Latvenergo koncerna konsolidētais

un AS“Latvenergo” gada pārskats

2022

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS“Latvenergo” gada pārskats

Finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS)

Šis ir gada pārskats PDF formātā, kas pārveidots par ESEF ziņojumu, kas savukārt uzskatāms par uzņēmuma gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar nepieciešamajām prasībām

Saturs

3 Galvenie rādītāji

5 Vadības ziņojums

12 Finanšu pārskati

12 Peļņas vai zaudējumu aprēķins

12 Visaptverošo ienākumu pārskats

13 Pārskats par finanšu stāvokli

14 Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

15 Pārskats par naudas plūsmām

16 Finanšu pārskatu pielikums

63 Neatkarīgu revidentu ziņojums

Finanšu pārskatu pielikums

16 Nr. 1. Vispārīga informācija

16 Nr. 2. Uzskaites principi

20 Nr. 3. Finanšu risku vadība

23 Nr. 4. Būtiskas grāmatvedības aplēses un novērtējumi

27 Nr. 5. Darbības segmenti

30 Nr. 6. Ieņēmumi

33 Nr. 7. Pārējie ieņēmumi

33 Nr. 8. Izejvielas un materiāli

33 Nr. 9. Personāla izmaksas

34 Nr. 10. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

34 Nr. 11. Finanšu ieņēmumi un izmaksas

34 Nr. 12. Ienākuma nodoklis

35 Nr. 13. Nemateriālie ieguldījumi

36 Nr. 14. Pamatlīdzekļi

41 Nr. 15. Noma

43 Nr. 16. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi

44 Nr. 17. Krājumi

45 Nr. 18. Parādi no līgumiem ar klientiem un citi debitori

47 Nr. 19. Nauda un naudas ekvivalenti

47 Nr. 20. Akciju kapitāls

48 Nr. 21. Rezerves, dividendes un peļņa uz akciju

48 Nr. 22. Saistību izmaiņas, kas izriet no finansēšanas darbības

49 Nr. 23. Aizņēmumi

50 Nr. 24. Atvasinātie finanšu instrumenti

52 Nr. 25. Patiesās vērtības un to novērtēšana

55 Nr. 26. Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem

55 Nr. 27. Uzkrājumi

57 Nr. 28. Nākamo periodu ieņēmumi

58 Nr. 29. Darījumi ar saistītajām pusēm

61 Nr. 30. Nākotnes saistības un iespējamās saistības

62 Nr. 31. Notikumi pēc pārskata gada beigām

FINANŠU KALENDĀRS

Starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati:

par 2023. gada 3 mēnešiem (nerevidēti) – 31.05.2023.

par 2023. gada 6 mēnešiem (nerevidēti) – 31.08.2023.

par 2023. gada 9 mēnešiem (nerevidēti) – 30.11.2023.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Galvenie rādītāji

Lai nodrošinātu objektīvu un salīdzināmu finanšu rezultātu atspoguļošanu, Latvenergo koncerns un AS “Latvenergo” izmanto virkni finanšu rādītāju un koeficientu, kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz finanšu pārskatiem.

Latvenergo koncerns

Darbības rādītāji 2022 2021 2020 2019 2018

Pārdotā elektroenerģija GWh 7 346 9 260 8 854 9 259 9 984

- Mazumtirdzniecība* GWh 5 452 6 706 6 394 6 505 6 954

- Vairumtirdzniecība** GWh 1 894 2 554 2 460 2 754 3 030

Pārdotā dabasgāze GWh 1 040 1 026 516 303 147

- Mazumtirdzniecība GWh 930 1 026 516 303 147

- Vairumtirdzniecība GWh 110 – – – –

Elektroenerģijas izstrāde GWh 3 822 4 517 4 249 4 880 5 076

Siltumenerģijas izstrāde GWh 1 777 2 072 1 702 1 842 2 274

Darbinieku skaits pārskata gada beigās 3 316 3 153 3 295 3 423 3 508

Moody's kredītreitings Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils)

EUR’000

Finanšu rādītāji 2022 2021 2020 2019 2018

Ieņēmumi*** 1 841 801 1 065 219 773 391 841 636 838 805

EBITDA*** 360 209 198 813 277 894 243 526 281 947

Saimnieciskās darbības peļņa 193 961 81 890 121 350 100 365 81 983

Peļņa pirms nodokļa 184 545 74 930 112 699 92 072 74 734

Pārskata gada peļņa 183 874 71 623 116 309 94 359 75 955

Dividendes mātessabiedrības akcionāram 70 160 98 246 127 071 132 936 156 418

Aktīvi 3 855 330 3 475 890 3 358 835 3 864 941 3 798 819

Ilgtermiņa aktīvi 3 078 635 2 894 502 2 976 192 2 798 712 3 364 534

Pašu kapitāls 2 356 419 2 123 448 2 118 242 2 265 487 2 320 065

Aizņēmumi 875 918 795 029 743 199 882 671 814 343

Neto aizņēmumi

*** 763 161 697 950 555 876 563 959 505 419

Pamatdarbības neto naudas plūsma 173 143 131 749 291 194 315 433 302 869

Koriģēts FFO

378 222 219 534 269 479 271 593 209 732

Kapitālieguldījumi 121 666 126 728 168 855 229 427 220 607

Ņemot vērā nozarē biežāk izmantojamos finanšu rādītājus un koeficientus, Latvenergo koncerna stratēģijā

2022.-2026. gadam noteiktos finanšu mērķus (skatīt arī Vadības ziņojuma sadaļu “Turpmākā attīstība” un

ilgtspējas pārskatu), kā arī koncerna aizņēmumu līgumos noteiktos finanšu ierobežojumus, Latvenergo

koncerns šeit ir noteicis un izmanto šādus finanšu rādītājus un koeficientus:

y rentabilitātes rādītājus – EBITDA; EBITDA rentabilitāte; saimnieciskās darbības peļņas rentabilitāte;

peļņas pirms nodokļiem rentabilitāte; peļņas rentabilitāte; aktīvu atdeve (ROA); pašu kapitāla atdeve

(ROE); ROE bez sadales; ieguldītā kapitāla atdeve (ROCE);

y kapitāla struktūras rādītājus – neto aizņēmumi

; koriģētais FFO

/neto aizņēmumi; kapitāla attiecības

rādītājs; neto aizņēmumi / EBITDA; neto aizņēmumi/pašu kapitāls; vispārējais apgrozāmo līdzekļu

koeficients;

y dividenžu politikas rādītāju – dividenžu izmaksas rādītājs.

Sākot ar šo gada pārskatu, finanšu rādītāji un rādītāji ir papildināti ar: koriģēts FFO / neto aizņēmumi un

ROE bez sadales (koriģēts). Šie rādītāji ir iekļauti Latvenergo koncerna stratēģijā 2022.-2026.gadam.

* Iekļaujot saimniecisko patēriņu

** tai skaitā OI ietvaros iepirktās enerģijas pārdošana Nord Pool

*** Veikts pārrēķins par periodu no 2018. gada līdz 2020. gada 10. jūnijam, finanšu rādītājos un finanšu koeficientos izkļaujot pārtraucamo darbību (pārvades

sistēmas aktīvi)

1) neto aizņēmumi =aizņēmumi pārskata gada beigās – nauda un naudas ekvivalenti pārskata gada beigās

2) koriģēts FFO = pamatdarbības neto naudas plūsma – (krājumu izmaiņas + parādu no līgumiem ar klientiem un citu debitoru izmaiņas) – parādu piegādātājiem

un pārējo kreditoru izmaiņas – valsts kompensācija par garantēto atbalstu TEC par uzstādīto elektrisko jaudu

Finanšu koeficienti

2022 2021 2020 2019 2018

Formulas

EBITDA rentabilitāte 20 % 19 % 36 % 29 % 34 % EBITDA / ieņēmumi

Saimnieciskās darbības peļņas rentabilitāte 10,5 % 7,7 % 15,7 % 11,9 % 9,8 % Saimnieciskās darbības peļņa / ieņēmumi

Peļņas pirms nodokļiem rentabilitāte 10,0 % 7,0 % 14,6 % 10,9 % 8,9 % Peļņa pirms nodokļa / ieņēmumi

Peļņas rentabilitāte 10,0 % 6,7 % 15,0 % 11,2 % 9,1 % Pārskata gada peļņa / ieņēmumi

Koriģēts FFO / neto aizņēmumi 52 % 35 % 48 % 51 % 42 % Koriģēts FFO / ((neto aizņēmumi pārskata gada sākumā + neto aizņēmumi pārskata gada beigās) / 2)

Kapitāla attiecības rādītājs 61 % 61 % 63 % 59 % 61 % Pašu kapitāls pārskata gada beigās / aktīvi pārskata gada beigās

Neto aizņēmumi / EBITDA 2,0 3,2 2,0 2,2 1,8 (Neto aizņēmumi pārskata gada sākumā + neto aizņēmumi pārskata gada beigās) / 2 / EBITDA

Neto aizņēmumi / pašu kapitāls 0,32 0,33 0,26 0,25 0,22 Neto aizņēmumi pārskata gada beigās / pašu kapitāls pārskata gada beigās

Vispārējais apgrozāmo līdzekļu koeficients 1,2 1,4 1,5 1,2 1,5 Apgrozāmie līdzekļi pārskata gada beigās / īstermiņa kreditori pārskata gada beigās

Aktīvu atdeve (ROA) 5,0 % 2,1 % 3,2 % 2,5 % 1,8 % Pārskata gada peļņa / ((aktīvi pārskata gada sākumā + aktīvi pārskata gada beigās) / 2)

Pašu kapitāla atdeve (ROE) 8,2 % 3,4 % 5,3 % 4,1 % 2,9 % Pārskata gada peļņa / ((pašu kapitāls pārskata gada sākumā + pašu kapitāls pārskata gada beigās) / 2)

ROE bez sadales sistēmas operatora 16,3 % 5,5 % 7,7 % 4,8 % 2,6 %

(Pārskata gada peļņa – AS "Sadales tīkls" pārskata gada peļņa) / ((pašu kapitāls gada sākumā – AS "Sadales tīkls" pašu kapitāls gada

sākumā + pašu kapitāls gada sākumā gada beigas – AS " Sadales tīkls" pašu kapitāls gada beigās) / 2)

Ieguldītā kapitāla atdeve (ROCE)*** 6,3 % 2,9 % 4,2 % 3,4 % 2,5 %

Saimnieciskās darbības peļņa / ((pašu kapitāls pārskata gada sākumā + pašu kapitāls pārskata gada beigās) / 2 + (aizņēmumi

pārskata gada sākumā + aizņēmumi pārskata gada beigās ) / 2)

Dividenžu izmaksas rādītājs 88 % 63 % 126 % 62 % 104 % Mātessabiedrības akcionāram izmaksātās dividendes / mātessabiedrības peļņa iepriekšējā gadā

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

AS “Latvenergo”

Darbības rādītāji 2022 2021 2020 2019 2018

Pārdotā elektroenerģija GWh 4 700 5 304 5 318 5 502 5 826

- Mazumtirdzniecība* GWh 3 540 3 999 4 235 4 211 4 406

- Vairumtirdzniecība** GWh 1 161 1 305 1 083 1 290 1 419

Pārdotā dabasgāze GWh 905 804 453 294 145

- Mazumtirdzniecība GWh 795 804 453 294 145

- Vairumtirdzniecība GWh 110 – – – –

Elektroenerģijas izstrāde GWh 2 678 4 495 4 215 4 832 5 028

Siltumenerģijas izstrāde GWh 1 531 1 800 1 475 1 603 2 007

Darbinieku skaits 1 329 1 269 1 267 1 328 1 355

Moody's kredītreitings Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils)

EUR’000

Finanšu rādītāji 2022 2021 2020 2019 2018

Ieņēmumi*** 1 231 015 592 785 385 612 437 529 435 199

EBITDA*** 280 325 85 275 197 889 112 651 160 927

Saimnieciskās darbības peļņa 198 812 52 367 111 630 45 108 33 803

Peļņa pirms nodokļa 209 362 79 520 154 848 101 227 212 760

Peļņa 209 362 79 520 154 848 101 227 212 733

Dividendes mātessabiedrības akcionāram 70 160 98 246 127 071 132 936 156 418

Aktīvi 3 305 536 2 915 587 2 760 155 3 136 958 3 141 109

Ilgtermiņa aktīvi 2 434 746 2 215 793 2 307 985 2 615 113 2 661 307

Pašu kapitāls 2 018 694 1 761 070 1 746 436 1 949 287 1 993 823

Aizņēmumi 863 938 782 322 733 392 872 899 802 268

Neto aizņēmumi

*** 763 670 689 904 548 511 555 348 494 944

Pamatdarbības neto naudas plūsma 305 063 355 549 446 162 378 142 394 395

Kapitālieguldījumi 30 040 29 545 50 999 48 269 41 350

*Iekļaujot saimniecisko patēriņu

** tai skaitā OI ietvaros iepirktās enerģijas pārdošana Nord Pool

*** Veikts pārrēķins par periodu no 2018. gada līdz 2020. gada 10. jūnijam, finanšu rādītājos un finanšu koeficientos izkļaujot pārtraucamo darbību (pārvades

sistēmas aktīvi)

1) neto aizņēmumi =aizņēmumi pārskata gada beigās – nauda un naudas ekvivalenti pārskata gada beigās

Finanšu koeficienti 2022 2021 2020 2019 2018 Formulas

EBITDA rentabilitāte 22,8 % 14,4 % 51,3 % 25,7 % 37,0 % EBITDA / ieņēmumi

Saimnieciskās darbības peļņas rentabilitāte 16,2 % 8,8 % 28,9 % 10,3 % 7,8 % Saimnieciskās darbības peļņa / ieņēmumi

Peļņas pirms nodokļiem rentabilitāte 17,0 % 13,4 % 40,2 % 23,1 % 48,9 % Peļņa pirms nodokļa / ieņēmumi

Peļņas rentabilitāte 17,0 % 13,4 % 40,2 % 23,1 % 48,9 % Pārskata gada peļņa / ieņēmumi

Kapitāla attiecības rādītājs 61 % 60 % 63 % 62 % 63 % Pašu kapitāls pārskata gada beigās / aktīvi pārskata gada beigās

Neto aizņēmumi / pašu kapitāls 0,38 0,39 0,31 0,29 0,25 Neto aizņēmumi pārskata gada beigās / pašu kapitāls pārskata gada beigās

Vispārējais apgrozāmo līdzekļu koeficients 1,5 1,8 2,3 1,8 2,0 Apgrozāmie līdzekļi pārskata gada beigās / īstermiņa kreditori pārskata gada beigās

Aktīvu atdeve (ROA) 6,7 % 2,8 % 5,3 % 3,2 % 6,3 % Pārskata gada peļņa / ((aktīvi pārskata gada sākumā + aktīvi pārskata gada beigās) / 2)

Pašu kapitāla atdeve (ROE) 11,1 % 4,5 % 8,4 % 5,1 % 9,7 % Pārskata gada peļņa / ((pašu kapitāls pārskata gada sākumā + pašu kapitāls pārskata gada beigās) / 2)

Ieguldītā kapitāla atdeve (ROCE)*** 7,3 % 2,1 % 4,4 % 1,7 % 1,2 %

Saimnieciskās darbības peļņa / ((pašu kapitāls pārskata gada sākumā + pašu kapitāls pārskata gada beigās) / 2 + (aizņēmumi

pārskata gada sākumā + izņēmumi pārskata gada beigās ) / 2)

Dividenžu izmaksas rādītājs 88 % 63 % 126 % 62 % 104 % Mātessabiedrības akcionāram izmaksātās dividendes / mātessabiedrības peļņa iepriekšējā gadā

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Rekordaugstas elektroenerģijas un energoresursu cenas

Vidējā ikmēneša elektroenerģijas cena Nord Pool tirdzniecības reģionos, EUR/MWh

Reģions 2022 2021 Δ, %

Latvija 225,9 88,6 155 %

Lietuva 229,2 90,2 154 %

Igaunija 192,0 86,5 122 %

Francija 275,9 108,8 154 %

Lielbritānija 239,4 137,1 75 %

Vācija 235,5 96,6 144 %

Dānija 213,7 87,8 143 %

Polija 166,7 86,7 92 %

Somija 153,5 72,2 113 %

Norvēģija 117,0 56,8 106 %

Zviedrija 100,3 57,8 74 %

Oglekļa emisijas kvotu (EUA DEC.22) vidējā cena pieaugusi 1,5 reizes, salīdzinot ar 2021. gadu, un tā

sasniedza 81,0 EUR/t. Cenu pieaugumu ietekmēja izejvielu cenu pieaugums, zemāks tirgum piešķirtais

kvotu apjoms, kā arī Eiropas Parlamenta lēmums par kvotu pārdošanu daļējai REPowerEU finansēšanai

20miljardu EUR apjomā, lai samazinātu Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem. Gada nogalē

ESapstiprināja emisiju ierobežošanu par 62 % līdz 2030. gadam.

100

150

200

250

Janv 2021 Apr 2021 Jūl 2021 Okt 2021 Janv 2022 Apr 2022 Jūl 2022 Okt 2022

Energoresursu cenas

EUR/MWh, EUR/t

Elektroenerģija: Nord Pool Latvia Dabasgāze: TTF CO

kvotas

Vadības ziņojums

Latvenergo koncerns (turpmāk arī koncerns) ir viens no lielākajiem energoapgādes pakalpojumu

sniedzējiem un līderis zaļās elektroenerģijas ražošanā Baltijā. Latvenergo koncerna darbība aptver

elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, ar elektroenerģijas

patēriņu un energoefektivitāti saistītu produktu un pakalpojumu tirdzniecību, kā arī elektroenerģijas sadales

pakalpojuma nodrošināšanu.

