un piemērotu finanšu instrumentu piedāvājumu Latvijas uzņēmumiem. Novērtējuma pirmais posms tika pabeigts 2023.gada novembrī, iesniedzot Eiropas Komisijai ziņojuma projektu. Pēc ziņojuma projekta saskaņošanas ar Eiropas Komisiju tiks identificētas būtiskās rekomendācijas, kas Altum būs jāievieš. Atbilstības novērtējumu plānots noslēgt 2024.gadā, sagaidāms 2024.gada 3.ceturksnī, pēc tam, kad Eiropas Komisija, pamatojoties uz Altum sniegto informāciju un auditoru atzinumu, būs guvusi pietiekamu pārliecību par rekomendāciju ieviešanu. Lēmums par pieteikuma InvestEU ieviešanas partnera lomai iesniegšanu vēl nav pieņemts.
Reinis Bērziņš
Valdes priekšsēdētājs
ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
14
Informācija par padomi un valdi
Padome
Vārds, uzvārds
Ieņemamais amats
Iecelšanas datums
Amata pilnvaru termiņa beigu datums
Līga Kļaviņa
Padomes priekšsēdētāja
27.12.2022.
26.12.2025.
Jānis Šnore
Padomes loceklis
27.12.2022.
uz laiku *
Ilze Baltābola
Padomes locekle
22.03.2022.
uz laiku *
* uz laiku, līdz tiks atlasīts kandidāts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā.
Pārskata periodā nav notikušas izmaiņas Sabiedrības Padomes sastāvā.
Valde
Vārds, uzvārds
Ieņemamais amats
Iecelšanas datums
Amata pilnvaru termiņa
beigu datums
Reinis Bērziņš
Valdes priekšsēdētājs
27.05.2021.
26.05.2024.
Jēkabs Krieviņš
Valdes loceklis
27.05.2021.
26.05.2024.
Inese Zīle
Valdes locekle
27.05.2021.
26.05.2024.
Ieva Jansone-Buka
Valdes locekle
18.03.2024.
17.03.2027.*
Juris Jansons
Valdes loceklis
09.01.2023
08.01.2026
Pārskata periodā notikušas izmaiņas Sabiedrības valdē. 2023.gada 9.janvārī Padome Valdes locekļa amatā apstiprināja Juri Jansonu.
* 2024.gada 25.janvārī padome valdes locekļa amatā pārapstiprināja Ievu Jansoni-Buku, nosakot jaunu pilnvaru termiņu no 2024.gada 18.marta līdz 2027.gada 17.martam.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
15
Paziņojums par vadības atbildību
AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk tekstā Sabiedrība) Valde (turpmāk tekstā - Vadība) ir atbildīga par Sabiedrības finanšu pārskatu sagatavošanu, kā arī par informāciju, kas ir pievienota Citos finanšu pārskata pielikumos.
Finanšu pārskati un to pielikumi, kas ir iekļauti no 16. līdz 112.lappusei, ir sagatavoti, balstoties uz pirmdokumentiem un sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Sabiedrības finanšu stāvokli 2023.gada 31.decembrī un 2022.gada 31.decembrī, un tās darbības rezultātiem, izmaiņām pašu kapitālā un naudas plūsmām par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī.
Iepriekšminētie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem SFPS Grāmatvedības standartiem, pamatojoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. Vadības lēmumi un pieņēmumi attiecībā uz šo pārskatu sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi.
Vadība ir atbildīga par atbilstošas grāmatvedības uzskaites nodrošināšanu, Sabiedrības aktīvu saglabāšanu, arī par krāpšanas un citas negodīgas rīcības atklāšanu un novēršanu. Vadība ir arī atbildīga par Sabiedrības darba vadīšanu saskaņā ar Latvijas Republikas Attīstības finanšu institūcijas likumu, citiem Latvijas Republikas likumiem, arī Eiropas Savienības regulām, kas ir piemērojamas Sabiedrībai.
Reinis Bērziņš
Valdes priekšsēdētājs
ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
16
Visaptverošo ienākumu pārskats
visas summas ir tūkstošos eiro
Pielikumi
01.01.2023.-31.12.2023.
01.01.2022.-31.12.2022.
Procentu ieņēmumi pēc efektīvās procentu likmes
4 (1)
18 675
14 944
Citi procentu un līdzīgi ieņēmumi
4 (2)
6 996
4 990
Procentu izdevumi
5
(7 906)
(2 960)
Neto procentu ieņēmumi
17 765
16 974
Ieņēmumi par valsts atbalsta programmu īstenošanu
6
9 824
6 093
Kompensējamie izdevumi par valsts atbalsta programmu īstenošanu
7
(7 141)
(5 091)
Neto ieņēmumi par VAP īstenošanu
2 683
1 002
Peļņa / (zaudējumi) no darījumiem ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtu
8
(3)
97
Peļņas / (zaudējumu) daļa no ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos un pārējos ieguldījumos
16 (3)
3 064
(1 732)
Peļņa / (zaudējumi), no kuras atskaitīti zaudējumi no saistībām patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos
28 (3)
(882)
3 075
Citi ieņēmumi
9
8 997
6 208
Citi izdevumi
10
(1 016)
(1 570)
Pamatdarbības ienākumi pirms pamatdarbības izdevumiem
30 608
24 054
Personāla izmaksas
11
(5 765)
(6 511)
Administratīvie izdevumi
12
(1 478)
(1 829)
Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu nolietojums
21, 22
(818)
(863)
Sagaidāmie kedītzaudējumi, neto
13
(4 737)
(3 367)
Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa
17 810
11 484
Pārskata perioda peļņa
17 810
11 484
Citi visaptverošie ienākumi:
221
(1 197)
Posteņi, kas nākamajos periodos pārklasificējami peļņā vai zaudējumos
Peļņa / (zaudējumi) no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu pārējos visaptverošajos ienākumos
37
221
(1 197)
Kopā pārskata perioda visaptverošie ienākumi
18 031
10 287
Pielikumi no 20. līdz 112.lapai ir neatņemama šo finanšu pārskatu sastāvdaļa.
Reinis Bērziņš
Valdes priekšsēdētājs
Olga Alksne
Galvenais grāmatvedis
ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
17
Finanšu stāvokļa pārskats
visas summas ir tūkstošos eiro
Pielikumi
31.12.2023.
31.12.2022.
Aktīvi
Prasības pret kredītiestādēm un Valsts kasi
14
702 788
571 667
t.sk. nauda un naudas ekvivalenti
565 896
539 630
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu pārējos visaptverošajos ienākumos – ieguldījumu vērtspapīri
15
9 743
9 515
Amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu aktīvi:
Ieguldījumu vērtspapīri
15
38
39
Kredīti un debitoru parādi
18 (1)
349 360
317 859
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņā vai zaudējumos - kredīti ar kapitāla atlaidi
18 (6)
13 088
-
Granti
19
67 196
58 280
Nākamo periodu izdevumi
24
459
344
Uzkrātie ieņēmumi
25
3 862
927
Pārējie ieguldījumi
17
25 398
15 741
Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos
16 (1)
66 592
64 645
Ieguldījuma īpašumi
20
68 246
53 453
Pamatlīdzekļi
22
4 377
4 448
Nemateriālie aktīvi
21
1 017
1 140
Pārējie aktīvi
23
3 922
1 530
Kopā aktīvi
1 316 086
1 099 588
Saistības
Saistības pret kredītiestādēm
26
32 038
36 290
Saistības pret vispārējām valdībām
27
174 656
153 784
Amortizētajā iegādes vērtībā novērtētās finanšu saistības - emitētie parāda vērtspapīri
33
85 533
85 513
Nākamo periodu ieņēmumi
972
1 017
Uzkrātie izdevumi
31
856
661
Finanšu garantiju līgumu saistības
30
47 319
45 852
Sagaidāmie kredītzaudējumi ārpusbilances saistībām
29
344
1 453
Atbalsta programmu finansējums
28 (1)
580 649
375 280
Pārējās saistības
31
4 366
3 755
Kopā saistības
926 733
703 605
Kapitāls un rezerves
Akciju kapitāls
34
204 862
204 862
Rezerves
35 (1)
166 959
180 136
Finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu pārējos visaptverošajos ienākumos pārvērtēšanas rezerve
37
(278)
(499)
Uzkrātā peļņa
17 810
11 484
Kopā kapitāls un rezerves
389 353
395 983
Kopā pasīvi un kapitāls
1 316 086
1 099 588
Pielikumi no 20. līdz 112.lapai ir neatņemama šo finanšu pārskatu sastāvdaļa.
Reinis Bērziņš
Valdes priekšsēdētājs
Olga Alksne
Galvenais grāmatvedis
ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
18
Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats
visas summas ir tūkstošos eiro
Akciju kapitāls
Rezerves
Finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu pārējos visaptverošajos ienākumos pārvērtēšanas rezerve
Nesadalītā peļņa
Kapitāls un rezerves kopā
Specifiskās rezerves
Vispārējais rezerves kapitāls
Pārējās specifiskās rezerves- Starpība, kas atzīta reorganizācijas rezervē
2022.gada 1.janvārī
204 862
200 193
37 089
(15 935)
698
13 829
440 736
Pārskata perioda peļņa
-
-
-
-
-
11 484
11 484
Citi visaptverošie ienākumi
-
-
-
-
(1 197)
-
(1 197)
Kopējie visaptverošie ienākumi
-
-
-
-
(1 197)
11 484
10 287
Rezerves kapitāla palielināšana (35.pielikums)
-
3 525
-
-
-
-
3 525
Rezerves kapitāla samazināšana, palielinot atbalsta programmu finansējumu(35. pielikums)
-
(58 565)
-
-
-
-
(58 565)
Speciālā rezerves kapitāla pārdale uz Vispārējo rezerves kapitālu pie 2021.gada peļņas sadales
-
(3 446)
3 446
-
-
-
-
2021.gada Sabiedrības peļņas sadale
-
-
13 829
-
-
(13 829)
-
2023.gada 1.janvārī
204 862
141 707
54 364
(15 935)
(499)
11 484
395 983
Pārskata perioda peļņa
-
-
-
-
-
17 810
17 810
Citi visaptverošie ienākumi
-
-
-
-
221
-
221
Kopējie visaptverošie ienākumi
-
-
-
-
221
17 810
18 031
Rezerves kapitāla palielināšana (35.pielikums)
-
2 839
-
-
-
-
2 839
Rezerves kapitāla samazināšana, palielinot atbalsta programmu finansējumu (35. pielikums)
-
(27 500)
-
-
-
-
(27 500)
Speciālā rezerves kapitāla pārdale uz Vispārējo rezerves kapitālu pie 2022.gada peļņas sadales
-
(5 246)
5 246
-
-
-
-
Vispārējo rezervju pārdale uz atbalsta programmām, kas attiecināmas uz specifiskajām rezervēm
-
13 829
(13 829)
-
-
-
-
2022.gada Sabiedrības peļņas sadale
-
-
11 484
-
-
(11 484)
-
2023.gada 31.decembrī
204 862
125 629
57 265
(15 935)
(278)
17 810
389 353
Saskaņā ar 2023.gada 30.oktobra ārkārtas akcionāru sapulces lēmumu paredzēts palielināt pamatkapitālu 6.17 milj. eiro apmērā, nodrošinot papildus finansējumu esošo un jauno atbalsta programmu īstenošanai. Atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likumam ar 2023.gada 12.decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.871 tika apstiprināti ALTUM statūti un 2023.gada 29.decembrī veikta palielinātā pamatkapitāla apmaksa. 2024.gada 3.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta Altum pamatkapitāla palielināšana.
Pielikumi no 20. līdz 112.lapai ir neatņemama šo finanšu pārskatu sastāvdaļa.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
19
Naudas plūsmas pārskats
visas summas ir tūkstošos eiro
Pielikumi
01.01.2023.-31.12.2023.
01.01.2022.-31.12.2022.
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā
539 630
455 007
Naudas plūsmas pamatdarbības rezultātā
Peļņa pirms nodokļiem
17 810
11 484
Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu nolietojums
21.22
818
863
Sagaidāmo kredītzaudējumu pieaugums
13
4 737
3 367
Ieguldījumu īpašumu pārvērtēšana
20
(6 116)
2 321
Atbalsta programmu pārvērtēšana
10
(8)
(142)
Ieguldījumu riska kapitāla fondos, pārvērtēšana
16 (2)
(870)
805
Pārējie ieguldījumi, pārvērtēšana
17
(1 310)
(152)
Aprēķinātie procentu ieņēmumi pēc efektīvās procentu likmes
4 (1)
(18 675)
(14 944)
Aprēķinātie procentu un līdzīgi ieņēmumi
4 (2)
(6 996)
(4 990)
Aprēķinātie procentu izdevumi
5
7 906
2 960
Peļņa/(zaudējumi) no ārvalstu valūtas pārvērtēšanas
8
3
(97)
Naudas un tās ekvivalentu (samazinājums)/pieaugums pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un saistībās
(2 685)
1 759
Kredītu samazinājums / (palielinājums)
(53 892)
9 986
Grantu (palielinājums)
19
(9 416)
(12 985)
Saistību pret kredītiestādēm un vispārējām valdībām pieaugums
26,27
16 803
15 257
Termiņnoguldījumi (palielinājums)
14
(103 000)
(32 000)
Nākamo periodu ieņēmumu un uzkrāto izdevumu pieaugums / (samazinājums)
150
(1 107)
Nākamo periodu izdevumu un uzkrāto ieņēmumu (palielinājums) / samazinājums
24, 25
(3 050)
795
Pārējo aktīvu (pieaugums) samazinājums
(2 951)
1 903
Pārējo saistību pieaugums
178 156
89 772
Naudas un naudas ekvivalentu palielinājums no pamatdarbības
20 115
73 380
Saņemtie procenti
23 679
19 872
Samaksātie procenti
(8 070)
(2 951)
Pamatdarbības neto naudas plūsma
35 724
90 301
Naudas plūsma ieguldīšanas darbības rezultātā
Ieguldījumu vērtspapīru pārdošana
137
3 603
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde
21,22
(529)
(650)
Ieguldījumu īpašumu iegāde
20
(8 879)
(5 758)
Ieguldījumu īpašumu pārdošana
20
202
954
Pārdošanai pieejamo aktīvu pārdošana
23
28
-
Pārējie ieguldījumi
17
(8 347)
(6 851)
Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos
16 (2)
(1 079)
(501)
Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma
(18 467)
(9 203)
Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā
Rezerves kapitāla palielināšana
35
2 839
3 525
Ieskaitīts, bet nereģistrēts pamatkapitāla palielinājums
6 170
-
Finansēšanas darbības neto naudas plūsma
9 009
3 525
Naudas un tās ekvivalentu palielinājums
26 266
84 623
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās
14
565 896
539 630
Pielikumi no 20. līdz 112.lapai ir neatņemama šo finanšu pārskatu sastāvdaļa.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
20
Finanšu pārskatu apstiprināšana
Šos finanšu pārskatus Sabiedrības Vadība apstiprinājusi 2024.gada 28.martā. Latvijas Republikas Komerclikums, arī Attīstības finanšu institūcijas likums nosaka, ka akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumu par finanšu pārskatu apstiprināšanu.
1Vispārēja informācija
(1) Informācija par Sabiedrību
Šie finanšu pārskati satur finanšu informāciju par akciju sabiedrību “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – Sabiedrība).
Salīdzinošā finanšu informācija par finansiālās darbības rezultātiem 2023.gada 12 mēnešos ir iekļauta attiecīgi Visaptverošo ienākumu pārskatā, Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatā un Naudas plūsmas pārskatā, kā arī attiecīgajos finanšu pārskatu pielikumos.
AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar atbalsta finanšu instrumentiem - aizdevumiem, garantijām un ieguldījumiem riska kapitāla fondos - nodrošina finanšu resursu pieejamību uzņēmumiem un mājsaimniecībām, jomās, kuras valsts izvirzījusi atbalstāmas un svarīgas, tādejādi veicinot tautsaimniecības attīstību un sekmējot privātā kapitāla un finanšu resursu mobilizēšanu. Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's Investors Service 2024.gada 2.februārī apstiprināja Sabiedrības ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 ar stabilu perspektīvas novērtējumu pēc aktualizētās kredītreitinga metodoloģijas. Kredītreitings ir tādā pat līmenī, kāds tika apstiprināts iepriekš 2022.gada 16.februārī un 2019.gada 25.martā, arī publicēts 2023.gada 4.septembra aktualizētajā kredītspējas novērtējumā (credit opinion). Arī īstermiņa reitings ir apstiprināts tādā pat līmenī P-2. Tai pat laikā atbilstoši Moody’s aktualizētajai ar valdību saistītu emitentu metodikai (Government-Related Issuers Methodology), kas publicēta 2024.gada 25.janvārī, Moody’s vairāk neklasificē Altum ar valdību saistītu emitentu (government-related issuer) un atsaucis bāzes kredītnovērtējumu (Baseline Credit Assessment) Baa3. Turpmāk Altum kredītreitinga novērtējums tiek veikts balstoties tikai uz Moody’s Finanšu institūciju metodiku (Finance Companies Methodology). No 2024.gada 2.februāra Altum noteikts atsevišķais kredītnovērtējums (standalone assessment) līdzšinējā Baa3 līmenī, kas aizstāj atsaukto bāzes kredītnovērtējumu (Baseline Credit Assessment). Moody’s Sabiedrībai piešķirtais reitings ir viens no augstākajiem Latvijas kapitālsabiedrībām piešķirtajiem kredītreitingiem.
Akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” ir izveidota 2013.gada 27.decembrī ar Ministru kabineta lēmumu. Sabiedrības dibināšanas mērķis apvienot trīs iepriekš patstāvīgi darbojošās valsts atbalstu sniedzošas kapitālsabiedrības vienā institūcijā un turpmāk koncentrēt vienuviet valsts resursus finanšu instrumentu valsts atbalsta un attīstības programmu īstenošanai. Sabiedrības darbību regulē tās īpašais likums - Attīstības finanšu institūcijas likums. Sabiedrības statūtus apstiprina Ministru kabinets. Visas Sabiedrības balsstiesīgās akcijas pieder Latvijas valstij. Akciju turētāji ir Attīstības finanšu institūcijas likumā noteiktās ministrijas ar sekojošu akciju turēšanas sadalījumu – Finanšu ministrija 40%, Ekonomikas ministrija – 30%, Zemkopības ministrija – 30%.
Sabiedrība finanšu institūcija neveic ar finanšu un kapitāla tirgu saistītu regulētu darbību, tāpēc Sabiedrībai nav saistošas kapitāla pietiekamības prasības. Tomēr Sabiedrība savā darbībā ievēro labāko finanšu un kapitāla tirgus praksi attiecībā uz iekšējo kontroli, risku pārvaldību un darbības atbilstību.
Sabiedrība ir veikusi ieguldījumu alternatīvo ieguldījumu fondā “Altum kapitāla fonds” (Fonds), kas reģistrēts 2020.gada 31.jūlijā. Fonds ir izveidots ar mērķi atbalstīt labi pārvaldītus, perspektīvus lielos uzņēmumus Covid-19 ietekmes pārvarēšanai, kas vīrusa ietekmes rezultātā ir gatavi pielāgot līdzšinējo darbību, mainot biznesa modeli, pielāgojot produktu izstrādi, ieviešot jaunas tehnoloģijas, izejot jaunos eksporta tirgos, veicinot to izaugsmi. Fonda ieguldītais kapitāls tika pilnībā parakstīts 2020.gada 16.septembrī, sasniedzot 100 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu (51.1 miljons eiro jeb 51.1%) veido lielākie privātie pensiju fondi, un 48.9 miljonus eiro veido Sabiedrības ieguldītais publiskais finansējums. Sabiedrība ir arī Fonda pārvaldnieks, kas reģistrēts Finanšu un kapitāla tirgus komisijā 2020.gada 26.maijā.2022.gada 30.jūnijā beidzās ar EK saskaņotais ieguldījumu periods, pēc beigām jauni ieguldījumi vairs netika apstiprināti, bet turpinājās ieguldīšana līdz 2022.gada 30.jūnijam apstiprinātajos portfeļuzņēmumos. Fondā iemaksātais kapitālieguldījumu apjoms 2023.gada 31.decembrī sastādīja 37.5 milj. eiro (Sabiedrības daļa 18.3 milj. eiro).
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
21
1 Vispārēja informācija (turpinājums)
Zemāk norādītie riska kapitāla fondi – tiek klasificēti kā asociētie uzņēmumi finanšu uzskaites mērķiem.
Nosaukums
Juridiskā adrese
Paaudze
Ieguldījuma % kapitālā
KS Overkill Ventures Fund I
Dzirnavu iela 105, Rīga, Latvija, LV-1011
4
100
KS Buildit Latvia Pre-Seed Fund
Elizabetes iela 20, Rīga, Latvija, LV-1050
4
100
KS Commercialization Reactor Pre-seed Fund
Brīvības gatve 300 -9, Rīga, Latvija, LV-1006
4
100
KS INEC 1
Vīlandes iela 3 - 7, Rīga, Latvija, LV-1010
4
75
KS INEC 2
Vīlandes iela 3 - 7, Rīga, Latvija, LV-1010
4
90
KS Overkill Ventures Fund II
Dzirnavu iela 105, Rīga, Latvija, LV-1011
4
80
KS Buildit Latvia Seed Fund
Elizabetes iela 20, Rīga, Latvija, LV-1050
4
80
KS Commercialization Reactor Seed Fund
Brīvības gatve 300 -9, Rīga, Latvija, LV-1006
4
80
KS ZGI-4
Roberta Hirša iela 1, Rīga, Latvija, LV-1045
4
60
FlyCap Mezzanine Fund II
Matrožu iela 15A, Rīga, Latvija, LV-1048
4
60
Likvidējamais KS Baltcap Latvia Venture Capital Fund
Jaunmoku iela 34, Rīga, Latvija, LV-1046
2
67
KS Imprimatur Capital Technology Venture Fund **
Ščecinas iela 4, Rīga, Latvija, LV-1014
2
67
Likvidējamais KS Imprimatur Capital Seed Fund
Ščecinas iela 4, Rīga, Latvija, LV-1014
2
100
KS ZGI-3 *
Roberta Hirša iela 1, Rīga, Latvija, LV-1045
3
95
KS FlyCap investment Fund *
Matrožu iela 15A, Rīga, Latvija, LV-1048
3
95
KS Expansion Capital fund *
Vīlandes iela 3 - 7, Rīga, Latvija, LV-1010
3
95
Baltic Innovation Fund
European Investment Fund, 37B, avenue J.F. Kennedy, L-2968 Luxembourg
20
KS AIF "Altum kapitāla fonds"
Doma laukums 4, Rīga, LV-1050
48.9
* Riska kapitāla fondu darbības termiņš ir 2024.gada 31.decembris
** Riska kapitāla fonda darbības termiņš līdz 2024.gada 10.jūnijam.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
22
2Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums
(1)Vispārējās uzrādīšanas pamatprincipi
Sabiedrības finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem SFPS Grāmatvedības standartiem (SFPS), ņemot vērā uzņēmējdarbības turpināšanas principus. Finanšu pārskatu sastādīšanā, ņemot vērā uzņēmējdarbības turpināšanas principu, vadība ir apsvērusi Sabiedrības finanšu stāvokli, finanšu resursu pieejamību un veikusi ārējo faktoru ietekmes uz Sabiedrības nākotnes darbību analīzi. Detalizētāku informāciju par Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz Sabiedrību skatīt 3.pielikuma (8)piezīmē. Sabiedrības finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar sākotnējo izmaksu metodi, kas modificēta, vērtējot ieguldījumu vērtspapīrus, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos, ieguldījumus asociētajās sabiedrībās, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos, ieguldījumu īpašumus, kas novērtēti patiesajā vērtībā, un atbalsta programmu finansējumu, kas novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos.
Sagatavojot finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, ir jāizmanto aplēses un pieņēmumi, kas ietekmē finanšu pārskatu datumā uzrādītās aktīvu un saistību summas un informāciju par iespējamiem aktīviem un saistībām, arī uzrādītās ieņēmumu un izdevumu summas pārskata periodā. Lai gan šīs aplēses ir balstītas uz vadības labākajām zināšanām par pašreizējiem notikumiem un darbībām, faktiskie rezultāti tomēr var atšķirties no šīm aplēsēm (2.pielikuma 15.piezīme).
Finanšu pārskatos summas ir norādītas tūkstošos eiro, ja vien nav norādīts citādāk. Sabiedrības uzskaites un uzrādīšanas valūta ir eiro.
(2)Ārvalstu valūtu pārvērtēšana
Pārskata periodā darījumi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti eiro pēc darījuma dienā spēkā esošā Eiropas Centrālās Bankas noteiktā ārvalstu valūtas maiņas kursa. Monetārie aktīvi un pasīvi, arī ārpusbilances prasības un saistības ārvalstu valūtās tiek pārvērtētas eiro pēc Eiropas Centrālās Bankas noteiktā ārvalstu valūtu kursa pārskata perioda beigās. Ar ārvalstu valūtu kursu izmaiņām saistītie ienākumi vai zaudējumi tiek iekļauti pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Nemonetārās pozīcijas, kas tiek vērtētas pēc to iegādes vērtības ārvalstu valūtā, tiek pārvērtētas, izmantojot sākotnējo darījumu datumos noteikto ārvalstu valūtas maiņas kursu. Nemonetārās pozīcijas, kas tiek vērtētas pēc to patiesās vērtības ārvalstu valūtā, tiek pārvērtētas, izmantojot patiesās vērtības noteikšanas datumā noteikto ārvalstu valūtas maiņas kursu. Patiesajā vērtībā novērtēto nemonetāro pozīciju pārvērtēšanas peļņu vai zaudējumus klasificē atbilstoši pozīcijas patiesās vērtības izmaiņu peļņas vai zaudējumu atzīšanai (t.i. pozīciju, kuru patiesās vērtības pieaugums vai zaudējums tiek atzīts visaptverošo ienākumu pārskatā, pārvērtēšanas atšķirības arī tiek atzītas attiecīgi visaptverošo ienākumu pārskatā).
Pielietotie ārvalstu valūtu kursi nozīmīgākajām valūtām pārskata perioda beigās bija šādi:
31.12.2023
31.12.2022
1 USD = EUR 1.10500
1 USD = EUR 1.06660
1 GBP = EUR 0.86906
1 GBP = EUR 0.88693
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
23
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(3)Ieņēmumu un izdevumu atzīšana
Sabiedrības ienākumu un izdevumu uzskaite balstās uz uzkrāšanas principu, t.i., ienākumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata periodu, tiek atspoguļoti visaptverošo ienākumu pārskatā neatkarīgi no to saņemšanas vai maksāšanas datuma.
(i)Ieņēmumi un izdevumi ārvalstu valūtā
Ieņēmumi un izdevumi ārvalstu valūtā tiek aprēķināti un atspoguļoti eiro pēc Eiropas Centrālās bankas noteiktā ārvalstu valūtas maiņas kursa attiecīgajā dienā.
Darījumu ārvalstu valūtās ieņēmumi un izdevumi tiek atzīti pārskata perioda peļņā vai zaudējumos.
(ii)Procentu ienākumi un izdevumi
Procentu ienākumi un izdevumi tiek atzīti peļņā vai zaudējumos visiem procentus nesošiem instrumentiem, pamatojoties uz uzkrāšanas principu, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Efektīvās procentu likmes metode ir finanšu aktīva vai finanšu saistības amortizētās iegādes vērtības aprēķina metode, kas balstīta uz procentu ieņēmumu un izdevumu atzīšanu attiecīgajā periodā. Efektīvā procentu likme paredz, ka nākotnē paredzētie maksājumi vai saņemamā nauda tiek precīzi diskontēti finanšu instrumenta sagaidāmajā dzīves laikā vai, kur nepieciešams, īsākā laika periodā līdz finanšu aktīva vai finanšu saistības neto bilances vērtībai. Aprēķinot efektīvo procentu likmi, Sabiedrība aplēš naudas plūsmas, balstoties uz finanšu instrumenta līgumā paredzētajiem nosacījumiem (piemēram, priekšapmaksas iespējas), bet neņem vērā nākotnes zaudējumus. Aprēķins ietver visus maksājumus, kas veikti vai saņemti starp līgumslēdzēju pusēm, un ir efektīvās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa, tajā skaitā darījuma veikšanas izmaksas un citas prēmijas vai diskontus.
Uzkrātie procenti par kredītiem tiek atzīti peļņā vai zaudējumos un procentu uzkrāšanai tiek izmantota “30/360” vai “faktiskās dienas/360” dienu uzskaites metode, kas ir atrunāta līgumos ar klientiem.
Attiecībā uz līgumsodiem (nokavējuma procentiem) tiek izmantoti šādi principi:
līgumsodi tiek aprēķināti par katru dienu un tiek uzskaitīti ārpusbilancē (tiek atzīti noteiktā laika brīdī);
atzīti peļņā vai zaudējumos tikai pēc klienta iemaksas (tiek atzīti noteiktā laika brīdī);
tiek piemērots papildu termiņš (grace days) t.i., ja klients 3 dienu laikā pēc grafika datuma pilnā apmērā samaksā visu summu, līgumsodi netiek aprēķināti.
Ar kredītu izsniegšanu un apkalpošanu saistītie komisijas naudas ienākumi tiek atzīti peļņā vai zaudējumos, ievērojot šādus principus:
aizdevumu noformēšanas un izsniegšanas komisijas (ieskaitot pieteikumu izskatīšanas maksu) kopā ar saistītajām tiešajām izmaksām – visa aizdevuma termiņa laikā, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi;
pārējās komisijas (aizdevumu konta apkalpošana, nosacījumu maiņa, rezervēšanas maksa, u.c.) attiecīgās komisijas iekasēšanas dienā (tiek atzīti noteiktā laika brīdī).
Ar finanšu garantiju un galvojumu izsniegšanu un apkalpošanu saistītie komisijas naudas ienākumi tiek atzīti peļņā vai zaudējumos, ievērojot šādus principus:
komisijas par izsniegtajām finanšu garantijām atbilstoši 2.pielikuma 4.piezīmes (xvii).punktā aprakstītajiem principiem (tiek atzīti laika gaitā);
pārējās komisijas – attiecīgās komisijas iekasēšanas dienā (tiek atzīti noteiktā laika brīdī).
Ja Riska seguma rezerve vai Portfeļa zaudējumu rezerve sedz kredītriska piecenojumu, tad attiecīgi aizdevumu procenti un ar finanšu garantiju izsniegšanu saistītie komisijas naudas ienākumi no klientiem to neietver (skatīt 2.pielikuma 15.piezīmes (i) punktu un 28.pielikumu).
Pārējie komisijas naudas ienākumi un izdevumi, kas neattiecas uz finanšu garantijām, tiek atzīti peļņā vai zaudējumos attiecīgajā darījuma veikšanas brīdī.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
24
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(4)Finanšu instrumenti - sākotnējā atzīšana un turpmākā novērtēšana
(i)Sākotnējā atzīšana
Finanšu instrumenti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņā vai zaudējumos (PVPZ) sākotnēji tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā. Pārējie finanšu instrumenti tiek sākotnēji uzskaitīti patiesajā vērtībā, kas koriģēta par darījuma izmaksu summu. Patieso vērtību, veicot sākotnējo atzīšanu, vislabāk pamato darījuma cena. Gadījumos, kad darījuma cena ir zemāka par garantijas patieso vērtību sakarā ar to, ka cenu starpību sedz publiskais finansējums sagaidāmajiem kredītzaudējumiem, kas klasificēti Riska seguma rezervē, pirmās dienas zaudējumi tiek tieši attiecināti uz Riska seguma rezervi (skatīt arī 2.pielikuma 15.piezīmes (i).punktu). Gadījumos, kad darījuma cena ir zemāka par garantijas patieso vērtību sakarā ar to, ka cenu starpība tiek segta ar valsts finansējumu sagaidāmajiem kredītzaudējumiem, kas klasificēti Portfeļa zaudējumu rezervē (speciālais rezerves kapitāls pašu kapitālā), pirmās dienas zaudējumi tiek segti no peļņas vai zaudējumiem un tiks segti no Portfeļa zaudējumu rezerves, pārskaitot uz nesadalīto peļņu vai vispārējo rezerves kapitālu pēc attiecīgā gada pārskata apstiprināšanas saskaņā ar attiecīgo akcionāra lēmumu (skatīt arī 2.pielikuma 15.piezīmes (i).punktu).
