Pieaugusī konkurence kuģu remonta pakalpojumu, kā arī jaunu kuģu būvniecības segmentā, likusi pievērsties jaunai, perspektīvai jomai – liela izmēra metāla konstrukciju (tuneļiem, tiltiem) ražošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta smagās mašīnbūves uzņēmuma AS "Rīgas kuģu būvētava" (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Viņš atzīst, ka pašlaik liela izmēra metāla konstrukciju, tostarp tuneļiem, būvniecības pakalpojumu jomā pasūtījumi ir Eiropā, bet ne Latvijā, taču perspektīvā, kad tiks būvēts Rail Baltica, tādi varētu būt.

Kāda ir RKB pašreizējā situācija?

Šā gada pirmā pusgada uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji ir teju vai tādi paši kā visā 2014. gadā. Spriediet paši – pērn visā gadā neto apgrozījums sasniedza tikai 17 milj. eiro, savukārt šā gada pirmajā pusgadā jau 10,24 milj. eiro. Pērn gadu pabeidzām ar zaudējumiem, šā gada pirmo pusgadu jau ar nelielu pelņu – 0.33 milj. eiro ( salīdzinājumam – pērn pirmajā pusgadā bija 0.95 milj. eiro lieli zaudējumi). Šogad jau esam snieguši remonta pakalpojumus 44 kuģiem, no tiem 38 ar apkopi dokos, savukārt pērn visā gadā RKB remonta pakalpojumus sniedza 51 kuģim. Protams, 2015. gads vēl nav beidzies, un ar prognozēm pašreizējos apstākļos nebūtu prātīgi nodarboties. Vēl jo vairāk, ja kuģu remonta pakalpojumu sniegšanā nozīme ir arī tam cik auksta vai silta būs ziema. Proti, vai novembris un decembris būs bez būtiska sala.

Tomēr pašreizējie rezultāti ļauj secināt, ka 2014. gads RKB vēsturē ir bijis pats smagākais. To galvenokārt veicināja ne tikai kuģu remonta pakalpojumu konkurences sasināšanās, bet arī jaunu kuģu būvniecības pieprasījuma kritums – rezultātā sīvāka konkurence, pasūtītājiem lielākas izvēles iespējas. Protams, šo situāciju arī ietekmēja ģeopolitiskie notikumi un vēl vairāk uzkarsēja uzņēmuma akcionāru strīdi, kas tiek risināti tiesā. Tie deva iespēju kuģu kompanijām, kuģu īpašniekiem un daļai RKB partneru, kā arī atsevišķiem kontraģentiem, pārskatīt sadarbības līgumus un sadarbības modeļus. Vairākas kompānijas mēģināja pat pieteikt RKB maksātnespēju. Šis posms ir noslēdzies.

Kas ir noticis, ka pieaugusi konkurence kuģu remontētāju segmentā?

Galvenie iemesli ir ekonomiskā lejupslīde un normatīvu prasību izmaiņas. Kuģiem tāpat kā automašīnām ir noteikts termiņš, kurā jāveic tehniskā apskate. Protams, atšķirībā no vieglajām automašīnām kuģu apskate nav nepieciešama ik gadu. Latvijā pirms dažiem gadiem tika nolemts, ka motocikliem tehniskā apskate būs jāveic nevis katru gadu, bet ik pēc diviem, un kaut kas līdzīgs notika arī ar starptautiskajiem normatīviem, kuros tika pagarināts termiņš, kad kuģiem ir jāiziet nosacītā tehniskā apskate. Tādējādi kuģu īpašnieki taupa naudu un atliek tādus remontus, kuri protams, neapdraud kuģošanas drošību. Šāda situācija būs vēl apmēram divus gadus, un tad jau remonti – tehniskā apskate – atgriezīsies normālā līmenī.