Latvenergo koncerns – viens no lielākajiem energoapgādes pakalpojumu sniedzējiem Baltijā

Latvenergo koncerna mātessabiedrība ir AS “Latvenergo”, kas ir energoapgādes pakalpojumu sniedzēja,

kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes un ar

elektroenerģijas patēriņu un energoefektivitāti saistītu produktu un pakalpojumu tirdzniecību.

Latvenergo koncerna darbība ir organizēta divos darbības segmentos: ražošana un tirdzniecība; un

sadale.

Darbības vides raksturojums

Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā Eiropā piedzīvots dabasgāzes tirgus pārkārtošanās

un pielāgošanās process, pakāpeniski atsakoties no Krievijas gāzes un aizstājot to ar sašķidrinātās

dabasgāzes piegādēm. Šis process ietekmēja ne vien dabasgāzes, bet arī citu energoresursu piegādes,

veicinot to cenu kāpumu. 2022. gadā Nord Pool sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija 2,2 reizes

augstāka (+ 118 %) un sasniedza 136 EUR/MWh. Elektroenerģijas cenu kāpums Nord Pool reģionā

turpinājās rekordaugsto energoresursu cenu ietekmē, kā arī samazinoties hidroelektrostaciju izstrādei

Ziemeļvalstīs. Elektroenerģijas cenu Baltijā būtiski ietekmē ar gāzi darbinātās elektrostacijas. Ņemot

vērā, ka dabasgāzes cena 2022. gadā bija aptuveni 2,8 reizes augstāka, pārsniedzot 132 EUR/MWh

(2021.gadā – 47 EUR/MWh), būtiski augusi arī elektroenerģijas cena. Latvijā elektroenerģijas cena pieauga

2,5reizes, augustā sasniedzot vēsturisko mēneša vidējās cenas rekordu, tai pārsniedzot 467 EUR/MWh.

2022. gadā, pakāpeniski atsakoties no Krievijas dabasgāzes, Eiropa jaunu bilances līdzsvaru ieguva ar

sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādēm, vienlaicīgi arī mazinot gāzes patēriņu. Augstais sašķidrinātās

dabasgāzes imports pārskata gadā vienlaikus ar mazāku dabasgāzes patēriņu siltāku laikapstākļu

ietekmē veicināja Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījuma palielinājumu decembra beigās līdz 83 %

(gadu iepriekš – 54 %).

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

radīt būtisku negatīvu ietekmi uz koncerna darbību. Papildu ietekmi uz Latvenergo koncerna finanšu

rezultātiem varētu atstāt vispārēja ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

Izvērtējot iespējamos riskus, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, 2022. gada 21. aprīlī tika

pieņemti grozījumi Latvijas Republikas Enerģētikas likumā, kas nosaka, ka dabasgāzes energoapgādes

drošuma rezervju iegādi un uzglabāšanu valsts vārdā organizē AS “Latvenergo”. Pateicoties savlaicīgi

veiktām gāzes rezervju piegādēm no Norvēģijas, ASV, Kataras, pārskata gadā sekmīgi nodrošināta

elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana AS “Latvenergo” termoelektrostacijās atbilstoši plānotajam

ražošanas režīmam, vienlaikus nodrošinot arī valsts rezervēm nepieciešamo dabasgāzes apjomu.

2022.gada 31. decembrī koncerna bilancē atzītie dabasgāzes krājumi ir 241,6 miljoni EUR (2021.gada

31.decembrī – 115,5 miljoni EUR), kas attiecīgi ir palielinājis koncerna apgrozāmo līdzekļu apjomu un

neto aizņēmumus.

No 2023. gada 1. janvāra Latvijā ar likumu aizliegts piegādāt dabasgāzi no Krievijas. Šis aizliegums

neietekmēs AS “Latvenergo” dabasgāzes apgādi, jo jau kopš 2022. gada 24. februāra AS “Latvenergo”

ir pārtraucis dabasgāzes iegādes no Krievijas, pārorientējoties uz sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm

no citām valstīm. 2022. gada septembrī AS “Latvenergo”, piedaloties AB “Klaipėdos nafta” rīkotajā

sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa ilgtermiņa jaudu piešķiršanas procedūrā, ir ieguvusi tiesības

turpmākos 10 gadus lietot AB “Klaipėdos nafta” SDG termināļa 6 TWh ikgadēju jaudu dabasgāzes

regulārām piegādēm. 2022. gadā AS “Latvenergo” noslēdza līgumus par 3 TWh SDG piegādi 2023.gada

pirmajam pusgadam no ASV un Norvēģijas.

Darbības rādītāji

Ražošana

Latvenergo koncerns ir lielākais zaļās elektroenerģijas ražotājs Baltijā, savukārt kopējais saražotās

elektroenerģijas apjoms 2022. gadā veidoja 24 % no kopējā Baltijā izstrādātā elektroenerģijas apjoma.

Latvenergo savās elektrostacijās ir saražojis 3 822 GWh elektroenerģijas un 1 777 GWh siltumenerģijas.

Latvenergo – zaļās enerģijas ražošanas līderis Baltijā

2022. gadā elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES nav būtiski mainījies, salīdzinot ar pagājušo

gadu, un tas ir 2 670 GWh. Daugavas HES izstrādi ietekmēja nedaudz lielāka ūdens pietece Daugavā. Kā

liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati, vidējā ūdens pietece Daugavā pārskata

gadā bija 506 m

/s, bet 2021. gadā tā bija 497 m

/s.

Elektroenerģijas izstrāde AS “Latvenergo” TEC sasniedza 1 123 GWh, kas ir par 39 % mazāk nekā

2021.gadā. Izstrādes samazinājumu noteica gandrīz trīs reizes augstāka dabasgāzes cena, kas ir pamata

kurināmais AS “Latvenergo” TEC, kā arī par 53 % augstāka CO

kvotu cena. AS “Latvenergo” TEC

darbība tiek pielāgota elektroenerģijas tirgus apstākļiem un siltumenerģijas pieprasījumam.

Būtiski notikumi

Valsts atbalsts energoresursu cenu mazināšanai

Ņemot vērā ārkārtējo energoresursu cenu kāpumu, 2022. gada janvārī Latvijas Republikas Saeima

pieņēma “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu”. Likuma mērķis

ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi,

kas saistīta ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu. Sākotnējā likuma redakcija

noteica, ka no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek nodrošināti dažāda veida atbalsta pasākumi

juridiskām un fiziskām personām, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas. Savukārt

likumā veiktie grozījumi augustā un septembrī nosaka, ka atbalsta pasākumi tiks īstenoti arī no

2022.gada 1. septembra līdz 2023. gada 31. maijam. Atbalsta pasākumu īstenošana tiek nodrošināta

no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Dažādi valsts atbalsta mehānismi

energoresursu cenu mazināšanai izveidoti arī Igaunijā un Lietuvā.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā

2022. gada 22. jūlijā reģistrēts AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” kopuzņēmums SIA“Latvijas

vēja parki”, kura mērķis ir veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus Latvijā. Kopuzņēmuma

uzdevums ir līdz 2030. gadam uzbūvēt vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 MW, kas nodrošinās

atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudas ievērojamu pieaugumu un veicinās Latvijas virzību uz

enerģētisko neatkarību, drošību un klimatneitralitāti, vienlaikus samazinot SEG emisijas, saglabājot

dabas daudzveidību un attīstot aprites ekonomiku.

Savukārt 16. septembrī Latvenergo un globālais līderis atjaunīgo energoresursu jomā RWE parakstīja

sadarbības memorandu, lai attīstītu, būvētu un pārvaldītu jūras vēja projektus pie Latvijas krastiem. Jaunā

partnerība orientēta uz dalību gaidāmajās izsolēs par tiesībām attīstīt Latvijas - Igaunijas kopprojektu

“ELWIND” 1 gigavata (GW) atkrastes vēja enerģijas nodrošināšanai, kā arī uz kopīgu jūras vēja parku

attīstīšanu citos Latvijas atkrastes laukumos.

Krievijas iebrukums Ukrainā

2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka karadarbību Ukrainā. ES un pārējās pasaules valstis, tostarp

starptautiskās institūcijas, ir ieviesušas plaša mēroga ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret Krieviju

un kas regulāri tiek atjaunoti un papildināti.

Noteiktajiem ierobežojošajiem pasākumiem nav bijusi būtiska ietekme uz koncerna darbību un nav

radušies būtiski tiešie zaudējumi saistībā ar ierobežojošajiem pasākumiem. Latvenergo ir izvērtējis

noslēgtos līgumus, un tā rezultātā vairāki no tiem ir pārtraukti. Latvenergo koncernam nav noslēgtu

nozīmīgu tiešo līgumu ar uzņēmumiem Krievijā, Baltkrievijā vai Ukrainā, kas šī brīža situācijā varētu

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Samazinoties AS “Latvenergo” TEC izstrādei, 2022. gadā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars

sasniedza70%, kas ir viens no vēsturiski augstākajiem rādītājiem (2021. gadā – 59 %).

Saražotās siltumenerģijas apjoms ir samazinājies par 14 %, ko ietekmēja siltāki laikapstākļi apkures

sezonā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vidējā gaisa temperatūra apkures sezonā Rīgā

2022. gadā bija +3,0 grādi pēc Celsija, bet gadu iepriekš tā bija +1,8.

Tirdzniecība

Latvenergo koncerns ir viens no Baltijas lielākajiem enerģijas tirgotājiem, kas ar tirdzniecības zīmolu

Elektrum saviem klientiem piedāvā elektroenerģiju un dabasgāzi, kā arī plašu saistīto produktu un

pakalpojumu klāstu.

Elektroenerģijas klientu skaits palielināts par 8 %

2022. gadā elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs bija vidēji par 5 % mazāks nekā gadu atpakaļ, un

tas sasniedza 27,7 TWh. Patēriņa samazinājumu veicināja siltāki laikapstākļi gada sākumā un augstākas

elektroenerģijas cenas visa gada garumā.

100

200

300

400

500

600

700

Janv 2021 Apr 2021 Jūl 2021 Okt 2021 Janv 2022 Apr 2022 Jūl 2022 Okt 2022

Daugavas HES un AS “Latvenergo” TEC izstrāde

GWh

AS “Latvenergo” TEC Daugavas HES

2022. gadā par 8 % palielinājies Latvenergo koncerna elektroenerģijas klientu portfelis, kuru veido vairāk

nekā 818 tūkstoši klientu, t. sk. ārpus Latvijas – vairāk nekā 175 tūkstoši klientu. Kopējais elektroenerģijas

portfeļa klientu skaits uzrāda pozitīvu pieaugumu gan biznesa, gan mājsaimniecības klientu segmentos,

ko galvenokārt nosaka klientu skaita pieaugums Lietuvas mājsaimniecību tirgū.

2022. gadā Latvenergo saviem klientiem Baltijā pārdeva 5 452 GWh, kas ir par 19 % mazāk nekā gadu

iepriekš. Samazinājumu galvenokārt noteica pārdošanas stratēģijas pārskatīšana lielo klientu segmentā.

Ārpus Latvijas pārdotās elektroenerģijas apjoms veido aptuveni 35 % no kopējā mazumtirdzniecībā

pārdotās elektroenerģijas apjoma. Latvenergo koncerna pārdotās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir

3540GWh, Lietuvā – 1 174 GWh, un Igaunijā – 738 GWh.

Savukārt dabasgāzes tirdzniecības segmentā Latvenergo klientu skaits ir pieaudzis par 15 %, decembra

beigās pārsniedzot 21 tūkstoti klientu. Ņemot vērā dabasgāzes cenu pieaugumu tirgū, Latvijā pieprasījums

pēc tās samazinājies par teju 30 %, salīdzinot ar 2021. gadu. Neskatoties uz to, Latvenergo pārdotās

dabasgāzes apjoms Baltijā palielinājies par 1,3 %, un tas sasniedz 1 040 GWh.

Valsts atbalsta programmu ieviešana atjaunīgo energoresursu izmantošanā būtiski palielinājusi

pieprasījumu pēc saules paneļiem. Koncerna noslēgto saules paneļu un saules parku daļu pārdošanas

līgumu skaits Baltijā ir pieaudzis gandrīz 5 reizes, pārsniedzot 6 200. Kopējā Latvenergo koncerna

mazumtirdzniecības klientiem uzstādītā saules paneļu jauda (ieskaitot attālināto saules parku) decembra

beigās sasniedza jau 38 MW, līdz ar to Latvenergo ir viens no vadošajiem šī pakalpojuma sniedzējiem

Baltijā. 2/3 no kopējās jaudas ir uzstādītas klientiem ārpus Latvijas.

Virzoties uz stratēģijā izvirzīto mērķi paplašināt un diversificēt ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām,

turpinās darbs ar saules parku projektu attīstību. Šobrīd darbībā atrodas jau četri Elektrum saules parki

ar kopējo jaudu 11 MW, savukārt projekta vai celtniecības stadijā atrodas 12 saules parki ar kopējo jaudu

vairāk nekā 190 MW, kuru pakāpeniska nodošana ekspluatācijā sagaidāma 2023. – 2025. gadā.

Būtiski augusi arī klientu interese par individuālajiem energotehnoloģiju risinājumiem. Elektrum saviem

klientiem Baltijā piedāvā efektīvākās siltumsūkņu tehnoloģijas, dabasgāzes apkures katlus, elektrouzlādes

iekārtas un citus risinājumus.

Pārskata gadā paplašināts Elektrum Drive elektroauto uzlādes tīkls, sasniedzot jau 195 pieslēgvietas.

2022. gadā veiktas vairāk nekā 24 000 uzlādes 480 MWh apmērā. Jūlijā Rīgā atklāta Baltijas valstīs

jaudīgākā elektroauto uzlādes stacija ar 11 pieslēgvietām, no kurām 4 ir īpaši ātrās – ar uzlādes jaudu

līdz150kW. Novembrī noslēgts līgums ar e-mobi tīklu, kas Elektrum klientiem ļauj veikt uzlādi vairāk

nekā300pieslēgvietās Latvijā.

Sadale

Sadales segments nodrošina elektroenerģijas sadales pakalpojumu Latvijā. AS “Sadales tīkls” ir valsts

lielākais sadales sistēmas operators un aptver aptuveni 99 % Latvijas teritorijas. Sadales sistēmas

pakalpojumu tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Noslēgusies AS “Sadales tīkls” darbības efektivitātes paaugstināšanas programma

2022. gada nogalē noslēdzās AS “Sadales tīkls” darbības efektivitātes paaugstināšanas programma,

kas tika uzsākta 2017. gadā un kurā tika veikta procesu pilnveidošana, personāla, transportlīdzekļu un

bāzu skaita samazināšana. Programmas ietvaros AS “Sadales tīkls” darbavietu skaits samazināts par

gandrīz 900. Uzņēmumā uzstādīto viedo elektroenerģijas skaitītāju apjoms pārsniedz 1 057 tūkstošus,

kas ir gandrīz 98 % no kopējā AS “Sadales tīkls” klientu elektroenerģijas skaitītāju skaita.

Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma ietvaros no 2022. gada

1. janvāra līdz 30. aprīlim visiem elektroenerģijas galalietotājiem tika piemērots 100 % sadales

pakalpojuma maksas samazinājums, to pilnībā kompensējot no valsts budžeta. Savukārt no

2022.gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu

maksas samazinājums pilnā apmērā tiks piemērots juridiskām personām, izņemot valsts un pašvaldību

iestādes, kā arī juridiskās personas, kuras izmanto mājsaimniecībām paredzēto sistēmas pakalpojumu

tarifu.

Sadalītās elektroenerģijas daudzums 2022. gadā bija 6 241 GWh, kas ir par 4 % mazāk nekā 2021.gadā.

To ietekmēja patēriņa samazinājums augstāku elektroenerģijas cenu un siltākas ziemas dēļ.

Intensīvais vētru periods 2022. gadā, kā arī materiālu piegāžu kavēšanās Krievijas iebrukuma Ukrainā

dēļ būtiski ietekmēja SAIDI un SAIFI rādītājus. Tomēr, neskaitot masveida bojājumus, elektroapgādes

drošums un kvalitāte ik gadu pieaug – SAIDI samazinājies par 5 minūtēm un SAIFI par 0,3 reizēm,

salīdzinot ar 2021. gadu.

Ņemot vērā izmaksu pieaugumu, ko izraisījis energokrīzes radītais straujais elektroenerģijas cenu

pieaugums un vispārējā inflācija, tostarp pārvades operatora AS “Augstsprieguma tīkls” plānotais

tarifa sadārdzinājums, AS “Sadales tīkls” 2022. gada novembrī iesniedzis izvērtēšanai SPRK jaunu

tarifa projektu. Šobrīd norit darbs ar tarifu izmaiņu precizējumu. Jaunais sadales tarifs varētu stāties

spēkā 2023. gada 1. jūlijā.

Finanšu rezultāti

2022. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 1 841,8 miljonus EUR, kas ir par 776,6miljoniemEUR

jeb 73 % vairāk nekā gadu iepriekš. To galvenokārt ietekmēja par 711,2 miljoniem EUR lielāki ieņēmumi

no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē.

