Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
AS "Rīgas kuģu būvētava" informē par aktuālajiem darbiem
Emitents Rīgas kuģu būvētava, AS (48510000DWP0BMQCTM64)
Veids Citi
Valoda LV
Statuss Publicēts
Versija
Datums 2017-01-26 09:00:37
Versijas komentārs
Teksts

 Dažādās būvniecības stadijās pašlaik ir septiņi kuģi, līdztekus notiek vairāki jaunu kuģu būves iepirkumi, kuros startē AS „Rīgas kuģu būvētava”, tādu pašreizējo situāciju raksturo AS „Rīgas kuģu būvētava” (RKB) Kuģu būves departamenta vadītājs Genādijs Sļozkins. Viņš atzīst, ka pērn kopumā ir sākti būvēt septiņi jauni kuģi, no kuriem vairākums klientiem jānodod šī gada pavasarī. Paralēli tam RKB startē arī vairākos jaunu kuģu būves iepirkumos ārzemēs, bet dažu jaunu kuģu būves līgumprojekti gaida parakstīšanu.

„Jaunu kuģu būves joma balstās uz trīs vaļiem – cenu, termiņiem un kvalitāti, tāpēc jebkura no šiem balstiem iztrūkums, nozīmē potenciālā pasūtījuma neiegūšanu,” kopējo ainu kuģu būvniecībā raksturo G.Sļozkins. Viņš norāda, ka RKB lielākie konkurenti ir Polijā bāzētās kuģu būvētavas. Lai arī kuģu būvētavas ir gan Somijā, gan Vācijā, tomēr tajās tiek būvēti citu kategoriju kuģi, uz kuru būvniecības pasūtījumiem RKB neesot lielu cerību, kaut arī esot bijuši jau vairāki projekti par specifisku pasūtījumu izpildi. „RKB ir savas priekšrocības, kuras arī cenšamies maksimāli izmantot,” uzsver G.Sļozkins. Viņš norāda, ka RKB pašlaik vislielākais īpatsvars ir tieši zvejas kuģu būvei. Šādus kuģus pasūta Norvēgijas, Islandes un Īrijas uzņēmēji. „Nenoliedzami, ka RKB mērķauditorija ir tieši Norvēģijas zivju fermu apsaimniekošanai nepieciešamie kuģi,” tā uz jautājumu, kas ir jaunu kuģu būves vislielākā mērķauditorija, atbild G.Sļozkins. Viņš atzīst, ka  pasūtītājiem ir dažādas vēlmes un līdz ar to arī mainīgs ir RKB izpildīto darbu apmērs. „Vidēji jaunie kuģi RKB tiek sagatavoti 75-80% stadijā, jo īpašnieki vairāku specifisko darbu – sakaru sistēmu un arī elektrosistēmu uzstādīšanu – uztic daudzus gadu desmitus pārbaudītiem sadarbības partneriem,” tā uz jautājumu, kādā stadijā kuģi tiek nodoti pasūtītājiem, atbild G.Sļozkins. Viņš piemetina, ka ir arī tādi kuģi, kurus RKB aprīko 100% un tie nekavējoties dodas „strādāt”. „Viens tāds 100% RKB aprīkots zvejas kuģis šogad tiks nodots Norvēģijas pasūtītājam,” stāsta G.Sļozkins. Viņš nenoliedz, ka uzņēmums vēlas zvejas kuģus ražot sērijveidā. „Norvēģijā lašu un arī citu zivju „fermas” ir ierīkotas fjordos, bet mazā ūdens apmaiņa ir izraisījusi lašu slimošanu un vides aizstāvju protestus, kā rezultātā šai industrijai ir „jāpārceļas” tuvāk atklātajai jūrai - līdz ar to arī vajadzīgi cita kalibra servisa kuģi,” uz jautājumu, kas ļauj cerēt uz zivju fermu īpašnieku vēlmēm pēc jauniem kuģiem, atbild G.Sļozkins. Viņš arī min, ka top pasūtījumi arī citu valstu zvejniekiem — Īrijas un Islandes, turklāt gan ar tralēšanas, gan ar āķu ķeršanas sistēmām. „Viens zvejas kuģis ir aptuveni miljons eiro liels darījums,” tā uz jautājumu, cik maksā šādi kuģi, atbild G.Sļozkins. Viņš arī norāda, ka tas nav nedz ļoti dārgs, ne arī ļoti lēts pirkums.