Pēc sākotnējās atzīšanas sagaidāmie kredītzaudējumi (SKZ) tiek atzīti finanšu aktīviem, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā (AV), un ieguldījumiem parāda vērtspapīros, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu pārējos visaptverošajos ienākumos (PVCVI), nekavējoties atzīstot zaudējumus finanšu uzskaitē.
Visi finanšu aktīvu pirkšanas un pārdošanas darījumi, kas pieprasa piegādi saskaņā ar pieņemtajiem tirgus principiem (“parastā” pirkšana un pārdošana) tiek uzskaitīti darījuma datumā, kas ir datums, kurā Sabiedrība apņemas piegādāt finanšu aktīvu. Pārējie pirkumi tiek atzīti tad, kad Sabiedrība kļūst par instrumenta līguma nosacījumu līgumslēdzēju pusi.
(ii)Finanšu aktīvi – klasifikācija un turpmākā novērtēšana – novērtēšanas kategorijas
Sabiedrība iedala finanšu aktīvus šādās novērtēšanas kategorijās: PVPZ, PVCVI un AV. Finanšu aktīvu klasifikācija un turpmākā novērtēšana ir atkarīga no Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa saistīto aktīvu portfeļa pārvaldībai un finanšu aktīva naudas plūsmas īpatnībām.
(iii)Finanšu aktīvi – klasifikācija un turpmākā novērtēšana – komercdarbības modelis
Komercdarbības modelis parāda, kā Sabiedrība pārvalda aktīvus, lai radītu naudas plūsmas – atkarībā no tā vai Sabiedrības mērķis ir:
(a)tikai iekasēt līgumiskās naudas plūsmas no aktīviem (“turēti, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas”,) vai
(b)iekasēt gan līgumiskās naudas plūsmas, gan naudas plūsmas, kas rodas no aktīvu pārdošanas (“turēti, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas un pārdotu”) vai,
(c)ja nav piemērojams ne (a), ne (b) variants, finanšu aktīvi tiek klasificēti daļa no “cita” uzņēmējdarbības modeļa un novērtēti PVPZ.
Komercdarbības modelis tiek noteikts aktīvu grupai (portfeļa līmenī), balstoties uz visiem atbilstošajiem pierādījumiem par darbībām, kuras Sabiedrība uzņemas, lai sasniegtu mērķi, kas izvirzīts vērtējuma datumā pieejamajam portfelim. Faktori, kurus Sabiedrība apsver, nosakot komercdarbības modeli, ietver: portfeļa mērķi un saturu, iepriekšējo pieredzi par attiecīgo aktīvu naudas plūsmu iekasēšanu, risku novērtēšanu un pārvaldību un aktīvu snieguma novērtējumu. Būtiskākos pieņēmumus, uz kuriem Sabiedrība balstās, nosakot savu finanšu aktīvu komercdarbības modeļus, skatīt 2.pielikuma 15.piezīmē.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
25
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(4) Finanšu instrumenti - sākotnējā atzīšana un turpmākā novērtēšana (turpinājums)
(iv)Finanšu aktīvi – klasifikācija un turpmākā novērtēšana – naudas plūsmu iezīmes
Ja komercdarbības modelis paredz turēt aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, vai turēt līgumiskās naudas plūsmas un pārdot, Sabiedrība izvērtē vai naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi (VPPM). Nosakot, vai finanšu aktīvu ar iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem naudas plūsmas atbilst VPPM iezīmei, tie tiek izvērtēti kopumā. Sagatavojot izvērtējumu, Sabiedrība ņem vērā, vai līgumiskās naudas plūsmas atbilst vienkārša aizdevuma noteikumiem, t.i., procenti iekļauj tikai atlīdzību par kredītrisku, naudas laikvērtību, citus vienkārša aizdevuma riskus un peļņas normu.
Ja līgumiskie noteikumi ievieš riska vai svārstīguma apdraudējumu, kas ir pretrunā ar vienkārša aizdevuma noteikumiem, finanšu aktīvs tiek klasificēts un novērtēts PVPZ. VPPM izvērtējums tiek sagatavots, veicot aktīva sākotnējo atzīšanu, un turpmāk netiek mainīts. Būtiskākos pieņēmumus, uz kuriem Sabiedrība balstās, veicot savu finanšu aktīvu VPPM testu, skatīt 2.pielikuma 15.piezīmē.
(v)Finanšu aktīvi – pārklasifikācija
Finanšu instrumenti tiek pārklasificēti tikai tad, kad pilnībā mainās komercdarbības modelis, kas tiek izmantots portfeļa pārvaldīšanai. Pārklasificēšana tiek piemērota ar nākotnes datumu un stājas spēkā, sākot no pirmā pārskata perioda pēc komercdarbības modeļa maiņas.
(vi)Finanšu aktīvi – uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem tiek atzīti AV un PVCVI klasificētiem finanšu aktīviem. Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem no kredītsaistībām un iespējamām saistībām, kas izriet no finanšu garantiju līgumiem, tiek atzīti kā uzkrājumi vai Finanšu garantiju līgumu saistības. Uzkrājumu veidošanas principi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem ārpusbilances posteņiem un iespējamām saistībām ir tādi paši kā principi un metodes, kādas tiek piemērotas bilancē uzskaitītajiem darījumiem.
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem tiek novērtēti saskaņā ar sagaidāmo kredītzaudējumu modeli. Sagaidāmie kredītzaudējumi (SKZ) ir objektīva un uz varbūtību balstīta summa, kas tiek noteikta, izvērtējot virkni iespējamo galarezultātu un ņemot vērā visu saprātīgo un pamatojamo informāciju, kas ir pieejama bez pārmērīgam izmaksām vai pūlēm pārskata datumā, tajā skaitā pagātnes notikumus, pašreizējos apstākļus un saprātīgas un pamatojamas nākotnes ekonomisko apstākļu prognozes, kas varētu ietekmēt nākotnes naudas plūsmu paredzamo saņemšanu. Šādi kredītzaudējumi tiek novērtēti atkarībā no tā, vai ir bijis ievērojams kredītriska pieaugums kopš instrumenta sākotnējās atzīšanas.
1.posms. Iekļauj finanšu instrumentus, kam nav bijis ievērojams kredītriska pieaugums kopš sākotnējās atzīšanas, un tos instrumentus, kas saskaņā ar Sabiedrības politiku tiek novērtēti kā zema riska instrumenti pārskata datumā.
2.posms. Iekļauj finanšu instrumentus, kuru kredītkvalitāte ir būtiski pasliktinājusies kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuriem nav objektīvu aizdevuma vērtības samazināšanās pierādījumu.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
26
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(4) Finanšu instrumenti - sākotnējā atzīšana un turpmākā novērtēšana (turpinājums)
(vi) Finanšu aktīvi – uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem (turpinājums)
3.posms. Iekļauj finanšu instrumentus, kuriem ir konstatētas vērtības samazināšanās pazīmes.
12 mēnešu SKZ tiek atzīti 1.posma instrumentiem un visa darbības laika SKZ tiek atzīti 2.posma un 3.posma instrumentiem. Visa darbības laika SKZ ir zaudējumi, kas izriet no visiem finanšu instrumenta līguma darbības periodā iespējamajiem saistību neizpildes gadījumiem, bet 12 mēnešu SKZ ir daļa no visa darbības laika SKZ, kas izriet no tiem saistību neizpildes gadījumiem, kas var iestāties 12 mēnešu laikā pēc finanšu pārskata sagatavošanas datuma. Līdz ar to 12 mēnešu SKZ nav tuvāko 12 mēnešu laikā paredzamā skaidras naudas nepietiekamība vai finanšu aktīvu, par kuriem ir izteiktas prognozes, ka tie neizpildīs savas saistības tuvāko 12 mēnešu laikā.
POCI (saīsinājums no angļu valodas “Purchased or originated credit-impaired financial assets”) iekļauj finanšu aktīvus, kas sākotnēji tika iegādāti vai izveidoti ar vērtības samazināšanas pazīmēm. Šādus aktīvus nekad neklasificē pa posmiem, un kredītzaudējumi vienmēr tiek aplēsti visa paredzamā līguma darbības laikā.
(vii)Sagaidāmo kredītzaudējumu noteikšana
Sabiedrība novērtē SKZ attiecībā uz finanšu aktīviem, kas ir individuāli nozīmīgi, un grupās attiecībā uz finanšu aktīviem, kuri nav atsevišķi nozīmīgi un kuriem ir līdzīgas kredītriska pazīmes.
SKZ finanšu aktīviem, kas tiek vērtēti grupās, aprēķina saistību neizpildes varbūtības (“PD”), riska darījumu ar saistību neizpildi (“EAD”) un zaudējumu dēļ, kas saistīti ar saistību nepildīšanu (“LGD”) diskontēto reizinājumu. PD parāda varbūtību, ka aizņēmējs nepildīs savas saistības nākamo 12 mēnešu laikā vai atlikušajā saistību darbības laikā. EAD ir sagaidāmais riska darījums apmērs saistību neizpildes laikā, ņemot vērā plānotos pamatsummas un procentu maksājumus, arī paredzamo turpmāko aizdevumu saistību izņemšanu. LGD atspoguļo sagaidāmos zaudējumus no riska darījuma saistību neizpildes brīdī, ņemot vērā tādus faktorus darījuma partnera īpašības, nodrošinājumu un produkta veidu.
SKZ nosaka, prognozējot PD, LGD un EAD katram nākamajam mēnesim visā paredzamajā darbības laikā. Trīs parametri tiek reizināti kopā un koriģēti ņemot vērā nākotnes informāciju. Tādejādi tiek nodrošināts efektīvs ikmēneša SKZ aprēķins, kas tiek diskontēts līdz pārskata datumam, izmantojot sākotnējo faktisko procentu likmi un sasummēts. Visu mēnešu summa atlikušajā paredzamā dzīves laikā veido dzīves cikla SKZ un nākamo 12 mēnešu summa - 12 mēnešu SKZ. Sabiedrība izmanto viena scenārija paredzamās naudas plūsmas metodi, kas tiek koriģēta pielietojot alternatīvus makroekonomisko faktoru scenārijus, piemēram, iekšzemes kopprodukta un nekustamā īpašuma cenu izmaiņām gada griezumā. PD un LGD iegūst no finanšu aktīvu vēsturiskās informācijas. PD noteikšanai izmanto “Konkrētā brīdī” varbūtības (PD pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, pretstatā ekonomikas ciklam neitrālajam “cikla laikā” PD).
Sabiedrība novērtē būtiskus riska darījumus, kuriem ir vērtības samazināšanās pazīmes, atsevišķi, neizmantojot modelētus datus. Uzkrājumi SKZ šādiem riska darījumiem tiek aprēķināti, izmantojot diskontētās paredzamās naudas plūsmas.
(viii)Saistību neizpildes un finanšu aktīvu, kuriem ir samazināta kredītvērtība, definīcija
Saistību neizpilde ir PD un LGD ievades dati, kas ietekmē SKZ novērtēšanu. Finanšu instrumenti kam ir konstatētas kredītvērtības samazināšanās pazīmes, ir iekļauti 3.posmā vai POCI, ja vērtības samainīšanas pazīmes ir konstatētas finanšu instrumenta atzīšanas brīdī. Saistību neizpilde un kredītvērtības samazināšanās pazīmes finanšu instrumentam iestājas, ja darījuma pamatsummas vai procentu maksājums ir nokavēts par vairāk nekā 90 dienām, reitinga samazināšanas norāda uz saistību neizpildes pazīmēm, kļūst ticams, ka aizņēmējs sāks bankrota procedūru vai veiks vai ir veicis kāda cita veida finansiāla vai juridiska rakstura reorganizāciju, aizņēmējs ir pasludināts par bankrotējušu vai līdzvērtīgu bankrotējušam, ir veikta darījuma pārstrukturēšana ekonomisku vai juridisku iemeslu dēļ, kas saistīta ar aizņēmēja finansiālajam grūtībām, vai ir sagatavots izvērtējums, kas norāda, ka aizņēmējs, visticamāk, nespēs nokārtot savas saistības, paredzēts. Izvērtējot, vai aizņēmējs spēs nokārtot savas saistības, Sabiedrība ņem vērā gan kvalitatīvos, gan kvantitatīvos faktorus, tai skaitā, bet neaprobežojoties ar paša aizņēmēja citu saistību termiņa kavējuma statusu vai neveiktu maksājumu, paredzamu bankrotu un finanšu nolīgumu pārkāpumiem. Instrumentu pārstāj uzskatīt par saistības nepildošu vai ar samazinātu kredītvērtību tad, kad visas nokavētās summas ir atmaksātas, ir pietiekami pierādījumi, kas apliecina, ka nākotnes naudas plūsmu nesamaksāšanas risks ir ievērojami samazinājies un nav citu kredītvērtības samazināšanās pazīmju.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
27
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(4) Finanšu instrumenti - sākotnējā atzīšana un turpmākā novērtēšana (turpinājums)
(ix)Kredītriska būtiska palielinājuma kopš sākotnējās atzīšanas noteikšana
Sabiedrība izvērtē kredītriska izmaiņas attiecībā uz katru finanšu instrumentu individuāli. Finanšu instrumentu pārstāj uzskatīt par ievērojamu kredītriska palielinājumu piedzīvojošu, kad nav izpildījies neviens no indikatoriem, kas norāda uz būtisku kredītriska pieaugumu (SICR).
2.posmā ietver finanšu instrumentus, kuru kredītkvalitāte ir būtiski pasliktinājusies kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuriem nav objektīvu vērtības samazināšanās pierādījumu. Sabiedrība nosaka, ka būtisks kredītkvalitātes kritums ir saistīts ar kavējuma dienu statusa vai reitinga statusa izmaiņu: kredītiem un garantijām Sabiedrība piemēro 31+ kavēto dienu statusu vai iekšējā kredītreitinga būtisku samazinājumu. Ieguldījumi vērtspapīros un aizdevumi kredītiestādēm tiek ietverti 1. posmā, ja to ārējais kredītreitings ir A3/A- vai lielāks, savukārt, ārējā reitinga pasliktināšanās par vismaz diviem punktiem (Baa1/BBB+ un zemāk) nozīmē to pārcelšanu no 1.posma uz 2.posmu. Sabiedrības nosaka, ka kredītkvalitātes kritums ir saistīts arī ar izmaiņām kvalitatīvajos kredītriska indikatoros, piemēram, izmaiņas aizņēmēja finanšu rādītājos, līguma nosacījumu pārkāpšana, nozarei specifiskos datos, utt.
(x)Paredzamais darbības laiks
Finanšu instrumenta paredzamais darbības laiks ir būtisks, gan izvērtējot ievērojamu kredītriska pieaugumu, kur tiek ņemtas vērā saistību neizpildes varbūtības izmaiņas paredzamajā darbības laikā, gan visa darbības laika SKZ novērtēšanā. Paredzamais līguma darbības laiks tiek noteikts saskaņā ar katra līguma termiņu. Nosakot paredzamo darbības laiku, tiek ņemti vērā visi līguma noteikumi, tai skaitā priekšapmaksas un līguma un finansējuma pagarināšanas iespējas, kas ir saistošas Sabiedrībai
(xi)Līgumu izmaiņas
Ja aizdevums tiek izmainīts, bet netiek izslēgts, ievērojamus kredītriska palielinājumus vērtības samazināšanās vajadzībām turpina vērtēt, pretstatot sākotnējās atzīšanas kredītriskam. Izmaiņas automātiski nenoved pie kredītriska samazinājuma un turpinās visu kvantitatīvo un kvalitatīvo indikatoru izvērtēšana.
(xii)Aplēses
Lai noteiktu SKZ apmēru, Sabiedrība izmanto gan modeļus, gan ekspertu kredītvērtējumu. SKZ aplēšanas process ietver ekspertu vērtējumu, kura apjomu ietekmē modeļa rezultāti, būtiskums un detalizētas informācijas pieejamība. Modelis sniedz vadlīnijas un pārredzamību par to, ekonomiskie notikumi varētu ietekmēt finanšu aktīvu vērtības samazināšanos. Eksperta vērtējumu var piemērot modelētajam iznākumam ar mērķi iekļaut modelī tādu faktoru aplēsto ietekmi, kuri modelī nav ņemti vērā. Šādu vērtējuma korekciju SKZ, kuri noteikti saskaņā ar modeli, var piemērot būtiskiem riska darījumiem darījumu partnera līmenī. Par korekcijām lemj attiecīgā komiteja, izmantojot modeļa SKZ kā vadlīnijas.
(xiii)Uzkrājumu SKZ atzīšana
AV novērtētajiem finanšu aktīviem kredītzaudējumu atskaitījumi tiek uzrādīti Sabiedrības finanšu stāvokļa pārskatā aktīvu bruto uzskaites vērtības samazinājums.
Attiecībā uz aizdevumu saistībām, grantu saistībām un finanšu garantiju līgumiem, šādi atskaitījumi tiek uzrādīti saistības (uzkrājumi) Sabiedrības finanšu stāvokļa pārskatā.
Attiecībā uz parāda instrumentiem, kas novērtēti PVCVI (ieguldījumu vērtspapīri), uzkrājumi SKZ tiek atzīti peļņā vai zaudējumos, un citas izmaiņas bruto uzskaites vērtībā tiek atzītas CVI kā ieņēmumi vai izmaksas.
Norakstīšana samazina finanšu aktīva bruto uzskaites vērtību. Norakstītās summas tiek atzītas tad, kad ir noteikta galīgā zaudējuma summa, un veido summu pirms iepriekšējo uzkrājumu izmantošanas. Turpmākā norakstīto summu vai kredītzaudējumu atskaitījumu atgūšana tiek atzīta peļņas vai zaudējumu pārskatā.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
28
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(4) Finanšu instrumenti - sākotnējā atzīšana un turpmākā novērtēšana (turpinājums)
(xiv)Finanšu aktīvi – norakstīšana
Finanšu aktīvi tiek norakstīti pilnībā vai pa daļām tad, kad Sabiedrība ir izsmēlusi visas praktiskās atgūšanas iespējas un ir secinājusi, ka nav pamata uzskatīt, ka summas tiks atgūtas. Norakstīšana ir izslēgšanas notikums. Sabiedrība var norakstīt finanšu aktīvus, kas joprojām atrodas piedziņas procesā, ja Sabiedrībai ir mērķis atgūt līgumiski piekrītošās summas, par kurām nav pamata uzskatīt, ka tās tiks atgūtas.
(xv)Finanšu aktīvi – izslēgšana
Sabiedrība izslēdz finanšu aktīvus, kad:
aktīvi ir dzēsti vai beidzas tiesības saņemt naudas plūsmas no aktīviem vai
Sabiedrība nodod tiesības uz naudas plūsmām no finanšu aktīviem vai noslēdz attiecīgu vienošanos, vienlaicīgi (i) nododot visus būtiskos aktīva īpašumtiesībām raksturīgos riskus un atdevi, vai (ii) ne nododot, ne saglabājot visus būtiskos aktīva īpašumtiesībām raksturīgos riskus un atdevi, ne arī saglabājot kontroli. Kontrole tiek saglabāta, ja darījuma otrai pusei nav praktiskas iespējas pilnībā pārdot aktīvu nesaistītai trešajai pusei bez nepieciešamības uzlikt pārdošanas darījumam papildu ierobežojumus.
(xvi)Finanšu aktīvi – izmaiņas
Sabiedrība mēdz atkārtoti vienoties vai savādāk izmainīt finanšu aktīvu līgumiskos noteikumus. Sabiedrība novērtē, vai līguma naudas plūsmas izmaiņas ir būtiskas, cita starpā ņemot vērā visus jaunus līguma noteikumus, kas būtiski ietekmē aktīva riska profilu, būtiskas izmaiņas procentu likmēs, izmaiņas valūtā, jaunu nodrošinājumu vai kredīta uzlabošanu, kas ievērojami ietekmē kredītrisku, kas saistīts ar aktīvu vai ievērojamu aizdevuma pagarinājumu, ja aizņēmējam nav finansiālas grūtības.
Ja mainītie nosacījumi būtiski atšķiras, tiesības uz naudas plūsmu no sākotnējā aktīva zaudē spēku un Sabiedrība vairs neatzīst sākotnējo finanšu aktīvu un atzīst jaunu aktīvu patiesajā vērtībā. Pārskatīšanas datums tiek uzskatīts par sākotnējās atzīšanas datumu turpmāku vērtības samazināšanās aprēķināšanas nolūkos, ieskaitot to, vai ir noticis būtisks kredītriska pieaugums (SICR). Sabiedrība arī vērtē, vai jaunais aktīvs atbilst SPPI kritērijam. Jebkura starpība starp sākotnējā aktīva atzīšanas pārtraukšanu un jaunā būtiski mainītā aktīva patieso vērtību tiek atzīta peļņā vai zaudējumos.
Sabiedrība mēdz atkārtoti vienoties vai savādāk izmainīt finanšu aktīvu līgumiskos noteikumus. Situācijā, kad atkārtotu vienošanos nosaka darījuma puses finansiālās grūtības un nespēja veikt maksājumus, par kuriem tika panākta sākotnējā vienošanās, Sabiedrība salīdzina sākotnējās un pārskatītās prognozētās naudas plūsmas ar aktīviem un konstatē, vai aktīva riski un atdeve ir būtiski mainījusies līguma izmaiņu rezultātā. Ja izmaiņas prognozēto naudas plūsmu pašreizējā vērtībā nav nozīmīgas, izmainītais aktīvs ievērojami neatšķiras no sākotnējā aktīva un izmaiņu dēļ izslēgšana nenotiek. Sabiedrība pārrēķina bruto uzskaites vērtību, diskontējot izmainītās līgumiskās naudas plūsmas ar sākotnējo efektīvo procentu likmi (vai pirkto vai iniciēto finanšu aktīvu ar samazinātu kredītvērtību (POCI) aizdevuma koriģēto efektīvo procentu likmi) un atzīst izmaiņas ieņēmumus vai zaudējumus peļņas vai zaudējumu pārskatā.
(xvii)Finanšu saistības – novērtēšanas kategorijas
Finanšu saistības tiek klasificētas kā turpmāk novērtētas AV, izņemot finanšu saistības, kas novērtētas PVPZ – šī klasifikācija tiek piemērota atbalsta programmu finansējumam.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
29
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(4) Finanšu instrumenti - sākotnējā atzīšana un turpmākā novērtēšana (turpinājums)
(xviii)Finanšu saistības – izslēgšana
Finanšu saistības tiek izslēgtas tad, kad tās tiek dzēstas, t.i., kad līgumā noteiktais pienākums ir izpildīts, anulēts vai tam ir beidzies termiņš.
(xix)Prasības pret kredītiestādēm un Valsts kasi
Prasības pret kredītiestādēm un Valsts kasi tiek atzītas, kad Sabiedrība pārskaita naudu darījumā iesaistītajai kredītiestādei bez nodoma pārdot no darījuma izrietošo nekotēto neatvasināto prasību, ko paredzēts atgūt fiksētos vai noteiktos datumos. Prasības pret kredītiestādēm tiek uzskaitītas amortizētajā iegādes vērtībā. Pozīcija Prasības pret citām kredītiestādēm un Valsts kasi ietver naudas līdzekļus un pieprasījuma noguldījumus kredītiestādēs ar sākotnējo dzēšanas termiņu līdz 3 mēnešiem (skatīt 14.pielikumu) un pieprasījuma noguldījumus Valsts kasē un citās kredītiestādēs ar sākotnējo dzēšanas termiņu virs 3 mēnešiem.
(xx)Ieguldījumu vērtspapīri
Balstoties uz komercdarbības modeli un naudas plūsmu iezīmēm, Sabiedrība klasificē ieguldījumus vērtspapīros atzītus AV vai PVCVI.
Ieguldījumu vērtspapīri vai parāda vērtspapīri tiek atzīti AV, ja tie tiek turēti līgumisko naudas plūsmu iekasēšanai, ja naudas plūsmas ir VPPM un ja tās nav brīvprātīgi norādītas PVPZ, lai ievērojami samazinātu uzskaites neatbilstības. Daļa no Sabiedrības turētajiem fiksēta ienākuma vērtspapīriem ir iekļauti šajā kategorijā.
Parāda vērtspapīri tiek atzīti PVCVI, ja tie tiek turēti līgumisko naudas plūsmu iekasēšanai un pārdošanai, ja naudas plūsmas ir VPPM un ja tās nav norādītas PVPZ. Procentu ieņēmumi no šiem aktīviem tiek aprēķināti, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi, un tiek atzīti peļņā vai zaudējumos. Uzkrājumi, kas tiek aplēsti, izmantojot sagaidāmo kredītzaudējumu modeli, tiek atzīti pārskata gada peļņā vai zaudējumos. Pārējās izmaiņas uzskaites vērtībā tiek atzītas CVI. Kad parāda vērtspapīrs tiek izslēgts, kumulatīvie ieņēmumi vai zaudējumi, kas iepriekš tika atzīti CVI, tiek pārklasificēti no CVI uz peļņu vai zaudējumiem. Valsts parādzīmes, fiksēta ienākuma vērtspapīri ir iekļauti šajā finanšu aktīvu novērtēšanas kategorijā.
(xxi)Aizdevumi
Šīs sadaļas izpratnē aizdevumi (kredīti) ir:
tiešās kreditēšanas produkti, t.i., Sabiedrība izsniedz kredītu aizņēmējam, kas ir līdzekļu gala saņēmējs. Tiešās kreditēšanas produkti ietver reversās nomas darījumus;
netiešās kreditēšanas produkti, t.i., Sabiedrība izsniedz kredītu aizņēmējam, kas ir starpnieks. Starpnieks izsniedz saņemto kredītu tālāk aizņēmējiem, kas ir līdzekļu gala saņēmēji. Sabiedrībā atzīst tikai tādus aizdevuma vērtības samazināšanās zaudējumus, kas radušies (i) aizņēmēja maksātspējas problēmu gadījumā vai (ii) gan starpnieka maksātspējas problēmu gadījumā, gan gala saņēmēja maksātspējas problēmu gadījumā atbilstoši riska daļas proporcijai.
Aizdevumi tiek atzīti Sabiedrības finanšu pārskatos, pamatojoties uz naudas izsniegšanas brīdi. Apstiprinātie, bet vēl neizsniegtie aizdevumi tiek uzskaitīti ārpusbilances saistībās.
Balstoties uz komercdarbības modeli un naudas plūsmu iezīmēm, Sabiedrība klasificē aizdevumus novērtētus AV. Tādējādi aizdevumi tiek turēti līgumisko naudas plūsmu iekasēšanai.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
30
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(4) Finanšu instrumenti - sākotnējā atzīšana un turpmākā novērtēšana (turpinājums)
(xxi) Aizdevumi (turpinājums)
a.Saistības par kredītu izsniegšanu
Sabiedrība uzņemas saistības, lai izsniegtu aizdevumus. Saistības ir neatsaucamas vai ir atsaucamas tikai, reaģējot uz būtiskām nelabvēlīgām izmaiņām. Saņemtas komisijas vai maksas par aizdevumu piešķiršanu tiek lineāri amortizētas par visu saistību termiņu. Turpmāk šis aizdevumu saistību maksas tiek atliktas un iekļautas aizdevumu uzskaites vērtībā pie sākotnējās atzīšanas. Pārskata perioda beigās saistības tiek novērtētas par sākotnējās atzīšanas summas atlikušo neamortizēto atlikumu (ārpusbilancē), kas pieskaitīta zaudējumu atskaitījumu summa (bilancē), kuru aprēķina, balstoties uz sagaidāmo kredītzaudējumu modeli, ja vien saistības neparedz izsniegt aizdevumu ar procentu likmi zem tirgus vērtības, kad novērtējums ir lielākā no šīm divām summām.
Aizdevumu saistību uzskaites vērtība tiek uzrādīta kā ārpusbilances saistības.
Attiecībā uz līgumiem, kas iekļauj gan aizdevumu, gan izsniedzamo aizdevumu saistības un kur Sabiedrība nevar nodalīt SKZ par izsniedzamo aizdevumu komponenti no aizdevuma komponentes, SKZ par izsniedzamo aizdevumu saistībām tiek atzīti kopā ar aizdevuma kredītzaudējumiem. Līdz apmēram, kādā kombinētie SKZ pārsniedz aizdevuma bruto uzskaites vērtību, tie tiek atzīti saistības.
b.Reversā noma
Reversā noma ir lauksaimniecības zemes iegādes darījums, kas īpašuma pārdevējam līgumā paredz nomas un atpakaļpirkšanas tiesības. Tika secināts, ka reversās nomas darījumi praktiski vienmēr nomniekam nodrošina atpakaļpirkšanas iespēju. Saskaņā ar SFPS tika secināts, ka uz reverso nomu neattiecas nomas definīcija, jo nomnieks saglabā aktīva lietošanas tiesības un tās netiek nodotas citam. Reversās nomas darījuma būtība atbilst finanšu aktīva definīcijai, kur pirkuma cena ir nomniekam izsniegts ilgtermiņa aizdevums (tiesības saņemt naudu tuvākā nākotnē), bet zeme pilda nodrošinājuma lomu. Vadība novērtē vērtības samazināšanos un nepieciešamību veidot uzkrājumus sagaidāmajiem kredītzaudējumiem finanšu pārskata sagatavošanas datumā tāpat pārējiem aizdevumiem. Vērtības samazināšanās novērtējums un aprēķins ir daļēji saistīts ar ķīlas vērtējumu.
c.Pārņemtās ķīlas
Pārņemtās ķīlas veido kustamā manta, zeme un ēkas, kas ir pārņemtas parādu piedziņas procesā un kuras tiek turētas ar mērķi realizēt tās parastās uzņēmējdarbības gaitā. Skatīt 2.pielikuma 8.piezīmes (v).punktu.
(xxii)Granti
Apkalpojot grantus, Sabiedrība darbojas aģents. Sabiedrība avansa maksājumus klientiem izmaksā pa daļām. Grantu līgumos starp Sabiedrību un finansējuma sniedzējiem (piešķīrējiem) ir noteikts, ka Sabiedrība grantus klientiem izsniedz avansā, un reizi ceturksnī iesniedz pārskatu finansējuma sniedzējiem par izmaksātajiem grantiem.
Granti, kas tiek izmaksāti klientiem, tiek atzīti nefinanšu aktīvi. Saņemot apstiprinājumu no finansējuma sniedzēja par izmaksāto grantu atbilstību, avansā samaksātie granti tiek izslēgti no nefinanšu aktīviem, un attiecīgās atbalsta programmas finansējuma atlikums tiek samazināts par apstiprināto summu. Granti, kas piešķirti klientiem, bet vēl nav izmaksāti, tiek uzskaitīti Sabiedrības ārpusbilancē.
Uzkrājumi vērtības samazināšanai tiek aprēķināti gan attiecībā uz avansā izmaksātajiem grantiem, kas atzīti nefinanšu aktīvi, gan attiecībā uz grantiem ārpusbilancē.
(xxiii)Finanšu garantijas
Saskaņā ar finanšu garantijām Sabiedrībai ir jāveic noteikti maksājumi, lai kompensētu garantijas turētāja zaudējumus, kurus tas cietis tāpēc, ka norādītais parādnieks savlaicīgi neveic maksājumu atbilstoši parāda instrumenta sākotnējiem vai izmainītajiem noteikumiem. Finanšu garantijas sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, kuru parasti apliecina saņemto maksājumu summa. Šī summa tiek amortizēta lineāri visā garantijas periodā. Katra pārskata perioda beigās garantijas tiek novērtētas par lielāko summu no (i) zaudējumu atskaitījumu summas par garantēto risku, kas noteikts, balstoties uz paredzamo zaudējumu modeli un (ii) sākotnējās atzīšanas summas atlikušo neamortizēto atlikumu. Papildus SKZ atskaitījumi tiek atzīti par saņemamajām maksām, kas tiek atzītas finanšu stāvokļa pārskatā kā aktīvs.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
31
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(4) Finanšu instrumenti - sākotnējā atzīšana un turpmākā novērtēšana (turpinājums)
(xxiii) Finanšu garantijas (turpinājums)
Finanšu garantiju līgumu uzskaites vērtība tiek atspoguļota ārpusbilances saistībās. Skatīt 36.pielikumu.
