Krimināllieta par neizdevīgajiem kuģu frakta līgumiem tika ierosināta jau 2005. gada jūlijā, un tās pamatā bija starptautisku kuģošanas biznesa auditoru Moore Stephens ziņojums, kas identificēja virkni kuģu frakta līgumu par pazeminātām cenām, kas slēgti ar kompānijām, kuras saistītas ar uzņēmuma bijušajām amatpersonām, tādējādi LK nodarot būtiskus zaudējumus, pēc auditoru aplēsēm, vismaz 36 miljonu ASV dolāru apmērā tikai 2003. un 2004. gadā vien. Uzņēmuma vadības ierosinātas iekšējās izmeklēšanas gaitā, kas precīzai faktu izpētei prasīja divus gadus laika, tika atklāti pierādījumi, kas ir radījuši nopietnas aizdomas par to, ka LK bijušās amatpersonas uz laiku ir nodevušas kuģus nomā par būtiski pazeminātām cenām dažādām ārzonas firmām (tādām kā, piemēram, Recoletos Ltd., Luzero Limited, Romanica Overseas Limited u.c.), kuras attiecīgi kuģus vēlāk izīrējušas jau par tirgus cenu, gūstot daudzus miljonus lielu peļņu, apejot LK un tādā veidā nodarot uzņēmumam miljonos mērāmus zaudējumus. Jauniegūtie pierādījumi apstiprina jau agrāk izteiktas aizdomas par dažu bijušo LK amatpersonu un akcionāru tiešu iesaisti šajā kuģu frakta līgumu shēmā.

 

Jauniegūto pierādījumu kopums, kas tiek nodots Ekonomikas policijai, sastāv no 69 dokumentu paketes, kurā ietverta informācija par neizdevīgos frakta līgumus slēgušajām ārzonas kompānijām, šo kompāniju izdotie pilnvarojumi, banku kontu saraksti kādā Latvijas komercbankā, informācija par šo ārzonas kompāniju īpašniekiem un to saistību ar LK akcionāriem, neizdevīgie frakta līgumi, atsevišķu shēmā iesaistīto amatpersonu lietišķā sarakste, bijušo amatpersonu datoros glabātā informācija, kas norāda uz iespējamu saistību ar neizdevīgajiem frakta līgumiem un tos slēgušajām ārzonas firmām, t.s. "melnās kases" uzskaite par saņemtajiem un sagaidāmajiem ārzonas kompāniju ieņēmumiem no šiem līgumiem, kā arī virkni citu dokumentu, piemēram, ārzonu kompāniju uzturēšanas rēķini un atskaites par ārzonu finanšu stāvokli, kas sūtīti Latvijā rezidējošām amatpersonām.

 

Īpašu uzmanību LK iesniegumā Ekonomikas policijai vērš uz to, ka atsevišķi neizdevīgo frakta līgumu slēdzēji ir tieši saistīti ar diviem LK akcionāriem. Proti, kompāniju Eastgate Properties Limited (Eastgate) un Ojay Limited (Ojay), kurām katrai pieder attiecīgi 5.446% un 8.829% LK akciju, akcionāri ir citas ārzonas kompānijas: Regina Developments Limited un jau minētā Recoletos Limited, kurai katrai pieder 50% no Eastgate un Ojay.

 

Kā Recoletos Limited direktore ir norādīta Latvijas rezidente Ņina Gļebova, kas rīkojas arī kā LK akcionāru Ojay un Eastgate pilnvarotā pārstāve. Savukārt par Regina Developments Limited pārstāvjiem uzdodas advokāti Mārtiņš Kvēps un Rūdolfs Meroni. Šīs personas trijatā cenšas radīt šķietamus pilnvarojumus, lai varētu pārstāvēt minētos LK akcionārus pilnsapulcēs. Par prettiesisku pārstāvību jau notiek tiesvedība. Var secināt, ka viena un tā pati amatpersona Ņ.Gļebova, iespējams, ir iesaistīta gan neizdevīgo frakta līgumu shēmā, gan rīkojas kā LK akcionāru pārstāve. Tāpēc, ņemot vērā šos un citus faktus, var izdarīt ticamu pieņēmumu, ka daļa LK akcionāru ir bijusi iesaistīta darbībās, kas, iespējams, apzināti samazināja uzņēmuma peļņu, novirzot to ārzonas kompāniju kontos.

 

Jauniegūto pierādījumu lokā ir arī virkne lietišķās sarakstes, piemēram, elektroniskā pasta vēstuļu izdrukas, kurās Ņ.Gļebova informē bijušo LK valdes locekli Valēriju Godunovu un bijušo padomes locekli Oļegu Stepanovu par LK neizdevīgos frakta līgumus slēgušo ārzonu (piemēram, Recoletos, Luzero, Romanica) finanšu plūsmām, uzkrājumiem, gaidāmajiem ieņēmumiem u.tml.

 

Ekonomikas policijā iesniedzamo materiālu lokā ir informācija par vēl virkni ar frakta līgumu slēgšanu, iespējams, saistītām ārzonām, kuras pārvalda šaurs Latvijā rezidējošu personu loks, un kas norāda uz savdabīgām likumsakarībām. Piemēram, ārzonas uzņēmums Skeena Overseas, kurš arī slēdzis LK neizdevīgos frakta līgumus, ir dibinātājs uzņēmumam, kuru pēc vairākkārtējām nosaukuma maiņām šobrīd pazīst kā SIA SSF Apsardze. Šī uzņēmuma valdes loceklis ir bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa.

 

Iesniegumā Ekonomikas policijai LK valdes priekšsēdētājs lūdz ierosinātās krimināllietas ietvaros izvērtēt dokumentu paketē norādītos faktus, noskaidrot ārzonu un to bankas kontu Latvijā patiesos labuma guvējus (beneficiārus), informēt uzņēmumu par lietas virzību un no vainīgajām personām piedzīt LK nodarītos zaudējumus.

 

 

Marita Ozoliņa-Tumanovska ,

LK Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja

Tālr.: 67020120, 29287169

E-pasts: marita.ozolina@lscgroup.lv