Otrs faktors, ekonomiskā recesija kuģu īpašniekus piespiedusi kļūt taupīgākiem, vēl jo vairāk, ja kravu pārvadājumu segmentā Baltijas jūrā nav ļoti pozitīvu nākotnes prognožu gan saistībā ar Krievijas un ES savstarpējām sankcijām, gan Krievijas nacionālās valūtas vērtības kritumu. Šobrīd RKB šajā segmentā konkurē ar Tallinā, Klaipēdā un Gdaņskā (arī Gdiņā) bāzētajiem uzņēmumiem. Pasūtītāji zina situāciju un vēlas, lai kuģu remonts notiek maksimāli īsākos termiņos un remontētāji viņiem vēl piedāvā kādus papildu bonusus. RKB uzsvaru liekam uz efektivitāti, kas ļauj kuģa remontu veikt maksiāli ātri. Protams, salīdzinājumā ar konkurentiem RKB nevar «paņemt» liela izmēra pasūtījumus, ko koncernā strādājošie konkurenti spēj. Tomēr, kā liecina šā gada rezultāti kuģu remontā, RKB strādā pareizajā virzienā un tāpēc arī rezultāti neizpaliek. Protams, pie sasniegtā nedrīkst apstāties. Kuģu remonts ļauj nodrošināt naudas plūsmu, taču nevar runāt par milzīgu peļņu. Pašlaik RKB strādā pie aģentu tīkla izveides, kas ļautu palielināt ne tikai uzņēmumā remontējamo kuģu skaitu, bet arī jaunu kuģu būves pasūtījumus.

Kāda ir situācija jaunu kuģu būvniecības pasūtījumu jomā?

Lai arī tā ir cita joma, tomēr tajā ir jūtama gan ekonomiskās recesijas, gan politisko lēmumu ietekme. RKB šogad ir jānodod ekspluatācijā četri kuģi. Lielākie darbi šajā segmentā vēl paredzēti šā gada otrajā pusē. Ir arī vēl uzdevumi, kuri jāpaveic nākamā gada sākumā. Tie visi ir zvejas kuģi – Norvēģijas, Dānijas un Somijas zvejniekiem. Tomēr arī šajās no Latvijas skatpunkta pārtikušajās valstīs zvejniekiem ir problēmas ar kredītu saņemšanu zvejas flotes atjaunošanai. Par Latvijas vai kādas citas Baltijas valsts zvejas kuģu pasūtījumiem, šķiet, nav vērts pat sapņot, kaut arī daudzi kuģi ir sagriezti lūžņos. Vispirms jau zivrūpniecībā ir tāds klusuma periods, jo tiem, pēc Krievijas pārtikas un sanitārā dienesta lēmuma par šprotu eksporta apturēšanu uz šo valsti, līdzās vēl šīs valsts rubļa vērtības kritumam ir dīkstāve. Protams, bez ekonomiskās ir vēl arī politiskā ietekme. Proti, Eiropā tika nolemts samazināt zvejas kvotas noteiktām zivju sugām Baltijas jūrā.

Savulaik RKB sekmīgi uzbūvēja patruļkuģus Latvijas jūras robežas apsardzei, līdzīgi peldlīdzekļi tika saražoti arī Zviedrijas krasta apsardzei, taču pagaidām šajā segmentā šajā Eiropas daļā nav pat izsludināti jauni konkursi.

Vēl viena savulaik par ļoti perspektīvu uzskatītā – naftas un gāzes peldošo platformu – ražošana pašlaik ir uz sava veida sēkļa. Konflikts Austrumukrainā un Krievijas rubļa vājums ekonomiski, kā arī politiskais fons vajadzību pēc šādiem produktiem Ukrainā un Krievijā faktiski ir likvidējis. Savukārt censties iegūt pasūtījumus, lai uzbūvētu vidējas klases (līdz 130 m garumam) kuģus Āzijas valstīm, nav īsti ekonomiski lietderīgi, jo šajā reģionā ir ļoti spēcīgas kuģu būvētavas, turklāt tukšs kuģis pēc uzbūvēšanas jādzen teju vai apkārt visai pasaulei, bet transportēšanas izmaksas nebūt nav lētas. Kuģu būvēšana ir ienesīga lieta, taču pieprasījums ir minimāls. Savukārt no naudas plūsmas skatpunkta ir milzīgas svārstības, jo kuģa uzbūvēšanas termiņš ir 12 – 18 mēneši un lielāko daļu samaksas saņem tad, kad kuģisir uzbūvēts un nodots pasūtītājam, taču visas ar to saistītās izmaksas – darba algas, nodokļi, elektrība utt., jau jāsamaksā kuģa būvētājam iepriekš.