Maksājumi, kurus Sabiedrība veic, lai kompensētu garantijas turētājam zaudējumus, ir iekļauti pozīcijā Citi aktīvi (23.pielikums).
(xxiv)Finanšu saistības, kas atspoguļotas amortizētajā vērtībā
Finanšu saistības, kas atspoguļotas amortizētajā vērtībā, galvenokārt ietver saistības pret Valsts kasi un kredītiestādēm. Šādas saistības tiek sākotnēji atzītas darījuma izmaksu vērtībā. Turpmāk finanšu saistības tiek novērtētas amortizētajā vērtībā un starpība starp neto ieņēmumiem un dzēšanas vērtību tiek atzīta peļņā vai zaudējumos par aizņēmumu periodu, izmantojot efektīvo procentu metodi, arī atskaitot jebkādas vērtības samazināšanas summas. Gadījumos, kad aizņēmumi tiek atmaksāti pirms termiņa, jebkura starpība starp atmaksāto summu un uzskaites summu nekavējoties tiek atzīta peļņā vai zaudējumos.
(xxv)Emitētie parāda vērtspapīri
Sabiedrība atzīst emitētos parāda vērtspapīrus datumā, kad attiecīgās summas tiek saņemtas. Pēc sākotnējās atzīšanas, kad šīs finanšu saistības ir tikušas uzrādītas patiesajā vērtībā, ieskaitot tiešās darījuma izmaksas, tās vēlāk tiek uzrādītas amortizētajā vērtībā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Pārdodot emitētos parāda vērtspapīrus ar diskontu, starpība tiek amortizēta, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi līdz brīdim, kamēr parādam iestājas termiņš, un iekļauta visaptverošo ienākumu pārskatā kā procentu izdevumi.
(xxvi)Finanšu saistības, kas norādītas PVPZ
Veicot sākotnējo atzīšanu, Sabiedrība norāda saistības, piemēram, atbalsta programmu finansējumu, PVPZ. Šādu saistību ieņēmumi un zaudējumi tiek atspoguļoti peļņā vai zaudējumos. Skatīt 2.pielikuma 14.piezīmi.
(5)Ieguldījumi riska kapitāla fondos
Sabiedrības ieguldījumi riska kapitāla fondos (RKF) tiek klasificēti ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un citi ieguldījumi. Ieguldījumu riska kapitāla fondos atzīšanai un novērtēšanai Sabiedrība piemēro 9.SFPS. Šie ieguldījumi ir finanšu aktīvi, kas atbilst pašu kapitāla definīcijai no emitenta viedokļa, t. i., instrumenti, kas neietver līgumā noteiktu pienākumu maksāt naudu un kas apliecina atlikušo līdzdalību emitenta neto aktīvos, Sabiedrība tos uzskata par ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros. Ieguldījumus kapitāla vērtspapīros novērtē PVPZ, izņemot gadījumus, kad Sabiedrība sākotnējās atzīšanas brīdī izvēlas neatsaucami noteikt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros FVCPI. Sabiedrības politika ir noteikt ieguldījumus pašu kapitālā FVCPI, ja šie ieguldījumi tiek turēti stratēģiskiem mērķiem, kas nav tikai ieguldījumu peļņas gūšana. Ja tiek izmantota FVCPI izvēle, patiesās vērtības guvumi un zaudējumi tiek atzīti CPI un pēc tam netiek pārklasificēti peļņā vai zaudējumos, tostarp atsavināšanas gadījumā. Zaudējumi no vērtības samazināšanās un to apvērses, ja tādas ir, netiek novērtēti atsevišķi no citām patiesās vērtības izmaiņām.
(i)Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos
Sabiedrības ieguldījumi asociētajos uzņēmumos, kas ietver ieguldījumus RKF un AIF “Altum kapitāla fonds”, tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos.
Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos Sabiedrībā sākotnēji tiek atzīti iegādes vērtībā un pēc tam novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
32
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(5) Ieguldījumi riska kapitāla fondos (turpinājums)
(i) Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos (turpinājums)
Sabiedrība izmanto daļu no atbalsta programmu finansējuma, t.i., Riska seguma rezervi (skatīt 2.pielikuma 15.piezīmes (i).punktu), lai kompensētu riska kapitāla fondu vērtības izmaiņas. Riska segšanas mehānisms ir attiecināms tādiem 2. un 3.paaudzes riska kapitāla fondiem BaltCap Latvia Venture Capital Fund, Imprimatur Capital Technology Venture Fund, Imprimatur Capital Seed Fund, ZGI-3 Fund, FlyCap Investment Fund I un Expansion Capital Fund, arī uz daļu no tādiem 4.paaudzes riska kapitāla fondiem Overkill Ventures Fund II, Buildit Latvia Seed Fund, Commercialization Reactor Seed Fund, ZGI-4 fund un FlyCap Mezzanine Fund II.
Sabiedrība izmanto Portfeļa zaudējuma rezervi (skatīt 2.pielikuma 15.piezīmes (i).punktu), lai kompensētu AIF “Altum kapitāla fonds” vērtības izmaiņas.
(ii)Ieguldījumi Baltijas Inovāciju fondā
Ieguldījumi Baltijas Inovāciju fondā tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos. Vadība ir veikusi sekojošu novērtējumu, lai atbalstītu šādu novērtēšanu:
SGS Nr.28 izpratnē, Baltijas inovāciju fonds atbilst riska kapitāla organizācijas definīcijai vai ir salīdzināms ar tām struktūrām;
SGS Nr.28 izpratnē, ieguldījumi Baltijas Inovāciju fondā jāklasificē kā ieguldījumi asociētajos uzņēmumos;
Baltijas Inovāciju fonds savus ieguldījumus vērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos saskaņā ar SGS Nr.39. SGS / SFPS Nr.9.
Iepriekš minētie secinājumi ļāva Sabiedrībai izdarīt izņēmumu attiecībā uz Baltijas Inovāciju fondu novērtējumu, kas paredzēts SGS Nr.28 un finanšu pārskatos, novērtēt Baltijas Inovāciju fondu un ieguldījumus, piemērojot SFPS Nr.9 un nolemt ieguldījumus Baltijas Inovāciju fondā noteikt patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos.
Sabiedrība izmanto daļu no atbalsta programmas finansējuma, t.i., Riska seguma rezervi (skatīt 2.pielikuma 15.piezīmes (i).punktu), lai kompensētu riska kapitāla fondu vērtības izmaiņas. Kopš 2017.gada decembra minētais riska segšanas mehānisms ir attiecināms arī uz Baltijas Inovāciju fondu par summu, kas nepārsniedz 2 milj. eiro.
(iii)Pārējie ieguldījumi
Pārējie ieguldījumi ietver ieguldījumus Baltijas Inovāciju fondā 2 un ieguldījumus Trīs jūru iniciatīvas ieguldījumu fondā.
Pārējie ieguldījumi sākotnēji tiek atzīti iegādes vērtībā. Pārējie ieguldījumi turpmāk tiek novērtēti PVPZ.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
33
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(5) Ieguldījumi riska kapitāla fondos (turpinājums)
(iv)Citi grāmatvedības jautājumi
Riska kapitāla fondu pārvaldības maksas, kas ir attiecināmas uz finanšu pārskata periodu (iepriekšējiem periodiem), pielīdzina maksai par saņemtajiem pakalpojumiem un iekļauj peļņā vai zaudējumos.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju noslēgto 2015.gada 23.decembrī līguma Nr.2015/15 “Par Ieguldījumu fonda īstenošanu” jauno redakciju, Sabiedrībai no Latvijas republikas Ekonomikas ministrijas finansējuma tiek kompensēti:
2., 3. un 4.paaudzes RKF pārvaldnieku pārvaldīšanas maksas par finansēšanas vadības instrumentu ieviešanu (skatīt 6., 7. un 28.pielikumus). Šis risku seguma mehānisms attiecas tikai uz visu paaudžu riska kapitāla fondiem (skatīt 16.pielikumu), arī uz Baltijas Inovāciju fondu no 2017.gada decembra un Baltijas Inovāciju fondu II no 2019.gada jūnija;
Visas izmaksas, tajā skaitā, pārvaldīšanas maksu, kas rodas Sabiedrībai AIF “Altum kapitāla fonds” investoram sedz Portfeļa zaudējumu rezerves no 2020.gada septembra (skatīt 16.pielikumu);
finansēšanas vadības instrumentu ieguldījumu vērtības samazinājumi vērtēšanas vai pārvērtēšanas rezultātā (skatīt 16.pielikumu). Šis risku seguma mehānisms attiecas tikai uz 2., 3. un 4.paauddzes RKF, arī AIF “Altum kapitāla fonds” (skatīt 16.pielikumu).
(6)Aktīvu un saistību patiesā vērtība
Patiesā vērtība ir cena, par kādu aktīvu var pārdot vai samaksāt par saistības nodošanu organizētā darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. Finanšu aktīvu un saistību patiesās vērtības tiek noteiktas, izmantojot aktīvā tirgū kotētas tirgus cenas. Ja finanšu aktīva vai saistības tirgus nav aktīvs (kā arī biržā nekotētām akcijām), Sabiedrība nosaka patieso vērtību, izmantojot vērtēšanas modeļus, tajā skaitā diskontētās naudas plūsmas analīzi, iespēju līgumu cenošanas modeļus un nesen veiktus salīdzināmus darījumus. Ja pēc Sabiedrības vadības domām finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība būtiski atšķiras no to bilancē uzrādītās vērtības, tad šo aktīvu un pasīvu patiesā vērtība tiek atsevišķi atspoguļota finanšu pārskata pielikumos.
Informācija par finanšu un nefinanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā vai kuru patiesā vērtība ir norādīta, ir apkopota turpmāk tekstā norādītajos pielikumos:
Informācija par vērtēšanas metodēm, būtiskākajām aplēsēm un pieņēmumiem
2.pielikuma 4., 5., 7., 8., 14., 15.piezīmes
Kvantitatīva informācija par patiesās vērtības noteikšanas hierarhiju
38.pielikums
Ieguldījumu īpašumi
2.pielikuma 8.piezīmes (iv).punkts
Finanšu instrumenti, tajā skaitā tie, kas tiek uzskaitīti amortizētajā vērtībā
2.pielikuma 4.piezīme
(7)Finanšu aktīvu un saistību savstarpējais ieskaits
Finanšu aktīvi un saistības tiek savstarpēji ieskaitīti un finanšu stāvokļa pārskatā uzrādīti neto vērtībā gadījumos, ja pastāv juridiskas tiesības veikt šo posteņu ieskaitu un ir paredzēts dzēst šos posteņus to neto vērtībā vai arī vienlaikus realizēt aktīvus un saistības.
(8)Nefinanšu aktīvi – sākotnējā atzīšana un turpmākā novērtēšana
(i)Nemateriālie aktīvi
Iegūtās datorprogrammas un to licences tiek atzītas nemateriālie aktīvi pēc to pašizmaksas, ieskaitot pirkšanas cenu un izmaksas, kas saistītas ar datorprogrammu sagatavošanu to paredzētajai izmantošanai. Nemateriālie aktīvi tiek amortizēti visā to lietderīgās izmantošanas laikā (5 gados), atskaitot vērtības samazināšanos, ja ir vērtības samazināšanās pazīmes. Izmaksas, kas saistītas ar datorprogrammu uzturēšanu tiek atzīstas izmaksās to rašanās brīdī.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
34
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(8) Nefinanšu aktīvi – sākotnējā atzīšana un turpmākā novērtēšana (turpinājums)
(ii)Pamatlīdzekļi un to nolietojums
Pamatlīdzekļi tiek uzskaitīti to iegādes vērtībā, no kuras atskaitīts uzkrātais nolietojums un vērtības samazināšanās, ja tāda ir konstatēta. Nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda garumā, lai norakstītu pamatlīdzekļu vērtību līdz to aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās. Aktīvu atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas laiki tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti katrā pārskata datumā.
Nolietojuma aprēķinā izmanto šādas likmes:
Pamatlīdzekļu kategorija
Nolietojums procentos
Ēkas un zeme
2 - 10% gadā
Mēbeles un aprīkojums
10 - 25% gadā
Datori un iekārtas
16.67 – 50% gadā
Transportlīdzekļi
20% gadā
Ieguldījumi nomāto telpu rekonstrukcijā
pēc noslēgto nomas līgumu termiņa
Ja pamatlīdzekļa atgūstamā vērtība kļūst mazāka par bilances vērtību, šī pamatlīdzekļa bilances vērtība tiek samazināta līdz atgūstamajai vērtībai. Pamatlīdzekļi tiek periodiski pārskatīti, lai noteiktu to vērtības samazināšanos.
Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas atsevišķs aktīvs tikai, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt.
Peļņa vai zaudējumi, kas rodas, pamatlīdzekļus pārdodot vai norakstot, ir starpība starp pārdošanas ieņēmumiem un pamatlīdzekļu bilances vērtību un tiek iekļauti pamatdarbības ieņēmumos vai izdevumos. Citi pamatlīdzekļu uzturēšanas un remontu izdevumi tiek ieskaitīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā to rašanās brīdī.
(iii)Nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanās
Katrā finanšu stāvokļa pārskata datumā Sabiedrība izvērtē, vai pastāv kāda aktīva vērtības samazināšanās pazīme. Ja šādas pazīmes eksistē vai ja jāveic aktīva ikgadējā vērtības samazināšanās pārbaude, Sabiedrība aplēš attiecīgā aktīva atgūstamo summu. Aktīva atgūstamā summa ir aktīva vai naudu ienesošās vienības patiesā vērtība, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, vai lietošanas vērtība atkarībā no tā, kura no šīm summām ir lielāka. Ja aktīva vai naudu ienesošās vienības bilances vērtība ir lielāka par to atgūstamo summu, tiek atzīta aktīva vērtības samazināšanās un aktīva uzskaites vērtība tiek norakstīta līdz atgūstamajai summai. Nosakot lietošanas vērtību, aplēstās nākotnes naudas plūsmas tiek diskontētas līdz to tagadnes vērtībai, izmantojot pirms nodokļa diskonta likmi, kas atspoguļo pašreizējo tirgus vērtējumu naudas vērtībai laikā un aktīvam raksturīgos riskus. Lai noteiktu patieso vērtību mīnus pārdošanas izmaksas, tiek izmantots atbilstošs vērtēšanas modelis. Šajos aprēķinos izmanto arī vērtēšanas multiplikatorus vai citus pieejamus patiesās vērtības rādītājus.
Katrā finanšu stāvokļa pārskata datumā tiek izvērtēts, vai nav kādas pazīmes, kas liecina, ka iepriekšējos periodos atzītie zaudējumi no vērtības samazināšanās aktīvam, izņemot nemateriālo vērtību, varētu būt samazinājušies vai vairs nepastāv. Ja šādas pazīmes ir, Sabiedrība aplēš attiecīgā aktīva vai naudu ienesošās vienības atgūstamo summu. Iepriekš atzītie zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek apvērsti tikai tādā gadījumā, ja kopš pēdējās reizes, kad tika atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās, ir notikušas izmaiņas tajos pieņēmumos, uz kuru pamata tika noteikta aktīva atgūstamā summa. Šīs aktīva vērtības reversās koriģēšanas rezultātā bilances vērtība nedrīkst pārsniegt ne atgūstamo summu, ne arī tādu bilances vērtību, kas būtu noteikta, atskaitot nolietojumu, ja aktīvam iepriekšējos gados nebūtu atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Šāda vērtības reversā korekcija tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Zaudējumi no nemateriālās vērtības samazināšanās nevar tikt apvērsti nākamajos periodos.
(iv)Ieguldījuma īpašumi
Nefinanšu aktīvus, tādus ieguldījuma īpašumus, veido zeme un ēkas, kuras tiek turētas ar mērķi gūt nomas ienākumus vai vērtības pieaugumu, vai abiem mērķiem, un kurus Sabiedrība neizmanto savām vajadzībām, kā arī netur pārdošanai.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
35
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(8) Nefinanšu aktīvi – sākotnējā atzīšana un turpmākā novērtēšana (turpinājums)
(iv) Ieguldījuma īpašumi (turpinājums)
Ieguldījuma īpašumi tiek atspoguļoti to patiesajā vērtībā. Patiesā vērtība balstās uz aktīva tirgus cenām, kuras nepieciešamības gadījumā tiek koriģētas par jebkādām izmaiņām īpašuma būtībā, izvietojumā vai stāvoklī. Ieguldījumu īpašumu patiesā vērtība balstās uz neatkarīga eksperta, kam ir atzīta un atbilstoša kvalifikācija un aktuāla pieredze darbā ar vērtējamo ieguldījumu īpašuma kategoriju konkrētajā atrašanās vietā, vērtējumu. Ja šāda informācija nav pieejama, Sabiedrība pielieto alternatīvas novērtējuma metodes, piemēram, diskontētās naudas plūsmas metodi. Izmaiņas ieguldījumu īpašumu patiesajā vērtībā tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā daļa no pamatdarbības ieņēmumiem.
Peļņa vai zaudējumi no ieguldījumu īpašumu pārdošanas tiek atzīti pārdošanas brīdī starpība starp pārdošanas ieņēmumiem un ieguldījumu īpašuma uzskaites vērtību (patieso vērtību).
(v)Pārņemtās ķīlas (iekļautas postenī Pārējie aktīvi)
Pārņemtās ķīlas veido kustamā manta, zeme un ēkas, kas ir pārņemtas parādu piedziņas procesā un kuras tiek turētas ar mērķi realizēt tās parastās uzņēmējdarbības gaitā. Pārņemtās ķīlas tiek atspoguļotas zemākajā no izmaksu vērtības vai neto pārdošanas vērtības. Neto pārdošanas vērtība ir Sabiedrības parastās uzņēmējdarbības gaitā aplēstā pārdošanas cena mīnus pārdošanas izmaksas.
Pārņemtajām ķīlām nolietojums netiek aprēķināts. Izmaiņas pārņemto ķīlu uzskaites vērtībā tiek atzītas peļņā vai zaudējumos. Pārņemto ķīlu uzskaites vērtība tiek pārskatīta katrā pārskata perioda datumā, lai nodrošinātu uzrādīšanu zemākajā no izmaksu vai neto realizācijas vērtības. Pārņemtās ķīlas veido pārņemtie īpašumi pārdošanai tuvākajā laikā.
Realizētie ieņēmumi no pārņemto ķīlu pārdošanas tiek atzīti pārdošanas brīdī starpība starp pārņemto ķīlu pārdošanas cenu un uzskaites vērtību pārdošanas darījuma brīdī.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
36
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(9)Noma
Sabiedrība atzīst tiesības lietot aktīvus, kas apzīmē tiesības izmantot bāzes aktīvu, un nomas saistības, kas atspoguļo pienākumu veikt nomas maksājumus. Sabiedrība piemēro izņēmumus īstermiņa nomai un mazvērtīgu priekšmetu nomai.
Sabiedrība izmantoja vienkāršotu pieeju un nekoriģēja salīdzinošo informāciju. Lietošanas tiesību aktīvi tika novērtēti vienādi ar nomas saistībām sākotnējās piemērošanas dienā. Sākotnējās piemērošanas kumulatīvā ietekme nebija būtiska, līdz ar to netika atzīta nesadalītās peļņas sākuma bilances korekcija.
Saskaņā ar SFPS Nr.16, līgums ir vai ietver nomu, ja līgums dod tiesības kontrolēt identificēta aktīva izmantošanu uz noteiktu laiku apmaiņā pret atlīdzību. Lai novērtētu, vai līgums ir nomas līgums vai ietver nomu, Sabiedrība novērtē, vai:
līgums paredz identificēta aktīva izmantošanu, t.i., aktīvu var tieši vai netieši noteikt un tam jābūt fiziski atdalāmam vai jāatspoguļo praktiska visa aktīva jauda no fiziski atdalāmā aktīva. Ja iznomātājam ir ievērojamas tiesības aktīvu aizstāt, aktīvs nav identificējams;
Sabiedrībai ir tiesības gūt visus ekonomiskos labumus no identificējamā aktīva lietošanas tā lietderīgās lietošanas laikā;
Sabiedrībai ir tiesības noteikt identificējamā aktīva izmantošanu. Sabiedrībai ir tiesības noteikt veidu, kādā aktīvs tiks izmantots, gadījumos, kad tas var izlemt, un kādam mērķim aktīvs tiks izmantots. Ja ir iepriekš noteikti attiecīgie lēmumi par to, un kādam nolūkam tiek izmantots aktīvs, Sabiedrībai jānovērtē, vai Sabiedrība izmanto aktīvu, vai arī Sabiedrība ir izstrādājis aktīvu tādā veidā, kas nosaka, kā un kādam mērķim aktīvs tiks izmantots.
Ieviešot SFPS Nr.16, Sabiedrība izmantoja vienotu atzīšanas un novērtēšanas pieeju visiem nomas līgumiem ar līdzīgām pazīmēm (ar dažiem izņēmumiem) un veica novērtējumu par identificētajām lietošanas tiesībām, to neatceļamiem nomas noteikumiem (ieskaitot pagarināšanas un izbeigšanas iespējas) un nomas maksājumi (ieskaitot fiksētos un mainīgos maksājumus utt.).
Noma tiek atzīta par lietošanas tiesībām aktīviem un atbilstošajām nomas saistībām dienā, kad nomāti aktīvi ir pieejami Sabiedrības lietošanai. Aktīva lietošanas tiesību izmaksas sastāv no:
nomas saistību sākotnējā novērtējuma summas,
visiem nomas maksājumiem, kas veikti pirms nomas, atskaitot saņemtos nomas veicināšanas maksājumus,
sākotnējām tiešajām izmaksām.
Aktīva lietošanas tiesības tiek atzītas un klasificētas atbilstoši pamatlīdzekļu grupām ēkas un zeme, transportlīdzekļi un biroja aprīkojums.
Lietošanas tiesību aktīvs tiek nolietots, izmantojot lineāro metodi no nomas sākuma datuma līdz aktīva lietderīgās lietošanas laika beigām vai no nomas sākuma datuma līdz nomas termiņa beigām, ja aktīvu nav paredzēts izpirkt. Lietošanas tiesību aktīvs tiek periodiski samazināts par zaudējumiem no vērtības samazināšanās, ja tādas ir, un tiek koriģēts, ņemot vērā nomas saistību pārvērtēšanu.
Aktīvi un saistības, kas rodas nomas sākuma datumā, tiek novērtēti apjomā, kas vienāds ar atlikušo nomas maksājumu pašreizējo vērtību, diskontējot ar Sabiedrībā noteikto procentu likmi līdzīgiem Sabiedrības aizņēmumiem. Nomas saistības ietver šādu nomas maksājumu pašreizējo fiksēti nomas maksājumi (ieskaitot nemainīgus nomas maksājumus pēc būtības), no kura atskaitīti visi saņemtie nomas veicināšanas maksājumus;
fiksētie nomas maksājumi (ieskaitot nemainīgus nomas maksājumus pēc būtības), no kura atskaitīti visi saņemtie nomas veicināšanas maksājumi,
mainīgie nomas maksājumi, kuru pamatā ir indekss vai likme,
summas, kuras Sabiedrībai ir jāmaksā saskaņā ar atlikušās vērtības garantijām,
izpirkuma tiesības nomas līguma beigās, ja Sabiedrība ir pamatoti pārliecināti, ka izmantos šo iespēju,
soda naudas par nomas līguma izbeigšanu, ja ir pamatoti uzskatīt, ka Sabiedrība izmantos šo iespēju.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
37
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(9) Noma (turpinājums)
Nomas saistības tiek pārvērtētas, kad notiek izmaiņas nomas maksājumos nākotnē, mainoties indeksam vai likmei, ko izmanto, lai noteiktu, kad mainās Sabiedrības aplēse par gaidāmajiem maksājumiem vai kad Sabiedrība maina savu aplēsi attiecībā uz tiesībām izmantot izpirkšanas iespēju, vai nomas termiņa pagarināšanas vai izbeigšanas dēļ. Kad nomas saistības tiek pārvērtētas, tiek veikta atbilstoša lietošanas tiesību aktīva uzskaites vērtības korekcija vai arī starpība atzīta visaptverošo ienākumu pārskatā, ja lietošanas tiesību aktīva uzskaites vērtība samazinās līdz nullei.
Katrs nomas maksājums tiek sadalīts starp nomas saistībām un procentu izdevumiem par nomu. Procentu izdevumi par nomu tiek atzīti visaptverošo ienākumu pārskatā nomas termiņa laikā, lai veidotu nemainīgu periodisko procentu likmi par atlikušajām nomas saistībām katrā periodā.
Nomas maksājumi, kas saistīti ar īstermiņa nomu, tiek atzīti par izdevumiem visaptverošo ienākumu pārskatā, izmantojot lineāro metodi. Īstermiņa nomas ir nomas, kuru nomas termiņš sākuma datumā ir 12 mēneši vai mazāk.
(10)Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Pārskata gada uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksas ir iekļautas finanšu pārskatā, pamatojoties uz Sabiedrības saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu normatīvajiem aktiem veiktajiem aprēķiniem.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts par sadalīto peļņu, kurai piemēro nodokļa likmi 20% no to bruto summas vai “20/80” no neto izdevumiem. Uzņēmuma nodoklis par sadalīto pelņu tiek atzīts brīdī, kad Sabiedrības kapitāldaļu turētāji pieņem lēmumu par peļņas sadali.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis par sadalīto peļņu tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu aprēķina rindā “Uzņēmumu ienākuma nodoklis”, atšifrējot nodokļa summas sastāvu finanšu pārskata pielikumā.
Saskaņā ar AFI likuma 15.panta 2.daļas 5.punktu, Sabiedrības pārskata gada peļņa tiek ieskaitīta rezerves kapitālā, lai nodrošinātu Sabiedrības finanšu stabilitāti un ilgtspējīgu darbību, kā arī lai mazinātu apstiprināto atbalsta programmu risku ietekmi.
(11)Uzkrājumi
Sabiedrība izmanto ārpusbilances finanšu instrumentus, kas ietver finanšu garantijas, saistības par kredītu izsniegšanu, grantu izsniegšanu, arī saistības par ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos un pārējos ieguldījumos (29.pielikums). Uzkrājumu, tai skaitā, uzkrājumu sagaidāmajiem kredītzaudējumiem, veidošanas principi saistībām par kredītu izsniegšanu, grantu izsniegšanu un finanšu garantijām ir aprakstīti 2.pielikuma 4.piezīmes (vi).punktā.
(12)Uzkrātās darbinieku atvaļinājumu izmaksas
Uzkrātās darbinieku atvaļinājumu izmaksas tiek atzītas pēc uzkrāšanas principa. Uzkrāto darbinieku atvaļinājumu izmaksu apjoms tiek aprēķināts, pamatojoties uz Sabiedrībā ietilpstošo darbinieku nopelnīto, bet neizmantoto atvaļinājuma dienu skaitu un ievērojot šādus principus:
uzkrātās izmaksas tiek veidotas darbinieku visu neizmantoto atvaļinājumu dienu apmaksai;
vienas neizmantotās atvaļinājuma dienas vērtība tiek noteikta štata darbinieku vidējā amatalga dienā uz pārskata gada beigām, kam pieskaitītas attiecīgās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
izmaiņas uzkrātajās izmaksās tiek atspoguļotas peļņā vai zaudējumos.
(13)Darbinieku labumi
Sabiedrība veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai un valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi, un tiem nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts pensiju apdrošināšanas sistēma vai valsts fondēto pensiju shēma nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
38
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(14)Atbalsta programmu finansējums
Lai arī šīs saistības ir bezprocentu vai ar procentu likmi, kas ir atšķirīga no vidējās likmes tirgū, tām ir papildus dalība peļņā vai zaudējumos, kas saistīta ar aktīviem, kuros Sabiedrība ir veikusi ieguldījumus, izmantojot šos resursus. Sabiedrības vadība uzskata, ka šīm saistībām ir cita veida procentu atdeve, kas saistīta ar pamatā esošo aktīvu atdevi. Šāda veida procentu atdeve SFPS ietvarā uzskatāma par iegulto atvasināto instrumentu. Saskaņā ar 9.SFPS 4.3.5.punktu iegultos atvasinājumus var, neatdalot no līguma, uzskaitīt kopā ar visu līgumu pēc tā patiesās vērtības ar pārvērtēšanu peļņā vai zaudējumos.
Šādi noteiktās saistības patiesā vērtība uz 2018.gada 1.janvāri sastāv no iepriekš uzskaitē esošā Atbalsta programmu finansējuma apvienojumā ar valsts atbalsta daļu, kas koriģēts par to nākotnes naudas plūsmas daļu, kas attiecas uz papildus maksājumiem / maksājumu samazinājumiem dēļ saistīto aktīvu vērtības pieauguma vai samazinājuma, t.i., saistības tiek atzītas tādā mērā, kas atbilst saistību atmaksas summai, kas noteikta Sabiedrībai. Atbalsta programmu finansējuma patiesās vērtības noteikšanā Sabiedrība izmantoja diskonta likmi 4.65% (2022.gadā: 3.70%).
Atbalsta programmas finansējumā ietilpst Riska seguma rezerve, ko var izmantot, lai segtu Sabiedrības kredītriska zaudējumus. Par Riska seguma rezerves uzskaiti skatīt 2.pielikuma 15.piezīmes (i). punktā. Detalizētāku informāciju par Riska seguma rezervi skatīt arī 2.pielikuma 3.piezīmes (ii).punktā, 4.piezīmes (i).punktā, 5.piezīmes (i). un (ii).punktos un 28.pielikumā.
(15)Būtiskas grāmatvedības aplēses un pieņēmumi
Turpmāk tekstā ir aprakstīti galvenie nākotnes notikumu pieņēmumi un citi būtiskākie aplēšu neskaidrības avoti pārskata datumā, kam piemīt ievērojams risks būtiski ietekmēt aktīvu un saistību uzskaites vērtības nākamajā pārskata periodā. Sabiedrības pieņēmumi un aplēses balstās uz parametriem, kas bija pieejami finanšu pārskatu sagatavošanas brīdī. Tomēr tirgus izmaiņu vai apstākļu dēļ, kurus Sabiedrība nevar ietekmēt, pašreizējie apstākļi un pieņēmumi par nākotnes notikumiem var mainīties. Tiklīdz šādas izmaiņas parādās, tās tiek atspoguļotas pieņēmumos. Aplēses un pieņēmumi tiek regulāri izvērtēti un ir balstīti uz vēsturisko pieredzi un citiem faktoriem, tai skaitā paredzamajiem nākotnes notikumiem, kuri tiek uzskatīti par iespējamiem konkrētajos apstākļos. Šādas aplēses un pieņēmumi ir aprakstītas turpmāk.
(i)Sagaidāmie kredītriska zaudējumi
Sabiedrības īstenotās valsts atbalsta programmas ir izstrādātas, balstoties uz tirgus nepilnību analīzi, lai nodrošinātu uzņēmumu un iedzīvotāju piekļuvi finanšu resursiem jomās, kuras valsts ir izvirzījusi atbalstāmas un svarīgas tautsaimniecības sasaistīšanā ar valsts ekonomiku vai kurās ir nepietiekama piekļuve tirgū pieejamajiem finanšu resursiem. Sagaidāmie zaudējumi, programmas ietekme, riska novērtējums, finansiālās iespējas un īstenošanas izmaksas tiek prognozētas pirms konkrēto programmu apstiprina Ministru Kabinets, to nosaka Attīstības finanšu institūcijas likums.