Vairāki kuģu būves projekti atrodas dažādās stadijās. „Ir interese par daudzfunkcionālajiem kuģiem, kādu RKB uzbūvēja Somijai. Proti, kuģis ir aprīkots, lai varētu ne tikai veikt apkārtējās vides monitoringu, bet vienlaikus arī veikt jūrā nonākušā piesārņojuma – naftas produktu savākšanu, kā arī glābšanas darbus un vienlaikus pildīt arī krasta apsardzes funkcijas, tāpēc tā apkalpe ir jūras spēki,” stāsta G.Sļozkins. Viņš norāda, ka šāda tipa kuģi ir gan Somijai, gan mazāka izmēra - Igaunijai. „Pašlaik gaidām šāda kuģa piegādes iepirkuma izsludināšanu Lietuvā,” uz  tuvāko iepirkumu norāda G.Sļozkins. Viņš arī nenoliedz, ka interese par šāda tipa kuģiem ir arī no citām valstīm. „Būtu jau apsveicami,” tā uz jautājumu, vai šāda tipa kuģa iepirkums būs arī Latvijā, atbild G.Sļozkins.

RKB sadarbībā ar Zviedrijas  kompāniju ir uzbūvējusi kuģi loču dienestam vienai no Ziemeļvācijas ostām. „Tas ir vēl viens perspektīvs darbības virziens, taču tajā pašlaik nav sagaidāms bums,” secina G.Sļozkins. Viņš arī norāda - uz prāmju būvniecības iepirkumu, kā arī uz esošo kuģu pagarināšanu. „Tas īsti nav nedz jaunu kuģu būve, ne arī remonts, tomēr pēc šādiem pakalpojumiem ir pieprasījums,” skaidro G.Sļozkins. Viņš stāsta, ka RKB veikusi viena kuģa pagarināšanu par 10,5 metriem Somijas kompānijai.

Savukārt RKB valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atzīst, ka jaunu kuģu būvniecību ir ietekmējusi arī ES struktūrfondu pieejamība. „Bija plānots, ka pērn RKB sāks būvēt peldošās elektrostacijas, bet pasūtītājs šo darbu uzsākšanu „iesaldēja”, jo projekts tiek finansēts no ES struktūrfondu 2015. – 2020.gada programmām, bet diemžēl tās vēl neesot atvērtas,” norāda J.Skvarnovičs. Viņš gan cer, ka šī aizķeršanās būs palikusi pagātnē. „Ar ES struktūrfondu programmu atvēršanu aizķeršanās notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs,” situāciju komentē J.Skvarnovičs. Viņš gan piemetina, ka darbu izpildes termiņu pārcelšana nav nekas neparasts, tomēr tas liedzot uzņemties papildu darbus un tos īstenot paredzētajos termiņos.

Uzņēmuma vadītājs arī atzīst, ka kuģu īpašnieki kravu pārvadājumu sastinguma (ES un Krievijas sankciju) apstākļos ir kļuvuši ļoti taupīgi un tādējādi pieaugusi konkurence gan kuģu remontā, gan arī jaunu kuģu būvē. „Kuģi tiek remontēti tikai tad, kad tas nepieciešams vai arī beidzas tehniskās apskates termiņš, tāpēc konkurence kļuvusi sīvāka un šī pakalpojuma cenas kritušās,” norāda J.Skvarnovičs. Minēto faktoru ietekmē arī RKB neto apgrozījums būšot mazāks, nekā sākotnēji prognozēts, tomēr peļņas rādītāji būšot ļoti tuvu plānotajiem.  „Lai paplašinātu savu pakalpojumu sortimentu kuģu īpašniekiem, RKB saistītā kompānija AS „Tosmares kuģubūvētava” saņēmusi ES sertifikātu kuģu (līdz 165 m garumā līdz 25 m platumā un ar iegrimi līdz 7 m) griešanai,” uz pakalpojumu klāsta paplašināšanu norāda J.Skvarnovičs. Viņš gan atzīst, ka kuģu griešana ES bijusi aktuāla iepriekšējos gados, kad ES finansēja veco zvejas kuģu izņemšanu no došanās selgā. „ES regula nosaka, ka kuģus drīkst griezt tikai tie uzņēmumi, kuri ir saņēmuši ES sertifikātu, un tuvākie konkurenti ir tepat Klaipēdā un Polijā, tomēr visnopietnākie konkurenti būs trešo valstu uzņēmumi, kuri būs saņēmuši šo ES atļauju, kaut gan pašlaik vēl tā nav nevienai no šīm valstīm piešķirta,” stāsta J.Skvarnovičs. Viņš atzīst, ka kuģu griešanā visvairāk grēkojuši tieši trešo valstu uzņēmumi, ignorējot dabas un darba vides aizsardzības prasības, kā rezultātā kuģu degviela un smērvielas nonākuši ūdenī un piesārņojuši dabu, cietuši arī darbinieki, kas strādājuši bez aizsarglīdzekļiem.

AS „Rīgas kuģu būvētava” (RKB) Kuģu būves departamenta vadītājs Genādijs Sļozkins: „Kuģu būvē pašlaik visas jaudas šī gada pirmajiem mēnešiem jau ir noslogotas, pašlaik lielākais uzsvars tiek likts jau uz šī gada nogali un 2018.gada sākumu.”

 

         Jānis Skvarnovičs
         AS "Rīgas kuģu būvētava"
         Valdes priekšsēdētājs
         t.67353433

Pielikumi