AS „Rīgas kuģu būvētava” pērn spējusi kāpināt neto apgrozījumu par 20% salīdzinājumā ar 2014.gadu un nopelnīt 0,2 milj. eiro, neraugoties uz sīvo konkurenci kuģu būvē un remontā

   «Tas ir labs rezultāts, kaut arī nedaudz pietrūka, lai būtu izpildījuši neto apgrozījuma plānu 22 milj. eiro apmērā,» situāciju vērtē AS „Rīgas kuģu būvētava” (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Viņš gan steidz piemetināt, ka tikpat svarīga kā tīrā peļņa, ir arī neto apgrozījuma lielums. «2015.gadu RKB pabeidza ar 0,202 milj. eiro lielu peļņu, kas ir plānotais apmērs, vēl jo vairāk, ja 2014.gads tika noslēgts ar 1,05 milj. eiro lieliem zaudējumiem,» skaidro J.Skvarnovičs.  Viņš atzīst, ka 2015.gads ir bijis sava veida lūzuma gads, jo līdz tam divus gadus – 2013. un 2014.gadā – neto apgrozījums strauji ruka, kas parāva sev līdzi arī peļņas rādītājus un uzņēmuma nonākšanu zaudējumu zonā. «Lēnām, ne strauji, RKB atgūstas un ne vienmēr pilnībā izdodas īstenot iecerēto,» stāsta J.Skvarnovičs. Viņš kā spilgtu piemēru min pērnā gada pieredzi, ārvalstu pasūtītājam aizkavējot viena jauna kuģa būves uzsākšanu. «RKB kuģus remontē āra dokos un tos ietekmē arī sals ziemā, jo šos darbus nav iespējams veikt, ja temperatūra ir 15 – 18 grādus zem nulles, nemaz nerunājot par 20 vai vairāk,» klimata ietekmi rāda uzņēmuma vadītājs. Viņš atzīst, ka ar šādu problēmu ir nācies saskarties, kaut arī tikai dažas dienas (februārī).

Kuģu būve un remonts ir ne tikai saistīts ar kravu pārvadājumu apmēriem, bet arī rēdereju rocību. «Pavisam nesen bija ziņa, ka tranzītkravu plūsma caur Latviju šogad trijos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku ir sarukusi par 20%, un tas nevar neatstāt bez ietekmes kuģniecību un tās vajadzības, gan pēc esošo kuģu remonta, gan arī jaunu kuģu pasūtījumu izdarīšanas,» situāciju raksturo J.Skvarnovičs. Viņš arī neslēpj, ka tas vēl vairāk saasina konkurenci kuģu remontētāju un jaunu kuģu būvētāju starpā Baltijas jūras akvatorijā. «Minētā tirgus situācija arī šī gada neto apgrozījuma pieaugumu RKB ļauj prognozēt tikai 5% apmērā,» uz jautājumu par šī gada plānoto apgrozījumu atbild J.Skvarnovičs. Viņš uzskata, ka iecerēto izpildīt ir reāli. «Nav vērts uzstādīt prognozes, kas nav reāli sasniedzamas,» tā uz jautājumu par šī gada plānu atbild RKB valdes priekšsēdētājs.

Šogad, salīdzinājumā ar 2015.gadu, būtisks ieņēmumu pieaugums plānots no jaunu kuģu būves, proti, RKB budžetā paredzēti 9,5 milj. eiro, savukārt pērn bija tikai 4,7 milj. eiro. «Pagājušās nedēļas nogalē jau nodevām vienu kuģi pasūtītājam,» par šogad iespējamo kuģu būvē atbild J.Skvarnovičs. Viņš norāda, ka avanss ir saņemts un šobrīd notiek intensīvs darbs pie divu krasta apsardzes tehniskās apkalpošanas kuģu būves projektiem klientiem no Zviedrijas. «Lai uzbūvētu kuģi, ir nepieciešams ilgs laiks – aptuveni 1,5 gadi, savukārt, lai būtu ko būvēt, vispirms ir jāiegulda pamatīgs darbs ar potenciālajiem to pasūtītājiem ārzemēs – tie ir ne tikai komandējumi un tikšanās, bet arī konkurētspējīga RKB piedāvājuma izstrāde un sagatavošana,» stāsta J.Skvarnovičs. Viņš atzīst, ka sava veida  RKB «klusuma periods» tieši jaunu kuģu būvniecības iepirkumos 2012.gadā radīja situāciju, ka 2014.gadā tikpat kā nebija pasūtījumu, ko īstenot. «Tie visi ir ar laika nobīdi – gadu garumā,» tā par kuģu būves pasūtījumu cīņām un reālās būvniecības laika grafiku atbild J.Skvarnovičs. Viņš atgādina, ka šogad paredzēts uzsākt arī peldošo elektrostaciju (elektroenerģiju ražo no jūras viļņošanās) ražošanu pēc Somijas kompānijas pasūtījuma.

«Šogad RKB jau remontējis divus Tallink kuģus un rudenī tiek plānots vēl kāda šīs rēderejas kuģa remonts, pašlaik notiek vēl vairāku kuģu remonts,» stāsta J.Skvarnovičs. Viņš atzīst, ka kuģu īpašnieki taupa naudu un cenšas atlikt kuģu remontus, cik vien tas iespējams. Tomēr, RKB ir veikusi pasākumus, kas jau šogad ļauj RKB veikt ne tikai kuģu modernizāciju un jaunu dzinēju uzstādīšanu, bet arī tādus darbus kā kuģu pagarināšana, dūmgāzu savācējfiltru un kuģu notekūdeņu savākšanas sistēmu tehnisko projektu izstrāde, ražošana un uzstādīšana. Proti, ES pieņemtā direktīva paredz samazināt kuģu radīto piesārņojumu no notekūdeņiem un dūmgāzēm, tāpēc arī visiem kuģiem būs nepieciešama notekūdeņu savākšanas sistēma, kā arī dūmgāzu filtru uzstādīšana. RKB konkurē ar Tallinā, Klaipēdā un Gdaņskā (arī Gdiņā) bāzētajiem uzņēmumiem. Pasūtītāji zina situāciju un vēlas, lai kuģu remonts notiktu kvalitatīvi, maksimāli īsākos termiņos un remontētāji viņiem vēl  piedāvātu kādus papildu bonusus. «RKB uzsvaru liekam uz kvalitāti, kā arī efektivitāti, kas ļauj kuģa remontu veikt maksimāli ātri,» tā J.Skvarnovičs. Kuģu remonts ļauj nodrošināt naudas plūsmu, taču nevar runāt par milzīgu peļņu.

   AS „Rīgas kuģu būvētava” valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs: «Pērnais gads salīdzinājumā ar 2014.gadu ir krietns solis pareizajā virzienā, jo gads tika pabeigs ar peļņu, savukārt 2014.gadā bija vairāk nekā miljons eiro lieli zaudējumi.»

         Jānis Skvarnovičs
         AS "Rīgas kuģu būvētava"
         Valdes priekšsēdētājs
         t.67353433