Novērtējot programmas sagaidāmos zaudējumus, Sabiedrība izvērtē piemītošo kredītrisku, ņemot vērā Sabiedrības darbību augsta riska jomās, darbības risku, arī citus riskus, piemēram, tirgus riskus. vairumā atbalsta programmu Sabiedrības klientiem pilnībā nav jāsedz sagaidāmā kredītriska izmaksas, tad lai segtu programmas sagaidāmos kredītriska zaudējumus, programmai pieejamā publiskā finansējuma daļa tiek piešķirta daļēji vai pilnā apmērā no kopējiem sagaidāmajiem kredītriska zaudējumiem, atkarībā no programmai apstiprinātās struktūras un tādejādi pirms programmas ieviešanas tiek iezīmēta kredītriska zaudējumu segumam. Publiskā finansējuma daļa, kas ir piešķirta programmas sagaidāmā kredītriska zaudējumu segšanai, tiek ieskaitīta konkrētās atbalsta programmas speciālajā rezerves kapitālā Sabiedrības pozīcijas Specifiskās rezerves, kas attiecināmas uz atbalsta programmām ietvaros un atspoguļota Portfeļa zaudējumu rezerve (skatīt 34.pielikumu), vai uzskaitīta atsevišķi uzkrājums riska segumam (Riska seguma rezerve), kas tiek klasificēts kā saistības (skatīt 28.pielikumu).
Ja publiskais finansējums, kas klasificēts Riska seguma rezerve noteiktas programmas sagaidāmo kredītrisku zaudējumu segšanai, pārsniedz faktiskos kredītu zaudējumus, kas radušies programmas īstenošanas gaitā, tad publiskā finansējuma pāri palikusī daļa ir atmaksājama saskaņā ar programmas finansēšanas līguma nosacījumiem
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
39
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(15) Būtiskas grāmatvedības aplēses un pieņēmumi (turpinājums)
(ii)Sagaidāmie kredītzaudējumi
Lai novērtētu SKZ apjomu, vadībai jāveic pieņēmumi attiecībā uz kredītu iespējamajām saņemamajām naudas plūsmām. Vadībai ir jāveic būtiski pieņēmumi saistībā ar kredītu nodrošinājuma vērtību. Nodrošinājuma novērtējums ietver tās vērtības samazinājuma summas, kuras sedz valsts atbalsta programmu finansējums, skatīt 28.pielikumu. Detalizētu informāciju skatīt 2.pielikuma 4.piezīmes (vi).punktā.
(iii)Ieguldījumi riska kapitāla fondos patiesā vērtība
Sabiedrības vadība regulāri pārbauda, vai riska kapitāla fondu ieguldījumu vērtība ir pienācīgi atspoguļota. Ja informācija par ieguldījumu novērtējumu ir nepilnīga vai neapstiprina to vērtību, vadībai jāveic pieņēmumi par riska kapitāla fondu patieso vērtību.
Detalizēti pieņēmumi un jutīguma faktori
Altum privātā kapitāla un iespējkapitāla fondu portfeļa uzņēmumu vērtēšana tiek veikta saskaņā ar Altum iekšējās vērtēšanas principiem, kas balstīti Starptautiskās privātā un riska kapitāla ieguldījumu novērtēšanas vadlīnijās (International Private Equity and Venture Capital Valuation Guidelines - IPEV).
Galvenie vērtēšanas principi:
Visi jaunie ieguldījumi (t.i., 1 gada laikā no ieguldījuma veikšanas datuma) tiek atzīti to iegādes vērtībā.
Pirmssēklas un sēklas posma ieguldījumi, ņemot vērā jaunuzņēmumu specifiku, tiek novērtēti, pamatojoties uz to nefinanšu mērķu (milestones) izpildi, un tāpēc šo ieguldījumu novērtēšana tiek veikta saskaņā ar vienkāršotu principu: diskonta piemērošanu. Diskonts tiek piemērots, pamatojoties uz vērtētāja profesionālo spriedumu, ņemot vērā izmaiņu apjomu uzņēmuma attīstībā.
Privātā kapitāla fondu ieguldījumi, kuru sākotnējā ieguldījuma vērtība nepārsniedz 500 000,00 EUR, tiek vērtēti saskaņā ar vērtētāja profesionālo vērtējumu, pamatojoties uz fondu pārvaldnieku sagatavotajiem vērtēšanas modeļiem.
Privātā kapitāla fondu ieguldījumi, kuru sākotnējā ieguldījumu vērtība pārsniedz 500 000,00 EUR, tiek padziļināti novērtēti katram no šiem ieguldījumiem izveidojot vērtēšanas modeli, balstoties uz fonda pārvaldnieka sagatavoto vērtēšanas modeli. Visizplatītākās vērtēšanas metodes ir:
Salīdzināšanas metode: pamatojoties uz uzņēmumam līdzīgu uzņēmumu pirkšanas/pārdošanas darījumiem (gan no produkta, gan attīstības stadijas viedokļa) pasaulē (neseno investīciju cena), datiem no biržām un starptautiskām datu bāzēm, šo metodi var izmantot tikai tad, ja uzņēmums ir vismaz produkta komercializācijas sākumposmā. Nozarei atbilstoši peļņas koeficienti (multiplikatori) tiek izmantoti izaugsmes stadijas uzņēmumiem. Visbiežāk izmantotie multiplikatori ir apgrozījums, EBITDA, vai neto peļņas multiplikators.
Ieņēmumu metode: nākotnes naudas plūsmas NPV noteikšanu var izmantot brīdī, kad ir izpildīti visi priekšnoteikumi nākotnes naudas plūsmas prognozēšanai, kas ir pieņemami un saprotami investoram.
Investīcijas, izņemot Akselerācijas programmas pirmssēklas un sēklas investīcijas, kur vairāki fondi ir ieguldījuši vienā uzņēmumā, tiek vērtētas atsevišķi ar mērķi vienādot dažādu fondu vērtēšanas modeļu metodoloģijas, lai atspoguļotu vienotu vērtību Altum finanšu pārskatos.
Cenu svārstību risks tieši ietekmē Altum riska kapitāla fonda vērtību. Veicot ieguldījumus 17 fondos un 2 fondu fondos, Altum ir nodrošinājis pietiekamu investīciju diversifikāciju, aptverot 30 fondus ar dažādām ieguldījumu stratēģijām un plašu ģeogrāfisko tvērumu.
31.12.2023.
31.12.2022.
RKF uzskaites vērtība
91 990
80 386
Ietekme uz NAV +10%
9 199
8 039
Ietekme uz NAV -10%
(9 199)
(8 039)
Procentuālā ietekme uz NAV (+/-)
10.0%
10.0%
Kopējais risks (%)
10.0%
10.0%
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
40
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(15) Būtiskas grāmatvedības aplēses un pieņēmumi (turpinājums)
(iv)Ieguldījumu īpašumu pārvērtēšana
Sabiedrība uzskaita ieguldījumu īpašumus patiesajā vērtībā, atzīstot patiesās vērtības izmaiņas peļņā vai zaudējumos. Lai noteiktu ieguldījumu īpašumu patieso vērtību 2023.gada 31.decembrī un 2022.gada 31.decembrī, Sabiedrība ir piesaistījusi neatkarīgu vērtētāju. Ieguldījumu īpašumi sastāv no lauksaimniecības zemes. Ieguldījumu īpašumiem galvenokārt tiek izmantota salīdzinošā darījuma metode. Papildus informāciju skatīt 2.pielikuma 8.piezīmes (iv).punktā un 20.pielikumā
(v)1., 2. un 3.paaudzes riska kapitāla fondu klasifikācija
Sabiedrība uzskata, ka nekontrolē riska kapitāla fondus, lai gan tās līdzdalība vairākumā fondu pārsniedz 50%. Tiek secināts, ka Sabiedrībai ir būtiska ietekme riska kapitāla fondos, tādēļ ieguldījumi tajos tiek pielīdzināti asociētajiem uzņēmumiem un novērtēti PVPZ.
Sabiedrība ir ieguldījusi vairākos riska kapitāla fondos ar 20% un 33% līdzdalību divos fondos un līdzdalību no 64% līdz 100% pārējos fondos (detalizētu informāciju skatīt 16.pielikumā). Galvenais iemesls, kāpēc Sabiedrība iegulda šajos fondos, ir saistīts ar valdības deleģēto publiskā finansējuma funkcijas veikšanu. Neraugoties uz ievērojamiem tiešajiem ieguldījumiem un vairāk nekā 50% kapitāla līdzdalības vairumā fondu, Sabiedrības iespējas kontrolēt riska kapitāla fondus ierobežo starp Sabiedrību un fondu pārvaldniekiem noslēgto līgumu nosacījumi. Lai gan Sabiedrībai nav atļauts piedalīties fondu uzņēmējdarbības pārvaldē, Sabiedrības pārstāvji ir iekļauti dažādās fondu struktūrās (piemēram, Konsultatīvajā padomē, Ieguldījumu komitejā, utt.), kas dod tiesības apstiprināt vai noraidīt noteiktus, ierobežota veida darījumus un konsultēt fonda pārvaldnieku.
Fonda pārvaldnieks saskaņā ar noslēgto Komandītsabiedrības līgumu, ievērojot nacionālo un EU regulējumu, nodrošina patstāvīgu un profesionālu fonda ieguldījumu veikšanu, pārvaldību un investīciju realizāciju un darbojās gadīgs un rūpīgs saimnieks, pēc augstākajiem nozares standartiem.
Altum speciālajam komandītam nav tiesības piedalīties un jebkādā veidā ietekmēt fonda pārvaldnieka operacionālo darbu, veikt ieguldījumu izvērtēšanu, pieņemt investīciju lēmumus, piedalīties investīciju realizācijas procesā, kas ir pilnībā fonda pārvaldnieka pārziņā saskaņā ar noslēgto līgumu.
Altum speciālajam komandītam ir nodrošināta vieta fondu Konsultatīvajās padomēs, kas tiek sasauktas vismaz vienu reizi gadā, lai izrunātu fonda darbības rezultātus, taču Konsultatīvās padomes dalībnieki lēmumus attiecībā uz fonda darbību nepieņem, bet, ja ir kādi norādījumi, tad tie ir ieteikuma rakstura.
Tomēr iestājoties ārkārtas apstākļiem, kas būtiski var apdraudēt fonda darbību, biedri ar vismaz 75% balsu vairākumu no parakstītā kapitāla var lemt par komplimentāra izslēgšanu, ja ir iestājies kāds no pamatotiem iemesliem (faktiski Komplementārs ir būtiski pārkāpis Līguma nosacījumus vai rīkojies nesaimnieciski). Tāpat ar 75% biedru balsu vairākumu var tikt pieņemti tādi lēmumu, kas saistās ar fonda darbības termiņa pagarināšanu, izbeigšanu, pārvaldības maksas samazināšanu, galvenā personāla izmaiņām un citiem nozīmīga rakstura jautājumiem, tomēr vēršam uzmanību, ka tie nav saistīti ar ikdienas ieguldījumu pārvaldību un lēmumu pieņemšanu, bet gan saistās ar vispārējiem darbības principiem.
KS “Otrais Eko fonds”, kas bija 1.paaudzes RKF, tika realizēts, kam sekoja tā likvidācija 2020.gada novembrī.
Sabiedrībai, rīkojoties saskaņā ar likumdošanas aktu prasībām, jāuzrauga finanšu instrumentu īstenošana, jāizvēlas finanšu starpnieki un jātiecas palielināt Ieguldījumu fonda vērtību. Sabiedrība var pārtraukt sadarbību ar fondu pārvaldniekiem tikai tad, ja fondu pārvaldnieki pārtrauc darbību vai to darbībā tiek atklātas nelikumības. Šādā gadījumā attiecīgie fondi tiek slēgti tiek uzsākts likvidācijas process, netiek veikti jauni ieguldījumi vai arī ar publiska konkursa palīdzību tiek meklēts jauns pārvaldnieks. Lai ieceltu vai nomainītu fondu pārvaldniekus valsts atbalsta programmās, jāievēro publisko iepirkumu likumdošana, kas nosaka, ka fonda pārvaldnieku var nomainīt tikai reorganizācijas rezultātā, turklāt atlases procedūra ir dārga un laikietilpīga. Sadarbības ar fonda pārvaldnieku pārrāvums apdraudētu valsts un ES atbalsta programmu īstenošanu, bet, Sabiedrība ir attīstības finanšu institūcija, šo programmu veiksmīga darbība ir tās galvenais mērķis. Sabiedrības vadība uzskata, ka summas, kas nepieciešamas, lai nomainītu fonda pārvaldnieku ir ievērojamas un būtiskas un, apvienojumā ar iepriekš aprakstītajiem apstākļiem, kavē kontroles īstenošanu riska ieguldījumu fondos.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
41
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(15) Būtiskas grāmatvedības aplēses un pieņēmumi (turpinājums)
(vi)4.paaudzes riska kapitāla fondu klasifikācija
2018.gadā sākās aktīva sadarbība ar 4.paaudzes riska kapitāla fondiem. Sabiedrība detalizēti izvērtē noslēgtus līgumus ar mērķi novērtēt kontroles esamību vai būtiskas ietekmes esamību, piemērojot SFPS Nr.10 kritērijus par kontroli un SGS Nr.28 kritērijus par būtisku ietekmi.
Sabiedrībai, rīkojoties saskaņā ar likumdošanas aktu prasībām, jāuzrauga finanšu instrumentu īstenošana, jāizvēlas finanšu starpnieki un jātiecas palielināt Ieguldījumu fonda vērtību. Sabiedrība var pārtraukt sadarbību ar fondu pārvaldniekiem tikai tad, ja fondu pārvaldnieki pārtrauc darbību vai to darbībā tiek atklātas nelikumības. Šādā gadījumā attiecīgie fondi tiek slēgti tiek uzsākts likvidācijas process, netiek veikti jauni ieguldījumi vai arī ar publiska konkursa palīdzību tiek meklēts jauns pārvaldnieks. Lai ieceltu vai nomainītu fondu pārvaldniekus valsts atbalsta programmās, jāievēro publisko iepirkumu likumdošana, kas nosaka, ka fonda pārvaldnieku var nomainīt tikai reorganizācijas rezultātā, turklāt atlases procedūra ir dārga un laikietilpīga. Sadarbības ar fonda pārvaldnieku pārrāvums apdraudētu valsts un ES atbalsta programmu īstenošanu, bet, Sabiedrība ir attīstības finanšu institūcija, šo programmu veiksmīga darbība ir tās galvenais mērķis.
(vii)AIF “Altum kapitāla fonds”
Saskaņā ar AIF “Altum kapitāla fonds” grāmatvedības politiku, tas darbojas ieguldījumu sabiedrība, jo ir izpildās šādi 10.SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati” noteiktie kritēriji: (i) Fondam līdzekļus kapitālieguldījumu veikšanai nodrošina vairāki investori, un Fonda mērķis ir sniegt ieguldījumu pakalpojumus šiem investoriem; (ii) Fonda apsolījums investoriem ir, ka biznesa mērķis ir ieguldīt saņemtos līdzekļus, lai iegūtu atdevi no kapitāla pieauguma, investīciju ienākuma, vai abiem; (iii) Fonds uzskaita un novērtē ieguldījumus patiesajā vērtībā. Tāpēc AIF “Altum kapitāla fonds” nekonsolidē tā ieguldījumus kapitāla instrumentos.
Saskaņā ar Komandītsabiedrības līgumu, Fonda galvenais partneris ir Sabiedrība un Fonda pārvaldnieks ir pilnībā atbildīgs par visiem Fonda darbības aspektiem, ieskaitot ieguldījuma novērtēšanu. Ieguldījumu uzskaites vērtību Fonds atzīst un atspoguļo Fonda gada pārskatā, kas tiek auditēts katru gadu.
Sabiedrības ieguldījums Fondā sastāda 48.91% no Fonda kapitāla, tika klasificēts ieguldījums asociētājā uzņēmumā un tiek uzskaitīts PVPZ.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
42
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(15) Būtiskas grāmatvedības aplēses un pieņēmumi (turpinājums)
(viii)Ieguldījumu riska kapitāla fondos vērtības un tās samazināšanās uzraudzība
2., 3. un 4.paaudzes RKF
Saskaņā ar Komandītsabiedrības līgumu galvenais partneris un riska kapitāla nozares profesionāļi ir pilnībā atbildīgi par visiem ieguldījumu fonda darbības aspektiem, ieskaitot ieguldījuma novērtēšanu, vērtības samazinājuma pārvērtēšanu un noteikšanu, ja ieguldījuma uzskaites vērtība pārsniedz atgūstamo summu. Uzskaites vērtību un vērtības samazinājumu atzīst un atspoguļo fonda finanšu pārskatā, kas tiek auditēts katru gadu.
Riska kapitāla fondu veikto ieguldījumu vērtība Sabiedrības pārskatos tiek uzrādīta patiesajā vērtībā, piemērojot Sabiedrības uzskaites politikas. Cits fondu darbības aspekts ir saistīts ar patiesās vērtības, uz kuras balstās fondu vadības pieņemtie lēmumi, tai skaitā par ieguldījuma izbeigšanas stratēģiju, laika izvēli, noteikšanu. Patiesā vērtība tiek norādīta fondu ceturkšņa ieguldījumu pārskatos. Ieguldījuma vērtība tiek noteikta, izmantojot piemērotāko no Starptautiskajās privātā kapitāla un riska kapitāla vērtēšanas vadlīnijās aprakstītajām metodēm. Izmantotās metodes ietver trešās puses vērtējumu, nozares vērtēšanas standartus (Industry Valuation Benchmarks), diskontētās naudas plūsmas metodi un citas.
Atbilstoši Sabiedrības noteiktajiem principiem Sabiedrība uzskata fonda vadības iesniegtos vērtējumus par uzticamu avotu, jo tikai profesionāļi ar atbilstošu pieredzi un apliecināmu praktisko pieredzi tiek izvēlēti būt par fonda pārvaldniekiem. Tomēr, lai nodrošinātu stabilu un caurskatāmu finanšu pārvaldību, Sabiedrība īsteno regulāru uzraudzības procedūru (parasti reizi ceturksnī), lai attīstītu ieguldījumu fondu portfeļa vērtību. Novērtējums tiek sagatavots, balstoties uz fondu vadības iesniegto informāciju. Process ir sadalīts vairākos posmos:
Finanšu starpnieku daļa, riska kapitāla segmenta uzņēmējdarbības īpašnieks, ir atbildīgs par Fonda iegrāmatotās un atzītās ieguldījuma vērtības sākotnējo analīzi, balstoties uz fonda vadības sagatavoto un atsūtīto pamatojošo informāciju. Par katru ieguldījumu riska darījumu ieguldījumu fondi sagatavo šādu informāciju: ieguldījuma pašreizējā attīstība un dinamika, finansiālie rezultāti un prognozes. Jāuzsver, ka fondi, kas specializējušies agrīnā posma ieguldījumos (galvenokārt, projektos, kas vēl nenes peļņu) nevar sagatavot informāciju par projektu finansiālo sniegumu. Šādos gadījumos izmanto pieeju, kur ieguldījums tiek novērtēts pēc punktiem (investment scoring approach).
Finanšu starpnieku daļa organizē jautājumu un atbilžu sesijas ar riska kapitāla fonda vadību, kuru laikā fonda vadība atskaitās par katru portfeļa ieguldījumu. Ja pamatojošā informācija norāda uz neprecīzi aplēstu patieso vērtību, tiek koriģēts atzītā vērtība.
koriģētā (ja bija nepieciešams) informācija tiek iesniegta Risku vadības departamentam uzskaites vērtības pārskatīšanai, pēc tam Aktīvu-pasīvu un riska vadības komitejai galīgā apstiprinājuma sagatavošanai pirms informācijas atzīšanas Sabiedrības grāmatvedības sistēmā.
Ja ir pierādījumi vērtības samazinājumam, Sabiedrība samazina riska kapitāla fondu neto aktīvu vērtību un atzīst zaudējumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
AIF “Altum kapitāla fonds”
Saskaņā ar Komandītsabiedrības līgumu, galvenais partneris ir Sabiedrība un Fonda pārvaldnieks ir pilnībā atbildīgs par visiem Fonda darbības aspektiem, ieskaitot ieguldījuma novērtēšanu, vērtības samazinājuma pārvērtēšanu un noteikšanu, ja ieguldījuma uzskaites vērtība pārsniedz atgūstamo summu. Uzskaites vērtību un vērtības samazinājumu atzīst un atspoguļo Fonda finanšu pārskatā, kas tiek auditēts katru gadu.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
43
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(15) Būtiskas grāmatvedības aplēses un pieņēmumi (turpinājums)
(viii) Ieguldījumu riska kapitāla fondos vērtības un tās samazināšanās uzraudzība (turpinājums)
AIF “Altum kapitāla fonds” (turpinājums)
Fonda veikto ieguldījumu vērtība Fonda finanšu pārskatos tiek uzrādīta patiesajā vērtībā, piemērojot Sabiedrības uzskaites politikas. Patiesā vērtība tiek norādīta Fonda ceturkšņa pārskatos. Finanšu instrumentu patiesā vērtība tiek noteikta, piemērojot dažādas metodes vai to kombināciju, atkarībā no konkrētā ieguldījuma specifikas, arī pieejamās informācijas, lai pamatotu vērtēšanā izmantotos pieņēmumus. Metožu izvēlē ir noteikta šāda prioritāte (i) publiskā tirgū kotētu finanšu instrumenti patiesā vērtība vienmēr tiek noteikta pēc to tirgus pirkšanas cenas pārskata datumā, (ii) trešo pušu cenu kotācijas, (iii) darījumi ar salīdzināmu uzņēmumu salīdzināmiem finanšu instrumentiem publiski kotētos tirgos vai ārpus tiem un (iv) diskontētā naudas plūsma. Vērtēšanas procesu un ietvaros nepieciešamo datu vākšanu un analīzi veic Investīciju direktors, kurš ir atbildīgs par konkrētā ieguldījuma pārvaldīšanu. Papildus tam katru novērtējumu izvērtē un apstiprina cits Investīciju direktors. Šīs analīzes rezultāti tiek dokumentēti ieguldījuma vērtības ziņojumā un reizi ceturksnī tiek iesniegti izskatīšanai Fonda Investīciju komitejai. Ja AIF “Altum kapitāla fonds” Investīciju komiteja neprasa veikt izmaiņas vai papildinājumus vērtības ziņojumos, vērtības ziņojumi tiek iesniegti Grāmatvedības departamentam, lai grāmatvedības uzskaitē reģistrētu ieguldījumu vērtības izmaiņas.
(ix)Reversā noma
Meklējot risinājumu reversā nomas darījumu uzskaitei un atbilstībai SFPS, Sabiedrības vadība balstīja savu viedokli uz darījuma būtību un ekonomisko pamatojumu, nevis uz juridisko formu. Vērtējot šos darījumus, sabiedrības vadība lielu uzmanību veltīja nomnieka atpakaļpirkuma tiesību izmantošanai.
(x)Aģents vai Principāls
Lielākajā daļā valsts atbalsta programmu Sabiedrība darbojas Principāls. Sabiedrības vadība uzskata, ka Sabiedrība ir Principāls, jo ar klientiem noslēgtie aizdevuma līgumi ietver līgumiskas tiesības saņemt aizdevuma atmaksu no aizņēmējiem vai citiem ieguldījumu saņēmējiem. Turklāt aizdevuma līgumi tiek noslēgti par pilnu aizdevuma summu un piešķirtie aizdevumi tiek uzrādīti aktīvs Sabiedrības finanšu stāvokļa pārskatā, un veiktie ieguldījumi atbilst aktīva definīcijai. Sabiedrība ir atbildīga par pakalpojuma sniegšanu un var ietekmēt procentu likmi. Tomēr dažām programmām ir noteikts procentu likmes limits, ko nedrīkst pārkāpt. Sabiedrība uzskata, ka izmanto Principāla principu arī tajās valsts atbalsta programmās, kas balstītas uz garantiju produktiem.
Sabiedrība atzīst peļņā vai zaudējumos izdevumus, kas ir saistīti ar aizdevumu, garantiju vai riska kapitāla fondu neto aktīvu vērtību, par to vērtības samazinājuma daļu, kas attiecas uz Sabiedrību (no 20% līdz 100%). Zaudējumu daļa, ko kompensē valdība, samazinot valdībai atmaksājamā aizdevuma summu, neietekmē Sabiedrības peļņu vai zaudējumus, jo valdības aizdevums tiek samazināts par attiecīgajām summām. Aktīvi un saistības ir uzrādītas bruto vērtībās.
Saņemtie procentu ieņēmumi no iepriekš minēto programmu un aktivitāšu ietvaros izsniegtajiem aizdevumiem ietver sevī citu personu vārdā un labā iekasētās summas, kas nepalielina Sabiedrības pašu kapitālu, un tādēļ nav Sabiedrības ieņēmumi. Tādejādi Sabiedrība ieņēmumos iekļauj tikai to Kredītu fonda finanšu līdzekļu daļu, ko izmanto Kredītu fonda pārvaldības izmaksu segšanai, un šo summu iekļauj peļņā vai zaudējumos.
(xi)Aizņēmumi, kas saņemti ar likmi, kas zemāka par tirgus likmi
Sabiedrība īsteno valsts atbalsta programmas saskaņā ar valdības noteikto tautsaimniecības politiku, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus (MVU). Valsts atbalsta programmu finansējums sastāv no (i) Eiropas Savienības fondiem, citas ārzemju finansiālās palīdzības, valsts budžeta finansējuma arī (ii) ieviešanas iestādes pašu līdzekļiem. Finansējumam, kas saņemts, lai īstenotu programmas, t.i., lai izsniegtu aizdevumus MVU, netiek piemēroti procenti. Tad, kad publiskais finansējums valsts atbalsta programmu īstenošanai tiek izsniegts ar procentu likmi, kas ir zemāka par pašreiz spēkā esošo tirgus procentu likmi, šādas labvēlīgas procentu likmes efektu, proti, starpību starp saistību patieso vērtību un gūtajiem ieņēmumiem, pielīdzina ar ienākumiem saistītai valsts dotācijai.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
44
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(15) Būtiskas grāmatvedības aplēses un pieņēmumi (turpinājums)
(xi) Aizņēmumi, kas saņemti ar likmi, kas zemāka par tirgus likmi (turpinājums)
Lai gan daļa no atsevišķu Sabiedrības īstenotu valsts atbalsta programmu publiskā finansējuma var ietvert valsts budžeta un Sabiedrības akcionāru līdzekļus, šīs finansējums netiek uzskatīts par akcionāru ieguldījumu kapitālā, jo noteiktas valsts atbalsta programmas realizācijai paredzētais publiskais finansējums tiek saņemts esot konkrētās valsts atbalsta programmas publiskajā atlasē izvēlēta ieviesēja statusā, kas izslēdz iespēju realizēt akcionāra uzdevumu vai norādījumus.
Detalizētu informāciju par garantijām skatīt 13. un 36.pielikumā.
Valsts finansējumu var iedalīt trīs kategorijās kapitāla finansējums (par garantijām skatīt 2.pielikuma 4.piezīmes (xviii).punktu, 13. un 36.pielikumus), aizņēmumus (18. un 27.pielikums) un atbalsta programmu finansējums (28.pielikums).
(xii)Aizņēmumi, ar procentu likmes atlaidi
Ņemot vērā EURIBOR likmes un finansējuma piesaistes izmaksu pieaugumu un atbilstoši tam aizņēmēju veiktos procentu maksājumus, Sabiedrība piemēros aizdevumu procentu likmju samazinājumu aizdevumiem, kuriem ir parakstīts aizdevuma līgums līdz 2023.gada 31.decembrim. Rezultātā daļa no nākotnes naudas plūsmas pašreizējas vērtības vairs nebūs juridiski īstenojama, tāpēc ievērojot IFRS 9.standarta B5.4.6.punkta prasības Sabiedrība pārskatīja finanšu instrumenta bruto uzskaites vērtību aplēsto līgumā paredzēto nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību un aplēstos zaudējumus atzina peļņā vai zaudējumos 2023.gada pārskatā, jo Padome 2023.gada decembrī paziņoja par procentu likmes samazinājumu un apstiprināja to daļu no 2024.gada budžeta apstiprināšanas, un Sabiedrībai bija saistības izpildīt līdz gada beigām spēkā stājušos procentu likmes samazinājumu. Aizdevumu procentu likmju samazinājumu Sabiedrība piemēros aizdevumu procentu maksājumiem, kurus aizņēmējs būs veicis no 2024.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 31.decembrim. Aizdevumu procentu likmes samazinājumu piemēros aizdevumiem, kas iekļauti kredītkvalitātes 1.posmā 2023.gada 31.decembrī un kas kvalificējas de minimis valsts atbalsta prasībām.
(16)Jaunu un/vai grozītu SFPS un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) interpretāciju piemērošana
(i) Jauni un grozīti SFPS grāmatvedības standarti, kas pirmo reizi stājās spēkā pārskata gadā
17.SFPS Apdrošināšanas līgumi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023.gada 1.janvārī vai vēlāk).
Grozījumi 17.SFPS un 4.SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023.gada 1.janvārī vai vēlāk).
Pārejas iespēja apdrošinātājiem, kuri piemēro 17.SFPS Grozījumi 17.SFPS (stājas spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023.gada 1.janvārī vai vēlāk).
Grozījumi 1.SGS un 2.SFPS prakses paziņojums: Grāmatvedības politiku atklāšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023.gada 1.janvārī vai vēlāk).
Grozījumi 8.SGS: Grāmatvedības aplēšu definīcija (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023.gada 1.janvārī vai vēlāk).
Atliktais nodoklis, kas saistīts ar aktīviem un saistībām, kas izriet no viena darījuma Grozījumi 12.SGS (stājas spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023.gada 1.janvārī vai vēlāk).
Grozījumi 12.SGS: Ienākuma nodokļi: Starptautiskā nodokļu reforma - Otrā pīlāra modeļa noteikumi (stājas spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023.gada 1.janvārī vai vēlāk).
Jauno standartu un esošo standartu grozījumu pieņemšana, kurus izdevusi Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP) un pieņēmusi ES, ir spēkā pārskata periodā. To pieņemšana neietekmēja informācijas atklāšanu vai šajos finanšu pārskatos uzrādītās summas.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
45
2 Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)
(16) Jaunu un/vai grozītu SFPS un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) interpretāciju piemērošana (turpinājums)
(ii) Standarti un grozījumi, kas stājas spēkā pirmo reizi pārskata periodos, kas sākas 2024.gada 1.janvārī vai vēlāk vai kas nav apstiprināti lietošanai ES
Grozījumi 16.SFPS - Noma: Nomas saistības pārdošanas un saņemšanas atpakaļnomā darījumos (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2024.gada 1.janvārī vai vēlāk).
Saistību klasifikācija īstermiņa vai ilgtermiņa - Grozījumi 1.SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2024.gada 1.janvārī vai vēlāk).
Grozījumi 7.SGS Naudas plūsmas pārskats un 7. SFPS Finanšu instrumenti: Informācijas atklāšana: Piegādātāju finansēšanas vienošanās (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2024.gada 1.janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināti ES).
Grozījumi 21.SGS Apmaināmības trūkums (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2024.gada 1.janvārī vai vēlāk, vēl nav apstiprināti ES).
Sabiedrība novērtē šo grozījumu ietekmi, taču Sabiedrība neparedz, ka šo spēkā esošo standartu grozījumu pieņemšana būtiski ietekmēs Sabiedrības finanšu pārskatus to sākotnējās piemērošanas periodā.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
46
3Risku pārvaldība
Sabiedrībā risku pārvaldībai ir izveidota risku vadības sistēma, ņemot vērā Sabiedrības lielumu, struktūru un to darbības specifiku, arī ņemot vērā tās ierobežotās iespējas vadīt atsevišķus riskus. Sabiedrība īsteno tās darbību ietekmējošo risku pārvaldīšanu atbilstoši Sabiedrībā apstiprinātajiem risku vadības iekšējiem normatīvajiem dokumentiem, kas apraksta un nosaka līdzekļu kopumu, kādi tiek izmantoti tās darbībai piemītošo risku vadībai.