Kā veicās ar citu peldlīdzekļu ražošanu?

Savulaik RKB jau pēc Somijas kompānijas Vello pasūtījuma uzbūvēja peldošo elektrostaciju, kura elektroenerģiju ražo no jūras viļņošanās. Pašlaik notiek pārrunas par šādu viļņu ģeneratoru – peldlīdzekļa – ražošanu, taču to tālāko virzību ietekmē ES struktūrfondu 2014. – 2020. gadam piejamība. Proti, somi šadu staciju vēlas būvēt izmantojot ES līdzfinansējumu. Kamēr šāda Eiropas atbalsta nav, viņi konkrētā projekta īstenošanu nav uzsākuši. Tomēr RKB pašlaik aktīvi strādā, lai apgūtu līdz šim uzņēmumam svešu tirgus nišu.

Kas tā par jaunu nišu, un ko tad grib ražot RKB?

Runa ir par lielizmēra metāla konstrukcijām – tiltiem, viaduktiem, tuneļiem. Eiropā šāds tirgus ir, un pašlaik ieguldam ļoti daudz darba, lai varētu iesniegt savus piedāvājumus šādu konstrukciju pasūtītajiem Eiropā. Protams, no vairākiem piedāvājumiem reālā kontraktā var pārvērsties tikai kāds. Tomēr, ja neko nedarīsim, tad pie šādu pasūtījumu īstenošanas netiksim. Pašlaik Latvijā nav pieprasījuma pēc šāda tipa lielizmēra metāla konstrukcijām, taču būvējot to pašu Rail Baltica, ir paredzēts tunelis un, ja RKB jau šādus produktus būs ražojis, tad kāpēc gan šāda konstrukcija būtu jāpasūta kādas citas valsts ražotājam. Tas būtu izdevīgi ne tikai RKB, bet arī valstij – pasūtītājam, jo tādējādi var samazināt šādas konstrukcijas transportēšanas izmaksas, tas varētu radīt papildu darba vietas un nodokļus valsts un pašvaldības budžetam.

Vai konkurenci no Krievijas kompānijām nejūtat?

Nejūtam gan.Krievijas kuģu būves un remonta nozare ir tendēta uz militāro sektoru un, šķiet, tai neragoties uz tās lielumu, nav brīvu jaudu, lai varētu vēl vairāk saasināt konkurenci gan kuģu remontā, gan būvniecībā. Savukārt Krievijas zvejnieki diez vai pasūtīs kuģus ārpus Krievijas, gan ekonomisku – tur izmaksas ir zemākas un kuģis izmaksās lētāk – gan arī politisku apsvērumu dēļ, jo īpaši, ja zvejas flotes atjaunošanai finansējums nāks no Krievijas valsts budžeta. Protams, kuģi ar krieviskiem nosaukumiem tiek remontēti arī Rīgā, tomēr tie pieder kuģniecībām, kuras reģistrētas tā dēvēto lēto karogu valstīs. Turklāt visi norēķini mums notiek eiro.

A/s Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs: «Mēģinām sākt strādāt lielizmēra metāla konstrukciju ražošanā, ko izmanto tuneļu, tiltu būvniecībā, jo ir gan speciālisti, gan arī saasināta konkurences kuģu remontā, tāpat arī jaunu kuģu būvniecībā ir nenoslogotas jaudas.»

Jānis Skvarnovičs
AS "Rīgas kuģu būvētava"
Valdes priekšsēdētājs
t.67353433