Latvenergo koncerna EBITDA pieaugusi par 81 %

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 161,4 miljoniem EUR jeb 81 % lielāka nekā 2021. gadā, un tā

sasniedza 360,2 miljonus EUR. To pozitīvi galvenokārt ietekmēja elektroenerģijas pārdošanas cenu

pielāgošana tirgus situācijai, kā arī sekmīgi noslēgtie finanšu instrumenti, kas daļēji ierobežoja negatīvo

ietekmi izmaksu pieaugumam līdz ar būtisko energoresursu cenu kāpumu tirgū. Rezultātus negatīvi

ietekmēja lielākas iepirktās dabasgāzes un elektroenerģijas izmaksas. 2022. gadā Latvijā elektroenerģijas

spot cena pieauga 2,5 reizes, salīdzinot ar 2021. gadu. Savukārt dabasgāzes cena bija gandrīz trīs

reizes augstāka, bet emisiju kvotu cena vidēji par 53 % augstāka.

Koncerna peļņa pārskata gadā sasniedza 183,9 miljonus EUR, kas ir par 112,3 miljoniem EUR vairāk

nekā gadu iepriekš.

Investīcijas

Kopējais Latvenergo koncerna investīciju apjoms 2022. gadā ir 121,7 miljoni EUR, kas ir par 4 % jeb

5,1miljonu EUR mazāk nekā gadu iepriekš.

Investīcijas sadales tīklu aktīvos – aptuveni 2/3 no kopējā apjoma

Lai nodrošinātu augstu tīkla pakalpojumu kvalitāti, tehniskos rādītājus un darbības drošumu, būtisks

investīciju apjoms ir ieguldīts sadales tīklu modernizācijā. Pārskata gadā investīciju apjoms sadales tīklu

aktīvos bija 70 % no kopējām investīcijām.

Turpināta Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcija. Kopējais jau ieguldīto investīciju apjoms

rekonstrukcijas programmā pārsniedz 200 miljonus EUR. Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas

programma paredz veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju, lai nodrošinātu videi drošu, ilgtspējīgu un

konkurētspējīgu saimniecisko darbību un efektīvu ūdens resursu izmantošanu. 2022. gadā ekspluatācijā

nodots viens Rīgas HES hidroagregāts, savukārt kopumā līdz 2022. gada 31. decembrim programmas

ietvaros ekspluatācijā nodoti jau 8 rekonstruētie hidroagregāti. Kopējās rekonstrukcijas izmaksas

pārsniegs 250 miljonus EUR. Rekonstrukcija nodrošinās hidroagregātu darbību vairāk nekā 40 gadu.

Finansēšana

Investīciju projektu finansēšanu Latvenergo koncerns veic no pašu līdzekļiem un ārējā aizņemtā ilgtermiņa

finansējuma, kas tiek regulāri un savlaicīgi piesaistīts finanšu un kapitāla tirgos.

Turpinot obligāciju emisiju trešās obligāciju piedāvājuma programmas 200 miljonu EUR apmērā

ietvaros, AS “Latvenergo” 2022. gada 5. maijā emitēja 5 gadu zaļās obligācijas par kopējo summu

100miljoniEUR pēc nominālvērtības ar dzēšanas termiņu 2027. gada 5. maijā, fiksēto procentu likmi

(kuponu) un ienesīgumu 2,42 % apmērā. Savukārt pēc pārskata gada beigām 2023. gada 22. februārī

AS“Latvenergo” noslēdza programmu, emitējot 6 gadu zaļās obligācijas par kopējo summu 50 miljoniEUR

pēc nominālvērtības ar dzēšanas termiņu 2029. gada 22. februāris un fiksēto procentu likmi (kuponu) un

ienesīgumu 4,952 % gadā. Emitētās obligācijas tiek kotētas AS “Nasdaq Riga”. Obligācijas emitētas zaļo

obligāciju formātā, atbilstoši AS “Latvenergo” Zaļo obligāciju satvaram. Ārējais eksperts CICERO Shades

of Green AS “Latvenergo” Zaļo obligāciju satvaru ir novērtējis ar augstāko vērtējumu – Tumši zaļš, norādot

uz plānoto projektu atbilstību ilgtermiņa vides aizsardzības un klimata pārmaiņu samazināšanas mērķiem,

kā arī uzņēmuma labu pārvaldību un caurskatāmību.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Latvenergo atkārtoti saņem balvu par labākajām investoru attiecībām

Tāpat 2022. gadā AS “Latvenergo” piesaistīja jaunus ilgtermiņa aizņēmumus no komercbankām

200miljonuEUR apmērā Latvenergo koncerna zaļo investīciju finansēšanai un refinansēšanai.

2022. gada 31. decembrī koncerna aizņēmumi ir 875,9 miljoni EUR (2021. gada 31. decembrī –

795,0miljoniEUR), no kuriem ilgtermiņa aizņēmumi veido 756,2 miljoni EUR (2021. gada 31. decembrī–

795,0 miljoni EUR) un kas ietver ilgtermiņa aizņēmumus no komercbankām un starptautiskajām finanšu

institūcijām un zaļās obligācijas 150 miljonu EUR apmērā.

Ārējā finansējuma piesaistes avoti ilgtermiņā ir mērķtiecīgi diversificēti, tādējādi izveidojot sabalansētu

finansējuma piesaistes avotu īpatsvaru kopējā aizņēmumu portfelī.

Latvenergo koncerna esošajos aizņēmumu līgumos visi noteiktie finanšu rādītāju ierobežojumi pārskata

gadā ir ievēroti.

Pēc pārskata gada beigām 2023. gada 9. februārī AS “Latvenergo” jau trešo reizi ieguva balvu par labākajām

investoru attiecībām starp visiem obligāciju emitentiem Nasdaq Baltic biržu regulētajos tirgos Baltijas valstīs.

Kopš 2012. gada emitējot obligācijas, to novērtējums investoru vērtējumā ir nemainīgi augsts.

Pēc pārskata perioda beigām 2023. gada 9. martā Moody’s ir atjaunojusi AS “Latvenergo” kredītreitinga

analīzi, saglabājot AS “Latvenergo” kredītreitingu nemainītu investīciju pakāpes Baa2 līmenī ar stabilu

nākotnes perspektīvu. Reitings Baa2 ir nemainīgi stabils jau kopš 2015. gada, apliecinot Latvenergo

koncerna stabilitāti un finansiālo uzticamību.

2028 2029-2034

81.9

89.6

Latvenergo koncerna aizņēmumu atmaksas grafiks

Ilgtermiņa aizņēmumi 2022. gada 31. decembrī – 756,2 miljoni EUR

MEUR

2026 2027

53.3

153.3

2022 20242023 2025

183.6

86.5

106.4

Aizņēmumi Atmaksāts pārskata gadāZaļās obligācijas

185.3

Korporatīvā pārvaldība

Līdz ar Latvenergo koncerna finanšu rezultātiem ir publicēts arī AS “Latvenergo” Korporatīvās

pārvaldības ziņojums par 2022. gadu. Ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Korporatīvās pārvaldības

kodeksu, ko 2020. gadā publicējusi Tieslietu ministrijas izveidotā Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā

padome. Izvērtējot gan kapitālsabiedrības pārvaldības sistēmu, gan principu ievērošanu 2022. gadā,

valde uzskata, ka AS “Latvenergo” būtiskos aspektos ir ievērojusi visus kodeksā noteiktos principus,

izņemot kritēriju par abu dzimumu pārstāvniecību uzņēmuma padomē. Plašāka informācija ir pieejama

2022.gada Latvenergo koncerna Ilgtspējas pārskatā.

Nefinanšu paziņojums

Latvenergo koncerna nefinanšu paziņojums ir sagatavots, izpildot Finanšu instrumentu tirgus likuma

prasības.

Nefinanšu paziņojums sagatavots atbilstoši GRI Standards prasībām

Pilns korporatīvās sociālās atbildības (KSA) jomu raksturojums, apraksts par KSA politikām un procedūrām

un to īstenošanas rezultātiem, riskiem un to pārvaldīšanu, kā arī nefinanšu rādītāji ir iekļauti 2022.gada

Latvenergo koncerna Ilgtspējas pārskatā. Minētais pārskats ir publiski pieejams Latvenergo interneta

vietnē. Ilgtspējas pārskatā informācija ir sagatavota atbilstoši GRI Standards prasībām.

Ilgtspējas pārskatā ir aplūkoti tādi jautājumi kā korporatīvā sociālā atbildība, ekonomiskā atbildība, atbildība

par produktu, sabiedrība, darbinieki un darba vide, vides aizsardzība u.c.

Turpmākā attīstība

2022. gada martā AS “Latvenergo” padomē apstiprināta Latvenergo koncerna vidēja termiņa darbības

stratēģija 2022.– 2026. gadam, kurā izvirzīti koncerna stratēģiskie un finanšu mērķi.

Koncerna mērķi paredz:

y paplašināt un diversificēt ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām;

y nostiprināt Elektrum kā vērtīgākā enerģijas tirgotāja pozīciju Baltijā;

y attīstīt transporta sektora elektrifikāciju;

y nodrošināt ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu sadales pakalpojumu un uzlabot elektroapgādes

drošumu un kvalitāti.

Līdz ar stratēģijas apstiprināšanu ir noteikti arī Latvenergo koncerna finanšu mērķi. Finanšu mērķi ir iedalīti

četrās mērķu grupās – rentabilitāte, kapitāla struktūra, dividenžu politika un citi mērķi.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

1010

2022. gada martā apstiprināta Latvenergo koncerna vidēja termiņa darbības stratēģija

Izvirzītie finanšu mērķi ir noteikti, lai nodrošinātu:

y ambiciozu, bet reizē sasniedzamu rentabilitāti, kas ir samērojama ar Eiropas enerģētikas nozares

salīdzināmo uzņēmumu vidējiem rādītājiem un nodrošina biznesa riskam atbilstošu atdevi;

y optimālu, nozarei atbilstošu kapitāla struktūru, kas ierobežo iespējamos finanšu riskus;

y adekvātu dividenžu politiku, kas ir atbilstoša plānotajai investīciju politikai un izvirzītajam kapitāla

struktūras mērķim;

y investīciju pakāpes kredītreitingu, lai nodrošinātu finansējumu stratēģijā paredzētajai vērienīgajai

investīciju programmai.

Mērķa grupa Rādītājs 2026. gads

Rentabilitāte Pašu kapitāla atdeve (ROE) bez sadales* > 7 %

Kapitāla struktūra

Attiecība starp koriģētajiem pamatdarbības

līdzekļiem (FFO) un neto aizņēmumiem (FFO / Net

Debt) > 25 %

Dividenžu politika Dividendēs izmaksājamā peļņas daļa > 64 %

Cits Moody's kredītreitings Saglabāt investīciju pakāpes kredītreitingu

* Koncerna sniegto regulēto pakalpojumu rentabilitātes līmeni nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Būtiskākais īpatsvars koncerna

regulētajos pakalpojumos ir sadales pakalpojumam. Izvērtējot ROE mērķa izpildi, tiks novērtēts, kāds ir koncerna atdeves rādītājs, izkļaujot no tā regulēto

sadales pakalpojuma atdevi – ROE bez sadales

Plašāka informācija par 2022. gada mērķu izpildi un jauno stratēģiju ir atrodama 2022. gada Latvenergo

koncerna Ilgtspējas pārskatā.

Finanšu risku vadība

Latvenergo koncerna un AS “Latvenergo” darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem: tirgus riskiem,

kredītriskam un likviditātes un naudas plūsmas riskam. Latvenergo koncerna Finanšu risku vadības

politika ir orientēta uz šo risku potenciāli negatīvā efekta uz finanšu rezultātiem samazināšanu. Finanšu

risku vadības ietvaros Latvenergo koncerns un AS “Latvenergo” izmanto finanšu risku kontroles un veic

risku ierobežošanas pasākumus, samazinot riskam atvērtās pozīcijas.

a) Tirgus riski

I) Cenas risks

Cenas risks var negatīvi ietekmēt Latvenergo koncerna un AS “Latvenergo” finanšu rezultātus, ja

samazinās ražošanas ieņēmumi vai nesaskaņotības starp elektroenerģijas īstermiņa ražošanas

izmaksām vai elektroenerģijas un dabasgāzes iegādes izdevumiem par mainīgajām tirgus cenām un

realizāciju mazumtirdzniecībā par fiksētajām cenām dēļ.

Latvenergo koncerna un AS “Latvenergo” pakļautības cenas riskam galvenais cēlonis ir mainīgās

elektroenerģijas tirgus cenas Nord Pool biržā Baltijas valstu tirdzniecības apgabalos un dabasgāzes

cena AS “Latvenergo” TEC kurināmā un realizācijas vajadzībām. Koncerna un mātessabiedrības

finanšu rezultātus var negatīvi ietekmēt elektroenerģijas tirgus cenas svārstības, kas atkarīgas no laika

apstākļiem Ziemeļvalstīs, resursu cenas pasaules tirgos, kā arī lokālu faktoru (ūdens pieejamības un

gaisa temperatūras) ietekme uz elektroenerģijas ražošanas iespējām. Dabasgāzes cenas izmaiņas

pieprasījuma–piedāvājuma faktoru un sezonālu svārstību dēļ var negatīvi ietekmēt starpību starp

līgumos ar klientiem fiksētajām mazumtirdzniecības cenām un TEC mainīgajām ražošanas izmaksām.

Cenas riska ierobežošanai Latvenergo koncerns un AS “Latvenergo” izmanto ilgtermiņa fiksētas cenas

piegāžu līgumus ar klientiem par elektroenerģijas ražošanas cenu riska ierobežošanu, elektroenerģijas

un dabasgāzes atvasinātos finanšu instrumentus un dabasgāzes piegādes par fiksētu cenu. Cenas

riska ietekme uz ražošanu tiek slēgta pakāpeniski, līdz kārtējā gada sākumam cena tiek fiksēta 60-65%

no plānotā elektroenerģijas izstrādes apjoma. Tālāku riska aizvēršanu ierobežo Daugavas HES izstrādes

sezonālais raksturs.

II) Procentu likmju risks

Procentu likmju risks Latvenergo koncernā un AS “Latvenergo” galvenokārt rodas no ilgtermiņa

aizņēmumiem, kuriem ir noteikta mainīga procentu likme, radot risku, ka finanšu izmaksas koncernā

un mātessabiedrībā būtiski palielinās, pieaugot atsauces likmei. Aizņēmumiem no finanšu institūcijām

ir mainīgā procentu likme, kas veidojas no 6 mēnešu EURIBOR un pievienotās likmes. Latvenergo

koncerna Finanšu risku vadības politika nosaka, ka fiksētās likmes īpatsvars aizņēmumu portfelī

(ņemot vērā atvasināto finanšu instrumentu un emitēto obligāciju efektu) jāuztur virs 35 %, bet vidējais

svērtais fiksētās procentu likmes periods – robežās no 1 līdz 4 gadiem. Ņemot vērā noslēgtos procentu

likmju mijmaiņas darījumus un ar fiksēto procentu likmi emitētās obligācijas, 2022. gada 31. decembrī

36%nokoncerna un 36% no mātessabiedrības ilgtermiņa aizņēmumiem ir nofiksēta procentu likme,

un vidējais svērtais fiksētās procentu likmes periods koncernam ir 1,8 gadi, mātessabiedrībai –1,9 gadi.

III) ) Valūtas risks

Valūtas risks rodas, ja nākotnes transakcija vai aktīvi, vai saistības ir izteikti citā valūtā nekā funkcionālā

valūta, kas ir EUR.

2022. gada 31. decembrī visi Latvenergo koncerna un AS “Latvenergo” aizņēmumi ir eiro, un pārskata

gadā Latvenergo koncernam un AS “Latvenergo” nebija investīciju īstermiņa vai ilgtermiņa aktīvos, kuras

būtu pakļautas vērā ņemamam valūtas riskam.

Gadījumos, kad būtu nepieciešama valūtas riska ierobežošana, Finanšu risku vadības politika nosaka

valūtas nākotnes maiņas darījumu slēgšanu. 2022. gadā laikā ir noslēgti vairāki EUR/USD valūtas nākotnes

maiņas darījumi, lai ierobežotu 2022. gadā noslēgtā dabasgāzes iegādes līgumā plānoto maksājumu

ASVdolāros valūtas risku. 2022. gada 31. decembrī Latvenergo ir noslēgti pieci valūtas nākotnes darījumi

par 153,5 miljoniem USD ar izpildes datumu 2023. gada 22. februārī un 26. aprīlī.

b) Kredītrisks

Kredītrisks tiek pārvaldīts Latvenergo koncerna līmenī. To galvenokārt rada nauda un naudas ekvivalenti,

atvasinātie finanšu instrumenti un noguldījumi bankās, debitoru parādi. Debitoru parādu kredītriska

koncentrāciju samazina plašais Latvenergo koncerna klientu skaits, jo koncernam un mātessabiedrībai

nav nozīmīgas kredītriska koncentrācijas attiecībā uz kādu vienu darījumu partneri vai līdzīgu darījumu

partneru grupu.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

1111

Kredītrisks saistībā ar naudu un noguldījumiem bankās tiek pārvaldīts, sabalansējot finanšu aktīvu un

instrumentu izvietojumu, lai vienlaikus izvēlētos izdevīgākos piedāvājumus un samazinātu risku zaudēt

finanšu līdzekļus. Pārskata gadā noteiktie kredītlimiti nav pārsniegti un vadība nesagaida būtiskus

zaudējumus līdz ar kredītriska iestāšanos.

c) Likviditātes un naudas plūsmas risks

Latvenergo koncerna likviditātes un naudas plūsmas riska ierobežošanas mērķis ir uzturēt atbilstošu

naudas un naudas ekvivalentu daudzumu vai nodrošināt atbilstošu finansējumu, izmantojot banku

piešķirtās kredītlīnijas, lai pildītu savas esošās un paredzamās saistības, kā arī lai kompensētu naudas

plūsmas svārstības, kas radušās dažādu finanšu risku ietekmē. 2022. gada 31. decembrī Latvenergo

koncerna likvīdie aktīvi (nauda un naudas ekvivalenti – noguldījumi īstermiņa depozītos līdz 3mēnešiem)

sasniedz 112,8miljonus EUR (2021. gada 31. decembrī – 97,1 miljonu EUR), savukārt AS“Latvenergo”

likvīdie aktīvi sasniedz 100,3 miljonus EUR (2021. gada 31. decembrī – 92,4 miljonus EUR).