Risku pārvaldībā tiek ievēroti šādi galvenie principi:
pārvaldība ir ikdienas funkciju sastāvdaļa;
Sabiedrībā nosaka un novērtē iespējamos riskus pirms jaunu produktu vai pakalpojumu ieviešanas;
uzņemoties riskus, Sabiedrība saglabā ilgtermiņa spēju īstenot tās darbībai noteiktos mērķus un uzdevumus;
Sabiedrība neiesaistās darījumos, neveic darbības u.tml., kas rada riskus, kuri apdraud tās darbības stabilitāti, vai arī kas ievērojami var kaitēt tās reputācijai.
Risku pārvaldībai Sabiedrība pielieto dažādas risku analīzes metodes un instrumentus, kā arī nosaka riska limitus un ierobežojumus.
Nozīmīgākie riski, kuriem Sabiedrība ir pakļauta, ir kredītrisks, likviditātes risks un operacionālie un darbības atbilstības riski. Ņemot vērā 2022.gada ģeopolitiskos notikumus ir pieauguši arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas (turpmāk arī - NILLTPF) un sankciju riski, kā arī procentu likmju risks.
(1) Kredītrisks
Kredītrisks ir risks, ka Sabiedrības klients vai sadarbības partneris nespēs vai atteiksies pildīt saistības pret Sabiedrību pilnā apmērā un noteiktajā termiņā. Sabiedrības darbības mērķis ir realizēt valsts atbalsta un attīstības programmas, Sabiedrība kredītriskam galvenokārt ir pakļauta tās kreditēšanas darbību ietvaros, izsniedzot garantijas trešajām personām, veicot ieguldījumu riska kapitāla fondos, arī, realizējot citus finanšu instrumentus valsts atbalsta un attīstības programmas ietvaros. Sabiedrība ir pakļauta kredītriskam arī tās investīciju darbību ietvaros. Kredītrisks ietver arī koncentrācijas risku, kas var būt gan lieli, atsevišķi riska darījumi, gan ievērojami riska darījumi ar klientu grupām vai sadarbības partneriem, kuru saistību neizpildes varbūtību virza kopējie noteicošie faktori, piemēram, nozare, ekonomika vai instrumenta veids.
(i)Kredītriska pārvaldība
Kredītriska pārvaldību nosaka Sabiedrības Risku pārvaldības politika un Kredītpolitika:
Padome nosaka kopējo riska apjomu, kādu Sabiedrība vēlas uzņemties un lai nodrošinātu Padomes noteiktā izpildi, Sabiedrībā ir noteikti riska limiti un/vai mērķi ģeogrāfisko reģionu, valstu, tautsaimniecības nozaru, kredītriskam pakļauto darījumu portfeļu griezumā, arī tiek noteikti ierobežojumi riska darījumiem ar vienu klientu/sadarbības partneri vai ar tiem saistītām grupām, u.c. riska limiti vai mērķi.
Risku vadības departaments ir atbildīgs par kredītriska pārvaldības neatkarīgu uzraudzību un kontroli. Risku vadības departamenta uzdevums ir izstrādāt un uzturēt Sabiedrības darbības specifikai atbilstošu kredītriska vadības ietvaru, arī uzraudzīt un nodrošinot, ka uzņemtais kredītriska līmenis nepārsniedz Padomes noteikto.
Struktūrvienības, kas ikdienā nodrošina sadarbību ar klientu (turpmāk biznesa struktūrvienība) ir atbildīgas par kredītriska novērtēšanu un uzraudzību pirms riska darījuma uzsākšanas ar klientu, arī darījuma attiecību laikā, ievērojot Sabiedrībā noteiktos riska limitus un mērķus, un ievērojot Sabiedrības iekšējās procedūrās un noteikumos noteikto kārtību.
Iekšējais audits veic neatkarīgas un periodiskas kredītriska pārvaldības sistēmas pārbaudes.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
47
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(1) Kredītrisks (turpinājums)
(ii)Kredītriska novērtēšana, samazināšana un uzraudzība
Sabiedrības kredītriska pārvaldības pamatprincips ir klientu un sadarbības partneru spēja pildīt saistības pret Sabiedrību, kas tiek nodrošināts, novērtējot klientus un sadarbības partnerus pirms darījuma uzsākšanas, arī īstenojot turpmāku nepārtrauktu uzraudzību un novērtēšanu.
Sabiedrība pirms riska darījumu uzsākšanas rūpīgi analizē un izvērtē klienta vai sadarbības partnera spēju un vēlmi segt uzņemtās saistības pret Sabiedrību. Klienta vai sadarbības partnera maksātspēja ir galvenais kritērijs, pieņemot lēmumu par riska darījuma veikšanu ar konkrēto klientu vai sadarbības partneri.
Sabiedrība samazina savu pakļautību kredītriskam, pieprasot ķīlu vai citu riska darījumam un programmas nosacījumiem atbilstošu nodrošinājumu. Termins “ķīla” ietver ķīlas un garantijas. Ķīla vai cits nodrošinājums netiek pieprasīts, ja to paredz programmas nosacījumi. Nodrošinājuma novērtējums balstās uz ieķīlāto aktīvu rūpīgu izskatīšanu un analīzi un ir klienta kredītriska izvērtējuma neatņemama sastāvdaļa. Nodrošinājuma vērtība tiek periodiski aktualizēta, t.sk., veicot klientam vai sadarbības partnerim izsniegtā riska darījuma nosacījumu pārskatīšanu, arī situācijās, kad Sabiedrībai ir iemesls uzskatīt, ka vērtība ir mainījusies vai kad riska darījums ir kļuvis par problēmaizdevumu.
Kredītriskam pakļauto portfeļu riska profils tiek nepārtraukti analizēts. Portfeļu un atsevišķu klientu vai sadarbības partneru ar lielāku saistību neizpildes risku uzraudzība tiek veikta regulārāk. Biznesa struktūrvienības ir atbildīgas par kritēriju un nosacījumu, kas norāda uz atsevišķu riska darījumu kredītriska palielināšanos, nepārtrauktu uzraudzību. Ja klienta vai sadarbības partnera riska profils ir pasliktinājies, tiek apsvērti un īstenoti korektīvie pasākumi. Šādās situācijās nekavējoties tiek īstenota virkne situācijai pielāgotu darbību, lai samazinātu Sabiedrības risku vai zaudējumus, t.sk., iesaistot īpaši izveidotu restrukturizācijas un piedziņas struktūrvienību, kurā tiek koncentrētas atbilstošas kompetences maksātnespējas pārvaldībā un restrukturizācijā.
Izsniegto kredītu sadalījums pēc iekšējā reitinga klasēm, tūkstošos eiro:
Iekšējā reitinga klase
A
B
C
D
E
F
G
H
Bez reitinga
Eksperta pēcmodeļa vērtējums
Kopā
Kopā bruto kredīti:
4 903
37 293
57 109
92 975
59 492
31 483
17 908
4 918
32 852
-
338 933
1.posms
4 842
35 911
52 173
81 728
40 255
5 017
1 227
266
29 156
-
250 575
2.posms
61
915
3 948
7 747
10 383
20 686
11 684
84
1 388
-
56 896
3.posms / POCI
-
467
988
3 500
8 854
5 780
4 997
4 568
2 308
-
31 462
Sagaidāmie kredītzaudējumi
(35)
(343)
(1 232)
(2 004)
(3 829)
(4 124)
(4 136)
(2 338)
(863)
(2 170)
(21 074)
Kopā neto kredīti 31.12.2022
9 771
74 243
112 986
183 946
115 155
58 842
31 680
7 498
64 841
(2 170)
317 859
Kopā bruto kredīti:
4 899
46 853
66 005
103 433
53 459
24 762
14 135
3 347
57 957
-
374 850
1.posms
4 831
45 235
60 518
90 842
35 860
7 678
774
710
53 586
-
300 034
2.posms
68
1 457
3 875
5 460
10 939
11 237
8 049
24
2 856
-
43 965
3.posms / POCI
-
161
1 612
7 131
6 660
5 847
5 312
2 613
1 515
-
30 851
Sagaidāmie kredītzaudējumi
(24)
(550)
(1 686)
(3 179)
(3 406)
(4 279)
(2 227)
(1 429)
(815)
(7 895)
(25 490)
Kopā neto kredīti 31.12.2023
4 875
46 303
64 319
100 254
50 053
20 483
11 908
1 918
57 142
(7 895)
349 360
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
48
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(1) Kredītrisks (turpinājums)
(ii) Kredītriska novērtēšana, samazināšana un uzraudzība (turpinājums)
Izsniegto finanšu garantiju sadalījums pēc iekšējā reitinga klasēm, tūkstošos eiro:
Iekšējā reitinga klase
A
B
C
D
E
F
G
H
Bez reitinga
Eksperta pēcmodeļa vērtējums
Kopā
Kopā bruto finanšu garantijas:
53
43 543
45 143
47 700
34 090
15 724
14 728
856
279 176
-
481 013
1.posms
53
43 474
43 699
41 526
31 619
4 170
725
250
277 761
-
443 277
2.posms
-
43
1 395
2 327
1 886
9 179
13 940
60
981
-
29 811
3.posms
-
26
49
3 847
585
2 375
63
546
434
-
7 925
Sagaidāmie kredītzaudējumi *
(2)
(1 457)
(2 528)
(5 457)
(2 791)
(3 227)
(1 676)
(324)
(23 500)
(856)
(41 818)
Kopā neto finanšu garantijas 31.12.2022
51
42 086
42 615
42 243
31 299
12 497
13 052
532
255 676
(856)
439 195
Kopā bruto finanšu garantijas:
30
23 420
62 669
44 598
26 285
20 377
6 014
1 035
295 597
-
480 025
1.posms
30
23 420
62 314
41 471
22 557
8 866
3 268
240
293 463
-
455 629
2.posms
-
-
280
1 414
2 915
11 307
1 803
28
1 268
-
19 015
3.posms
-
-
75
1 713
813
204
943
767
866
-
5 381
Sagaidāmie kredītzaudējumi *
(7)
(700)
(2 830)
(3 979)
(2 716)
(3 472)
(1 291)
(432)
(27 453)
(680)
(43 560)
Kopā neto finanšu garantijas 31.12.2023
23
22 720
59 839
40 619
23 569
16 905
4 723
603
268 144
(680)
436 465
* Iekšējos reitingus Sabiedrība izmanto darījuma kredītriska novērtēšanai, lai pieņemtu lēmumu par finanšu garantijas izsniegšanu, arī turpmākai kredītriska uzraudzībai. Garantijai piešķirtais reitings ir viens no vairākiem faktoriem, kas tiek ņemts vērā nepieciešamo sagaidāmo kredītzaudējumu novērtēšanai. Finanšu garantijas novērtē augstākajā no uzkrājumiem zaudējumiem, kas noteikti paredzamie kredītzaudējumi, un sākotnēji atzītās summas (patiesā vērtība), no kuras atskaitīta amortizācijas summa.
Iekšējo reitingu skala un raksturojums:
Iekšējā reitinga klase
Raksturojums
Iekšējā reitinga klase
Raksturojums
A
klients ar ļoti veiksmīgiem darbības rādītājiem
E
klients ar paaugstinātu jūtību pret iespējamām izmaiņām
B
klients ar veiksmīgiem darbības rādītājiem
F
klients ar neveiksmīgiem darbības rādītājiem
C
klients ar noteiktām darbības priekšrocībām
G
klients ar ļoti neveiksmīgiem darbības rādītājiem
D
klients ar vidēju darbības risku
H
netiek pildītas vai gandrīz netiek pildītas saistības
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
49
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(1) Kredītrisks (turpinājums)
Finanšu aktīvu, ārpusbilances posteņu un iespējamo saistību sadalījums pēc to kvalitatīvā novērtējuma, tūkstošos eiro:
1.posms
2.posms
3.posms
POCI
Kopā
31.12.2023.
31.12.2022.
31.12.2023.
31.12.2022.
31.12.2023.
31.12.2022.
31.12.2023.
31.12.2022.
31.12.2023.
31.12.2022.
Amortizētā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi
Prasības pret citām kredītiestādēm un Valsts kasi
702 885
571 682
-
-
-
-
-
-
702 885
571 682
Sagaidāmie kredītzaudējumi
(97)
(15)
-
-
-
-
-
-
(97)
(15)
Kopā neto prasības pret citām kredītiestādēm un Valsts kasi
702 788
571 667
-
-
-
-
-
-
702 788
571 667
Ieguldījumu vērtspapīri
-
-
-
-
3 788
3 927
-
-
3 788
3 927
Sagaidāmie kredītzaudējumi
-
-
-
-
(3 750)
(3 888)
-
-
(3 750)
(3 888)
Kopā neto ieguldījumu vērtspapīri
-
-
-
-
38
39
-
-
38
39
Kredīti un debitoru parādi
300 035
250 575
43 965
56 895
30 779
31 061
71
402
374 850
338 933
Sagaidāmie kredītzaudējumi*
(8 644)
(4 106)
(5 559)
(4 751)
(11 217)
(11 815)
(70)
(402)
(25 490)
(21 074)
Kopā neto kredīti un debitoru parādi
291 391
246 469
38 406
52 144
19 562
19 246
1
-
349 360
317 859
Pārējie finanšu aktīvi
3 957
1 393
-
-
1 128
2 138
-
-
5 085
3 531
Sagaidāmie kredītzaudējumi
(22)
-
-
-
(1 141)
(2 029)
-
-
(1 163)
(2 029)
Kopā neto pārējie finanšu aktīvi
3 935
1 393
-
-
(13)
109
-
-
3 922
1 502
Kopā bruto amortizētā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi
1 006 876
823 650
43 965
56 895
35 695
37 126
71
402
1 086 608
918 073
Sagaidāmie kredītzaudējumi
(8 763)
(4 121)
(5 559)
(4 751)
(16 108)
(17 732)
(70)
(402)
(30 500)
(27 006)
Kopā neto amortizētā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi
998 113
819 529
38 406
52 144
19 587
19 394
1
-
1 056 108
891 067
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
50
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(1) Kredītrisks (turpinājums)
Finanšu aktīvu, ārpusbilances posteņu un iespējamo saistību sadalījums pēc to kvalitatīvā novērtējuma, tūkstošos eiro (turpinājums):
1.posms
2.posms
3.posms
POCI
Kopā
31.12.2023.
31.12.2022.
31.12.2023.
31.12.2022.
31.12.2023.
31.12.2022.
31.12.2023.
31.12.2022.
31.12.2023.
31.12.2022.
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu visaptverošos ienākumos
Ieguldījumu vērtspapīri
9 743
9 515
-
-
-
-
-
-
9 743
9 515
Sagaidāmie kredītzaudējumi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
Kopā neto ieguldījumu vērtspapīri
9 743
9 515
-
-
-
-
-
-
9 743
9 515
Kopā bruto finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu visaptverošos ienākumos
9 743
9 515
-
-
-
-
-
-
9 743
9 515
Sagaidāmie kredītzaudējumi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
Kopā neto finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu visaptverošos ienākumos
9 743
9 515
-
-
-
-
-
-
9 743
9 515
Ārpusbilances posteņi un iespējamās saistības
Finanšu garantijas
455 628
443 277
19 015
29 811
5 382
7 925
-
-
480 025
481 013
Sagaidāmie kredītzaudējumi*
(37 076)
(32 768)
(3 006)
(4 046)
(3 478)
(5 004)
-
-
(43 560)
(41 818)
Kopā neto finanšu garantijas
418 552
410 509
16 009
25 765
1 904
2 921
-
-
436 465
439 195
Saistības par kredītu izsniegšanu
88 730
60 106
88
1 125
28
2
-
-
88 846
61 233
Sagaidāmie kredītzaudējumi*
(309)
(1 015)
(4)
(61)
(6)
(1)
-
-
(319)
(1 077)
Kopā neto saistības par kredītu izsniegšanu
88 421
59 091
84
1 064
22
1
-
-
88 527
60 156
Kopā bruto ārpusbilances posteņi un iespējamās saistības
544 358
503 383
19 103
30 936
5 410
7 927
-
-
568 871
542 246
Sagaidāmie kredītzaudējumi
(37 385)
(33 783)
(3 010)
(4 107)
(3 484)
(5 005)
-
-
(43 879)
(42 895)
Kopā neto ārpusbilances posteņi un iespējamās saistības
506 973
469 600
16 093
26 829
1 926
2 922
-
-
524 992
499 351
* Iekļauj neto uzkrājumus sagaidāmajiem kredītzaudējumiem 20 tūkst. eiro apmērā, kas kompensējami no riska seguma - Portfeļa zaudējumu rezerve (Speciālais rezerves kapitāls) pie 2023.gada pārskata apstiprināšanas. Papildus informāciju skatīt 35.pielikumā.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
51
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(1) Kredītrisks (turpinājums)
Izmaiņas sagaidāmajos kredītzaudējumos un bruto aizdevumu summā, tūkstošos eiro:
Sagaidāmie kredītzaudējumi
Bruto uzskaites vērtība
1.posms (12 mēnešu SKZ)
2.posms (dzīves-cikla SKZ bez kredīt-vērtības samazi-nājuma)
3.posms (dzīves-cikla SKZ ar kredīt-vērtības samazi-nājumu)
POCI (dzīves-cikla SKZ ar kredīt-vērtības samazi-nājumu)
Kopā
1.posms (12 mēnešu SKZ)
2.posms (dzīves-cikla SKZ bez kredīt-vērtības samazi-nājuma)
3.posms (dzīves-cikla SKZ ar kredīt-vērtības samazi-nājumu)
POCI (dzīves-cikla SKZ ar kredīt-vērtības samazi-nājumu)
Kopā
Atlikums 2022.gada 31.decembrī
4 106
4 751
11 815
402
21 074
250 575
56 895
31 061
402
338 933
Kustība starp posmiem:
uz dzīvescikla SKZ (no 1.posma uz 2.posmu)
(350)
1 080
-
-
730
(15 857)
20 105
-
-
4 248
uz dzīvescikla SKZ ar vērtības samazinājumu (no 1. un 2.posma uz 3.posmu)
(75)
(391)
3 972
-
3 506
(4 572)
(6 188)
10 112
-
(648)
uz dzīvescikla SKZ bez vērtības samazinājuma (no 3.posma uz 2.posmu)
-
11
(197)
-
(186)
-
421
(615)
-
(194)
uz 12 mēnešu SKZ (no 2.posma un 3.posma uz 1.posmu)
135
(620)
-
-
(485)
8 150
(12 327)
-
-
(4 177)
No jauna izsniegtie vai iegādātie
1 949
-
-
23
1 972
70 501
-
-
24
70 525
Pārtraukta atzīšana periodā
(436)
(447)
(968)
(70)
(1 921)
(30 245)
(8 884)
(2 850)
(70)
(42 049)
Izmaiņas riska parametros (PD, LGD)
239
261
(497)
-
3
-
-
-
-
-
Izmaiņas makroekonomiskas scenārijos
(734)
(315)
(73)
-
(1 122)
-
-
-
-
-
Sagaidāmo kredītzaudējumu uzkrājumu rezerves izmaiņas
42
1 795
10
-
1 847
-
-
-
-
-
Rezerve procentu likmju samazinājumam
3 877
-
-
-
3 877
-
-
-
-
-
Norakstījumi
-
-
(3 967)
(228)
(4 195)
-
-
(3 967)
(228)
(4 195)
Atlikuma izmaiņas **
(109)
(566)
1 122
(57)
390
21 483
(6 057)
(2 962)
(57)
12 407
Atlikums 2023.gada 31.decembrī
8 644
5 559
11 217
70
25 490*
300 035
43 965
30 779
71
374 850
* Ietver sagaidāmo kredītzaudējumu rezervi 4,018 tūkst. eiro Mazo, vidējo un vidēji lielo uzņēmumu (MVU un Lielie) portfelim lai ņemtu vērā pastāvošo augsto nenoteiktību, ko rada Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas, arī pieaugošo procentu likmju ietekmi uz aizņēmēju kredītrisku un uzkrājumu rezervi 3,877 tūkst. eiro procentu likmju samazinājumam.
** Līgumā noteiktās parastās naudas plūsmas no pamatsummas atmaksāšanas
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
52
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(1) Kredītrisks (turpinājums)
Izmaiņas sagaidāmajos kredītzaudējumos un izsniegto finanšu garantiju summā, tūkstošos eiro:
Sagaidāmie kredītzaudējumi
Bruto uzskaites vērtība
1.posms (12 mēnešu SKZ)
2.posms (dzīves-cikla SKZ bez kredīt-vērtības samazi-nājuma)
3.posms (dzīves-cikla SKZ ar kredīt-vērtības samazi-nājumu)
Kopā
1.posms (12 mēnešu SKZ)
2.posms (dzīves-cikla SKZ bez kredīt-vērtības samazi-nājuma)
3.posms (dzīves-cikla SKZ ar kredīt-vērtības samazi-nājumu)
Kopā
Atlikums 2022.gada 31.decembrī
32 768
4 046
5 004
41 818
443 277
29 811
7 925
481 013
Kustība starp posmiem:
uz dzīvescikla SKZ (no 1.posma uz 2.posmu)
(1 178)
2 458
-
1 280
(13 536)
13 456
-
(80)
uz dzīvescikla SKZ ar vērtības samazinājumu (no 1. un 2.posma uz 3.posmu)
(154)
(209)
2 057
1 694
(1 707)
(1 802)
3 124
(385)
uz dzīvescikla SKZ bez vērtības samazinājuma (no 3.posma uz 2.posmu)
-
4
(36)
(32)
-
47
(48)
(1)
uz 12 mēnešu SKZ (no 2.posma un 3.posma uz 1.posmu)
1 064
(1 529)
-
(465)
11 640
(11 447)
-
193
No jauna izsniegtie vai iegādātie
9 654
3
-
9 657
79 184
153
-
79 337
Pārtraukta atzīšana periodā
(2 772)
(595)
(3 031)
(6 398)
(52 263)
(9 428)
(4 870)
(66 561)
Izmaiņas riska parametros (PD, LGD)
(151)
(19)
(29)
(199)
-
-
-
-
Izmaiņas makroekonomiskas scenārijos
7
(3)
(27)
(23)
-
-
-
-
Sagaidāmo kredītzaudējumu rezerves izmaiņas
-
(856)
-
(856)
-
-
-
-
Rezerve procentu likmju samazinājumam
681
-
-
681
-
-
-
-
Izmaksātās garantijas
(49)
(14)
(169)
(232)
(103)
(971)
(297)
(1 371)
Norakstījumi
-
-
-
-
-
-
-
-
Izmaiņas līgumiskajās naudas plūsmās *
(2 794)
(280)
(291)
(3 365)
(10 864)
(804)
(452)
(12 120)
Atlikums 2023.gada 31.decembrī
37 076
3 006
3 478
43 560
455 628
19 015
5 382
480 025
* Līgumā noteiktās parastās naudas plūsmas no pamatsummas atmaksāšanas
Izsniegto kredītu sadalījums pēc kavējumu termiņiem, iekļaujot kredītu uzkrātos procentus, tūkstošos eiro:
31.12.2023.
31.12.2022.
Bez kavējumiem
339 826
314 185
Kavējums līdz 30 dienām
20 618
11 577
Kavējums 31 līdz 60 dienām
5 432
2 136
Kavējums 61 līdz 90 dienām
421
503
Kavējums virs 90 dienām
8 553
10 532
Kopā kredīti iekļaujot uzkrātos procentus
374 850
338 933
Sagaidāmie kredītzaudējumi
(25 490)
(21 074)
Kopā neto kredīti
349 360
317 859
Novērtējot SKZ, Sabiedrība izmanto divus makroekonomiskos faktorus izmaiņas nekustamā īpašuma cenās un IKP izmaiņas. Lai veiktu jutīguma analīzi, Sabiedrība piemēroja šādus augšupejošus un lejupejošus scenārijus:
pirmā gada prognozētās nekustamā īpašuma cenas tika koriģētas par +/- 5% un šī korekcija tika piemērota a) zaudējumiem saistību neizpildes gadījumā (LGD), kas tiek izmantoti, lai aprēķinātu SKZ viendabīgās grupās vērtētiem aizdevumiem un b) nodrošinājuma vērtībai, kas tiek izmantota, lai aprēķinātu SKZ individuāli vērtētiem aizdevumiem;
pirmā gada prognozētais IKP tika koriģēts par +/- 1% un šī korekcija tika piemērota saistību neizpildes varbūtībai (PD), kas tiek izmantota, lai aprēķinātu SKZ viendabīgās grupās un individuāli vērtētiem aizdevumiem.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
53
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(1) Kredītrisks (turpinājums)
SKZ kredītiem jutīguma analīze 2023.gada 31.decembrī, tūkstošos eiro:
Izmaiņas IKP
Izmaiņas nekustamā īpašuma cenās
Bruto uzskaites vērtība
+ 1%
- 1%
+ 5%
- 5%
Sagaidāmie kredītzaudējumi
25 490
(439)
449
(361)
327
Kopā sagaidāmie kredītzaudējumi kredītiem
25 490
(439)
449
(361)
327
SKZ aizdevumiem jutīguma analīze 2022.gada 31.decembrī, tūkstošos eiro:
Izmaiņas IKP
Izmaiņas nekustamā īpašuma cenās
Bruto uzskaites vērtība
+ 1%
- 1%
+ 5%
- 5%
Sagaidāmie kredītzaudējumi
21 074
(318)
317
(532)
521
Kopā sagaidāmie kredītzaudējumi kredītiem
21 074
(318)
317
(532)
521
SKZ finanšu garantijām jutīguma analīze 2023.gada 31.decembrī, tūkstošos eiro:
Izmaiņas IKP
Izmaiņas nekustamā īpašuma cenās
Bruto uzskaites vērtība
+ 1%
- 1%
+ 5%
- 5%
Sagaidāmie kredītzaudējumi
43 560
(39)
53
(174)
177
Kopā sagaidāmie kredītzaudējumi Finanšu garantijām
43 560
(39)
53
(174)
177
SKZ finanšu garantijām jutīguma analīze 2022.gada 31.decembrī, tūkstošos eiro:
Izmaiņas IKP
Izmaiņas nekustamā īpašuma cenās
Bruto uzskaites vērtība
+ 1%
- 1%
+ 5%
- 5%
Sagaidāmie kredītzaudējumi
41 818
(74)
90
(300)
309
Kopā sagaidāmie kredītzaudējumi Finanšu garantijām
41 818
(74)
90
(300)
309
Aprēķinot sagaidāmos kredītzaudējumus, kas radušies aizdevumu pamatsummas vai procentu nemaksāšanas gadījumā vai citu zaudējumu izraisošu notikumu gadījumā, tiek ņemts vērā nodrošinājums, t.sk., nekustamie īpašumi un komercķīlu priekšmeti, kuru vērtības ir aplēstas tirgus vērtībā. Nodrošinājuma vērtība ir balstīta uz neatkarīgu ekspertu vērtējumiem.
Informācija par nodrošinājuma vērtību un pozīciju pret neto kredītportfeli, tūkstošos eiro:
31.12.2023.
31.12.2022.
Nekustamais īpašums (kredīti)
198 677
196 417
Nekustamais īpašums (reversā noma)
28 692
27 089
Kustamā manta
61 868
47 171
Garantijas
2 632
3 534
Kopā nodrošinājums
291 869
274 211
Kredītportfelis bruto
374 849
338 933
Sagaidāmie kredītzaudējumi
(25 490)
(21 074)
Kredītportfelis, neto *
349 360
317 859
Nesegtā daļa
16.46%
13.73%
* Pozīcija Kredītportfelis neto iekļauj aizdevumus, kuriem nodrošinājums netiek prasīta nekustamā īpašuma vai kustamas mantas ķīla, taču kredītrisks pilnā apmērā tiek segts ar riska segumu:
Covid-19 ietekmes mazināšanai 2023.gada 31.decembrī 8,451 tūkst. eiro apmērā (2022.gada 31.decembrī: 31,218 tūkst. eiro apmērā),
DME programmas aizdevumus 2023.gada 31.decembrī 26,851 tūkst. eiro apmērā (2022.gada 31.decembrī: 12,211 tūkst. eiro,
Mezanīna un paralēlos aizdevumus 2023.gada 31.decembrī 11,093 tūkst. eiro apmērā (2022.gada 31.decembrī: 12,467 tūkst. eiro).
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
54
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(1) Kredītrisks (turpinājums)
Bilances un ārpusbilances posteņu pakļautība kredītriskam (neskaitot pieejamās ķīlas vai cita veida nodrošinājumu), tūkstošos eiro:
31.12.2023.
31.12.2022.
Finanšu stāvokļa pārskata aktīvi, kas pakļauti kredītriskam
Prasības pret citām kredītiestādēm un vispārējām valdībām
702 788
571 667
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu pārējos ienākumos - ieguldījumu vērtspapīri
9 743
9 515
Amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu aktīvi:
Ieguldījumu vērtspapīri
38
39
Kredīti
349 360
317 859
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņā vai zaudējumos - kredīti ar kapitāla atlaidi
13 088
-
Pārējie ieguldījumi
25 398
15 741
Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos
66 592
64 645
Pārējie aktīvi
3 922
1 530
Aktīvi kopā
1 170 929
980 996
Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam
Iespējamās saistības (36.pielikums)
480 025
481 013
Finansiālās saistības (36.pielikums)
173 102
166 431
Ārpusbilances posteņi kopā
653 127
647 444
Daļa no pozīcijas Kredīti un debitoru parādi ir aizdevumi lauksaimniecības segmentam (skatīt 18.pielikumu), kuri ir nodrošināti ar lauksaimniecības zemi, kas ir piesardzīgi novērtēta. Kredīti citiem segmentiem galvenokārt ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu, mazākā mērā - cita veida aktīviem vai komercķīlām. Paredzamās naudas plūsmas no nodrošinājuma tiek ņemtas vērā, novērtējot vērtības samazināšanās uzkrājumus sagaidāmajiem kredītzaudējumiem. Riska seguma rezerve un Portfeļa zaudējumu rezerve ir pieejami Sabiedrībai, lai segtu sagaidāmos kredītzaudējumus, kas rodas no kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanās. Sīkāku informāciju par Riska seguma rezervi un Portfeļa zaudējumu rezervi skatīt attiecīgi 28. un 35.pielikumos.
2023.gada 31.decembrī daļa Sabiedrības aktīvu 209,544 tūkst. eiro (2022.gada 31.decembrī: 187,053 tūkst. eiro) apmērā bija ieķīlāti. Detalizēta informācija par Sabiedrības noslēgtajiem aizdevuma līgumiem 2023.gada 31.decembrī atspoguļota 26. un 27.pielikumā.
Saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024.gadam” 49.pantu, kas nosaka, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu un Attīstības finanšu institūcijas likumu, valsts 260,000 tūkst. eiro apmērā atbild par Sabiedrības izsniegtajām garantijām. Šiem nosacījumiem atbilstošo garantiju faktiski izsniegtais apjoms 2023.gada 31.decembrī bija 226,839 tūkst. eiro (2022.gada 31.decembrī - 236,350 tūkst. eiro).
(2) Likviditātes risks
Likviditātes risks ir risks, ka Sabiedrība nespēs izpildīt klientu un citu kreditoru juridiski pamatotās prasības vai iespējamās saistības paredzētajos termiņos un pilnā apmērā, vai nespēs savlaicīgi un ar atbilstošām / saprātīgām izmaksām nodrošināt iepriekš plānotu aktīvu pieaugumu ar finansējuma avotiem.
Likviditātes riska pārvaldīšanas mērķis ir uzturēt pietiekošā apjomā un atbilstošā kvalitātē likvīdos aktīvus, arī piesaistīt atbilstošas termiņstruktūras finansējumu, kas ļauj nodrošināt savlaicīgu saistību izpildi, kā arī iepriekš plānotu aktīvu pieaugumu.
Sabiedrība īsteno piesardzīgu likviditātes riska pārvaldīšanas politiku. Līdz ar to galvenā uzmanība likviditātes vadībā tiek koncentrēta uz katras atbalsta programmas ietvaros esošā un plānotā portfeļa un īstenošanai pieejamā finansējuma apjoma un termiņstruktūras sabalansēšanu.
Ņemot vērā, ka atbalsta programmu finansējuma atmaksas termiņš var tikt pagarināts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, praktiski tas nozīmē, ka šis finansējums paliek Sabiedrības bilancē un šis finansējums tiek novirzīts jaunu programmu finansēšanai.
Aktīvu, pasīvu un riska vadības komiteja ir atbildīga par likviditātes riska uzraudzību un vadību atbilstoši Sabiedrības resursu vadības stratēģijai un risku pārvaldīšanas stratēģijai.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
55
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(2) Likviditātes risks (turpinājums)
Finanšu saistību, ārpusbilances saistību un likvīdo aktīvu sagaidāmās nediskontētās nākotnes naudas plūsmas termiņstruktūra 2023.gada 31.decembrī, tūkstošos eiro:
Līdz 1 gadam *
1 līdz 5 gadi
5 līdz 10 gadi
10 līdz 15 gadi
Virs 15 gadiem un bez termiņa
Kopā
Saistības pret kredītiestādēm
17 157
15 919
-
-
-
33 076
Saistības pret vispārējām valdībām
17 918
74 553
64 567
40 688
52 807
250 533
Emitētie parāda vērtspapīri
20 550
65 304
-
-
-
85 854
Atbalsta programmu finansējums **
77 796
37 213
100 821
122 621
242 198
580 649
Pārējās saistības
3 645
721
-
-
-
4 366
Kopā finanšu saistības
137 066
193 710
165 388
163 309
295 005
954 478
Ārpusbilance un iespējamās saistības
415 314
89 329
148 484
-
-
653 127
Kopā finanšu saistības, ārpusbilance un iespējamās saistības***
552 380
283 039
313 872
163 309
295 005
1 607 605
Prasības pret kredītiestādēm un Valsts kasi
702 788
-
-
-
-
702 788
Ieguldījumu vērtspapīri
75
9 706
-
-
-
9 781
Likvīdie aktīvi
702 863
9 706
-
-
-
712 569
* Saskaņā ar SGS Nr.7 “Finanšu instrumenti: Atspoguļošana” prasībām lielākā daļa no Sabiedrības izsniegto garantiju portfeļa ir klasificēta termiņā “Līdz 1 gadam”. Izņēmums ir mājokļu garantijas ģimenēm ar bērniem un mājokļu garantijas jaunajiem speciālistiem šīs garantijas ar atlikušo termiņu līdz 3 gadiem pārskata datumā ir klasificēta termiņā “1 līdz 5 gadi”, jo garantijas kompensāciju izmaksas mehānisms mājokļu garantijām ģimenēm ar bērniem un mājokļu garantijām jaunajiem speciālistiem, kas paredz, ka kompensācija par pieteiktajiem garantijas gadījumiem tiek izmaksāta 3 gadu laikā no brīža, kad pieteikts garantijas gadījums, un banka šajā periodā veic parāda atgūšanu no aizņēmēja vai galvotāja naudas plūsmas vai aizdevuma nodrošinājuma realizācijas naudas plūsmas. Savukārt mājokļu garantijām ģimenēm ar bērniem un mājokļu garantijām jaunajiem speciālistiem, kurām atlikušais termiņš ir īsāks par 1 gadu pārskata datumā tiek uzrādītas atbilstoši atlikušajam termiņam.
Sabiedrības finanšu saistību, ārpusbilances saistību un likvīdo aktīvu sagaidāmās nediskontētās nākotnes naudas plūsmas līdz 1 gadam termiņstruktūra 2023.gada 31.decembrī un sekojošā analīze ir atspoguļotas tabulā zemāk.
** Atbalsta programmas darbības beigās tās finansējums paliek Sabiedrības bilancē, jo jebkura atmaksa no esošās atbalsta programmas tiek uzkrāta un izmantota jaunu atbalsta programmu finansēšanai.
*** ārpusbilances posteņu un iespējamo saistību daļu nodrošina finansējums, kas ir jau atzīts finanšu saistības 165,804 tūkst. eiro apmērā, tad šis apjoms iekļauts gan Sabiedrības finanšu saistībās, gan Sabiedrības ārpusbilances posteņos un iespējamās saistībās.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
56
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(2) Likviditātes risks (turpinājums)
Finanšu saistību, ārpusbilances saistību un likvīdo aktīvu sagaidāmās nediskontētās nākotnes naudas plūsmas līdz 1 gadam termiņstruktūra 2023.gada 31.decembrī, tūkstošos eiro:
Līdz 1 mēnesim
1 līdz 3 mēneši
3 līdz 6 mēneši
6 līdz 12 mēneši
Kopā līdz 1 gadam
Saistības pret kredītiestādēm
1
3 045
5 627
8 484
17 157
Saistības pret vispārējām valdībām
4 585
354
3 638
9 341
17 918
Emitētie parāda vērtspapīri
-
-
498
20 052
20 550
Atbalsta programmu finansējums
1 074
8 976
-
67 746
77 796
Pārējās saistības
3 604
32
-
9
3 645
Kopā finanšu saistības
9 264
12 407
9 763
105 632
137 066
Ārpusbilance un iespējamās saistības *
385 161
11 361
8 540
10 252
415 314
Kopā finanšu saistības, ārpusbilance un iespējamās saistības
394 425
23 768
18 303
115 884
552 380
Prasības pret kredītiestādēm un Valsts kasi
565 798
34 835
11 250
90 905
702 788
Ieguldījumu vērtspapīri
38
37
-
-
75
Likvīdie aktīvi
565 836
34 872
11 250
90 905
702 863
* Ārpusbilances posteņu un iespējamo saistību sadalījums pa finanšu instrumentu veidiem finanšu garantijas, saistības par kredītu izsniegšanu un grantu izsniegšanu, arī saistības par ieguldījumu AIF “Altum kapitāla fonds”, ieguldījumiem asociētos uzņēmumos un citiem ieguldījumiem, ir parādīts 36.pielikumā.
Ārpusbilances posteņi un iespējamās saistības tiek finansētas no dažādiem Sabiedrībai pieejamiem finansējuma avotiem.
Finanšu garantijas 293,471 tūkst. eiro apmērā (līdz 1 gadam) no atbilstoša garantiju atbalsta programmu finansējuma (skatīt 28.pielikumu) un Speciālā rezerves kapitāla (skatīt 34.pielikumu). Līdzšinējā pieredze par garantiju kompensāciju pieprasījumiem rāda, ka pieprasīto garantiju kompensāciju apjoms šajā termiņā ir būtiski zemāks nekā termiņstruktūras analīzē norādītais uzņemto saistību apjoms.
Iespējamās saistības par kredītu izsniegšanu 88,846 tūkst. eiro apmērā (līdz 1 gadam) no kredītlīniju līdzekļiem (Sabiedrība jau ir saņēmusi kredītlīniju līdzekļus vai tie ir pieejami pēc pieprasījuma), kas noslēgti ar finanšu institūcijām un Valsts Kasi (skatīt 26. un 27.pielikumu) un atbilstoša aizdevumu atbalsta programmu finansējuma (skatīt 28.pielikumu).
Iespējamās saistības par grantu izsniegšanu 1,575 tūkst. eiro apmērā (līdz 1 gadam) no atbilstoša grantu atbalsta programmu finansējuma (skatīt 28.pielikumu).
Iespējamās saistības pret ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos 25,662 tūkst. eiro apmērā (līdz 1 gadam) no atbilstoša riska kapitāla fondu atbalsta programmu finansējuma (skatīt 28.pielikumu).
Iespējamās saistības pret ieguldījumiem AIF “Altum kapitāla fonds” 3,343 tūkst. eiro apmērā (līdz 1 gadam) no speciālā rezerves kapitāla (skatīt 35.pielikumu) un papildus akcionāru finansējuma 2022.gadā.
Iespējamās saistības pret citiem ieguldījumiem 3,992 tūkst. eiro apmērā (līdz 1 gadam) Baltijas Inovāciju fondam 2 no atbilstoša atbalsta programmu finansējuma un atbilstoša atbalsta programmu finansējuma atmaksām un Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondam no Sabiedrības pašu finansējuma.
Tā rezultātā Sabiedrības likviditāte nav pasliktinājusies.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
57
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(2) Likviditātes risks (turpinājums)
Finanšu saistību, ārpusbilances saistību un likvīdo aktīvu sagaidāmās nediskontētās nākotnes naudas plūsmas termiņstruktūra 2022.gada 31.decembrī, tūkstošos eiro:
Līdz 1 gadam *
1 līdz 5 gadi
5 līdz 10 gadi
10 līdz 15 gadi
Virs 15 gadiem un bez termiņa
Kopā
Saistības pret kredītiestādēm
14 443
21 881
-
-
-
36 324
Saistības pret vispārējām valdībām
11 649
38 052
52 920
31 376
48 718
182 715
Emitētie parāda vērtspapīri
1 605
86 226
-
-
-
87 831
Atbalsta programmu finansējums **
68 076
29 088
211 914
46 571
19 631
375 280
Pārējās saistības
2 966
789
-
-
-
3 755
Kopā finanšu saistības
98 739
176 036
264 834
77 947
68 349
685 905
Ārpusbilance un iespējamās saistības
453 774
87 645
153 849
-
-
695 268
Kopā finanšu saistības, ārpusbilance un iespējamās saistības***
552 513
263 681
418 683
77 947
68 349
1 381 173
Prasības pret kredītiestādēm un Valsts kasi
571 667
-
-
-
-
571 667
Ieguldījumu vērtspapīri
76
9 478
-
-
-
9 554
Likvīdie aktīvi
571 743
9 478
-
-
-
581 221
* Saskaņā ar SGS Nr.7 “Finanšu instrumenti: Atspoguļošana” prasībām lielākā daļa no Sabiedrības izsniegto garantiju portfeļa ir klasificēta termiņā “Līdz 1 gadam”. Izņēmums ir mājokļu garantijas ģimenēm ar bērniem un mājokļu garantijas jaunajiem speciālistiem šīs garantijas ar atlikušo termiņu līdz 3 gadiem pārskata datumā ir klasificēta termiņā “1 līdz 5 gadi”, jo garantijas kompensāciju izmaksas mehānisms mājokļu garantijām ģimenēm ar bērniem un mājokļu garantijām jaunajiem speciālistiem, kas paredz, ka kompensācija par pieteiktajiem garantijas gadījumiem tiek izmaksāta 3 gadu laikā no brīža, kad pieteikts garantijas gadījums, un banka šajā periodā veic parāda atgūšanu no aizņēmēja vai galvotāja naudas plūsmas vai aizdevuma nodrošinājuma realizācijas naudas plūsmas. Savukārt mājokļu garantijām ģimenēm ar bērniem un mājokļu garantijām jaunajiem speciālistiem, kurām atlikušais termiņš ir īsāks par 1 gadu pārskata datumā tiek uzrādītas atbilstoši atlikušajam termiņam.
Sabiedrības finanšu saistību, ārpusbilances saistību un likvīdo aktīvu sagaidāmās nediskontētās nākotnes naudas plūsmas līdz 1 gadam termiņstruktūra 2022.gada 31.decembrī un sekojošā analīze ir atspoguļotas tabulā zemāk.
** Atbalsta programmas darbības beigās tās finansējums paliek Sabiedrības bilancē, jo jebkura atmaksa no esošās atbalsta programmas tiek uzkrāta un izmantota jaunu atbalsta programmu finansēšanai.
*** ārpusbilances posteņu un iespējamo saistību daļu nodrošina finansējums, kas ir jau atzīts finanšu saistības 117,443 tūkst. eiro apmērā, tad šis apjoms iekļauts gan Sabiedrības finanšu saistībās, gan Sabiedrības ārpusbilances posteņos un iespējamās saistībās.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
58
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(2) Likviditātes risks (turpinājums)
Finanšu saistību, ārpusbilances saistību un likvīdo aktīvu sagaidāmās nediskontētās nākotnes naudas plūsmas līdz 1 gadam termiņstruktūra 2022.gada 31.decembrī, tūkstošos eiro:
Līdz 1 mēnesim
1 līdz 3 mēneši
3 līdz 6 mēneši
6 līdz 12 mēneši
Kopā līdz 1 gadam
Saistības pret kredītiestādēm
-
1 615
5 631
7 197
14 443
Saistības pret vispārējām valdībām
2 055
366
2 821
6 407
11 649
Emitētie parāda vērtspapīri
721
161
241
482
1 605
Atbalsta programmu finansējums
1 404
5 078
-
61 594
68 076
Pārējās saistības
2 946
11
-
9
2 966
Kopā finanšu saistības
7 126
7 231
8 693
75 689
98 739
Ārpusbilance un iespējamās saistības *
417 734
6 970
10 015
19 055
453 774
Kopā finanšu saistības, ārpusbilance un iespējamās saistības
424 860
14 201
18 708
94 744
552 513
Prasības pret kredītiestādēm un Valsts kasi
539 667
-
-
32 000
571 667
Ieguldījumu vērtspapīri
39
-
-
37
76
Likvīdie aktīvi
539 706
-
-
32 037
571 743
* Ārpusbilances posteņu un iespējamo saistību sadalījums pa finanšu instrumentu veidiem finanšu garantijas, saistības par kredītu izsniegšanu un grantu izsniegšanu, kā arī saistības pret ieguldījumiem asociētos uzņēmumos un citiem ieguldījumiem – ir parādīts 36.pielikumā.
Ārpusbilances posteņi un iespējamās saistības tiek finansētas no dažādiem Sabiedrībai pieejamiem finansējuma avotiem.
Finanšu garantijas 305,468 tūkst. eiro apmērā (līdz 1 gadam) no atbilstoša garantiju atbalsta programmu finansējuma (skatīt 28.pielikumu) un Speciālā rezerves kapitāla (skatīt 34.pielikumu). Līdzšinējā pieredze par garantiju kompensāciju pieprasījumiem rāda, ka pieprasīto garantiju kompensāciju apjoms šajā termiņā ir būtiski zemāks nekā termiņstruktūras analīzē norādītais uzņemto saistību apjoms.
Iespējamās saistības par kredītu izsniegšanu 61,233 tūkst. eiro apmērā (līdz 1 gadam) no kredītlīniju līdzekļiem (Sabiedrība jau ir saņēmusi kredītlīniju līdzekļus vai tie ir pieejami pēc pieprasījuma), kas noslēgti ar finanšu institūcijām un Valsts Kasi (skatīt 26. un 27.pielikumu) un atbilstoša aizdevumu atbalsta programmu finansējuma (skatīt 28.pielikumu).
Iespējamās saistības par grantu izsniegšanu 47,824 tūkst. eiro apmērā (līdz 1 gadam) no atbilstoša grantu atbalsta programmu finansējuma (skatīt 28.pielikumu).
Iespējamās saistības pret ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos 29,228 tūkst. eiro apmērā (līdz 1 gadam) no atbilstoša riska kapitāla fondu atbalsta programmu finansējuma (skatīt 28.pielikumu).
Iespējamās saistības pret ieguldījumiem AIF “Altum kapitāla fonds” 3,121 tūkst. eiro apmērā (līdz 1 gadam) no speciālā rezerves kapitāla (skatīt 35.pielikumu) un papildus akcionāru finansējuma 2021.gadā.
Iespējamās saistības pret citiem ieguldījumiem 6,900 tūkst. eiro apmērā (līdz 1 gadam) Baltijas Inovāciju fondam 2 no atbilstoša atbalsta programmu finansējuma un atbilstoša atbalsta programmu finansējuma atmaksām un Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondam no Sabiedrības pašu finansējuma.
Tā rezultātā Sabiedrības likviditāte nav pasliktinājusies.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
59
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(2) Likviditātes risks (turpinājums)
Aktīvu un saistību sadalījumu 2023.gada 31.decembrī pēc to atlikušā atmaksas un dzēšanas termiņa, balstoties uz laika periodu, kas atlicis no bilances datuma līdz līguma termiņa beigām, tūkstošos eiro:
Līdz 1 mēnesim
1 līdz 3 mēneši
3 līdz 6 mēneši
Līdz 1 gadam
1 līdz 5 gadi
Vairāk par 5 gadiem un bez termiņa
Kopā
Aktīvi
Prasības pret kredītiestādēm un Valsts kasi
565 798
34 835
11 250
90 905
-
-
702 788
Ieguldījumu vērtspapīri *
38
37
-
-
9 706
-
9 781
Kredīti un debitoru parādi *
11 780
12 198
13 258
29 759
147 420
148 033
362 448
Granti
1 237
64 146
155
230
1 428
-
67 196
Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi
451
8
-
3 862
-
-
4 321
Pārējie ieguldījumi
-
-
-
-
-
25 398
25 398
Ieguldījumi riska kapitāla fondos – asociētajos uzņēmumos
3 018
-
3 517
-
37 940
22 117
66 592
Ieguldījumu īpašumi
-
-
-
-
-
68 246
68 246
Pamatlīdzekļi
-
-
-
-
-
4 377
4 377
Nemateriālie aktīvi
-
-
-
-
-
1 017
1 017
Pārējie aktīvi
1 219
79
111
17
2 481
15
3 922
Kopā aktīvi
583 541
111 303
28 291
124 773
198 975
269 203
1 316 086
Saistības
Saistības pret kredītiestādēm
-
2 837
5 625
8 299
15 277
-
32 038
Saistības pret vispārējām valdībām
2 730
354
1 773
5 625
49 552
114 622
174 656
Amortizētā vērtībā novērtētās finanšu saistības - emitētie parāda vērtspapīri
-
-
498
20 052
64 983
-
85 533
Nākamo periodu ieņēmumi un uzkrātie izdevumi
63
951
126
688
-
-
1 828
SKZ
43 380
302
714
804
1 679
784
47 663
Atbalsta programmu finansējums
1 074
8 976
-
67 746
37 213
465 640
580 649
Pārējās saistības
3 604
32
-
9
721
-
4 366
Kopā saistības
50 851
13 452
8 736
103 223
169 425
581 046
926 733
Neto likviditāte
532 689
97 851
19 555
21 550
29 550
(311 843)
389 353
* Attiecībā uz klientiem izsniegtajiem aizdevumiem, Sabiedrība izmanto to pašu sagaidāmo atmaksu disciplīnas bāzi, kas tiek izmantota efektīvās procentu likmes prognozēšanai. Ieguldījumi vērtspapīros atspoguļo ar līgumu noteiktās kuponu amortizācijas.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
60
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(2) Likviditātes risks (turpinājums)
Aktīvu un saistību sadalījumu 2022.gada 31.decembrī pēc to atlikušā atmaksas un dzēšanas termiņa, balstoties uz laika periodu, kas atlicis no bilances datuma līdz līguma termiņa beigām, tūkstošos eiro:
Līdz 1 mēnesim
1 līdz 3 mēneši
3 līdz 6 mēneši
Līdz 1 gadam
1 līdz 5 gadi
Vairāk par 5 gadiem un bez termiņa
Kopā
Aktīvi
Prasības pret kredītiestādēm un Valsts kasi
539 667
-
-
32 000
-
-
571 667
Ieguldījumu vērtspapīri *
39
-
-
37
9 478
-
9 554
Kredīti un debitoru parādi *
13 075
16 063
18 606
31 364
125 886
112 865
317 859
Granti
871
220
10 040
2 014
44 569
566
58 280
Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi
-
143
-
1 128
-
-
1 271
Pārējie ieguldījumi
-
-
-
-
-
15 741
15 741
Ieguldījumi riska kapitāla fondos – asociētajos uzņēmumos
3 733
-
-
10 775
21 241
28 896
64 645
Ieguldījumu īpašumi
-
-
-
-
-
53 453
53 453
Pamatlīdzekļi
-
-
-
-
-
4 448
4 448
Nemateriālie aktīvi
-
-
-
-
-
1 140
1 140
Pārējie aktīvi
981
99
21
45
384
-
1 530
Kopā aktīvi
558 366
16 525
28 667
77 363
201 558
217 109
1 099 588
Saistības
Saistības pret kredītiestādēm
-
1 605
5 625
7 187
21 873
-
36 290
Saistības pret vispārējām valdībām
1 428
366
1 773
4 300
42 019
103 898
153 784
Amortizētā vērtībā novērtētās finanšu saistības - emitētie parāda vērtspapīri
(1)
505
2
38
84 969
-
85 513
Nākamo periodu ieņēmumi un uzkrātie izdevumi
67
298
362
-
951
-
1 678
SKZ
43 454
354
440
534
1 680
843
47 305
Atbalsta programmu finansējums
1 404
5 078
-
61 594
29 088
278 116
375 280
Pārējās saistības
2 946
11
-
9
789
-
3 755
Kopā saistības
49 298
8 217
8 202
73 662
181 369
382 857
703 605
Neto likviditāte
509 068
8 308
20 465
3 701
20 189
(165 748)
395 983
* Attiecībā uz klientiem izsniegtajiem aizdevumiem, Sabiedrība izmanto to pašu sagaidāmo atmaksu disciplīnas bāzi, kas tiek izmantota efektīvās procentu likmes prognozēšanai. Ieguldījumi vērtspapīros atspoguļo ar līgumu noteiktās kuponu amortizācijas.
(3) Procentu likmju risks
Procentu likmju risks ir saistīts ar vispārēju tirgus procentu likmju izmaiņu iespējamu ietekmi uz Sabiedrības procentu ienākumiem un izdevumiem.
Procentu likmju riska pārvaldīšanas principi ir noteikti Risku pārvaldīšanas politikā. Procentu likmju riska uzraudzību veic Aktīvu, pasīvu un risku vadības komiteja, bet par procentu likmju riska vadību ikdienā ir atbildīgs Plānošanas un finanšu vadības departaments.
Lielākā daļa procentu likmju jūtīgie Sabiedrības aktīvi (99.6%) un visi procentu likmju jūtīgie pasīvi ir piesaistīti un pārcenojas atbilstoši eiro valūtas procentu likmju indeksiem. Novērtējot procentu likmju risku, Sabiedrība analizē procentu likmju izmaiņām jutīgo aktīvu, pasīvu un ārpusbilances pozīciju termiņstruktūru, procentu likmju riska neto pozīcijas noteiktās termiņu grupās, kopējo procentu likmju riska pozīciju un tās jutīgumu pret procentu likmju izmaiņām. Procentu likmju riska jutīguma analīze tiek veikta, aprēķinot iespējamo likmju izmaiņu ietekmi uz Sabiedrības tīrajiem procentu ieņēmumiem un izdevumiem, procentu likmēm mainoties par 100 bāzes punktiem. Aprēķinu scenārijos ir ņemti vērā faktisko līgumu nosacījumi attiecībā uz minimālo iespējamo likmi, kas tiek fiksēta ar nulles vērtību situācijā, ja likmes fiksēšanas brīdī tā ir ar negatīvu vērtību.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
61
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(3) Procentu likmju risks (turpinājums)
Nākamā tabula atspoguļo eiro procentu likmju vienlaicīgu paralēlu izmaiņu par 100 bāzes punktiem ietekmi uz Sabiedrības procentu ieņēmumiem un izdevumiem 12 mēnešu laikā, pārējiem mainīgajiem paliekot konstantiem:
visas summas tūkstošos eiro
31.12.2023.
31.12.2022.
Procentu likmju izmaiņas par +100 bp
(40)
1 123
Procentu likmju izmaiņas par -100 bp
(295)
(58)
Ievērojot straujo procentu likmju kāpumu 2022.gadā, kas turpinājās arī 2023.gadā, Sabiedrība veica papildus procentu likmju jūtīguma analīzi attiecībā uz eiro procentu likmju vienlaicīgu paralēlu izmaiņu par 200 un 300 bāzes punktiem ietekmi uz Sabiedrības procentu ieņēmumiem un izdevumiem 12 mēnešu laikā, pārējiem mainīgiem paliekot konstantiem, un šīs jūtīguma analīzes rezultāti ir atspoguļoti tabulā zemāk:
visas summas tūkstošos eiro
31.12.2023.
31.12.2022.
Procentu likmju izmaiņas par +200 bp
(80)
2 246
Procentu likmju izmaiņas par -200 bp
(590)
(116)
Procentu likmju izmaiņas par +300 bp
(120)
3 369
Procentu likmju izmaiņas par -300 bp
(884)
(174)
(4) Ārvalstu valūtu risks
Ārvalstu valūtu risks ir risks, kas saistīts ar iespējamajiem zaudējumiem, kas rodas valūtas kursu svārstību rezultātā. Sabiedrības ārvalstu valūtu risks nav nozīmīgs, jo darījumi tiek veikti eiro valūtā. Sabiedrība kontrolē ārvalstu valūtu risku, piesaistot finansējumu un emitējot finanšu instrumentus eiro.
Sabiedrības pakļautība ārvalstu valūtu riskam, tūkstošos eiro:
31.12.2023.
31.12.2022.
USD
Finanšu aktīvi
96
99
Finanšu saistības
-
-
Neto pozīcija
96
99
Ja kurss ASV dolāru valūtai mainās atbilstoši piedāvātajam scenārijam, tad, pamatojoties uz Sabiedrības neto atvērto pozīciju 31.12.2023. un 31.12.2022., iespējamās Sabiedrības kopējās kapitāla (neņemot vērā nodokļu ietekmi) izmaiņas būtu šādas:
visas summas tūkstošos eiro
31.12.2023.
31.12.2022.
Izmaiņas USD/EUR valūtas kursā par +5%
(5)
(5)
Izmaiņas USD/EUR valūtas kursā par -5%
5
5
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
62
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(5) Operacionālais risks
Operacionālais risks izriet no apzinātām vai neapzinātām atkāpēm no pieņemtajiem principiem Sabiedrības ikdienas darbībā, piemēram, cilvēku kļūdas, informācijas sistēmu darbības traucējumi, nepietiekamas kontroles procedūras vai to neievērošana u.tml.
Operacionālā riska pārvaldības mērķis ir savlaicīgi identificēt iespējamos operacionālos riskus un veikt pasākumus, lai maksimāli minimizētu operacionālā riska ietekmi uz Sabiedrības finanšu rādītājiem, arī nodrošinātu to darbības nepārtrauktību. To Sabiedrība nodrošina, identificējot operacionālo risku cēloņus un veicot preventīvās un korektīvās darbības operacionālo risku cēloņu novēršanai.
(6) NILLTFP un sankciju risks
Sabiedrība savā darbībā stingri ievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas (NILLTPF) novēršanas likumu, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu un citus saistošos normatīvos dokumentus NIILTPF novēršanas un sankciju ievērošanas un atbilstības jomā. Sabiedrības iekšējā kontroles sistēma (IKS) atbilst “Zini savu klientu” (Know Your Customer, (KYC)) principiem. Sabiedrības NILLTPF novēršanas / sankciju atbilstības politikas un procedūras, arī kontroles pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar Latvijas Republikas un starptautiskajiem NILLTPF novēršanas sankciju atbilstības tiesību aktiem, arī ievērojot starptautiskos standartus un nozares pašregulējošo dokumentu prasības, t.sk. Latvijas Finanšu nozares asociācijas politikas un vadlīnijas NILLTPF novēršanas un sankciju atbilstības jomā.
Sabiedrība regulāri pārskata un aktualizē tās NILLTPF novēršanas un Sankciju atbilstības politikas un procedūras, ņemot vērā izmaiņas saistošajos tiesību aktos. Sabiedrība ievēro nulles toleranci par tiesību aktu tīšiem pārkāpumiem NILLTPF novēršanas un nacionālo un starptautisko sankciju ievērošanas jomā.
Ņemot vērā Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā, Sabiedrība jau sākot ar 2022.gada februāri ir ierobežojis visa veida sadarbību ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem un ar tiem saistītiem uzņēmumiem.
Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā rezultātā ES un pārējā pasaule ieviesa sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku un to tiesību subjektiem un lai mazinātu sankciju risku, Sabiedrība noteica papildu kontroles pasākumus gan finanšu instrumentu piešķiršanas, gan darījumu attiecību uzraudzības laikā, turklāt ir veiktas izmaiņas Sabiedrības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas novēršanas un sankciju ievērošanas politikā nosakot, ka Sabiedrība atturas no sadarbības ar klientiem, kur īpašnieki, patiesā labuma guvēji vai amatpersonas ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas pilsoņi. Sabiedrība neatbalsta darījumus, kurā finanšu līdzekļus paredzēts izmantot iepērkot preci/ pakalpojumu no Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā reģistrētajām personām.
Sabiedrība veic nepārtrauktu sankciju izmaiņu monitoringu, arī nepārtraukti un ar uzmanību seko līdzi situācijas attīstībai Ukrainā. Sabiedrība veic uzraudzības pasākumus, lai pēc iespējas mazinātu iespējamo tiešo vai netiešo ietekmi uz Sabiedrības darbību no notikumiem Ukrainā vai sankciju pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku rezultātā, t.sk., bet ne tikai papildus uzrauga darījumus ar klientiem, kuru pamatdarbību varētu ietekmēt gan notikumi Ukrainā, gan ieviestās sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku.
Pēc Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī, Sabiedrība ir ierobežojusi jebkāda veida sadarbību ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas republikas valsts piederīgajiem un ar tiem saistītiem uzņēmumiem, tostarp ir veiktas izmaiņas Sabiedrības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas novēršanas un sankciju ievērošanas politikā, nosakot, ka Sabiedrība atturas no sadarbības ar klientiem, kur īpašnieki, patiesā labuma guvēji vai amatpersonas ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi.
Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā rezultātā tika ieviestas plašas sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku un to tiesību subjektiem, un, sankciju riska mazināšanas nolūkā, Sabiedrība noteica papildu kontroles pasākumus gan finanšu instrumentu piešķiršanas, gan darījumu attiecību uzraudzības laikā, arī būtiska papildu uzmanība tiek pievērsta “Zini savu klientu” pieejai, t.sk. izvērtējot klienta reputāciju, personisko un saimniecisko darbību. Sabiedrības nefinansē darījumus, kuru mērķis ir preču/pakalpojumu iegāde no Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā reģistrētām personām.
Sankciju riska vadības ietvaros Sabiedrība padziļināti analizē klientus un to sadarbības partnerus, kur novērojama saikne ar valstīm, par kurām ir informācija, ka tās iesaistās vai varētu tikt iesaistītas noteikto sankciju pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku apiešanā.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
63
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(7) Kapitāla pārvaldība
Kapitāla pārvaldība ir tālredzīga un saskaņota ar ilgtermiņa biznesa plāniem un makroekonomisko vidi.
Kapitāla pārvaldība nodrošina, ka Sabiedrība izmanto kapitālu Ministru kabineta apstiprināto valsts atbalsta programmu īstenošanai. Kapitāla plānošana ietver risku ietekmes uz kapitālu novērtēšanu, pilnā plānotajā apjomā īstenojot visas apstiprinātās attīstības programmas. Saskaņā ar Attīstības finanšu institūcijas likumu, Sabiedrība pirms katras programmas apstiprināšanas Ministru kabinetā novērtē programmas ietekmi, riskus un sagaidāmos zaudējumus, finansiālos rezultātus un programmas īstenošanas izmaksas.
Lai kapitāla vadības ietvaros novērtētu, ka pašu kapitāla lielums ir atbilstošs no darbības apjoma izrietošajiem riskiem, Sabiedrībā tiek aprēķināts kapitāla pietiekamību raksturojošs rādītājs, Kapitāls bez pārvērtēšanas rezerves (KBPR) pret Kopējie pārvaldītie aktīvi (KPA), kas atspoguļots Vadības ziņojuma apakšsadaļā Galvenie finanšu un darbības rādītāji 23.4% uz 2023.gada beigām (uz 2022.gada beigām: 27.0%). Kopējie pārvaldītie aktīvu apjoms, iekļaujot izsniegtās garantijas, sastāda 1,668 milj. eiro uz 2023.gada beigām (uz 2022.gada beigām: 1,468 milj. eiro). Rādītāja skaidrojums un izmaiņu dinamika pa periodiem pieejama sadaļā Citi pielikumi Gada pārskatam “Galvenie finanšu un darbības rādītāji”.
(8) Krievijas militārais iebrukums Ukrainā un ar to saistīto sankciju ietekme
Ukrainā notiekošais karš un ar to saistītās sankcijas, kas vērstas pret Krievijas Federāciju, arī pret Baltkrieviju, turpina ietekmēt Sabiedrību, kas var radīt aktīvu un saistību uzskaites vērtības korekcijas. Tālāk tekstā aprakstām, esam izvērtējuši šo notikumu tiešo un netiešo ietekmi.