Latvenergo koncerns un AS “Latvenergo” nepārtraukti uztur naudas plūsmas un likviditātes prognozes,

kas sastāv no pieejamo aizņēmumu un naudas un naudas ekvivalentu kopējā apjoma izvērtējuma.

Notikumi pēc pārskata gada beigām

2023. gada 15. februārī AS “Latvenergo” realizēja 6 gadu zaļo obligāciju izvietošanu par kopējo summu

50milj.EUR pēc nominālvērtības ar fiksētu gada procentu likmi un ienesīgumu līdz dzēšanai 4,952 %.

Obligāciju emisija tiek īstenota AS “Latvenergo” trešās obligāciju piedāvājuma programmas 200 milj.EUR

apmērā ietvaros.

2023. gada 9. martā starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s ir atjaunojusi AS “Latvenergo”

kredītreitinga analīzi, un AS “Latvenergo” kredītreitings paliek nemainīts Baa2 līmenī ar stabilu nākotnes

perspektīvu.

2023. gada 24. martā AS “Sadales tīkls” parakstīja līgumu ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju

par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu 41,9 miljonu eiro apmērā saņemšanu.

2023. gada 11. aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabinets atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas

sagatavotos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (turpmāk - likums), lai ieviestu Eiropas Savienības

Padomes 2022. gada 6. oktobra regulā (ES) 2022/1854 par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu

problēmas risināšanai noteiktās normas. Grozījumi likumā paredz, ka elektroenerģijas ražotājiem no

2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam piemēro pārdotās elektroenerģijas ieņēmumu

maksimālo apmēru 180 euro par vienu megavatstundu. Ieņēmumu daļu, kas pārsniedz noteikto ieņēmumu

maksimālo apmēru (virsieņēmumus), ražotājiem jāiegulda savā uzņēmumā, lai veicinātu investīcijas

dekarbonizācijas tehnoloģijās, atjaunīgajos energoresursos un energoefektivitātē. Paredzētie grozījumi

likumā par virsieņēmumu izlietojumu saskan ar Latvenergo koncerna vidēja termiņa darbības stratēģijā

2022.– 2026. gadam noteiktajiem mērķiem, kas paredz veicināt atjaunīgo energoresursu ģenerācijas

portfeļa attīstību. Tādējādi plānotie grozījumi likumā neradīs negatīvu ietekmi uz Latvenergo koncerna

finanšu rādītājiem. Gala lēmumu par likuma grozījumiem pieņems Latvijas Republikas Saeima.

Citi būtiskie notikumi un apstākļi pēc pārskata gada beigām, kas varētu ietekmēt Latvenergo koncerna un

AS “Latvenergo” finanšu stāvokli, ir atklāti koncerna un mātessabiedrības finanšu pārskatu 31. pielikumā.

Ziņojums par vadības atbildību

Pamatojoties uz AS “Latvenergo” valdes rīcībā esošo informāciju, koncerna konsolidētie finanšu pārskati

un AS “Latvenergo” finanšu pārskati par gadu, kas beidzās 2022. gada 31. decembrī, ir sagatavoti saskaņā

ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, visos būtiskajos

aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Latvenergo koncerna un AS “Latvenergo” finansiālo

stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām. Vadības ziņojumā sniegtā informācija ir patiesa.

Priekšlikumi par peļņas sadali

Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”

AS“Latvenergo” maksājamo dividenžu paredzamais apjoms 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) ir

64% jeb 134,0 miljoni EUR un aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis 26,7 miljoni EUR. Lēmumu par

peļņas izlietošanu un dividenžu apmēru pieņem AS “Latvenergo” akcionāru sapulce.

Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

AS “Latvenergo” valde:

Mārtiņš Čakste Dmitrijs Juskovecs Guntars Baļčūns Kaspars Cikmačs Harijs Teteris

valdes priekšsēdētājs valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis

2023. gada 18. aprīlī

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

1212

Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

			Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
		 Pielikums	2022	2021	2022	2021
Ieņēmumi		6	1 841 801	1 065 219	1 231 015	592 785
Pārējie ieņēmumi		7	31 174	29 428	28 690	27 746
Izejvielas un materiāli		8	(1 333 708)	(740 127)	(891 138)	(458 470)
Personāla izmaksas		9	(116 993)	(105 623)	(52 812)	(45 413)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas		10	(62 065)	(50 084)	(35 430)	(31 373)
EBITDA*			360 209	198 813	280 325	85 275
Nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību
lietot aktīvus amortizācija, nolietojums un vērtības	13	a,14a
samazinājums		15	(166 248)	(116 923)	(81 513)	(32 908)
Saimnieciskās darbības peļņa			193 961	81 890	198 812	52 367
Finanšu ieņēmumi		11	1 414	2 110	10 767	11 391
Finanšu izmaksas		11	(10 830)	(9 070)	(10 802)	(9 216)
No meitassabiedrībām saņemtās dividendes		16	–	–	10 585	24 978
Peļņa pirms nodokļa			184 545	74 930	209 362	79 520
Uzņēmumu ienākuma nodoklis		12	(671)	(3 307)	–	–
Pārskata gada peļņa			183 874	71 623	209 362	79 520
Peļņa attiecināma uz:
- mātessabiedrības akcionāru		21 c	183 443	70 675	209 362	79 520
- nekontrolējošo līdzdalību			431	948	–	–
Pamatpeļņa uz vienu akciju (eiro)		21 c	0,232	0,089	0,265	0,101
Samazinātā peļņa uz vienu akciju (eiro)		21 c	0,232	0,089	0,265	0,101

* EBITDA – saimnieciskās darbības peļņa pirms nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus amortizācijas, nolietojuma un vērtības

samazinājuma (Earnings Before Interest, Tax, Depreciation and Amortisation)

Pielikumi no 16. līdz 62. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Visaptverošo ienākumu pārskats

		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	2022	2021	2022	2021
Pārskata gada peļņa		183 874	71 623	209 362	79 520
Pārējie visaptverošie (zaudējumi) / ienākumi, kas
pārklasificējami uz pelņu vai zaudējumiem nākamajos
periodos:
- (zaudējumi) / ienākumi no riska ierobežošanas rezerves
izmaiņām	21 a, 24	(109 483)	33 219	(109 483)	33 219
Neto pārējie visaptverošie (zaudējumi) / ienākumi, kas pārklasificējami uz pelņu vai zaudējumiem
nākamajos periodos		(109 483)	33 219	(109 483)	33 219
Pārējie visaptverošie ienākumi, kas nav jāpārklasificē uz
pelņu vai zaudējumiem nākamajos periodos:
- ienākumi no ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas	14 a, 21 a	227 695	–	227 695	–
- ienākumi no definētā pabalstu plāna novērtēšanas	21 a, 27	645	1 098	210	121
Neto pārējie visaptverošie ienākumi, kas nav
jāpārklasificē uz pelņu vai zaudējumiem nākamajos periodos		228 340	1 098	227 905	121
Kopā pārējie visaptverošie ienākumi pārskata gadā		118 857	34 317	118 422	33 340
Kopā visaptverošie ienākumi pārskata gadā		302 731	105 940	327 784	112 860
Visaptverošie ienākumi attiecināmi uz:
- mātessabiedrības akcionāru		302 300	104 992	327 784	112 860
- nekontrolējošo līdzdalību		431	948	–	–

Pielikumi no 16. līdz 62. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

AS “Latvenergo” valde:

Mārtiņš Čakste Dmitrijs Juskovecs Guntars Baļčūns Kaspars Cikmačs Harijs Teteris

valdes priekšsēdētājs valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis

Liāna Ķeldere

AS “Latvenergo” Grāmatvedības direktore

2023. gada 18. aprīlī

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

1313

Pārskats par finanšu stāvokli

		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	 Pielikums	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
AKTĪVI
Ilgtermiņa aktīvi 
Nemateriālie ieguldījumi	13 a	51 789	53 557	18 397	17 406
Pamatlīdzekļi	14 a	3 005 370	2 826 654	1 242 660	1 066 973
Tiesības lietot aktīvus	15	10 526	8 312	5 066	5 143
Ieguldījuma īpašumi	14 b	2 297	3 316	2 222	3 602
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi	16	40	40	647 320	645 218
Ilgtermiņa aizdevumi saistītajām pusēm	29 e	–	–	510 468	477 010
Citi ilgtermiņa debitori	18 c	482	2 544	482	441
Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvs		–	79	–	–
Atvasinātie finanšu instrumenti	24	8 131	–	8 131	–
Ilgtermiņa aktīvi kopā		3 078 635	2 894 502	2 434 746	2 215 793
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi	17	295 638	192 132	261 586	171 287
Īstermiņa nemateriālie ieguldījumi	13 b	31 664	24 266	31 664	24 266
Parādi no līgumiem ar klientiem	18 a	314 109	181 136	233 192	110 638
Citi īstermiņa debitori	18 b, c	17 521	59 740	36 451	45 402
Nākamo periodu izmaksas		2 408	1 235	2 191	949
Īstermiņa aizdevumi saistītajām pusēm	29 e	–	–	202 840	229 368
Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājums		–	65	–	–
Atvasinātie finanšu instrumenti	24	2 598	25 735	2 598	25 466
Nauda un naudas ekvivalenti	19	112 757	97 079	100 268	92 418
Apgrozāmie līdzekļi kopā		776 695	581 388	870 790	699 794
AKTĪVU KOPSUMMA		3 855 330	3 475 890	3 305 536	2 915 587

		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	 Pielikums	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
PASĪVI 
Pašu kapitāls 
Akciju kapitāls	20	790 368	790 368	790 368	790 368
Rezerves	21 a	1 282 683	1 175 355	910 683	795 731
Nesadalītā peļņa		276 242	151 430	317 643	174 971
Mātessabiedrības akcionāra kapitāla līdzdalības
daļa		2 349 293	2 117 153	2 018 694	1 761 070
Nekontrolējošā līdzdalība		7 126	6 295	–	–
Pašu kapitāls kopā		2 356 419	2 123 448	2 018 694	1 761 070
Kreditori 
Ilgtermiņa kreditori 
Aizņēmumi	23	574 754	614 075	561 551	603 728
Nomas saistības	15	8 648	6 540	4 206	4 085
Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības		667	2 955	–	–
Uzkrājumi	27	15 566	15 421	7 552	7 407
Atvasinātie finanšu instrumenti	24	–	2 332	–	2 332
Nākamo periodu ieņēmumi no līgumiem ar klientiem	28 I) a	133 116	137 019	735	802
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi	28 I) b, c	121 180	146 115	115 798	139 958
Citi ilgtermiņa kreditori		265	–	–	–
Ilgtermiņa kreditori kopā		854 196	924 457	689 842	758 312
Īstermiņa kreditori
Aizņēmumi	23	301 164	180 954	302 387	178 594
Nomas saistības	15	2 027	1 888	960	1 141
Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem	26	165 274	189 018	133 768	176 061
Nākamo periodu ieņēmumi no līgumiem ar klientiem	28 II) a	29 330	15 031	13 714	67
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi	28 II) b, c	24 901	24 906	24 152	24 154
Atvasinātie finanšu instrumenti	24	122 019	16 188	122 019	16 188
Īstermiņa kreditori kopā		644 715	427 985	597 000	396 205
Kreditori kopā		1 498 911	1 352 442	1 286 842	1 154 517
PASĪVU KOPSUMMA		3 855 330	3 475 890	3 305 536	2 915 587

Pielikumi no 16. līdz 62. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

AS “Latvenergo” valde:

Mārtiņš Čakste Dmitrijs Juskovecs Guntars Baļčūns Kaspars Cikmačs Harijs Teteris

valdes priekšsēdētājs valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis

Liāna Ķeldere

AS “Latvenergo” Grāmatvedības direktore

2023. gada 18. aprīlī

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

1414

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā



			Attiecināms uz mātessabiedrības akcionāru		Koncerns					Mātessabiedrība		EUR’000
			Akciju	Rezerves	Nesadalītā	Kopā	Nekontro-	KOPĀ	Akciju	Rezerves	Nesadalītā	KOPĀ
			kapitāls		peļņa		lējošā		kapitāls		peļņa
		Pielikums					līdzdalība
2020.	gada 31. decembrī		790 348	1 154 367	165 672	2 110 387	7 855	2 118 242	790 348	766 115	189 973	1 746 436
Akciju kapitāla palielināšana		20	20	–	–	20	–	20	20	–	–	20
Dividendes par 2020. gadu		21 b	–	–	(98 246)	(98 246)	(2 508)	(100 754)	–	–	(98 246)	(98 246)
Ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezerves norakstīšana		21 a	–	(13 329)	13 329	–	–	–	–	(3 724)	3 724	–
Kopā darījumi ar akcionāru un pārējās pašu kapitālā atzītās izmaiņas			20	(13 329)	(84 917)	(98 226)	(2 508)	(100 734)	20	(3 724)	(94 522)	(98 226)
Pārskata gada peļņa			–	–	70 675	70 675	948	71 623	–	–	79 520	79 520
Pārskata gada pārējie visaptverošie ienākumi		21 a	–	34 317	–	34 317	–	34 317	–	33 340	–	33 340
Kopā pārskata gadā atzītie visaptverošie ienākumi			–	34 317	70 675	104 992	948	105 940	–	33 340	79 520	112 860
2021.	gada 31. decembrī		790 368	1 175 355	151 430	2 117 153	6 295	2 123 448	790 368	795 731	174 971	1 761 070
Nekontrolējošās līdzdalības ieguldījums akciju kapitālā			–	–	–	–	400	400	–	–	–	–
Dividendes par 2021. gadu		21 b	–	–	(70 160)	(70 160)	–	(70 160)	–	–	(70 160)	(70 160)
Ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezerves norakstīšana		21 a	–	(11 529)	11 529	–	–	–	–	(3 470)	3 470	–
Kopā darījumi ar akcionāru un pārējās pašu kapitālā atzītās izmaiņas			–	(11 529)	(58 631)	(70 160)	400	(69 760)	–	(3 470)	(66 690)	(70 160)
Pārskata gada peļņa			–	–	183 443	183 443	431	183 874	–	–	209 362	209 362
Pārskata gada pārējie visaptverošie ienākumi		21 a	–	118 857	–	118 857	–	118 857	–	118 422	–	118 422
Kopā pārskata gadā atzītie visaptverošie ienākumi			–	118 857	183 443	302 300	431	302 731	–	118 422	209 362	327 784
2022.	gada 31. decembrī		790 368	1 282 683	276 242	2 349 293	7 126	2 356 419	790 368	910 683	317 643	2 018 694

Pielikumi no 16. līdz 62. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

AS “Latvenergo” valde:

Mārtiņš Čakste Dmitrijs Juskovecs Guntars Baļčūns Kaspars Cikmačs Harijs Teteris

valdes priekšsēdētājs valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis

Liāna Ķeldere

AS “Latvenergo” Grāmatvedības direktore

2023. gada 18. aprīlī

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

1515

Pārskats par naudas plūsmām

		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	 Pielikums	2022	2021	2022	2021
Pamatdarbības naudas plūsma
Peļņa pirms nodokļa		184 545	74 930	209 362	79 520
Korekcijas:
- nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību
lietot aktīvus amortizācija, nolietojums un vērtības	13 a,
samazinājums	14a, 15	166 248	116 923	81 513	32 908
- zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu norakstīšanas		43 229	47 637	36 760	42 650
- procentu izmaksas	11	10 493	8 877	10 508	9 033
- procentu ieņēmumi	11	(27)	(1 558)	(9 380)	(10 840)
- zaudējumi / (ieņēmumi) no finanšu instrumentu
patiesās vērtības izmaiņām	8	9 022	13 057	8 753	13 325
- dividendes no meitassabiedrībām	16	–	–	(10 585)	(24 978)
- uzkrājumu samazinājums	27	480	(2 334)	222	(991)
- nerealizētie zaudējumi /(peļņa) no valūtas kursu
svārstībām	11	29	(30)	5	(31)
Pamatdarbības naudas plūsma pirms apgrozāmā kapitāla
izmaiņām		414 019	257 502	327 158	140 596
Krājumu pieaugums		(103 526)	(123 375)	(90 318)	(120 807)
Parādu no līgumiem ar klientiem un citu debitoru pieaugums		(89 847)	(50 545)	(95 101)	(20 030)
Parādu piegādātājiem un pārējo kreditoru
(samazinājums) / pieaugums		(35 696)	62 145	(49 662)	86 289
Ietekme no savstarpējo ieskaitu veikšanas
meitassabiedrību debitoru un kreditoru parādiem, neto	29 e	–	–	221 894	276 415
Nauda pamatdarbības rezultātā		184 950	145 727	313 971	362 463
Izdevumi procentu maksājumiem		(9 098)	(9 462)	(8 909)	(9 331)
Samaksātie procentu maksājumi par nomu	15	(88)	(81)	(26)	(15)
Ieņēmumi no procentu maksājumiem		27	2 432	27	2 432
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis		(2 648)	(6 867)	–	–
Pamatdarbības neto naudas plūsma		173 143	131 749	305 063	355 549