Sabiedrība neizsniedz aizdevumus tieši uzņēmumiem Ukrainā, Krievijas Federācijā un Baltkrievijā. Līgumi ar darījumu partneriem par norēķinu izpildi ar klientiem, arī par finanšu darījumu slēgšanu Sabiedrības likviditātes un aktīvu un pasīvu vadības nodrošināšanai, ir noslēgti tikai ar Latvijas republikā reģistrētām finanšu iestādēm.
Sabiedrībai tieša ietekme no militārā iebrukuma Ukrainā ir iespējama tikai garantiju portfelī izsniegtajām eksporta kredītu garantijām par politisko un pircēju risku zaudējumu kompensēšanu tirdzniecības darījumos, kur Sabiedrības klientu darījumu partneri ir Ukrainas rezidenti. Uz 2023.gada 31.decembri Sabiedrības riska ekspozīcija, kur klientu darījumu partneri ir Ukrainā, sastādīja 153 tūkst. eiro. Sabiedrība jau kopš 2022.gada 25.februāra ir apturējusi jaunu eksporta garantiju izsniegšanu uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju.
Sabiedrība ir veikusi ieguldījumus AIF “Altum kapitāla fonds” 18.3 milj. eiro apmērā. Krievijas Federācijas kara Ukrainā kontekstā “Altum kapitāla fonds” ieguldījumu portfelis ir diversificēts gan nozaru griezumā, gan pa reģioniem, kuros portfeļa uzņēmumi gūst ieņēmumus, un tas ir vērtējams zaudējumus mazinošs faktors. Tādējādi Krievijas Federācijas kara Ukrainā ietekme uz katru no pieciem portfeļa uzņēmumiem ir atšķirīga.
Līdzīgi, iepriekšējos periodos būtiskākā ietekme tieši no kara un ar to saistīto sankciju izrietošajām tiešajām un netiešajām sekām bija diviem portfeļa uzņēmumiem. Šiem uzņēmumiem karā iesaistītās valstis veidoja būtisku sastāvdaļu no kopējā noieta tirgus. Lai arī uzņēmumi veica laicīgas darbības, lai pārtraukt sadarbību ar agresoru valstīm un šobrīd zaudētais apjoms Krievijā jau lielā mērā aizstāts ar jauniem noieta tirgiem, finanšu rezultāti nav pilnībā atgriezušies pirms-kara līmenī. Kopumā vērtējams ka kara sekas uz pārskata gada beigām atstājusi nebūtisku ietekmi uz Fonda portfeļa vērtību. Krievijas Federācijas kara Ukrainā kumulatīvā tiešā ietekme uz 2023.gada 31.decembri bija 107 tūkst. eiro (Sabiedrības daļa).
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
64
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(8) Krievijas militārais iebrukums Ukrainā un ar to saistīto sankciju ietekme (turpinājums)
Lai novērtētu netiešo ietekmi no Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā, Sabiedrība ik ceturksni analizē un būtisku izmaiņu gadījumā pārskata sagaidāmo kredītzaudējumu aprēķināšanai izmantotās uz nākotni vērstās prognozes par makroekonomiskajiem rādītājiem, izvirzot trīs ekonomiskos scenārijus, iekļaujot arī negatīvo un optimistisko scenāriju:
bāzes scenāriju, kas paredz visticamāko nākotnes ekonomisko attīstību, ņemot vērā Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā, augstas inflācijas, procentu likmju pieauguma, arī noteikto sankciju pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju ietekmi uz Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempiem;
negatīvo scenāriju, kas paredz mazāk ticamu, bet iespējami negatīvas izmaiņas, kas atspoguļo lielāku un noturīgāku ģeopolitikās krīzes un sankciju ietekmi, lēnāku inflācijas atkāpšanos salīdzinājumā ar bāzes scenāriju;
optimistisko scenāriju, kas paredz mazāk ticamu, bet iespējami labvēlīgākas izmaiņas salīdzinājumā ar bāzes scenāriju.
Ilgstoši augstās inflācijas, vāja ārējā pieprasījuma un procentu likmju kāpuma ietekmē 2023.gadā Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempi gaidāmi bez būtiskām izmaiņām. Straujāka izaugsmes tempu atjaunošanās, līdz ar cenu pieauguma tempu un procentu likmju mazināšanos, arī ES fondu ieplūdi, gaidāma 2024.gada 2.pusē. Tomēr jāatzīmē, ka turpinoties karadarbībai Ukrainā joprojām pastāv liela nenoteiktība saistībā ar ģeopolitisko situācijas turpmāko attīstību un sekām, energoresursu cenu svārstībām un to ierobežoto pieejamību.
Makroekonomikas prognozes uz 2023.gada 31.decembri ir šādas:
2023
2024
2025
2026
IKP ikgadējais pieaugums, %
Bāzes scenārijs *
0.3
2.3
3.3
3.4
Negatīvais scenārijs
-0.4
0.3
1.8
2.9
Optimistiskais scenārijs
0.9
4.0
4.5
3.8
Vidēji svērtā vērtība **
0.2
2.0
3.1
3.1
* Bāzes scenārijā ir apvienoti divi ārējie scenāriji:
(i) Finanšu Ministrijas makroekonomiskās attīstības scenārijs (publicēts 2023.gada 10.augustā Finanšu Ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026.gadā"), kurā tiek prognozēts, ka Latvijas IKP 2023.gadā pieaugs par 1% un 2024.gadā par 2.5%. Ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9% tiek prognozēta sākot ar 2025.gadu un tāda pati izaugsme saglabāsies arī 2026.gadā (2022.gada decembra prognoze - 2023.gada kritums par 0.6%, savukārt 2024.gadam un 2025.gadam – 3.0% IKP pieaugums).
(ii) Latvijas Bankas makroekonomiskās attīstības scenārijs (publicēts 2023.gada 15.decembrī), kurā 2023.gadam tiek prognozēts 0.4% IKP kritums un vāja izaugsme 2024.gadā 2.0% apmērā, bet 2025.gadam saglabājot 3.6% izaugsmi. Savukārt 2026.gadā gaidāma izaugsme 3.8% apmērā. (2022.gada decembra prognoze - 2023.gada kritums par 0.4%, savukārt 2024.gadam un 2025.gadam attiecīgi 4.4% un 3.5% IKP pieaugums). Katram no ārējiem scenārijiem – Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas – tika piemērots 50% scenārija iestāšanās varbūtība.
** Bāzes scenārijam tika piemērots 70% svērums, negatīvajam – 20%, savukārt optimistiskajam – 10%.
Makroekonomikas prognozes, kas tika izmantotas uz 2022.gada 31.decembri
2022
2023
2024
2025
IKP ikgadējais pieaugums, %
Bāzes scenārijs
1.9
-0.5
3.7
3.3
Negatīvais scenārijs
1.9
-2.1
2.6
3.4
Optimistiskais scenārijs
1.9
1.0
4.7
3.4
Vidēji svērtā vērtība*
1.9
-0.6
3.6
3.3
* Bāzes scenārijam tika piemērots 70% svērums, negatīvajam – 20%, savukārt optimistiskajam – 10%.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
65
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(8) Krievijas militārais iebrukums Ukrainā un ar to saistīto sankciju ietekme (turpinājums)
Makroekonomisko scenāriju prognožu mērena uzlabošanās salīdzinājumā ar 2022.gada decembri ir rezultējusies SKZ samazinājumā par 1,210 tūkst. eiro kredītiem un saistībām par kredītu izsniegšanu un par 23 tūkst. eiro garantijām. Garantijām ietekme no izmaiņām makroekonomisko rādītāju prognozēs bija neliela, ņemot vērā, ka garantijām uzkrājumi tiek veidoti lielākajā vērtībā no aplēstajiem sagaidāmiem kredītriska zaudējumiem un patiesās vērtības. Izmaiņas makroekonomiskajās prognozēs mazākā mērā ietekmē garantiju patieso vērtību.
Lai pilnvērtīgāk novērtētu tiešo un netiešo ģeopolitiskās situācijas ietekmi, arī lai identificētu potenciālos grūtībās nonākušos klientus un nodrošinātu tālākās rīcības plānu, arī piemērotu atbilstošas risku mazināšanas metodes, Sabiedrība cieši uzrauga un katru ceturksni analizē būtiskākās aizdevumu un kredītu garantiju ekspozīcijas. Tiek vērtēts, vai energoresursu sadārdzinājums, arī noteiktās sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju tiešā vai netiešā veidā ir ietekmējis vai var būtiski ietekmēt klientu maksātspēju.
Līdztekus iepriekšminētajam jau 2022.gada laikā tika pilnveidota lēmumu pieņemšanas kārtība un iekšējā informācijas uzskaites sistēma, lai nodrošinātu šo ietekmju identificēšanu un novērtēšanu aizdevumu portfelim darījumu līmenī.
Sabiedrības ir veikusi novērtējumu, lai noteiktu aizdevumu un garantiju portfeli tieši un netieši ir ietekmējis vai varētu ietekmēt energoresursu cenu pieaugums, arī noteiktās sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju. Aizdevumu portfelim novērtējums tika veikts nozaru griezumā, balstoties uz datiem par individuālu klientu novērtējumu. Energoresursu cenu pieauguma novērtēšanai nozares tika iedalītas 3 grupās (smagi ietekmētas nozares, mēreni ietekmētas nozares un mazāk ietekmētas nozares), savukārt sankciju pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju novērtēšanai tās tika iedalītas 2 grupās (ir ietekme, nav ietekmes). Atbilstoši novērtējumam uz 2023.gada 31 decembri vispārējā kredītzaudējumu rezerve kredītiem noteikta 1,955 tūkst. eiro (uz 2022.gada 31.decembri 1,902 tūkst. eiro), kamēr garantijām ietekme ir novērtēta nebūtiska un uzkrājumu rezerve nav nepieciešama (uz 2022.gada 31.decembri 856 tūkst. eiro). Garantiju portfelim, iespējamā ietekme tika novērtēta balstoties uz Sabiedrības ekspertu novērtējumu par energoietilpīgām nozarēm un nozarēm, kuras visvairāk tiek ietekmētas pieaugot izmaksām, arī novērtējot nozaru portfelī esošo lielāko klientu finanšu datus. Noteikto sankciju pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku iespējamā ietekme tika novērtēta ņemot datus par nozaru portfelī esošo klientu biznesa specifiku (tai skaitā, bet ne tikai analizējot izejvielu un produkcijas tirgus, piegāžu ķēdes, iespējas pārorientēt darbību u.c.). Garantiju portfeļa novērtēšanai visas nozares tika iedalītas 3 grupās: smagi ietekmētas nozares, mēreni ietekmētas nozares un mazāk ietekmētas nozares. Garantiju portfelī 2023.gadā salīdzinot ar 2022.gadā veikto novērtējumu netika identificētas smagi skartās nozares, kā rezultātā tika samazināta uz 2022.gada 31.decembri izveidotā vispārējā uzkrājumu rezerve garantiju portfelim.
Iespējamo ietekmi uz aizdevuma portfeli, ko rada pieaugošās procentu likmes, strauji paaugstinoties euribor likmēm, iekļauj makroekonomisko rādītāju izmaiņu ietekme, arī sagaidāmo zaudējumu aplēsēs tiek ņemtas vērā izmaiņas finanšu instrumentu maksājumu grafikos, pieaugot procentu likmēm. Būtiskākām aizdevumu un garantiju ekspozīcijām Sabiedrība katru ceturksni individuāli analizē spēju pildīt uzņemtās saistības pieaugot procentu likmēm, īpaši vērtējot tās ekspozīcijas, kur ņemot vērā klientu darbības rādītājus pastāv bažas par spēju segt saistības noteiktā termiņā un pilnā apjomā, palielinoties saistību slogam. 2023.gadā ņemot vērā strauji pieaugušās procentu likmes, Sabiedrība veica papildus novērtējumu procentu likmju pieauguma ietekmei uz klientu spēju apkalpot savus parādus, pieaugot izmaksām un izveidoja vispārējo uzkrājuma rezervi 2,063 tūkst. eiro apmērā. Uzkrājumu rezerve tika noteikta individuāli nozīmīgiem pozīcijām ar zemiem saistību apkalpošanas rādītājiem, arī kredītiem ar mainīgu procentu likmi, tiem aprēķinot sagaidāmo kredītzaudējumu pieaugumu palielinoties euribor likmēm.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
66
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(8) Krievijas militārais iebrukums Ukrainā un ar to saistīto sankciju ietekme (turpinājums)
Ņemot vērā iepriekšējos periodos novēroto augsto inflāciju un šī brīža augstās procentu likmes mājsaimniecībām izdevumi ir pieauguši, t.sk., ar mājokli saistītie izdevumi saglabājas augsti un mājsaimniecībām var rasties grūtības laicīgi un pilnā apjomā segt ar mājokli saistītos izdevumus. Sagaidāms, ka šāda situācija potenciāli var rezultēties augstākā saistību neizpildē mājokļu garantiju portfelī pieaugot garantiju kompensāciju izmaksu pieprasījumiem nākamajos gados. Nav sagaidāms tūlītējs garantijas kompensāciju izmaksu pieprasījumu pieaugums, ņemot vērā šo riska darījumu specifiskos nosacījumus, kas nosaka, ka garantiju kompensācijas tiek izmaksātas pēc nodrošinājuma realizācijas, kas tiek veikta ilgākā laika periodā.
Altum līdzfinansētie riska kapitāla fondi darbojas saskaņā ar aktuālo sankciju regulējumu un aktīvi seko līdzi izmaiņām saistošajos normatīvajos aktos. Katru ceturksni Altum organizē ik-ceturkšņa pārrunas ar fondu pārvaldniekiem un veic riska kapitāla fondu ieguldījumu novērtējumu, veicot visu riska kapitāla fondu ieguldījumu individuālu novērtēšanu un ņemot vērā katra ieguldījumu specifisko situāciju. Altum novērtējums riska kapitāla fondu ieguldījumiem ir balstīts uz Altum konservatīvu pieeju. Veicot ieguldījumu vērtēšanu, Altum ņem vērā nākotnes perspektīvas, un uzņēmumu patiesā vērtība tiek savlaicīgi koriģēta. Riska kapitāla fondu portfeļa patiesā vērtība 2023.gada 4.ceturksnī samazinājās par 150 tūkstošiem eiro.
Veicot 2023.gada noslēdzošā ceturkšņa pārrunas ar fondu pārvaldniekiem un Altum portfeļuzņēmumu ieguldījumu vērtības pārvērtēšanu, netika no jauna identificēti uzņēmumi, kas pakļauti kara radītajai ietekmei. Tāpat fondu pārvaldnieki skaidroja, ka iepriekš ietekmētie uzņēmumi lielākoties ir veiksmīgi pielāgojušies izmaiņām un turpina saimniecisko darbību citos tirgos.
Krievijas Federācijas kara Ukrainā kumulatīvā ietekme uz 2023.gada 31.decembri bija 6.5 milj. eiro (2022.gada 31.decembrī: 7.2 milj. eiro), no kuriem tiešā ietekme 1.7 milj. eiro (2022.gada 31.decembrī: 2.5 milj. eiro) un netiešā ietekme 4.8 milj. eiro (2022.gada 31.decembrī: 4.7 milj. eiro).
(9) ESG risku pārvaldība
Vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības jēdziens (ESG) apzīmē pieeju, kas nosaka atbilstošu organizācijas uzvedības modeli. Pēdējo gadu laikā ESG ir kļuvis arvien nozīmīgāks, politikas veidotāji, finanšu sektors un sabiedrība ir sākuši pievērst arvien lielāku uzmanību uzņēmumu ietekmei uz sabiedrības labklājību un savu ietekmi klimata pārmaiņu mazināšanā. Iestājoties ESG riskiem, var būt negatīva ietekme uz kredītrisku, aktīviem, finanšu un peļņas rādītājiem vai Altum reputāciju.
Altum ESG risku būtiskuma analīze. 2023.gadā ir izstrādāta Altum ESG risku būtiskuma analīzes metodoloģija un pēc tās veikta Altum ESG risku būtiskuma analīze. ESG risku būtiskuma analīze primāri atspoguļo riskus, kas var ietekmēt Altum kredītportfeli (aizdevumu kredītportfeli, aizdevumu nodrošinājumu portfeli un garantiju portfeli) un var rasties no tā klientiem, izejot no viņu darbības industrijas, finansēto projektu industrijas un klientu vai projektu ģeogrāfiskā izvietojuma. ESG risku būtiskuma analīzes ietvaros Altum kredītportfelis tiek izvērtēts no klimata risku aspekta – pārejas risku un klimata fizisko risku griezumā par aizdevumu kredītportfeli, aizdevumu nodrošinājumu portfeli un garantiju portfeli MVU / Lielo uzņēmumu un Lauksaimnieku segmentos, Ņemot vērā Altum aizdevuma portfeļa amortizācijas struktūru klimata riski tiek vērtēti sekojošos laika nogriežņos – (i) līdz 2025.gadam, 2026. – 2040.gads un (iii) pēc 2040.gada.
Pārejas riski būtiski ietekmē uzņēmumu ekonomisko aktivitāti, kas savukārt rada tiešu ietekmi uz Altum uzņēmumu spēju veikt aizdevumu atmaksu vai arī saglabāt nodrošinājuma tirgus vērtību. Tie var tieši vai netieši rasties saistībā ar klientu pielāgošanās procesu, pārejot uz zemu oglekļa emisiju un ilgtspējīgāku ekonomiku. Pārejas risku var paaugstināt, piemēram, strauja jaunas klimata un vides politikas pieņemšana attiecībā par ESG emisiju samazinājumu, konkurentu tehnoloģiskais progress vai tirgus un patērētāju paradumu maiņa, kad klienta spēja pielāgoties lielā mērā atkarīga no nepieciešamo pielāgošanās investīciju projektu savlaicīgas realizācijas.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
67
3 Risku pārvaldība (turpinājums)
(9) ESG risku pārvaldība (turpinājums)
Metodoloģija ESG risku būtiskuma analīzei Pārejas risku izvērtēšanai balstīta uz ECB vadlīnijām, ECB strestestu ziņojumiem un UNEP FI Pārejas risku metodoloģiju, kas savukārt balstīta TCFD Rekomendācijās. Izmantojot šo metodoloģiju, katra projekta pārejas riska pakāpe izvērtēts sektora / nozares līmenī (NACE kodu 4.līmenis) 5 baļļu skalā Zems – Ļoti augsts.
Aizdevumu kredītportfelis ar Augstu / Ļoti augstu Pārejas riska pakāpi nozares sektoru griezumā uz pārskata perioda beigām:
31.12.2023.
31.12.2022.
‘000 EUR
% no Kopējā kredītportfeļa
‘000 EUR
% no Kopējā kredītportfeļa
Lauksaimniecība
29 854
6%
30 731
8%
Koksnes un papīra izstrādājumu ražošana
49 913
10%
27 664
7%
Pārtikas un dzērienu ražošana
11 540
2%
11 434
3%
Metāla izstrādājumu ražošana
5 031
1%
13 829
3%
Ķīmijas izstrādājumu ražošana
12 249
3%
4 126
1%
Būvmateriālu ražošana
6 425
1%
4 947
1%
Patēriņa preces
1 310
0.3%
1 115
0.3%
Loģistika
940
0.2%
1 522
0.4%
Cits
1 863
0.4%
3 901
1%
Ar augsta / ļoti augsta Pārejas riska pakāpi
119 125
25%
99 269
25%
Kopējais kredītportfelis*
477 576
100%
400 166
100%
* Bruto kredītportfelis un saistības par kredītu izsniegšanu
Tiek izdalīti sekojoši klimata fizisko risku tipi – karstuma viļņi / sausums, plūdi, stipri nokrišņi, jūras līmeņa paaugstināšanās, snigšanas samazinājums. Metodoloģija klimata fizisko risku izvērtēšanai balstīta uz ECB vadlīnijām un TCFD rekomendācijām.
Lai noteiktu klimata fizisko risku līmeni, katrs projekts tiek vērtēts gan saistītās nozares griezumā, gan balstoties uz projektam piesaistīto ģeogrāfisko novietojumu. Tajā skaitā, šīs ESG risku būtiskuma analīzes ietvaros tiek definētas tās darbības nozares, kurām ir augsts klimata fiziskais risks. Klimata fizisko risku izvērtēšanai tiek izmantoti dati par klientu projektu adresēm (ģeogrāfiskais novietojums) un projektu nozarēm (NACE kods). Klimata fizisko risku ietekme uz industrijām ir izvērtēta ņemot vērā katra klimata fiziskā riska tipa ietekmi uz konkrēto nozari un vadoties pēc SASB Klimata Riska Karšu metodoloģiju (SASB Climate Risk Technical Bulletin). Klimata fizisko risku ietekme uz ģeogrāfisko izvietojumu ir izvērtēta ņemot vērā LVĢMC Klimata pārmaiņu analīzes rīku un LVĢMC plūdu kartes (ĢIS formātā), kas balstīti uz RCP 4.5 scenārijs, kuru IPCC (Intergovernmental Panel on Climate Change) raksturo kā starpposma scenāriju, kura ietvaros ir paredzams temperatūras pieaugums 2 līdz 3 Celsija grādu robežās līdz 2100.gadam. Izmantojot šo metodoloģiju, ir izvērtēta katra klimata fiziskā riska tipa ietekme uz konkrēto projektu pēc tā ģeogrāfiskā novietojuma un darbības nozares 3 baļļu skalā Zems – Augsts.
Savukārt nodrošinājuma gadījumā tiek pielietota diferencēta pieeja klimata fizisko risku tipu attiecināšanai uz nodrošinājumu veidiem. Plūdu un jūras līmeņa paaugstināšanās riski ietekmē visus nodrošinājumu veidus, savukārt karstuma viļņu / sausuma, stipru nokrišņu un snigšanas samazinājuma riski ietekmē tikai tos nodrošinājuma veidus, kas saistīti ar noteiktām ietekmētajām industrijām.
ESG skoringa modelis. Balstoties uz Altum ESG risku būtiskuma analīzes datiem tālāk 2023.gadā ir izstrādāts ESG skoringa modelis, kas tiks pielietots MVU / Lielo uzņēmumu un Lauksaimnieku segmentos jaunu darījumu izvērtēšanas procesā virs noteikta būtiskuma sliekšņa, kā arī pie esošā portfeļa un ķīlu novērtējuma uzraudzības. ESG scoring modelis ļaus arī noteikt pārejas riska pakāpi individuālajā darījumu līmenī. ESG scoring modeļa ieviešana notiks pakāpeniski un tiks uzsākta 2024. gadā, ņemot vērā klientu gatavību aizpildīt vienoto banku ESG anketu, lai iegūtu informāciju ESG risku izvērtējumam un attiecībā uz plānotajiem/faktiskajiem klientu ilgtspējas KPI’s datiem.
Portfeļa marķēšanas metodoloģija. Tāpat 2023.gadā tika izstrādāta aizdevuma portfeļa marķēšanas metodoloģija MVU / Lielo uzņēmumu un lauksaimnieku segmentiem, kas ļaus noteikt projektus, kas (i) atbilstoši Taksonomijas prasībām, (ii) klasificējami kā ilgtspējīgi projekti, (iii) atbilst Zaļo obligāciju ietvaram 2021, (iv) klasificējami kā “brūnie” un (v) pārējie projekti.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
68
4Procentu ieņēmumi
(1) Procentu ieņēmumi pēc efektīvās procentu likmes, tūkstošos eiro:
01.01.2023.-31.12.2023.
01.01.2022.-31.12.2022.
Procentu ieņēmumi pēc efektīvās procentu likmes *
18 675
14 944
Kopā procentu ieņēmumi
18 675
14 944
* Sabiedrības apakšpozīcija Procentu ieņēmumi pēc efektīvās procentu likmes neietver procentu ienākumus no aizdevumiem, kas saskaņā ar attiecīgo programmu līgumiem, kas noslēgti ar Ekonomikas ministriju, paredz, ka Ekonomikas ministrijas piešķirtais finansējums (bilancē atzīts pozīcijā Atbalsta programmu finansējums) jāpalielina par šādiem programmu ienākumiem. Attiecīgi šāda veida ienākumus neatzīst procentu ienākumos, bet atzīst Atbalsta programmu finansējuma pieaugumu, kas 2023.gada 12 mēnešos sastādīja 2,966 tūkst. eiro (2022.gada 12 mēnešos: 799 tūkst. eiro).
Ietver Zemkopības ministrijas kompensētos procentu ienākumus kredītiem, saskaņā ar Latvijas republikas Ministru kabineta 2012.gada 29.maija noteikumu Nr.381 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produktu ražošanai“ 22.punktu, procentu likmju starpība 2023.gada 12 mēnešos sastādīja 170 tūkst. eiro.
(2) Citi procentu un līdzīgi ieņēmumi, tūkstošos eiro:
01.01.2023.-31.12.2023.
01.01.2022.-31.12.2022.
Ieņēmumi no kredītiem*
1 505
1 619
Ieņēmumi no garantijām **
2 944
3 061
Procentu ieņēmumi no vērtspapīriem patiesajā vērtībā
145
258
Procentu ieņēmumi no noguldījumiem
2 402
52
Kopā procentu ieņēmumi
6 996
4 990
* Sabiedrības apakšpozīcija Ieņēmumi no kredītiem neietver ienākumus no kredītiem, kas saskaņā ar attiecīgo programmu līgumiem, kas noslēgti ar Ekonomikas ministriju, paredz, ka Ekonomikas ministrijas piešķirtais finansējums (bilancē atzīts pozīcijā Atbalsta programmu finansējums) jāpalielina par šādiem programmu ienākumiem. Attiecīgi šāda veida ienākumus neatzīst procentu ienākumos, bet atzīst Atbalsta programmu finansējuma pieaugumu, kas 2023.gada 12 mēnešos sastādīja 423 tūkst. eiro (2022.gada 12 mēnešos: 177 tūkst. eiro).
** Sabiedrības apakšpozīcija Ieņēmumi no garantijām neietver prēmiju ienākumus no izsniegtajām garantijām, arī no komisijas maksām, kas saskaņā ar attiecīgo programmu līgumiem, kas noslēgti ar Ekonomikas ministriju, paredz, ka Ekonomikas ministrijas piešķirtais finansējums (bilancē atzīts pozīcijā Atbalsta programmu finansējums) jāpalielina par šādiem programmu ienākumiem. Attiecīgi šāda veida ienākumus neatzīst procentu ienākumos, bet atzīst Atbalsta programmu finansējuma pieaugumu, kas 2023.gada 12 mēnešos sastādīja 1,157 tūkst. eiro (2022.gada 12 mēnešos: 1,139 tūkst. eiro).
5Procentu izdevumi
Visas summas ir tūkstošos eiro
01.01.2023.-31.12.2023.
01.01.2022.-31.12.2022.
Procentu izdevumi par saistībām pret vispārējām valdībām
6 068
1 466
Procentu izdevumi par saistībām pret kredītiestādēm
524
193
Procentu izdevumi par emitētajiem parāda vērtspapīriem
903
896
Atbalsta programmu peļņas sadale *
398
348
Pārējie procentu izdevumi
13
57
Kopā procentu izdevumi
7 906
2 960
* Atsevišķām valsts atbalsta programmām saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ar Ekonomikas ministriju, programmu neto peļņa tiek sadalīta starp Sabiedrību un Ekonomikas ministriju, palielinot Ekonomikas ministrijas piešķirto publiskā finansējuma apjomu (tiek atzīts kā atbalsta programmu finansējums bilancē).
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
69
6Ieņēmumi par valsts atbalsta programmu īstenošanu
visas summas ir tūkstošos eiro
01.01.2023.-31.12.2023.
01.01.2022.-31.12.2022.
Ieņēmumi par kompensējamiem valsts atbalsta programmu vadības izdevumiem *
7 064
3 040
Ieņēmumi par kompensējamām riska kapitāla fondu pārvaldīšanas komisijām
2 019
2 629
Ieņēmumi par kompensējamiem kapitāla noslodzes izdevumiem
741
424
Kopā ieņēmumi par valsts atbalsta programmu īstenošanu
9 824
6 093
* Pozīcija Ieņēmumi par kompensējamiem valsts atbalsta programmu vadības izdevumiem ietver ieņēmumus, kas aprēķināti no atbalsta programmu apjomiem (portfelis, jaunie darījumi, finansējums), piemērojot vadības maksas likmi saskaņā ar atbilstošajiem Ministru kabineta noteikumiem un noslēgtajiem līgumiem ar atbalsta programmu finansējuma devējiem. Daļa no ieņēmumiem veidojusies iepriekšējos periodos, bet nav atzīti, jo apstiprinājums par tiem no atbalsta programmu finansējuma devējiem saņemts pārskata periodā, tāpēc ieņēmumi 1,910 tūkst. eiro apmērā atzīti 2023.gadā.
7Kompensējamie izdevumi par valsts atbalsta programmu īstenošanu
visas summas ir tūkstošos eiro
01.01.2023.-31.12.2023.
01.01.2022.-31.12.2022.
Kompensējamie personāla izdevumi
3 937
1 814
Kompensējamie administratīvie izdevumi
1 107
644
Kompensējamās komisija citiem starpniekiem
79
-
Kompensējamās riska kapitāla fondu pārvaldīšanas komisijas
2 018
2 633
Kopā kompensējamie izdevumi par valsts atbalsta programmu īstenošanu
7 141
5 091
8Peļņa no darījumiem ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtu
visas summas ir tūkstošos eiro
01.01.2023.-31.12.2023.
01.01.2022.-31.12.2022.
Peļņa / (zaudējumi) no ieguldījuma vērtspapīru pārvērtēšanas
(1)
2
Peļņa / (zaudējumi) no ārvalstu valūtas pārvērtēšanas
(2)
95
Kopā peļņa / (zaudējumi) no darījumiem ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtu
(3)
95
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
70
9Citi ieņēmumi
visas summas ir tūkstošos eiro
01.01.2023.-31.12.2023.
01.01.2022.-31.12.2022.
Ieņēmumi par zemes nomu
2 195
1 853
Ienākumi no nomas maksājumiem par finanšu nomu
100
3
Peļņa no ieguldījumu īpašumu pārvērtēšanas
6 116
2 321
Peļņa no ieguldījumu īpašumu pārdošanas
190
474
Peļņa no pārņemto īpašumu pārdošanas
85
7
Pārējie komisijas naudas ieņēmumi
14
4
AIF “Altum kapitāla fonds” pārvaldīšanas atlīdzība un dibināšanas izdevumu kompensācija
206
485
Citi pamatdarbības ienākumi
91
1 061
Kopā citi ieņēmumi
8 997
6 208
10Citi izdevumi
visas summas ir tūkstošos eiro
01.01.2023.-31.12.2023.
01.01.2022.-31.12.2022.
Latvijas zemes fonda apkalpošanas izdevumi
389
477
Piedziņas izdevumi
144
212
Pārņemto īpašumu uzturēšanas izdevumi
1
1
Nomāto pamatlīdzekļu nolietojums
170
157
Komisijas naudas izdevumi par vērtspapīru portfeļa apkalpošanu
93
93
AIF “Altum kapitāla fonds” pārvaldīšanas izdevumi
206
485
Pārējie komisijas naudas izdevumi
5
3
Atbalsta programmu finansējuma patiesās vērtības diskonts
8
142
Kopā citi izdevumi
1 016
1 570
11Personāla izmaksas
visas summas ir tūkstošos eiro
01.01.2023.-31.12.2023.
01.01.2022.-31.12.2022.
Padomes un Valdes atalgojums
650
583
Padomes atalgojums
92
92
Valdes atalgojums
558
491
Personāla atalgojums
7 190
6 142
Sociālās apdrošināšanas iemaksas
1 862
1 600
Kopā personāla izmaksas
9 702
8 325
Kompensējamie personāla izdevumi (7.pielikums)
(3 937)
(1 814)
Kopā personāla izmaksas
5 765
6 511
2023.gadā Sabiedrība nodarbināja vidēji 255 cilvēkus, t.sk. 5 Padomes un Revīzijas komitejas locekļus (2022.gadā: 239). Valsts atbalsta programmu īstenošanu uz 2023.gada 31.decembri veica 243 darbinieki (2022.gada 31.decembrī: 235).