		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	 Pielikums	2022	2021	2022	2021
Ieguldīšanas darbības naudas plūsma
Izsniegtie aizdevumi meitassabiedrībām, neto	29 e	–	–	(225 482)	(327 164)
Aizdevumu saistītajām pusēm atmaksa	29 e	–	86 672	–	86 672
Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegāde		(164 854)	(189 749)	(75 214)	(92 055)
No meitassabiedrībām saņemtās dividendes	16	–	–	156	2 927
Ieņēmumi no pārējo finanšu ieguldījumu atsavināšanas		–	16 836	–	16 836
Ieguldījumi meitassabiedrībās		–	–	(2 102)	–
Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma		(164 854)	(86 241)	(302 642)	(312 784)
Finansēšanas darbības naudas plūsma
Atmaksāti emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)	23	(100 000)	–	(100 000)	–
Ieņēmumi no parāda vērtspapīru (obligāciju) emisijas	23	100 000	50 000	100 000	50 000
Saņemtie aizņēmumi no finanšu institūcijām	23	207 846	79 997	200 013	75 000
Izdevumi aizņēmumu atmaksai finanšu institūcijām	23	(129 118)	(77 928)	(123 801)	(75 830)
Saņemts Eiropas Savienības finansējums		4	748	–	748
Samaksātie maksājumi par nomu	15	(1 583)	(1 195)	(623)	(280)
Ieņēmumi no nekontrolējošās līdzdalības iemaksām
akciju kapitālā		400	–	–	–
Nekontrolējošai līdzdalībai izmaksātās dividendes	21 b	–	(2 508)	–	–
Mātessabiedrības akcionāram izmaksātās dividendes	21 b	(70 160)	(98 246)	(70 160)	(98 246)
Finansēšanas darbības neto naudas plūsma		7 389	(49 132)	5 429	(48 608)
Neto naudas un tās ekvivalentu palielinājums / (samazinājums)		15 678	(3 624)	7 850	(5 843)
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā	19	97 079	100 703	92 418	98 261
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās	19	112 757	97 079	100 268	92 418

Pielikumi no 16. līdz 62. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

AS “Latvenergo” valde:

Mārtiņš Čakste Dmitrijs Juskovecs Guntars Baļčūns Kaspars Cikmačs Harijs Teteris

valdes priekšsēdētājs valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis

Liāna Ķeldere

AS “Latvenergo” Grāmatvedības direktore

2023. gada 18. aprīlī

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Finanšu pārskatu pielikums

1. Vispārīga informācija

Visas akciju sabiedrības “Latvenergo”, kas ir Latvenergo koncerna mātessabiedrība (turpmāk tekstā –

AS “Latvenergo” jeb mātessabiedrība) akcijas pieder Latvijas Republikai, un to turētāja ir Latvijas

Republikas Ekonomikas ministrija. AS “Latvenergo” juridiskā adrese ir Pulkveža Brieža iela 12, Rīga,

LV-1230, Latvija. Atbilstoši Latvijas Republikas Enerģētikas likumam AS “Latvenergo” ir atzīta par

valstiski svarīgu tautsaimniecības objektu un nav privatizējama.

AS “Latvenergo” ir energoapgādes pakalpojumu sniedzēja, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un

siltumenerģijas ražošanu, kā arī elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecību. AS “Latvenergo” ir viena

no lielākajām sabiedrībām Baltijā.

Latvenergo koncernā (turpmāk tekstā – arī koncerns) ietilpst šādas meitassabiedrības (16. pielikums):

y AS “Sadales tīkls” (kopš 2006. gada 18. septembra) ar 100 % līdzdalības daļu;

y Elektrum Eesti, OÜ (kopš 27/06/2007) un tās meitassabiedrības – SIA “Elektrum Latvija”

(kopš 18/09/2012), Energiaturu Võrguehitus OÜ (kopš 25/08/2021);

y Elektrum Lietuva, UAB (kopš 2008. gada 7. janvāra) ar 100 % līdzdalības daļu;

y SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” (kopš 25/02/2014) ar 100 % līdzdalības daļu;

y SIA Latvijas vēja parki (kopš 22/07/2022) ar 80 % līdzdalības daļu;

y SIA “Liepājas enerģija” (kopš 06/07/2005) ar 51 % līdzdalības daļu.

AS “Latvenergo” un tās meitassabiedrības – AS “Sadales tīkls” un SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” ar

kopējo 48,15 % līdzdalības daļu ir akcionāri arī AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” (AS “Latvenergo”

ar 46,30 % līdzdalības daļu), kas veic fiksēto iemaksu pensiju plānu pārvaldīšanu Latvijā.

AS “Latvenergo” līdzdalības daļas meitassabiedrībās, asociētajās sabiedrībās un pārējie ilgtermiņa

finanšu ieguldījumi ir atklāti 16. pielikumā.

AS “Latvenergo” valde:

No 2021. gada 1. februāra AS “Latvenergo” valde strādā šādā sastāvā: Guntars Baļčūns (valdes

priekšsēdētājs), Kaspars Cikmačs, Arnis Kurgs un Uldis Mucinieks.

No 2022. gada 3. janvāra AS “Latvenergo” valde strādā šādā sastāvā: Mārtiņš Čakste (valdes

priekšsēdētājs), Dmitrijs Juskovecs, Guntars Baļčūns, Kaspars Cikmačs, Harijs Teteris.

AS “Latvenergo” padome:

No 2020. gada 11. jūnija AS “Latvenergo” padome strādā šādā sastāvā: Ivars Golsts (padomes

priekšsēdētājs), Kaspars Rokens (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Toms Siliņš, Aigars Laizāns un

Gundars Ruža.

Uzraudzības institūcija – Revīzijas komiteja:

No 2021. gada 3. februāra Revīzijas komiteja strādā šādā sastāvā: Torbens Pedersens (Torben

Pedersen), Svens Dinsdorfs, Ilvija Grūba, Toms Siliņš un Gundars Ruža .

Latvenergo koncerna un AS “Latvenergo” revidents ir zvērinātu revidentu komercsabiedrība

SIA “Ernst & Young Baltic” (40003593454), licence Nr. 17, un atbildīgā zvērinātā revidente

Diāna Krišjāne, sertifikāts Nr. 124.

Latvenergo konsolidētos un AS “Latvenergo” 2021. gada finanšu pārskatus AS “Latvenergo” valde ir

apstiprinājusi 2023. gada 18. aprīlī. Lēmumu par finanšu pārskatu apstiprināšanu pieņems akcionāru sapulce .

2. Uzskaites principi

Galvenie grāmatvedības uzskaites pamatprincipi jeb politikas, kas ir izmantotas, sagatavojot finanšu

pārskatus kopumā, tiek atklātas šajā pielikuma sadaļā, bet atlikušās grāmatvedības politikas ir aprakstītas

attiecīgajos pielikumos, uz kurām tās attiecas. Šīs politikas ir konsekventi piemērotas, atspoguļojot

datus par visiem pārskatos ietvertajiem periodiem, ja atsevišķos gadījumos nav noteikts citādi.

Latvenergo konsolidētie un AS “Latvenergo” finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā

(ES) apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Ņemot vērā Eiropas

Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas,

kas nav apstiprinātas piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt

ietekme uz finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti .

Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar sākotnējo izmaksu uzskaites principu, kas modificēti,

izmantojot pārvērtēšanu patiesajā vērtībā finanšu aktīviem un finanšu saistībām (ieskaitot atvasinātos

finanšu instrumentus un ilgtermiņa finanšu ieguldījumus), kā arī noteiktu pamatlīdzekļu atzīšanu

pārvērtētajā vērtībā, kā atklāts zemāk aprakstītajās grāmatvedības politikās.

2022. gada finanšu pārskati iekļauj finanšu informāciju par Latvenergo koncernu un AS “Latvenergo”

par gadu, kas beidzās 2022. gada 31. decembrī, iekļaujot salīdzinošos rādītājus par 2021. gadu. Kur

nepieciešams, salīdzinošie rādītāji par 2021. gadu ir pārklasificēti atbilstoši 2022. gada finanšu pārskatu

sastādīšanas principiem.

Latvenergo konsolidētie un AS “Latvenergo” finanšu pārskati ir sagatavoti eiro (EUR) valūtā, un visi

rādītāji šajos finanšu pārskatos, izņemot nemonetāros rādītājus, ir uzrādīti tūkstošos EUR (EUR’000).

Visi rādītāji ir noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim, ja nav norādīts citādi.

Atsevišķas monetārās summas, procenti un citas summas tiek noapaļotas. Tāpēc tabulās atspoguļotās

summas reizēm aritmētiski var nesakrist ar iepriekš norādītajām summām, bet summu, kas tekstā un

tabulās izteiktas procentos, kopsumma var nebūt 100 procenti.

Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē

finanšu pārskatā uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un iespējamo aktīvu un saistību atspoguļošanu, kā

arī pārskata gada ieņēmumus un izdevumus. Lai arī šādas aplēses tiek pamatotas ar koncerna vadībai

pieejamo ticamāko informāciju par attiecīgajiem notikumiem un darbībām, faktiskie rezultāti var atšķirties

no šīm aplēsēm. Šī pielikuma sadaļā Konsolidācija un 4. pielikumā ir aprakstītas tās jomas, kas pakļautas

augstākai sprieduma vai sarežģītības pakāpei, vai jomas, attiecībā uz kurām piemērotie pieņēmumi un

aplēses ir būtiskas finanšu pārskatu sagatavošanā.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Jaunu un / vai pārskatītu SFPS un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas

(SFPIK) interpretāciju piemērošana

a) Standarti, kas ir izdoti un ir stājušies spēkā, un ir svarīgi ir svarīgi koncerna un

mātessabiedrības darbībai

y SFPS Nr. 3 Uzņēmējdarbības apvienošana; SGS Nr. 16 Pamatlīdzekļi; SGS Nr. 37 Uzkrājumi,

iespējamās saistības un iespējamie aktīvi, kā arī ikgadējie uzlabojumi 2018.–2020. gadā

(grozījumi)

Grozījumi ir spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk, atļaujot agrāku

piemērošanu. Starptautisko grāmatvedības standartu padomes (SGSP) izdotie grozījumi ar šauru darbības

jomu SFPS standartos formulēti šādi:

y SFPS Nr. 3 Uzņēmējdarbības apvienošana (grozījumi) atjaunina iepriekšējās versijas atsauci SGSP

konceptuālās pamatnostādnes par finanšu pārskatiem, kas iekļauta SFPS nr. 3 uz pašreizējo versiju,

kas izdota 2018. gadā, būtiski nemainot grāmatvedības prasības uzņēmējdarbības apvienošanai.

y SGS Nr. 16 Pamatlīdzekļi (grozījumi) aizliedz uzņēmumam atskaitīt pamatlīdzekļu izmaksas no

ieņēmumiem, kā arī no izgatavoto preču pārdošanas, sagatavojot aktīvu tā darba stāvoklim atbilstīgi

vadības iecerēm. Tā vietā uzņēmums reģistrē pārdošanas ieņēmumus un saistītās izmaksas peļņā

vai zaudējumos.

y SGS Nr. 37 Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi (grozījumi) nosaka, kuras

izmaksas uzņēmums iekļauj, nosakot līguma izpildes izmaksas, lai novērtētu, vai līgums ir apgrūtinošs.

Grozījumi precizē, ka izmaksas, kas ir tieši saistītas ar līgumu par preču vai pakalpojumu piegādi,

ietver gan papildu izmaksas, gan izmaksu sadalījumu, kas ir tieši saistītas ar līguma darbībām.

y Ikgadējie uzlabojumi 2018.–2020. gadā (grozījumi) veic nelielus grozījumus SFPS Nr. 1

Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja pieņemšana, SFPS Nr. 9 Finanšu instrumenti,

SGS Nr. 41 Lauksaimniecība, un ilustratīvos piemēros, kas pievienoti SFPS Nr. 16 Noma.

Šiem grozījumiem nebija ietekmes uz koncerna konsolidētajiem un mātessabiedrības finanšu pārskatiem.

y SFPS Nr. 16 Noma - ar Covid-19 saistītās nomas koncesijas pēc 2021. gada 30. jūnija (grozījums)

Grozījumi attiecas uz gada pārskata periodiem, kas sākās 2021. gada 1. aprīlī vai vēlāk, atļaujot agrāku

piemērošanu, tostarp finanšu pārskatos, kas vēl nav apstiprināti publicēšanai grozījumu izdošanas

datumā. 2021. gada martā SGSP veica grozījumus praktisko nolūku nosacījumos SFPS Nr. 16, piemērojot

nomniekiem atvieglojumus, kas precizēti SFPS Nr. 16 norādījumos par nomas izmaiņām, nomas

koncesijām kā tiešas sekas Covid-19 pandēmijai. Pēc grozījumiem praktiskais nolūks tagad attiecas uz

īres koncesijām, kur nomas maksājumu samazinājums attiecināms tikai uz maksājumiem, kas sākotnēji

bija jāveic 2022. gada 30. jūnijā vai pirms šī datuma, pieņemot, ka pārējie praktiskā nolūka nosacījumi ir

izpildīti. Koncerns un mātessabiedrība kā nomnieks nav izmantojusi nomas koncesijas, un šie grozījumi

nav ietekmējuši koncerna konsolidētos un mātessabiedrības finanšu pārskatus.

b) Standarti un to grozījumi, kas ir izdoti un vēl nav stājušies spēkā, bet ir svarīgi koncerna un

mātessabiedrības darbībai

y SGS Nr. 1 finanšu pārskatu sniegšana un SFPS prakses nostādne 2: Informācijas atklāšana

par grāmatvedības politikām (grozījumi)

Grozījumi ir spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk, atļaujot agrāku

piemērošanu. Grozījumos iekļauti norādījumi par būtiskuma novērtēšanu saistībā ar grāmatvedības politikas

informācijas atklāšanu. Jo īpaši SGS Nr. 1 grozījumi aizstāj prasību atklāt “būtiskas” grāmatvedības politikas

ar prasību atklāt “materiālas” grāmatvedības politikas. Prakses nostādnē ir pievienoti arī norādījumi un

ilustratīvi piemēri, lai palīdzētu izprast būtiskuma jēdzienu, pieņemot lēmumus par grāmatvedības politikas

informācijas atklāšanu. Koncerna un mātessabiedrības vadība šobrīd izvērtē šo grozījumu ietekmi uz

grāmatvedības politiku atklāšanu koncerna konsolidētajos un mātessabiedrības finanšu pārskatos.

y SGS Nr. 8 Grāmatvedības politikas, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas:

Grāmatvedības aplēšu definīcija (grozījumi)

Grozījumi stājas spēkā gada pārskata periodiem, kas sākās 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk, atļaujot agrāku

piemērošanu, un attiecas uz izmaiņām grāmatvedības politikā un aplēsēs, kas gaidāmas šī perioda

sākumā vai pēc tam. Grozījumi ievieš jaunu grāmatvedības aplēšu definīciju, naudas summas finanšu

pārskatos, uz kurām attiecas novērtēšanas nenoteiktība, ja to rezultātā netiek koriģēta iepriekšējā perioda

kļūda. Tāpat grozījumi precizē, kas ir izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kā tās atšķiras no grāmatvedības

politikas izmaiņām un kļūdu labojumiem. Koncerna un mātessabiedrības vadība šobrīd izvērtē šo

grozījumu ietekmi uz grāmatvedības politiku un grāmatvedības aplēšu atklāšanu koncerna konsolidētajos

un mātessabiedrības finanšu pārskatos.

y Grozījumi 1. SGS – Īstermiņa un ilgtermiņa saistību klasifikācija

Grozījumi ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk, atļaujot agrāku

piemērošanu, tie būs jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar SGS nr. 8. Grozījumu mērķis ir precizēt

SGS nr. 1 principus saistību klasificēšanai kā īstermiņa vai ilgtermiņa saistības. Grozījumi precizē norēķinu

atlikšanas tiesību nozīmi, prasību, lai šīs tiesības pastāvētu pārskata perioda beigās, ka vadības nolūks

neietekmē pašreizējo vai ilgtermiņa klasifikāciju, ka darījuma partnera iespējas, kuru rezultātā varētu

tikt veikti norēķini, nododot paša uzņēmuma kapitāla instrumentus, neietekmē pašreizējo vai ilgtermiņa

klasifikāciju. Tāpat grozījumi nosaka, ka saistību klasifikāciju ietekmēs tikai tie pakti, kas uzņēmumam

jāievēro pārskata datumā vai pirms tā. Papildu informācija ir jāatklāj arī par ilgtermiņa saistībām, kas izriet

no aizdevuma līgumiem, uz kuriem attiecas pakti, kas jāizpilda divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata

perioda beigām. Grozījumi vēl nav apstiprināti ES. Koncerns un mātessabiedrība izvērtēs, vai tiem varētu

būt būtiska ietekme uz koncerna un mātessabiedrības finanšu stāvokli.

y SFPS nr. 16 Noma: Nomas saistības pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā gadījumā

(grozījumi)

Grozījumi ir spēkā gada pārskata periodiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk, atļaujot agrāku

piemērošanu. Grozījumi paredzēti pārdevēja nomnieka prasību pilnveidošanai, pārdošanas un saņemšanas

atpakaļ nomā darījumā radušos nomas saistību novērtēšanai SFPS Nr. 16, vienlaikus neveicot izmaiņas

grāmatvedībā, kas attiecināma uz pārdošanu un saņemšanu atpakaļ nomā nesaistītiem darījumiem. It

īpaši, ja pārdevējs-nomnieks nosaka “nomas maksājumus” vai “pārskatītos nomas maksājumus” tā,

lai pārdevējs-nomnieks neatzītu nekādu peļņas vai zaudējumu summu, kas attiecas uz tā lietošanas

tiesībām. Šo prasību piemērošana neliedz pārdevējam-nomniekam peļņā vai zaudējumos atzīt jebkādus

guvumus vai zaudējumus, kas saistīti ar nomas līguma daļēju vai pilnīgu izbeigšanu. Pārdevējs-nomnieks

piemēro grozījumus ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar SGS Nr. 8 pārdošanas un saņemšanas atpakaļ

nomā darījumiem, kas noslēgti pēc sākotnējās piemērošanas datuma gada pārskata perioda sākumā,

kurā uzņēmums pirmo reizi piemēroja SFPS Nr. 16. Grozījumi vēl nav apstiprināti ES. Koncerns un

mātessabiedrība izvērtēs, vai tiem varētu būt būtiska ietekme uz koncerna un mātessabiedrības

finanšu stāvokli.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

y SGS nr. 12 Ienākuma nodokļi: Atliktais nodoklis, kas saistīts ar aktīviem un viena darījuma

saistībām (grozījumi)

Grozījumi ir spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk, atļaujot agrāku

piemērošanu. Grozījumi sašaurina SGS nr. 12 sākotnējās atzīšanas izņēmuma darbības jomu un sniedz

papildu skaidrību, kā arī precizē, kā uzņēmumiem jāuzskaita atliktais nodoklis, kas saistīts ar aktīviem un

saistībām, kas izriet no viena darījuma, piemēram, nomas un ekspluatācijas pārtraukšanas saistībām.

Grozījumi precizē, ka gadījumos, kad maksājumi, ar kuriem tiek nokārtotas saistības, ir atskaitāmi

nodokļu vajadzībām, jāizvērtē, vai šādi atskaitījumi nodokļu vajadzībām ir attiecināmi uz saistībām vai ar to

saistīto aktīvu elementu, ņemot vērā piemērojamos nodokļu likumus. Saskaņā ar grozījumiem sākotnējās

atzīšanas izņēmums neattiecas uz darījumiem, kuri sākotnējās atzīšanas brīdī norāda uz vienādām ar

nodokli apliekamām un atskaitāmām pagaidu atšķirībām. To piemēro tikai tad, ja nomas aktīva un nomas

saistību (vai ekspluatācijas pārtraukšanas saistību un ekspluatācijas pārtraukšanas aktīva elementa)

atzīšana rada ar nodokli apliekamas un atskaitāmas pagaidu atšķirības, kas nav vienādas. Koncerna un

mātessabiedrības izvērtēs, vai tiem varētu būt būtiska ietekme uz koncerna un mātessabiedrības finanšu

stāvokli.

Ir veikti arī citi SFPS grozījumi, bet tiem nebūs ietekmes uz koncerna un mātessabiedrības darbību un

finanšu pārskatiem:

y SFPS Nr. 17 “Apdrošināšanas līgumi” un tā grozījumi, spēkā no 2023. gada 1. janvāra;

y Grozījumi SFPS Nr. 10 “Konsolidētie finanšu pārskati” un SGS Nr. 28 “Ieguldījumi asociētajās

sabiedrībās un kopuzņēmumos”: Aktīvu pārdošana vai ieguldīšana darījumos starp ieguldītāju un tā

asociēto sabiedrību vai kopuzņēmumu, kuriem spēkā stāšanās datumu SGSP ir atlikusi uz nenoteiktu

laiku.

Konsolidācija

a) Meitassabiedrības

Meitassabiedrības ir visas sabiedrības, kuras Koncerns kontrolē. Koncerns kontrolē sabiedrību, ja

Koncerns saņem mainīgo peļņas daļu no tā dalības sabiedrībā vai ja tam ir tiesības uz mainīgo peļņu, un

tam ir iespējas ietekmēt šo ienākumu apmēru, izmantojot tā pilnvaras vadīt sabiedrības darbības.

Koncerna meitassabiedrību finanšu pārskati tiek konsolidēti, sākot ar brīdi, kad mātessabiedrība ir

ieguvusi kontroli pār meitassabiedrību, un konsolidācija tiek pārtraukta, kad šī kontrole beidzas. Vispārēja

informācija par konsolidācijā iekļautajām sabiedrībām un to primāro saimnieciskās darbības veidu ir atklāta

16. pielikumā.

Ieguldījumi meitassabiedrību kapitālos tiek uzskaitīti, izmantojot iegādes metodi. Iegādes izmaksas tiek

noteiktas iegūto aktīvu, izdoto pašu kapitāla instrumentu un radušos vai maiņas datumā pieņemto saistību

patiesajā vērtībā. Iegādes izmaksas tiek attiecinātas uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu periodā, kurā tās

radušās. Iegādātie identificējamie aktīvi un saistības un pakārtotās saistības, kas radušās meitassabiedrības

iegādes rezultātā, tiek sākotnēji novērtētas patiesajā vērtībā iegādes datumā.

Visi darījumi starp koncerna sabiedrībām, savstarpējie atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem starp

koncerna sabiedrībām tiek izslēgti. Nerealizētie zaudējumi arī tiek izslēgti, bet tiek uzskatīti par nodotā

aktīva vērtības samazināšanās indikatoru. Nepieciešamības gadījumā koncerna meitassabiedrību

uzskaites un novērtēšanas metodes ir mainītas, lai nodrošinātu atbilstību koncernā lietotajām uzskaites

un novērtēšanas metodēm.

b) Darījumi ar nekontrolējošo līdzdalību un īpašniekiem

Koncerna darījumi ar nekontrolējošo līdzdalību tiek uzskatīti par darījumiem ar saimnieciskās vienības

kapitāla īpašniekiem. Izmaiņas mātessabiedrības līdzdalības daļā meitassabiedrībā, kas netiek

atspoguļotas mātessabiedrībā, tai zaudējot kontroli pār meitassabiedrību ir pašu kapitāla transakcijas

(t.i. transakcijas, kas tiek uzskatītas par darījumiem īpašniekiem). Darījumos ar nekontrolējošo līdzdalību

radusies peļņa vai zaudējumi tiek atzīti koncerna pašu kapitālā.

c) Ne-naudas aktīvu nodošana īpašniekam

Mātessabiedrība atzīst īpašniekam izmaksājamās dividendes kā saistības brīdī, kad dividenžu izmaksa

tiek deklarēta un rodas pienākums nodot attiecīgos aktīvus īpašniekam. Saistības nodot ne–naudas

aktīvus kā dividendes īpašniekam tiek novērtētas nododamo aktīvu patiesajā vērtībā. Katra pārskata

perioda beigās un norēķinu datumā mātessabiedrība pārskata un koriģē maksājamo dividenžu uzskaites

vērtību, visas izmaiņas maksājamo dividenžu uzskaites vērtībā atzīstot pašu kapitālā kā korekcijas

sadalāmajā summā. Norēķinu datumā starpība, ja tāda rodas, starp nododamo aktīvu un izmaksājamo

dividenžu uzskaites vērtību tiek atzīta peļņā vai zaudējumos.

Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

a) Funkcionālā un uzrādīšanas valūta

Finanšu pārskatu posteņi tiek mērīti tās ekonomiskās vides valūtā, kurā koncerna uzņēmums darbojas

(funkcionālā valūta). Finanšu pārskatu posteņi ir izteikti eiro (EUR), kas ir mātessabiedrības funkcionālā

valūta, un uzrādīti tūkstošos EUR. Visi rādītāji ir noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim, ja nav norādīts

citādi.

b) Darījumi un atlikumi

Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti funkcionālajā valūtā pēc attiecīgo darījumu veikšanas dienā

noteiktajiem valūtas kursiem. Monetārie aktīvi un saistības, kas izteiktas ārvalstu valūtās, tiek pārvērtētas

funkcionālajā valūtā pēc valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā. Gūtie ienākumi vai zaudējumi tiek

iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Nemonetārās pozīcijas, kas tiek novērtētas

pēc sākotnējās vērtības ārvalstu valūtā, ir pārvērtētas pēc valūtas kursa sākotnējā darījuma dienā.

Finanšu aktīvi un saistības

Finanšu aktīvi

Koncerns un mātessabiedrība klasificē savus finanšu aktīvus saskaņā ar 9. SFPS šādās novērtējuma

kategorijās:

y tie, kas turpmāk jānovērtē patiesajā vērtībā (ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos

vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā), un

y tie, kas jānovērtē amortizētajās izmaksās.

Klasifikācija ir atkarīga no uzņēmējdarbības modeļa finanšu aktīvu pārvaldībai un naudas plūsmu līguma

noteikumiem. Aktīvus, kurus tur līgumā paredzēto naudas plūsmu iekasēšanai, ja šīs naudas plūsmas

ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, novērtē pēc amortizētajām izmaksām.

Aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā, ieņēmumus un zaudējumus uzskaita peļņā vai zaudējumos,

vai visaptverošajos ienākumos. Attiecībā uz ieguldījumiem kapitāla instrumentos, kas netiek turēti

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

tirdzniecībai, klasifikācija ir atkarīga no tā, vai koncerns un mātessabiedrība sākotnējās atzīšanas brīdī

ir veikusi neatsaucamu izvēli, lai uzskaitītu kapitāla ieguldījumus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu

visaptverošajos ienākumos.

Sākotnēji finanšu aktīvi tiek atzīti to patiesajā vērtībā, pieskaitot darījumu izmaksas, izņemot tos finanšu

aktīvus, kas atzīti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Finanšu aktīvu

iegāde vai pārdošana, kas paredz aktīvu piegādi noteiktā laika posmā, kuru nosaka ar konkrētiem

tirgus noteikumiem vai vienošanos (regulāri tirdzniecības darījumi), tiek atzīta iegādes/pārdošanas brīdī,

t.i., datumā, kad koncerns un mātessabiedrība ir apņēmusies iegādāties vai pārdot aktīvu.

Parāda instrumenti

Parāda instrumentu turpmākā novērtēšana ir atkarīga no koncerna un mātessabiedrības

uzņēmējdarbības modeļa aktīvu pārvaldīšanas un aktīvu naudas plūsmas raksturlielumiem. Koncerns

un mātessabiedrība klasificē visus savus parāda instrumentus:

y Amortizētajās izmaksās. Aktīvus, kurus tur līgumā paredzēto naudas plūsmu iekasēšanai, ja šīs

naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, turpmāk novērtē pēc amortizētajām

izmaksām, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi, un ir pakļauti vērtības samazinājumam.

Vērtības samazināšanos uzrāda kā atsevišķu posteni peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijā

“Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas”.

Kapitāla instrumenti

Turpmāk koncerns un mātessabiedrība novērtē visus kapitāla instrumentus patiesajā vērtībā. Ja vadība

ir izvēlējusies uzrādīt patiesās vērtības peļņu vai zaudējumus no kapitāla instrumentiem visaptverošajos

ienākumos, tad pēc atzīšanas pārtraukšanas patiesās vērtības izmaiņas netiek pārklasificētas peļņā vai

zaudējumos. Dividendes no šādiem ieguldījumiem turpina atzīt peļņā vai zaudējumos, ja koncernam un

mātessabiedrībai ir noteiktas tiesības saņemt maksājumus.

Zaudējumus no vērtības samazināšanās (un apvērstie zaudējumi no vērtības samazināšanās) no kapitāla

ieguldījumiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā visaptverošajos ienākumos vai peļņā vai zaudējumos,

neuzrāda atsevišķi no citām patiesās vērtības izmaiņām.

Finanšu saistības

Finanšu saistības tiek novērtētas amortizētajās izmaksās vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā

vai zaudējumos. Finanšu saistības klasificē pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos, ja tās klasificē

kā turētas tirdzniecībai, tās ir atvasinātas vai tās ir norādītas kā tādas sākotnējā atzīšanā. Finanšu

saistības pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos novērtē patiesajā vērtībā, un neto guvumus vai

zaudējumus, tostarp procentu izdevumus atzīst peļņā vai zaudējumos. Citas finanšu saistības turpmāk

novērtē amortizētajās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi. Procentu izdevumus un ārvalstu

valūtas peļņu un zaudējumus atzīst peļņā vai zaudējumos.

Atzīšanas pārtraukšana

Finanšu aktīva (vai arī, ja iespējams, finanšu aktīva daļas vai līdzīgu finanšu aktīva posteņu grupas daļas)

atzīšanas pārtraukšana notiek, kad:

y izbeidzas līgumā paredzētās tiesības uz naudas plūsmu no attiecīgā finanšu aktīva;

y koncerns un mātessabiedrība nodod līgumā paredzētās tiesības uz naudas plūsmu no attiecīgā

finanšu aktīva vai uzņemas pārskaitīt saņemtos naudas līdzekļus trešajām personām pilnā apmērā

bez būtiskas kavēšanās atbilstoši starpniecības līgumam; vai arī, ja a) koncerns un mātessabiedrība

būtībā ir nodevuši visus finanšu aktīva riskus un ieguvumus un ja b) koncerns un mātessabiedrība

nav ne nodevuši, ne saglabājusi būtībā visus finanšu aktīva riskus un ieguvumus, bet ir nodevuši

kontroli pār finanšu aktīvu.

Koncerns un mātessabiedrība pārtrauc atzīt finanšu saistības, ja tās līgumsaistības tiek izpildītas vai

atceltas, vai arī tās zaudē spēku. Koncerns un mātessabiedrība pārtrauc atzīt finanšu saistības arī tad,

ja to noteikumi ir grozīti, un grozīto saistību naudas plūsmas ir būtiski atšķirīgas, un tādā gadījumā

jaunas finanšu saistības, kuru pamatā ir grozītie noteikumi, tiek atzītas patiesajā vērtībā. Attiecībā uz

finanšu saistību atzīšanas pārtraukšanu starpību starp dzēsto uzskaites vērtību un samaksāto atlīdzību

(ieskaitot pārvestos ārpusskaidrās naudas aktīvus vai uzņemtās saistības) atzīst peļņā vai zaudējumos.

Vērtības samazināšana

Koncerns un mātessabiedrība, pamatojoties uz nākotnes apsvērumiem, novērtē sagaidāmos

kredītzaudējumus, kas saistīti ar to parāda instrumentiem, kas atzīti amortizētajās izmaksās. Izmantotā

vērtības samazināšanās metodika ir atkarīga no tā, vai ir bijis būtisks kredītriska pieaugums. Zaudējumu

no vērtības samazināšanās novērtēšanas un atzīšanas principi ir atklāti 4. b pielikumā.

Koncerns un mātessabiedrība piemēro divus sagaidāmos kredītzaudējumu novērtējuma modeļus:

darījuma partnera modeli un portfeļa modeli.

Darījuma partnera modeli izmanto atsevišķiem līgumiem noguldījumiem, ieguldījumiem Valsts

kases obligācijās, aizdevumiem meitassabiedrībām un naudai un tās ekvivalentiem. Sagaidāmie

kredītzaudējumi saskaņā ar šo modeli ir balstīti uz individuālā darījuma partnera saistību neizpildes

riska novērtējumu, pamatojoties uz Moody’s 12 mēnešu sagaidāmām attiecīgās nozares uzņēmumu

saistību neizpildes un atgūšanas likmēm, ja nav identificēts būtisks kredītriska pieaugums. Apstākļi,

kas norāda uz būtisku kredītriska pieaugumu, ir būtisks pieaugums Moody’s saistību neizpildes un

parādu atgūšanas likmēm (par vienu procentu punktu) vai darījuma partnera nespēja veikt maksājumus

noteiktajos termiņos (kavējums 30 un vairāk dienas, maksātnespēja vai bankrots, vai uzsāktas

līdzīgas juridiskās procedūras un citas norādes uz nespēju maksāt). Ja identificēts būtisks kredītriska

pieaugums, tiek atzīti aprēķinātie mūža sagaidāmie kredītzaudējumi.

Lai novērtētu sagaidāmos kredītzaudējumus nesaņemtajiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK)

ieņēmumiem un individuāli nozīmīgākiem citiem debitoru parādiem, un citiem enerģijas industrijas un

saistīto pušu debitoru parādiem, koncerns un mātessabiedrība piemēro vienkāršoto pieeju un uzskaita

sagaidāmos kredītzaudējumus, pamatojoties uz saistību neizpildes un parādu atgūšanas likmēm.

Portfeļa modelis tiek izmantots debitoru parādiem, kas sagrupēti pēc līdzīgām riska iezīmēm un

kavējuma dienām, un ir noteikts uzņēmējdarbības pamatdarbības virzieniem. Debitoru parādiem, kas

sagrupēti pēc portfeļa modeļa, koncerns un mātessabiedrība piemēro vienkāršotu pieeju un atzīst

sagaidāmos kredītzaudējumus no debitoru parādiem, pamatojoties uz vēsturiski novēroto saistību

neizpildes līmeni, kas papildināts ar nākotnes prognozēm, ja tām ir būtiska ietekme.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā finanšu aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva un kā

finanšu saistības, ja to patiesā vērtība ir negatīva. Koncerns un mātessabiedrība ir nolēmuši turpināt

piemērot 39. SGS noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības. Atvasināto finanšu instrumentu

uzskaites principi ir atspoguļoti 24. pielikumā.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

3. Finanšu risku vadība

3.1. Finanšu risku faktori

Koncerna un mātessabiedrības darbība pakļauj tos dažādiem finanšu riskiem: tirgus riskam (ieskaitot

valūtas risku, procentu likmju risku un cenu risku), kredītriskam un likviditātes riskam. Koncerna un

mātessabiedrības vispārējā risku vadības politika koncentrējas uz finanšu tirgus nenoteiktību un cenšas

mazināt tās potenciāli negatīvo efektu uz koncerna un mātessabiedrības finanšu rezultātiem. Koncerns

un mātessabiedrība lieto atvasinātos finanšu instrumentus, lai samazinātu risku atklātās pozīcijas.