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
71
12Administratīvie izdevumi
visas summas ir tūkstošos eiro
01.01.2023.-31.12.2023.
01.01.2022.-31.12.2022.
Informācijas un sakaru sistēmas izdevumi
572
530
Telpu un tehnikas ekspluatācijas izdevumi
713
733
Reklāmas un sabiedrisko attiecību izdevumi
233
246
Personāl attīstības izdevumi
339
293
Profesionālie pakalpojumi *
440
428
Nekustamā īpašuma nodoklis
70
70
Pārējie administratīvie izdevumi
218
173
Kopā administratīvie izdevumi
2 585
2 473
Kompensējamie administratīvie izdevumi (7.pielikums)
(1 107)
(644)
Kopā administratīvie izdevumi
1 478
1 829
* Pozīcija Profesionālie pakalpojumi ietver revīzijas pakalpojumus, kas tika saņemti no zvērināta revidenta PricewaterhouseCoopers SIA 126 tūkst. eiro apmērā
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
72
13Sagaidāmie kredītzaudējumi, neto
visas summas ir tūkstošos eiro
01.01.2023.-31.12.2023.
01.01.2022.-31.12.2022.
Sagaidāmie kredītzaudējumi:
17 409
17 540
Kredītiem, neto
11 814
8 775
sagaidāmie kredītzaudējumi
12 433
6 252
ar PZR sedzamie sagaidāmie kredītzaudējumi
2 922
3 947
kompensācija SKZ samazinājumam no riska seguma rezerves
(3 342)
(1 424)
SKZ samazinājums virs 90 dienām atzītiem ieņēmumiem
(199)
-
Grantiem
717
258
vērtības samazināšanās zaudējumi
717
255
ar PZR sedzamie vērtības samazināšanās zaudējumi
-
3
Pārējiem aktīviem
11
-
sagaidāmie kredītzaudējumi
24
67
kompensācija SKZ samazinājumam no riska seguma rezerves
(13)
(67)
Kredītiestādēm un Valsts kasei
83
15
Ar līgumiem saistītiem aktīviem
84
69
Saistībām no izsniegtajām garantijām, neto
4 477
7 376
sagaidāmie kredītzaudējumi
15 300
19 777
ar PZR sedzamie sagaidāmie kredītzaudējumi
3 230
4 287
kompensācija SKZ samazinājumam no riska seguma
(14 053)
(16 688)
Saistībām par aizdevumu izsniegšanu, neto
199
672
sagaidāmie kredītzaudējumi
646
1 472
ar PZR sedzamie sagaidāmie kredītzaudējumi
108
87
kompensācija SKZ samazinājumam no riska seguma rezerves
(555)
(887)
Saistībām par grantu izsniegšanu
24
375
Sagaidāmo kredītzaudējumu apvērse:
(12 115)
(13 172)
Kredītiem, neto
(5 793)
(5 117)
sagaidāmo kredītzaudējumu apvērse
(4 319)
(5 376)
ar PZR sedzamie sagaidāmie kredītzaudējumi
(3 403)
(1 971)
kompensācija SKZ samazinājumam no riska seguma rezerves
1 929
2 230
Izmaksātajām garantijām
(37)
(2)
sagaidāmo kredītzaudējumu apvērse
(505)
(107)
ar PZR sedzamie sagaidāmo kredītzaudējumu
-
(2)
kompensācija SKZ samazinājumam no riska seguma rezerves
468
107
Grantiem
(428)
(156)
vērtības samazināšanās apvērse
(425)
(156)
ar PZR sedzamie vērtības samazināšanās zaudējumi
(3)
-
Pārējiem aktīviem
(9)
(21)
sagaidāmo kredītzaudējumu apvērse
(9)
(88)
kompensācija SKZ samazinājumam no riska seguma rezerves
-
67
Ar līgumiem saistītiem aktīviem
(66)
(238)
Parāda vērtspapīriem
(3)
(8)
Saistībām no izsniegtajām garantijām, neto
(5 419)
(7 324)
sagaidāmo kredītzaudējumu apvērse
(12 630)
(13 608)
ar PZR sedzamie sagaidāmie kredītzaudējumi
(3 140)
(1 706)
kompensācija SKZ s samazinājumam no riska seguma rezerves
10 351
7 990
Saistībām par aizdevumu izsniegšanu, neto
(224)
(236)
sagaidāmo kredītzaudējumu apvērse
(400)
(303)
ar PZR sedzamie sagaidāmie kredītzaudējumi
(172)
(143)
kompensācija SKZ samazinājumam no riska seguma rezerves
348
210
Saistībām par grantu izsniegšanu
(136)
(70)
Kopā SKZ samazināšanās (ienākumi) / zaudējumi, neto
5 294
4 368
(Ienākumi) no norakstīto kredītu atgūšanas
(557)
(1 001)
Kopā SKZ samazināšanās korekcija un (ienākumi) no norakstīto kredītu atgūšanas
4 737
3 367
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
73
14Prasības pret kredītiestādēm un Valsts kasi
visas summas ir tūkstošos eiro
31.12.2023.
31.12.2022.
Prasības pret kredītiestādēm un Valsts kasi, tajā skaitā
702 886
571 682
nauda un naudas ekvivalenti
565 896
539 630
termiņnoguldījumi
135 000
32 000
Sagaidāmie kredītzaudējumi
(98)
(15)
Neto prasības pret kredītiestādēm un Valsts kasi kopā
702 788
571 667
Sabiedrības Prasību pret kredītiestādēm un Valsts kasi pieaugums ir saistīts ar Sabiedrības saņemto finansējumu no Ekonomikas ministrijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Valsts Kases aktīvo valsts atbalsta programmu realizēšanai, arī jaunas valsts atbalsta programmas (Investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi) realizēšanas uzsākšanai.
Prasību pret kredītiestādēm un Valsts kasi sadalījums pēc piešķirtajiem kredītreitingiem, pamatojoties uz starptautiskās reitingu aģentūras "Moody's Investor Service" reitingiem vai to ekvivalentu, tūkstošos eiro:
Kredītreitingu kategorijas
Aaa
Aa1 - Aa3
A1 - A3
Baa1 - Baa3
Ba1 - Ba3
B1 - B3
Caa – C
Anulēts reitings (WR)
Kopā
Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes un Valsts kase
-
-
559 156
12 511
-
-
-
-
571 667
Bruto kopā 2022.gada 31.decembrī
-
-
559 156
12 511
-
-
-
-
571 667
Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes un Valsts kase
-
33 706
654 307
14 775
-
-
-
-
702 788
Bruto kopā 2023.gada 31.decembrī
-
33 706
654 307
14 775
-
-
-
-
702 788
2023.gada 31.decembrī Sabiedrībai bija norēķinu konti 5 bankās un Valsts kasē. 2023.gada 31.decembrī pozīcijas Prasības pret kredītiestādēm un Valsts kasi vidējā procentu likme bija 3.83% (2022.gada 31.decembrī: 0.08%).
15Ieguldījumu vērtspapīri
visas summas ir tūkstošos eiro
31.12.2023.
31.12.2022.
Ieguldījumu vērtspapīri amortizētajā iegādes vērtībā
OECD valstu kredītiestāžu obligācijas
3 788
3 927
Kopā ieguldījumu vērtspapīri amortizētajā iegādes vērtībā
3 788
3 927
Sagaidāmie kredītzaudējumi
(3 750)
(3 888)
Kopā neto ieguldījumu vērtspapīri amortizētajā vērtībā
38
39
Ieguldījumu vērtspapīri patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu visaptverošajos ienākumos
Latvijas valdības obligācijas un parādzīmes
9 743
9 515
Kopā ieguldījumu vērtspapīri patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu pārējos visaptverošajos ienākumos
9 743
9 515
Kopā bruto ieguldījumu vērtspapīri
13 531
13 442
Kopā neto ieguldījumu vērtspapīri
9 781
9 554
Veicot ieguldījumus vērtspapīros, Sabiedrībā tiek veikta finanšu institūcijām piešķirto ārējo kredītreitingu analīze, arī finanšu un darbības novērtējums. Pēc darījumu attiecību uzsākšanas Sabiedrība veic monetāro finanšu institūciju uzraudzību un seko piešķirto limitu atbilstībai kredītriska novērtējumam. Visas Latvijas valdības parādzīmes un obligācijas ir 1.posma instrumenti SKZ mērķiem, savukārt visas OECD korporatīvās obligācijas ir 3.posma instrumenti, jo tie jau ir defoltējuši vērtspapīri. Kustība starp posmiem gada laikā nenotika.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
74
15 Ieguldījumu vērtspapīri (turpinājums)
Ieguldījumu vērtspapīru sadalījums pēc piešķirtajiem kredītreitingiem, pamatojoties uz starptautiskās reitingu aģentūras "Moody's Investor Service" reitingiem vai to ekvivalentu, tūkstošos eiro:
Kredītreitingu kategorijas
Aaa
Aa1 - Aa3
A1 - A3
Baa1 - Baa3
Ba1 - Ba3
B1 - B3
Caa - C
Anulēts reitings (WR)
Kopā
Ieguldījumu vērtspapīri patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu pārējos visaptverošajos ienākumos
-
-
9 515
-
-
-
-
-
9 515
Ieguldījumu vērtspapīri amortizētajā iegādes vērtībā
-
-
-
-
-
-
-
3 927
3 927
Kopā bruto ieguldījumu vērtspapīri 2022.gada 31.decembrī
-
-
9 515
-
-
-
-
3 927
13 442
Ieguldījumu vērtspapīri patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu pārējos visaptverošajos ienākumos
-
-
9 743
-
-
-
-
-
9 743
Ieguldījumu vērtspapīri amortizētajā iegādes vērtībā
-
-
-
-
-
-
-
3 788
3 788
Kopā bruto ieguldījumu vērtspapīri 2023.gada 31.decembrī
-
-
9 743
-
-
-
-
3 788
13 531
Informācija par ieguldījumu vērtspapīru klasifikāciju pieejama 2.pielikuma 4.piezīmes (iv).punktā. Visi vērtspapīri tiek kotēti biržā. Vidējā ienesīguma likme no parāda vērtspapīriem 2023.gada 31.decembrī bija 1.42% (2022.gada 31.decembrī: 1.45%).
16Ieguldījumi riska kapitāla fondos
(1) Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos, balstoties uz ieguldījumu fondu pārvaldnieku iesniegto informāciju, tūkstošos eiro:
Uzskaites vērtība RKF fonda līmenis
Uzskaites vērtība Altum daļa
Uzņēmums vai RKF paaudze
Reģistrācijas valsts
31.12.2023.
31.12.2022.
31.12.2023.
31.12.2022.
2.paaudzes RKF
LV
9 328
9 778
6 534
6 855
3.paaudzes RKF
LV
5 023
9 230
3 668
7 653
4.paaudzes RKF
LV
35 230
30 313
24 562
19 017
AIF “Altum kapitāla fonds”
LV
33 381
34 529
16 327
16 888
Baltijas Inovāciju fonds *
LU
92 147
86 107
15 501
14 232
Kopā ieguldījumi asociētajos uzņēmumos
175 109
169 957
66 592
64 645
* ieguldījumi asociētajos uzņēmumos tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos.
Kopā aktīvi
Kopā saistības
Peļņa / (zaudējumi)
31.12.2023
31.12.2022
31.12.2023
31.12.2022
2023
2022
Baltcap Latvia Venture Capital Fund
3 841
6 237
6
21
729
(1 696)
Imprimatur Capital Technology Venture Fund
6 194
8 066
-
-
(1 737)
285
Imprimatur Capital Seed Fund
2 497
2 683
-
-
(124)
(498)
FlyCap Mezzanine Fund II
2 777
4 193
7
7
170
(490)
Expansion Capital fund
4 059
5 237
229
58
(413)
(205)
ZGI-3
3 142
2 429
-
-
713
(416)
ZGI-4
10 750
8 108
-
-
(272)
(1 043)
FlyCap investment Fund
12 110
10 464
8
6
1 180
603
INEC 1
5 133
5 765
98
4
(1 117)
(483)
INEC 2
1 334
1 134
40
5
(475)
(210)
Buildit Latvia Pre-Seed Fund
2 875
1 358
-
-
699
(398)
Buildit Latvia Seed Fund
1 595
933
-
-
123
(368)
Commercialization Reactor Pre-seed Fund
2 034
900
-
-
(184)
(361)
Commercialization Reactor Seed Fund
1 133
572
4
2
(56)
(76)
Overkill Ventures Fund I
1 015
974
6
10
36
(253)
Overkill Ventures Fund II
2 206
1 367
36
106
315
223
Baltic Innovation Fund
N/A
N/A
N/A
N/A
3 318
2 274
KS AIF “Altum capital fund”
33 399
34 629
18
101
845
1 217
Kopā
96 092
95 048
452
320
3 750
(1 896)
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
75
16 Ieguldījumu riska kapitāla fondos (turpinājums)
Kopējais Ieguldījums asociēto uzņēmumu portfeļos 2023.gada 31.decembrī bija 73,690 tūkst. eiro (2022.gada 31.decembrī: 74,858 tūkst. eiro).
(2) Izmaiņas ieguldījumos asociētajos uzņēmumos, tūkstošos eiro:
Ieguldījumi RKF
Ieguldījumi AKF
Ieguldījumi BIF
Kopā
31.12.2023.
31.12.2022.
31.12.2023.
31.12.2022.
31.12.2023.
31.12.2022
31.12.2023.
31.12.2022
Uzskaites vērtība perioda sākumā
33 525
36 729
16 888
14 998
14 232
13 222
64 645
64 949
Ieguldīts
8 385
7 489
631
2 240
1 381
2 700
10 397
12 429
Atmaksāts
(7 292)
(9 293)
(1 605)
(945)
(423)
(1 690)
(9 320)
(11 928)
Ieguldījumu pārvērtēšana
146
(1 400)
413
595
311
-
870
(805)
Uzskaites vērtība perioda beigās 31.decembrī
34 764
33 525
16 327
16 888
15 501
14 232
66 592
64 645
* ietver peļņu / (zaudējumus) no ieguldījumu pārvērtēšanas.
(3) Peļņas / (zaudējumu) daļa no ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos un pārējos ieguldījumos, tūkstošos eiro:
Ieguldījumi RKF
Ieguldījumi AKF
Ieguldījumi 3JF
Kopā
31.12.2023.
31.12.2022.
31.12.2023.
31.12.2022.
31.12.2023.
31.12.2022.
31.12.2023.
31.12.2022.
Neto peļņas / (zaudējumu), daļa no ieguldījumiem asociētos uzņēmumos
456
(3 027)
413
595
-
-
869
(2 432)
Neto ienākumi / (izdevumi), atskaitot pārvērtēšanas peļņu/ (zaudējumus)
885
-
-
-
-
-
885
-
Neto peļņas / (zaudējumu), daļa no ieguldījumiem trīs jūru iniciatīvas investīciju fondā
-
-
-
-
1 310
700
1 310
700
Neto peļņas / (zaudējumu) daļa no ieguldījumiem asociētajā uzņēmumā
1 341
(3 027)
413
595
1 310
700
3 064
(1 732)
(4) Riska kapitāla fondu pārvaldības izdevumi 2023.gadā ietver:
2. un 3.paaudzes riska kapitāla fondu pārvaldības maksa netiek veikta (2022.gadā: 425 tūkst. eiro, kas 100% apmērā tika kompensēti no publiskā finansējuma) (skatīt 21.pielikuma (2).punktu);
4.paaudzes riska kapitāla fondu pārvaldības maksu 1,659 tūkst. eiro apmērā (2022.gadā: 1,820 tūkst. eiro), kas 100% apmērā tika kompensēti no publiskā finansējuma (skatīt 21.pielikuma (2).punktu);
BIF pārvaldības maksu 138 tūkst. eiro apmērā (2022.gadā: 141 tūkst. eiro), kas 100% apmērā tika kompensēti no publiskā finansējuma (skatīt 21.pielikuma (2).punktu);
AIF “Altum kapitāla fonds” pārvaldības maksu 206 tūkst. eiro apmērā (2022.gadā: 485 tūkst. eiro) (skatīt 9.pielikumu).
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
76
17Pārējie ieguldījumi
Kopējā pārējo ieguldījumu portfeļa iegādes vērtība 2023.gada 31.decembrī bija 23,766 tūkst. eiro (2022.gada 31.decembrī: 15,419 tūkst. eiro). Trīs jūru iniciatīvas investīciju fonda kopējais ieguldījums iekļauj arī iemaksas par fonda pārvaldīšanu. BIF 2 fonda pārvaldības maksa tiek atzīta izmaksās un tādējādi netiek iekļauta kopējā fonda ieguldījumā.
visas summas ir tūkstošos eiro
Ieguldījumi BIF 2
Ieguldījumi 3JF
Kopā
31.12.2023.
31.12.2022.
31.12.2023.
31.12.2022.
31.12.2023.
31.12.2022
Uzskaites vērtība perioda sākumā
4 478
1 982
11 263
6 756
15 741
8 738
Ieguldīts
3 428
2 496
5 086
4 355
8 514
6 851
Atmaksāts
(167)
-
-
-
(167)
-
Ieguldījumu pārvērtēšana
-
-
1 310
152
1 310
152
Uzskaites vērtība perioda beigās 31.decembrī
7 739
4 478
17 659
11 263
25 398
15 741
Baltijas Inovāciju fonds 2 (BIF 2) ir 156 milj. eiro fondu fonda iniciatīva, kuru izveidoja EIF sadarbībā ar Baltijas valstu nacionālajām attīstības institūcijām - KredEx (Igaunija), Altum (Latvija) un Invega (Lietuva). BIF 2 turpina veikt ieguldījumus privātajā un riska kapitāla fondos, kas koncentrējas uz Baltijas valstīm, lai veicinātu kapitāla ieguldījumus MVU ar augstu izaugsmes potenciālu. Sabiedrība parakstīja līgumu par BIF 2 2019.gada 16.augustā. Kopējais parakstītais kapitāls, ko Sabiedrība ieguldīs BIF2 ir 26.5 milj. eiro, tādējādi Sabiedrības daļa BIF 2 ir 16.99% no kopējā BIF 2 parakstītā kapitāla (156 milj. eiro).
Trīs jūru iniciatīvas investīciju fonds (3JF) ir finanšu instruments 12 valstu, tai skaitā Latvijas, infrastruktūras projektu finansēšanai un attīstībai ar mērķi mazināt infrastruktūras attīstības plaisas starp dažādiem Eiropas reģioniem. 3JF paredzēts infrastruktūras projektu atbalstam transporta, enerģētikas un digitalizācijas nozarēs Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā. Sabiedrība parakstīja parakstīšanās līgumu 2020.gada 16.septembrī. Kopējais parakstītais kapitāls, ko Sabiedrība ieguldīs 3JF, ir 20 milj. eiro, tādējādi Sabiedrības daļa 3JF 2023.gada 31.decembrī ir 2.15% (2022.gada 31.decembrī: 2.15%) no kopējā 3JF parakstītā kapitāla, kas 2023.gada 31.decembrī sastāda 928.1 milj. eiro, (2022.gada 31.decembrī: 928.1 milj. eiro). Sabiedrības iemaksātais kapitālieguldījumu apjoms 3JF 2023.gada 31.decembrī sastādīja 16.03 milj. eiro (2022.gada 31.decembrī: 10.9 milj. eiro).
Pārējiem ieguldījumiem piemērotā grāmatvedības politika ir aprakstīta 2.pielikuma 5.piezīmes (v).punktā.
18Kredīti
Izsniegtie kredīti ir Sabiedrības prasības pret Latvijas rezidentiem.
(1) Izsniegto kredītu sadalījums pēc aizņēmēja veida, tūkstošos eiro:
31.12.2023.
31.12.2022.
Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU un Lielie)
132 379
147 369
Lauksaimnieki
167 620
159 509
Privātpersonas
46 126
4 920
Finanšu starpnieki
33
46
Zemes fonds
28 692
27 089
Bruto kredīti kopā
374 850
338 933
Sagaidāmie kredītzaudējumi
(25 490)
(21 074)
Neto kredīti kopā
349 360
317 859
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
77
18 Kredīti (turpinājums)
(2) Izsniegto kredītu sadalījums pēc tautsaimniecības nozarēm, tūkstošos eiro:
31.12.2023.
31.12.2022.
Lauksaimniecība un mežsaimniecība
189 424
173 937
Apstrādes rūpniecība
51 330
58 511
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
27 646
8 744
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība
12 368
16 968
Veselība un sociālā aprūpe
9 168
7 408
Būvniecība
6 750
10 554
Operācijas ar nekustamo īpašumu
5 838
15 790
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
5 832
3 592
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
4 555
5 910
Transports un uzglabāšana
4 364
7 025
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība
3 134
7 767
Zivsaimniecība
1 675
2 095
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
810
1 986
Pārējās nozares
5 831
13 724
Privātpersonas
46 125
4 922
Bruto kredīti kopā
374 850
338 933
Sagaidāmie kredītzaudējumi
(25 490)
(21 074)
Neto kredīti kopā
349 360
317 859
(3) Vienam klientam izsniegto kredītu apmēra, kas vienāds vai pārsniedz 1,000 tūkst. eiro, analīze:
31.12.2023.
31.12.2022.
Klientu skaits
49
40
Kopā izsniegtie kredīti, tūkst. eiro
81 703
59 416
Procentos no visiem bruto kredītiem kopā
21.80%
17.53%
(4) Kredītportfeļa analīze sadalījumā pēc klientu segmenta 2023.gada 31.decembrī, tūkstošos eiro:
1.posms
2.posms
3.posms
POCI
SKZ
Kopā bruto kredīti
Kopā SKZ
Bruto kredīti
SKZ
Bruto kredīti
SKZ
Bruto kredīti
SKZ
Bruto kredīti
Finanšu starpnieki
33
-
-
-
-
-
-
-
33
-
Lauksaimnieki
147 225
(472)
13 302
(197)
7 093
(1 863)
-
-
167 620
(2 532)
Mazie, vidējie un vidēji lielie uzņēmumi (MVU un Lielie)
82 987
(2 556)
27 115
(2 694)
22 206
(9 067)
71
(70)
132 379
(14 387)
Privātpersonas
41 364
(220)
3 548
(177)
1 214
(276)
-
-
46 126
(673)
Zemes fonds
28 426
(3)
-
-
266
(1)
-
-
28 692
(4)
Kopā bruto kredīti segmentos
300 035
(3 251)
43 965
(3 068)
30 779
(11 207)
71
(70)
374 850
(17 596)
Papildus SKZ
-
(1 516)
-
(2 491)
-
(10)
-
-
-
(4 017)
Papildus SKZ paaugstinātām procentu likmēm
-
(3 877)
-
-
-
-
-
-
-
(3 877)
Kopā neto kredīti segmentos
300 035
(8 644)
43 965
(5 559)
30 779
(11 217)
71
(70)
374 850
(25 490)
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
78
18 Kredīti (turpinājums)
(5) SKZ izsniegtajiem kredītiem kustības analīze, tūkstošos eiro:
01.01.2023.-31.12.2023.
01.01.2022.-31.12.2022.
SKZ perioda sākumā
21 074
18 143
SKZ palielinājums (13.pielikums: sagaidāmie kredītzaudējumi un ar PZR sedzamie sagaidāmie kredītzaudējumi)
15 156
10 144
SKZ samazinājums (13.pielikums: sagaidāmo kredītzaudējumu apvērse un ar PZR sedzamo sagaidāmo kredītzaudējumu apvērse)
(7 722)
(7 347)
Norakstīti ar PZR nosegtie kredīti
(2 305)
(241)
Norakstīti ar riska seguma rezervi nosegtie kredīti
(396)
(155)
Norakstīti ar Sabiedrības SKZ daļu nosegtie kredīti
(1 455)
(721)
Sagaidāmie kredītzaudējumi procentu ieņēmumiem kredītiem ar kavējumu virs 90 dienām
199
55
Sagaidāmo kredītzaudējumu palielinājums, izsniedzot aizdevumu
939
1 196
SKZ perioda beigās 31.decembrī
25 490
21 074
Sabiedrības SKZ daļa
15 719
10 497
ar PZR nosegtie SKZ
3 582
5 999
Ar riska segumu nosegtie SKZ
6 189
4 578
2023.gada 31.decembrī Sabiedrības kredītportfeļa vidēja procentu gada likme bija 6.40% (2022.gada 31.decembrī: 5,59%).
(6) Aizdevumi ar kapitāla atlaidi, tūkstošos eiro:
31.12.2023.
31.12.2022.
Investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi
7 447
-
ANM energoefektivitātes aizdevumi
3 015
-
ANM digitalizācijas aizdevumi
2 626
-
Kopā aizdevumi ar kapitāla atlaidi
13 088
-
19Granti
visas summas ir tūkstošos eiro
31.12.2023.
31.12.2022.
Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma
65 060
55 582
Granti programmai "Balsts"
1 438
1 384
Grants energoefektivitātes projekta izstrādei
692
188
Sociālās uzņēmējdarbības programma
511
892
Granti PM energoefektivitātes uzlabošanai
431
1
Granti kultūras nozares komersantu atbalstam *
-
669
Bruto granti kopā
68 132
58 716
Uzkrājumi vērtības samazinājumam
(936)
(436)
Neto granti kopā
67 196
58 280
* Kombinētā finanšu instrumenta granta komponente
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
79
19 Granti (turpinājums)
Izsniegto grantu uzskaites vērtības kustība 2023.gadā, tūkstošos eiro:
31.12.2023.
31.12.2022.
Uzskaites vērtība
Uzskaites vērtība perioda sākumā
58 716
45 729
Klientiem izmaksāti granti
47 932
43 025
Apstiprinātie granti
(38 516)
(30 038)
Uzskaites vērtība perioda beigās 31.decembrī
68 132
58 716
Uzkrājumi vērtības samazinājumam
Uzskaites vērtība perioda sākumā
(436)
(332)
Uzkrājumu (palielinājums)
(261)
(102)
Uzkrājumu (palielinājums) bilances un ārpusbilances izmaiņām
(239)
(2)
Uzskaites vērtība perioda beigās 31.decembrī
(936)
(436)
Neto uzskaites vērtība perioda sākumā
58 280
45 397
Neto uzskaites vērtība perioda beigās 31.decembrī
67 196
58 280
20Ieguldījumu īpašumi
visas summas ir tūkstošos eiro
31.12.2023.
31.12.2022.
Uzskaites vērtība perioda sākumā
53 453
46 164
Iegādātie pārskata periodā *
8 879
5 758
Iegrāmatots, pārtraucot reversās nomas līgumus
-
164
Pārdots
(202)
(954)
Pārvērtēšanas ieņēmumi
6 487
2 345
Pārvērtēšanas izdevumi
(371)
(24)
Uzskaites vērtība perioda beigās
68 246
53 453
* Visi pārskata periodā iegādātie ieguldījumu īpašumi ir saistīti ar Zemes fonda programmas darbību.
Zemes fonds savu darbību uzsāka 2015.gada 1.jūlijā. pārvaldītājs saskaņā ar 2015.gada 11.marta Ministru kabineta rīkojumu ir Sabiedrība. Latvijas zemes fonda izveidošana ir noteikta likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiek saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām.
Altum piederošo nekustamo īpašumu (tai skaitā ieguldījumu īpašumu) pārvērtēšana notiek reizi gadā, saskaņā ar grāmatvedībā noteiktajām prasībām.
Pārvērtēšanu Altum nekustamiem īpašumiem 2023.gadā veica sertificēti nekustamo īpašumu vērtētāji, uz iepirkuma rezultātā noslēgta ārpakalpojuma līguma pamata.
Uzskaites principi, kas tiek izmantoti Ieguldījumu īpašumiem ir aprakstīti 2.pielikuma 8.piezīmes (iv).punktā.
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
80
21Nemateriālie aktīvi
Nemateriālo aktīvu bilances vērtībā ir iekļauti šādi nemateriālie aktīvi, tūkstošos eiro:
31.12.2023.
31.12.2022.
Programmnodrošinājums
1 017
1 140
Nemateriālo aktīvu atlikusī bilances vērtība
1 017
1 140
Izmaiņas nemateriālo aktīvu – programmnodrošinājuma – atlikušajā vērtībā, tūkstošos eiro:
31.12.2023.
31.12.2022.
Sākotnējā vērtība
Perioda sākumā
4 899
4 677
Iegādāti
212
236
Pārdoti un norakstīti
(1 432)
(14)
Perioda beigās 31.decembrī
3 679
4 899
Uzkrātā amortizācija
Perioda sākumā
3 759
3 421
Aprēķinātā amortizācija
327
338
Pārdoti un norakstīti
(1 424)
-
Perioda beigās 31.decembrī
2 662
3 759
Atlikusī bilances vērtība perioda sākumā
1 140
1 256
Atlikusī bilances vērtība perioda beigās 31.decembrī
1 017
1 140
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
81
22Pamatlīdzekļi
Pamatlīdzekļu bilances vērtībā ir iekļauti šādi pamatlīdzekļi, tūkstošos eiro:
31.12.2023.
31.12.2022.
Pamatlīdzekļi īpašumā
3 929
4 141
Tiesības lietot aktīvus
448
307
Kopā pamatlīdzekļi
4 377
4 448
Izmaiņas pamatlīdzekļu atlikušajā vērtībā, tūkstošos eiro:
* Pozīcijā Biroja aprīkojums ir iekļautas tādas pamatlīdzekļu kategorijas Mēbeles un aprīkojums un Datori un iekārtas. Skatīt 2.pielikuma 8.piezīmes (ii).punktu.
Ēkas un zeme
Transport-līdzekļi
Biroja aprīkojums *
Kopā
Sākotnējā vērtība 2022.gada 1.janvārī
5 399
44
4 993
10 436
Uzkrātais nolietojums
(1 868)
(44)
(4 235)
(6 147)
Atlikusī bilances vērtība 2022.gada 1.janvārī
3 531
-
758
4 289
Iegādāti
239
-
176
415
Pārdoti un norakstīti
(21)
-
(81)
(102)
Aprēķinātais nolietojums
(209)
-
(326)
(535)
Izmaiņas uzkrātajā nolietojumā
-
-
74
74
Atlikusī bilances vērtība 2022.gada 31.decembrī
3 540
-
601
4 141
Sākotnējā vērtība 2023.gada 1.janvārī
5 617
44
5 088
10 749
Uzkrātais nolietojums
(2 077)
(44)
(4 487)
(6 608)
Atlikusī bilances vērtība 2023.gada 1.janvārī
3 540
-
601
4 141
Iegādāti
194
1
187
382
Pārdoti un norakstīti
(126)
(41)
(712)
(879)
Aprēķinātais nolietojums
(219)
41
(285)
(463)
Izmaiņas uzkrātajā nolietojumā
50
-
698
748
Atlikusī bilances vērtība 2023.gada 31.decembrī
3 439
1
489
3 929
Sākotnējā vērtība 2023.gada 31.decembrī
5 685
4
4 563
10 252
Uzkrātais nolietojums
(2 246)
(3)
(4 074)
(6 323)
AS “Attīstības Finanšu Institūcija Altum”
GADA PĀRSKATS par gadu, kas noslēdzās 2023.gada 31.decembrī
Finanšu pārskata pielikumi
82
22 Pamatlīdzekļi (turpinājums)
Izmaiņas pamatlīdzekļu – tiesības lietot aktīvus – atlikušajā vērtībā, tūkstošos eiro:
Ēkas un zeme
Transportlīdzekļi
Kopā
Sākotnējā vērtība 2022.gada 1.janvārī
434
228
662
Uzkrātais nolietojums
(252)
(129)
(381)
Atlikusī bilances vērtība 2022.gada 1.janvārī
182
99
281
Iegādāti
5
174
179
Pārdoti un norakstīti
-
(48)
(48)
Aprēķinātais nolietojums
(86)
(67)
(153)
Izmaiņas uzkrātajā nolietojumā
-
48
48
Atlikusī vērtība 2022.gada 31.decembrī
439
354
793