Finanšu risku, izņemot cenu risku, vadību veic mātessabiedrības Finanšu un kredītu vadības funkcija

(koncerna finanšu vadība) atbilstoši mātessabiedrības valdes apstiprinātai Finanšu risku vadības politikai.

Koncerna finanšu vadība identificē, novērtē un veic finanšu risku ierobežošanas pasākumus, cieši

sadarbojoties ar koncerna biznesa vienībām/meitassabiedrībām. Mātessabiedrības valde, apstiprinot

Finanšu risku vadības politiku, ir noteikusi principus vispārējai finanšu risku vadībai, kā arī noteiktas rīcības

politikas attiecībā uz procentu likmju risku, valūtas risku, likviditātes risku un kredītrisku, turklāt nosaka

procedūras, definē pieņemamos finanšu instrumentus un principus brīvo finanšu resursu izvietošanai.

Cenu riska vadību savukārt veic mātessabiedrības Elektroenerģijas vairumtirdzniecības funkcija atbilstoši

mātessabiedrības valdes apstiprinātai Elektroenerģijas vairumtirdzniecības kārtībai.

Nākamajā tabulā ir atklātas finanšu riskiem pakļautās finanšu aktīvu un finanšu saistību pozīcijas sadalījumā pa to novērtējuma kategorijām			Koncerns			Mātessabiedrība	EUR’000
		Finanšu aktīvi amortizētajās	Riska ierobežošanas	Atvasinātie finanšu	Finanšu aktīvi amortizētajās	Riska ierobežošanas	Atvasinātie finanšu
		izmaksās	atvasinātie finanšu	instrumenti patiesajā vērtībā	izmaksās	atvasinātie finanšu	instrumenti patiesajā vērtībā
			instrumenti	ar ietekmi uz peļņas vai		instrumenti	ar ietekmi uz peļņas vai
	Pielikums			zaudējumu aprēķinu			zaudējumu aprēķinu
Finanšu aktīvi 2022. gada 31. decembrī
Parādi no līgumiem ar klientiem	18 a	314 109	–	–	233 192	–	–
Citi īstermiņa finanšu debitori	18 b	17 089	–	–	36 253	–	–
Aizdevumi saistītajām pusēm	29 e	–	–	–	713 308	–	–
Atvasinātie finanšu instrumenti	24 I	–	450	10 279	–	450	10 279
Nauda un naudas ekvivalenti	19	112 757	–	–	100 268	–	–
Finanšu aktīvi 2021. gada 31. decembrī		443 955	450	10 279	1 083 021	450	10 279
Parādi no līgumiem ar klientiem	18 a	181 136	–	–	110 638	–	–
Citi īstermiņa finanšu debitori	18 b	57 498	–	–	43 212	–	–
Aizdevumi saistītajām pusēm	29 e	–	–	–	706 378	–	–
Atvasinātie finanšu instrumenti	24 I	–	25 735	–	–	25 466	–
Nauda un naudas ekvivalenti	19	97 079	–	–	92 418	–	–
		335 713	25 735	–	952 646	25 466	–
		Finanšu saistības	Riska ierobežošanas	Atvasinātie finanšu	Finanšu saistības	Riska ierobežošanas	Atvasinātie finanšu
		amortizētajās izmaksās	atvasinātie finanšu	instrumenti patiesajā vērtībā	amortizētajās izmaksās	atvasinātie finanšu	instrumenti patiesajā vērtībā
			instrumenti	ar ietekmi uz peļņas vai		instrumenti	ar ietekmi uz peļņas vai
				zaudējumu aprēķinu			zaudējumu aprēķinu
Finanšu saistības 2022. gada 31. decembrī
Aizņēmumi	23	875 918	–	–	863 938	–	–
Atvasinātie finanšu instrumenti	24 I	–	99 154	22 865	–	99 154	22 865
Nomas saistības	15	10 675	–	–	5 166	–	–
Parādi piegādātājiem un pārējiem īstermiņa
finanšu kreditoriem	26	107 811	–	–	99 902	–	–
Finanšu saistības 2021. gada 31. decembrī		994 404	99 154	22 865	969 006	99 154	22 865
Aizņēmumi	23	795 029	–	–	782 322	–	–
Atvasinātie finanšu instrumenti	24 I	–	5 933	12 587	–	5 933	12 587
Nomas saistības	15	8 428	–	–	5 226	–	–
Parādi piegādātājiem un pārējiem īstermiņa
finanšu kreditoriem	26	163 950	–	–	166 517	–	–
		967 407	5 933	12 587	954 065	5 933	12 587

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

a) Tirgus risks

I) valūtas risks

2022. gada 31. decembrī un 2021. gada 31. decembrī koncernam un mātessabiedrībai aizņēmumi bija

tikai eiro (23. pielikums). To ieņēmumi un lielākā daļa finanšu aktīvu un saistību bija izteikti eiro. Līdz ar

to ne koncerns, ne mātessabiedrība netiek pakļauti nozīmīgam valūtas riskam.

Valūtas risks rodas, ja nākotnes transakcija vai atzītie aktīvi, vai saistības ir izteikti citā valūtā nekā

koncerna un mātessabiedrības funkcionālā valūta.

Koncerna finanšu vadības Finanšu risku vadības politikas mērķis ir ierobežot valūtas risku visām

sagaidāmajām naudas plūsmām ārvalstu valūtās (kapitālieguldījumiem vai materiālu un izejvielu iegādei),

kas var radīt nozīmīgu valūtas risku. 2022. gada laikā ir noslēgti vairāki EUR/USD nākotnes ārvalstu valūtu

maiņas darījumi, lai ierobežotu 2022. gadā noslēgtā dabasgāzes iegādes līgumā plānoto maksājumu

ASV dolāros valūtas risku. 2022. gada 31. decembrī mātessabiedrība ir noslēgti pieci valūtas nākotnes

darījumi par 153 482 tūkstošiem ASV dolāriem ar izpildes datumu 2023. gada 22. februārī un 26. aprīlī.

II) procentu likmju risks

Tā kā koncernam un mātessabiedrībai ir nozīmīga apjoma mainīgo procentu likmju aktīvi un saistības,

kas pakļauti procentu likmju izmaiņām, tad koncerna un mātessabiedrības finanšu ieņēmumi un

operatīvās naudas plūsmas ir būtiski atkarīgas no izmaiņām tirgus procentu likmēs.

2022. gadā, ja eiro procentu likmes būtu bijušas par 50 bāzes punktiem augstākas, pārējiem mainīgajiem

rādītājiem paliekot nemainīgiem, koncerna procentu ieņēmumi no bankās uzturēto norēķinu kontu

atlikumiem būtu par 687 tūkstošiem EUR lielāki (2021. gadā: 750 tūkstoši EUR), un mātessabiedrības

procentu ieņēmumi no bankās uzturēto norēķinu kontu atlikumiem būtu par 678 tūkstošiem EUR lielāki

(2021. gadā: 739 tūkstoši EUR).

Naudas plūsmas procentu likmju risks koncernā un mātessabiedrībā galvenokārt rodas no ilgtermiņa

aizņēmumiem, kuriem ir noteikta mainīga procentu likme. Tas koncernam un mātessabiedrībai rada

risku, jo finanšu izmaksas nozīmīgi pieaug situācijās, kad procentu likme palielinās. Koncerna Finanšu

riska vadības politika nosaka vairāk nekā 35 % aizņēmumu nodrošināt fiksētās procentu likmes (ņemot

vērā atvasināto finanšu instrumentu un emitēto obligāciju efektu) un uzturēt vidējo svērto fiksētās

procentu likmes periodu robežās no 1 līdz 4 gadiem.

Koncernā un mātessabiedrībā regulāri tiek analizētas procentu likmju pozīcijas. Dažādi scenāriji tiek

modelēti, ņemot vērā iespējamo aizņēmumu refinansēšanu, esošo pozīciju atjaunošanu un risku

ierobežošanas aktivitātes. Balstoties uz šiem scenārijiem, koncernā un mātessabiedrībā tiek aprēķināta

procentu likmju izmaiņu ietekme uz peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijām, kā arī uz naudas plūsmu.

Ņemot vērā, ka koncerna un mātessabiedrības politika pārsvarā ir orientēta uz ilgtermiņa finansējuma

piesaisti ar mainīgajām procentu likmēm, koncernā un mātessabiedrībā tiek vadīts naudas plūsmas

procentu likmju risks, slēdzot procentu likmju mijmaiņas darījumus, ar kuriem mainīgās procentu likmes

tiek mainītas pret fiksētajām procentu likmēm. Šādi atvasinātie finanšu instrumenti padara attiecīgos

aizņēmumus ar mainīgajām procentu likmēm par aizņēmumiem ar fiksētām procentu likmēm. Tādējādi

tiek iegūtas fiksētās likmes, kuras kopumā ir zemākas nekā tās, kuras tiktu noteiktas, ja koncerns

un mātessabiedrība aizņemtos ar fiksētajām procentu likmēm. Atbilstoši procentu likmju mijmaiņas

darījumiem koncerna un mātessabiedrības darījuma puses piekrīt apmainīties ar summām noteiktos

laika intervālos (parasti ik pēc pusgada), kas atspoguļo starpību starp fiksētajām un mainīgajām

procentu likmēm un ir aprēķinātas, pamatojoties uz darījumu nosacītajām pamatsummām.

Lai mazinātu naudas plūsmas risku, koncerns un mātessabiedrība ir noslēgusi procentu likmju

mijmaiņas darījumus par kopējo nosacīto apjomu 133 miljoniem EUR (2021. gadā: 169 miljoniem EUR)

(24. II pielikums). 2022. gada 31. decembrī 36 % no kopējiem koncerna un mātessabiedrības ilgtermiņa

aizņēmumiem (31/12/2021: attiecīgi 37 % un 38 %) bija fiksēta procentu likme, ņemot vērā procentu

likmju mijmaiņas darījumu efektu, un vidējais svērtais fiksētās procentu likmes periods koncernam

bija 1,8 gadi, mātessabiedrībai – 1,9 gadi (2021. gadā: koncernam un mātessabiedrībai – 1,5 gadi).

Ja ilgtermiņa aizņēmumu eiro procentu likmes pie mainīgajām bāzes procentu likmēm (ņemot vērā riska

ierobežošanas ietekmi) būtu bijušas par 50 bāzes punktiem augstākas, pieņemot, ka pārējie mainīgie

rādītāji saglabātos konstanti periodā līdz nākamā gada pārskata apstiprināšanai, tad koncerna pārskata

gada peļņa būtu par 2 536 tūkstošiem EUR mazāka (nākamo 12 mēnešu laikā pēc 31/12/2021:

633 tūkstoši EUR) un mātessabiedrības pārskata gada peļņa būtu par 2 474 tūkstošiiem EUR mazāka

(nākamo 12 mēnešu laikā pēc 31/12/2021: 631 tūkstotis EUR).

Ja 2022. gada 31. decembrī īstermiņa un ilgtermiņa eiro procentu likmes būtu par 50 bāzes punktiem

augstākas, pārējiem mainīgajiem rādītājiem paliekot nemainīgiem, tad procentu likmju mijmaiņas

darījumu patiesā vērtība būtu par 1 623 tūkstošiem EUR lielāka (31/12/2021: par 2 688 tūkstošiem EUR),

kas būtu jāattiecina uz visaptverošo ienākumu pārskatu kā riska ierobežošanas uzskaites pozīcija.

Savukārt, ja īstermiņa un ilgtermiņa eiro procentu likmes būtu par 50 bāzes punktiem zemākas, pārējiem

mainīgajiem rādītājiem paliekot nemainīgiem, tad procentu likmju mijmaiņas darījumu patiesā vērtība

būtu par 1 671 tūkstošiem EUR mazāka (31/12/2021: 2 778 tūkstoši EUR), kas būtu jāattiecina uz

visaptverošo ienākumu pārskatu kā riska ierobežošanas uzskaites pozīcija un neefektīvā daļa jāattiecina

uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

III) cenu risks

Cenu risks ir risks, kā ietekmē finanšu instrumentu patiesās vērtības un naudas plūsmas nākotnē

svārstīsies citu iemeslu dēļ, nevis procentu likmju riska vai valūtas riska radīto izmaiņu dēļ. Koncernā un

mātessabiedrībā saražoto preču un sniegto pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu brīvā tirgus apstākļos,

kā arī ražošanā izmantoto resursu pirkšanu ietekmē cenu risks.

Nozīmīgākais cenu risks ir saistīts ar elektroenerģijas un dabasgāzes iegādi. Lai ierobežotu cenu risku, kas

rodas no elektroenerģijas un dabasgāzes cenas izmaiņām, 2022. un 2021. gada laikā mātessabiedrība

ir noslēgusi elektroenerģijas nākotnes līgumus, un cenas mijmaiņas darījumus un dabasgāzes cenas

mijmaiņas darījumus (24. III, IV pielikums).

b) Kredītrisks

Kredītrisks tiek pārvaldīts koncerna līmenī. Kredītrisks rodas no naudas un naudas ekvivalentiem,

atvasinātajiem finanšu instrumentiem patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā,

citiem finanšu aktīviem, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā, ieskaitot neapmaksātos debitoru parādus.

Kredītriska koncentrācija saistībā ar debitoru parādiem ir ierobežota plašā koncerna un mātessabiedrības

klientu skaita dēļ. Koncernam un mātessabiedrībai nav nozīmīgas kredītriska koncentrācijas attiecībā uz

kādu vienu darījumu partneri vai līdzīgu darījumu partneru grupu, izņemot nesaņemtos obligātā iepirkuma

komponentes ieņēmumus, aizdevumus un debitoru parādus no meitassabiedrībām un pārvades sistēmas

operatora (AS “Augstsprieguma tīkls”) debitora parādus. Novērtējot kredītrisku izsniegtajiem aizdevumiem

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

meitassabiedrībām, mātessabiedrība ņem vērā, ka AS “Latvenergo” ir izsniegusi aizdevumus tām

meitassabiedrībām, kurās tai pieder visas akcijas, un attiecīgi uzrauga šo meitassabiedrību (aizņēmēju)

darbību un finanšu stāvokli. Zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atskaitīti no bruto vērtībām.

Attiecībā uz finanšu aktīviem (skat. tabulu zemāk) maksimālo atklāto kredītriska pozīciju veido naudas

un naudas ekvivalentu bilances vērtība (19. pielikums), parādi no līgumiem ar klientiem un citi debitori

(18. pielikums), atvasinātie finanšu instrumenti (24. pielikums) un aizdevumi saistītajām pusēm

(29. e pielikums).

Maksimālā iespējamā kredītriska riska novērtējums		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Parādi no līgumiem ar klientiem	18 a	314 109	181 136	233 192	110 638
Citi īstermiņa finanšu debitori	18 b	17 089	57 498	36 253	43 212
Aizdevumi saistītajām pusēm	29 e	–	–	713 308	706 378
Nauda un naudas ekvivalenti	19	112 757	97 079	100 268	92 418
Atvasinātie finanšu instrumenti	24	10 729	25 735	10 729	25 466
		454 684	361 448	1 093 750	978 112

Atbilstoši 9. SFPS koncerns un mātessabiedrība novērtē debitoru saistību neizpildes varbūtību jau pēc

debitoru parādu sākotnējās atzīšanas, un katrā bilances datumā apsver, vai kopš parādu sākotnējās

atzīšanas ir būtiski palielinājies to kredītrisks (2. un 18. pielikums).

Saistībā ar bankām un finanšu institūcijām tiek akceptēti darījumu partneri ar pašu vai mātesbanku

starptautiskas kredītreitinga aģentūras noteikto minimālo kredītreitingu vismaz investīciju pakāpes līmenī.

Ja darījumu partnerim nav šāda kredītreitinga, tad tiek veikta riska kontrole un novērtēta darījuma partnera

kredītkvalitāte, ņemot vērā darījumu partnera finanšu stāvokli, iepriekšējo pieredzi un citus faktorus. Tiek

noteikti individuāli riska limiti atbilstoši Finanšu risku vadības politikas principiem. Atkarībā no noteiktiem

sadarbības limitiem, bankas atlikumi vienā bankā vai finanšu institūcijā nedrīkst pārsniegt piecdesmit

procentus no kopējiem naudas atlikumiem. Atsevišķu individuāli nozīmīgu finanšu aktīvu, kam nav pienācis

izpildes termiņš, kredītkvalitātes izvērtēšanai tiek izmantoti finanšu reitingu aģentūru piešķirtie kredītreitingi,

bet, ja tādu nav, tad par pamatu tiek ņemta līdzšinējā klientu maksājumu vēsture.

Kredītrisks saistībā ar naudu un īstermiņa noguldījumiem bankās tiek pārvaldīts, sabalansējot finanšu

aktīvu un instrumentu izvietojumu, lai vienlaikus saglabātu iespēju izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus un

samazinātu iespējamību zaudēt finanšu līdzekļus. Parādu no līgumiem ar klientiem un citu finanšu debitoru

kredītriska novērtējums ir aprakstīts 4. b un 18. pielikumā.

Naudas un naudas ekvivalentu bilances atlikuma sadalījums pēc finanšu darījumu partneriem pēc stāvokļa

uz pārskata gada beigām atspoguļots šajā tabulā:

	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Ar investīciju līmeņa kredītreitingu*	112 757	97 079	100 268	92 418
	112 757	97 079	100 268	92 418
* Banku mātessabiedrībām noteiktais investīciju līmeņa kredītreitings

Nākamajā tabulā atklāti esošie naudas atlikumi bankās un finanšu institūcijās sadalījumā pēc kredītreitinga

pakāpes atbilstoši Moody`s noteiktajai kredītreitinga skalai. Sagaidāmie kredītzaudējumi nav būtiski

(zem 1 %) ņemot vērā, ka lielākā daļa naudas un naudas ekvivalentu atrodas bankās un finanšu institūcijās

ar investīciju pakāpes kredītreitingu un finanšu aktīvi tiek vērtēti ar labu kredītkvalitāti.

	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Aa3	66 596	47 149	55 722	44 111
Baa1	43 644	37 085	43 154	36 030
Baa2	1 363	12 361	1 362	12 277
Baa3	1 154	484	30	–
	112 757	97 079	100 268	92 418

Finanšu darījumu partneriem noteiktie kredītriska limiti pārskata periodā netika pārsniegti, un koncerna un

mātessabiedrības vadība nesagaida nekādus zaudējumus, kas varētu rasties no finanšu darījumu partneru

iespējamās saistību neizpildes, kā novērtēts finanšu darījumu partneru kredītrisks atbilst kredītriska

1. līmenim.

Koncerns un mātessabiedrība iegulda naudas līdzekļus tikai kotētos parāda instrumentos ar ļoti zemu

saistību neizpildes varbūtību (valsts kases obligācijās).

c) Likviditātes risks

Latvenergo koncerna likviditātes un naudas plūsmas riska vadības politikas mērķis ir uzturēt pietiekamu

naudas un naudas ekvivalentu apjomu (19. pielikums) un ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumu pieejamību,

izmantojot pietiekamu kredītu apjomu, lai izpildītu esošās un paredzamās saistības un kompensētu

naudas plūsmu svārstības dažādu finanšu risku ietekmē.

Nākamajā tabulā tiek analizētas koncerna un mātessabiedrības finanšu saistības, kas sagrupētas vecuma

grupās atbilstoši to izpildes termiņiem. Summas veidojas no nediskontētām naudas plūsmām atbilstoši

noslēgtajiem līgumiem. Aizņēmumu naudas plūsmas noteiktas, ņemot vērā spēkā esošās procentu likmes

pārskata perioda beigās.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

4. Būtiskas grāmatvedības aplēses un novērtējumi

Aplēses un novērtējumi tiek regulāri pārvērtēti un balstīti uz iepriekšējo pieredzi un citiem faktoriem,

ieskaitot nākotnes notikumus, kas uzskatāmi par ticamiem attiecīgajos apstākļos, novērtējumu.

Koncerns un mātessabiedrība aplēš un izdara pieņēmumus attiecībā uz nākotni. Grāmatvedības aplēses

var atšķirties no faktiskajiem rezultātiem.

Koncerna un mātessabiedrības vadība ir izvērtējusi situāciju pārskata beigu datumā un ir konstatējusi,

ka Covid-19 pandēmija un notikumi, kas saistīti ar Krievijas karadarbību Ukrainā un ar to saistītajām

sankcijām Krievijai un Baltkrievijai, ņemot vērā koncerna un mātessabiedrības sniegto pakalpojumu

specifiku un nepārtrauktību, nav atstājuši būtisku negatīvu ietekmi uz koncerna un mātessabiedrības

finanšu rezultātiem. Koncerna un mātessabiedrības vadība nepārtraukti veic nepieciešamās darbības, lai

nodrošinātu enerģijas ražošanas un sadales sistēmas operatora darbības nepārtrauktību, gan klientiem

sniegto pakalpojumu pieejamību, un koncerna un mātessabiedrības vadība arī turpmāk neprognozē

ievērojamus darbības traucējumus, kas varētu ietekmēt koncerna un mātessabiedrības darbības

turpināšanu un aktīvu un saistību novērtējumu. Koncerna un mātessabiedrības vadības pieņēmumi ir

balstīti uz informāciju, kas pieejama finanšu pārskata apstiprināšanas brīdī. Nākotnes notikumu ietekme

uz koncerna un mātessabiedrības turpmāko darbību var atšķirties no pašreizējā novērtējuma.

Aplēses un pieņēmumi, kuriem piemīt palielināts risks radīt būtiskus labojumus finanšu pārskatos

uzrādīto aktīvu un saistību uzskaites vērtībā nākamā finanšu gada laikā, ir aprakstīti zemāk:

Likviditātes analīze (līgumiskās nediskontētās bruto naudas plūsmas)					Koncerns					Mātessabiedrība		EUR’000
			Mazāk par	No 1 līdz	No 3 līdz	Vairāk par	KOPĀ	Mazāk par	No 1 līdz	No 3 līdz	Vairāk par	KOPĀ
		Pielikums	1 gadu	2 gadiem	5 gadiem	5 gadiem		1 gadu	2 gadiem	5 gadiem	5 gadiem
2022.	gada 31. decembrī
Aizņēmumi no finanšu institūcijām			195 441	105 399	239 038	135 056	674 934	193 094	99 201	234 010	131 758	658 063
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)			2 670	2 670	108 010	50 137	163 487	2 670	2 670	108 010	50137	163 487
Overdrafti finanšu institūcijās			119 478	–	–	–	119 478	119 478	–	–	–	119 478
Īstermiņa aizņēmumi no saistītajām pusēm			–	–	–	–	–	3 317	–	–	–	3 317
Atvasinātie finanšu instrumenti			1 499	–	–	–	1 499	1 499	–	–	–	1 499
Nomas saistības			2 023	1 798	2 939	4 581	11 341	876	866	1 847	1 554	5 143
Parādi piegādātājiem un pārējiem īstermiņa finanšu kreditoriem		26	107 811	–	–	–	107 811	99 902	–	–	–	99 902
2021.	gada 31. decembrī		428 922	109 867	349 987	186 747	1 075 523	420 836	102 737	343 867	183 449	1 050 889
Aizņēmumi no finanšu institūcijām			82 164	179 927	241 707	154 564	658 362	79 723	175 468	238 351	151 638	645 180
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)			102 205	250	750	50 366	153 571	102 205	250	750	50 366	153 571
Atvasinātie finanšu instrumenti			17 604	1 451	1 681	421	21 157	17 604	1 451	1 681	421	21 157
Nomas saistības*			2 085	1 635	3 765	1 237	8 722	1 214	972	2 457	813	5 456
Parādi piegādātājiem un pārējiem īstermiņa finanšu kreditoriem		26	163 950	–	–	–	163 950	166 517	–	–	–	166 517
			368 008	183 263	247 903	206 588	1 005 762	367 263	178 141	243 239	203 238	991 881
* nomas saistības uzskaites vērtībā (diskontētas) koncernā ir 10 675 tūkstoši EUR un mātessabiedrībā 5 166 tūkstoši EUR (31/12/2021: koncernā – 8 428 tūkstoši EUR, mātessabiedrībā – 5 226 tūkstoši EUR) (15. pielikums)

3.2. Kapitāla riska vadība

Koncerna un mātessabiedrības mērķi kapitāla riska vadībā ir nodrošināt koncerna un mātessabiedrības

ilgtspējīgu darbību, investīciju programmai nepieciešamo finansējumu, kā arī izvairīties no aizņēmumu

līgumos noteikto un ar kapitāla struktūru saistīto ierobežojošo nosacījumu pārkāpšanas (2022. un

2021. gadā nosacījumi nav pārkāpti).

Lai uzturētu noteiktu kapitāla struktūru vai to mainītu nepieciešamā veidā, koncerns un mātessabiedrība

izvērtē jaunu investīciju programmu finansēšanai nepieciešamo aizņēmumu apjomu un saņemšanas

periodu vai nepieciešamību iniciēt akcionāra ieguldījumu pamatkapitālā. Lai jebkurā laika brīdī

uzturētu kapitāla struktūru atbilstošu aizņēmumu līgumu ierobežojošajiem nosacījumiem, koncerns un

mātessabiedrība veic regulārus pašu kapitāla rādītāja aprēķinus un analīzi.

Pašu kapitāla rādītājs tiek aprēķināts, dalot pašu kapitāla summu ar aktīvu kopsummu. Atbilstoši

koncerna stratēģijai un aizņēmumu līgumos noteiktajiem ierobežojošajiem nosacījumiem, pašu kapitāla

rādītājs jāuztur vismaz 30 % līmenī.

Pašu kapitāla rādītāji ir šādi:	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Pašu kapitāls, kopā	2 356 419	2 123 448	2 018 694	1 761 070
Aktīvi, kopā	3 855 330	3 475 890	3 305 536	2 915 587
Pašu kapitāla rādītājs	61 %	61 %	61 %	60 %

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

a) Aplēses attiecībā uz pamatlīdzekļiem

I) pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laiks

Koncerns un mātessabiedrība veic aplēses attiecībā uz pamatlīdzekļu lietderīgo izmantošanas laiku

un atlikušo vērtību. Šīs aplēses izriet no iepriekšējās pieredzes, kā arī no nozares prakses un tiek

izvērtētas katra pārskata gada beigās. Pamatlīdzekļiem, kuriem ir plānota rekonstrukcija, atlikušais

lietderīgās lietošanas laiks tiek noteikts līdz rekonstrukcijas datumam. Iepriekšējā pieredze liecina, ka

faktiskais pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiks dažreiz ir bijis ilgāks nekā aplēsts. Pilnībā nolietoto

pamatlīdzekļu vērtības ir atklātas 14. a pielikumā. Paredzamais lietderīgās lietošanas laika izmaiņu

ietekmes novērtējums nav precīzi aplēšams, tādēļ nolietojuma likmju izmaiņu jutīguma analīzes ietekme

uz nākamajiem periodiem netiek atklāta.

II) pamatlīdzekļu atgūstamā vērtība

Koncerns un mātessabiedrība veic pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās testu ikreiz, kad notikumi

un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Pamatlīdzekļiem ir noteiktas

atsevišķas naudu ienesošās vienības. Atbilstoši testu izvērtējumam, ja nepieciešams, aktīvu vērtība tiek

norakstīta līdz to atgūstamajai vērtībai. Vērtības samazināšanās izvērtēšanā vadība izmanto dažādas

aplēses naudas plūsmai, kas rodas no aktīvu izmantošanas, pārdošanas, uzturēšanas un pamatlīdzekļu

remontiem, kā arī inflācijas un procentu likmju pieauguma. Aplēses izriet no vispārējās ekonomiskās

vides, patēriņa un elektroenerģijas pārdošanas cenu prognozēm. Ja nākotnē reālā situācija mainītos,

tiktu atzīts papildu vērtības samazinājums vai arī atzītais vērtības samazinājums varētu tikt daļēji vai

pilnīgi apvērsts. Atgūstamās vērtības samazinājumu ietekmē tādi faktori kā augstas remontu un

rekonstrukcijas izmaksas, būtiskas izmaiņas sagaidāmajās diskonta likmēs, atsevišķu palīgiekārtu zema

noslodze, relatīvi lielas uzturēšanas izmaksas, ierobežotas iespējas pārdot pamatlīdzekļus tirgū un citi

būtiski faktori. Vērtības samazinājuma izmaksas tiek atzītas attiecīgajā pārskata periodā un ir aprakstītas

14. d pielikumā.

III) pārvērtēšana

Atsevišķu koncerna un mātessabiedrības pamatlīdzekļu pārvērtēšanu veic neatkarīgi, ārēji, sertificēti

vērtētāji, izmantojot pamatlīdzekļu amortizēto aizvietošanas izmaksu metodi vai ieņēmumu metodi.

Vērtējums tiek veikts atbilstoši starptautiskajiem īpašuma vērtēšanas standartiem, pamatojoties uz

pamatlīdzekļu esošo izmantošanu, kas tiek uzskatīta par iespējami labāko un efektīvāko. Pārvērtēšanas

rezultātā tiek noteikta katra pamatlīdzekļa atlikusī aizvietošanas vērtība. Atlikusī aizvietošanas vērtība

ir starpība starp analoga pamatlīdzekļa aizvietošanas vai atjaunošanas izmaksām vērtēšanas brīdī un

uzkrāto kopējo pamatlīdzekļa vērtības zudumu, kas ietver sevī tā fizisko, funkcionālo (tehnoloģisko)

un ekonomisko (ārējo) nolietošanos. Fiziskais nolietojums tiek noteikts proporcionāli pamatlīdzekļa

vecumam. Pamatlīdzekļiem, kurus tuvākajā laikā plānots rekonstruēt, vērtējumā papildus tiek aprēķināts

arī funkcionālais nolietojums. Pamatlīdzekļu atlikušais lietderīgās lietošanas laiks pēc pārvērtēšanas

tiek novērtēts atbilstoši novērtētajam kopējam nolietojumam. Ieņēmumu metodes pamatā ir ražošanas

jaudas apzināšana un analīze, elektroenerģijas pārdošanas cenu prognoze, vēsturisko ražošanas un

ar saimniecisko darbību saistīto izmaksu analīze un nākotnes izmaksu prognoze, kapitālieguldījumu

prognoze, neto naudas plūsmas prognoze, kā arī diskonta un kapitalizācijas likmes aprēķins, balstoties

uz tirgus datiem.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana tiek veikta regulāri, bet ne retāk kā reizi 5 gados, pārvērtēšana var tikt

veikta biežāk, ja ir būtiskas un ilgstošas inženierbūvju būvniecības izmaksu izmaiņas, būtiskas

izmaiņas sagaidāmajās diskonta likmēs un enerģijas cenās. Pārvērtēšanas process tiek uzsākts, ja

inženierbūvju būvniecības izmaksu izmaiņas kopš iepriekšējās pārvērtēšanas divus ceturkšņu pēc

kārtas pārsniedz 10 %, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem un ir paredzamas ilglaicīgas

izmaksu izmaiņas, vai ja ir būtiskas un ilgstošas izmaiņas (vismaz gada periodā) diskonta likmēs un

enerģijas cenās.

Detalizētāk pēdējo veikto pārvērtēšanu rezultāti ir atklāti 14 c. pielikumā.

b) Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Koncernā un mātessabiedrībā ir šādi finanšu aktīvu veidi, uz kuriem attiecas sagaidāmo kredītzaudējumu

modelis:

y ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumi saistītajām pusēm;

y citi ilgtermiņa debitori;

y pārējie finanšu ieguldījumi;

y parādi no līgumiem ar klientiem;

y citi īstermiņa debitori;

y nauda un naudas ekvivalenti.

Uzkrājumi finanšu aktīvu vērtības samazinājumam ir balstīti uz pieņēmumiem par saistību neizpildes

risku un paredzamām kredītzaudējumu likmēm. Koncerns un mātessabiedrība izmanto novērtējumu,

veicot šīs aplēses un atlasot datus vērtības samazinājuma aprēķinam, pamatojoties uz koncerna un

mātessabiedrības iepriekšējo vēsturi, esošajiem tirgus apstākļiem, kā arī uz nākotni vērstām aplēsēm

katra pārskata perioda beigās.

Koncerns un mātessabiedrība piemēro divus sagaidāmo kredītzaudējumu modeļus: portfeļa modeli un

darījuma partnera modeli (2. un 18. pielikums).

Izmantojot portfeļa modeli, koncerns un mātessabiedrība piemēro 9. SFPS vienkāršoto pieeju,

lai novērtētu sagaidāmos kredītzaudējumus, veicot mūža sagaidāmo kredītzaudējumu uzkrājumu

noteikšanu pircēju un pasūtītāju parādiem, kas saistīti ar pamatdarbību (elektroenerģijas, dabasgāzes,

siltumenerģijas un ar tiem saistīto atbalsta pakalpojumu pārdošana, IT un telekomunikāciju pakalpojumu

pārdošana). Lai noteiktu sagaidāmos kredītzaudējumus, šie debitoru parādi ir sagrupēti, pamatojoties uz

to kopīgām kredītriska pazīmēm un nokavētajām dienām. Atbilstoši tam koncerns un mātessabiedrība

ir secinājuši, ka paredzamās kredītzaudējumu likmes šiem debitoru parādiem ir noteiktas iespējami

tuvu to atbilstošajam kredītriskam. Sagaidāmo kredītzaudējumu likmes ir noteiktas atbilstoši pārdoto

preču un pakalpojumu maksājumu profiliem izvērtējot attiecīgos vēsturiskos kredītzaudējumus.

Aprēķinot sagaidāmos kredītzaudējumus ir ņemta vērā pašreizējā un uz nākotni vērstā informācija

par makroekonomiskajiem faktoriem, kuri ietekmē klientu spēju segt debitoru parādus, koncerns un

mātessabiedrība ir novērtējusi, ka šo faktoru ietekme nav būtiska.

Darījuma partnera modeli izmanto, izvērtējot atsevišķus līgumus par ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumiem

saistītajām pusēm, pārējiem finanšu ieguldījumiem un naudai un tās ekvivalentiem. Ja nav identificēts

būtisks kredītriska pieaugums, sagaidāmie kredītzaudējumi atbilstoši šim modelim tiek pamatoti ar

individuālā darījuma partnera nozares saistību neizpildes riska novērtējumu un Moody’s kredītreitingu

aģentūras tam noteiktajām 12 mēnešu sagaidāmo kredītzaudējumu atgūšanas likmēm. Apstākļi,

kas norāda uz būtisku kredītriska pieaugumu, ir būtisks pieaugums Moody’s saistību neizpildes un

parādu atgūšanas likmēm (par vienu procentu punktu) vai darījuma partnera nespēja veikt maksājumus

noteiktajos termiņos (kavējums 30 un vairāk dienas). Ja identificēts būtisks kredītriska pieaugums,

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

tiek aprēķināti mūža sagaidāmie kredītzaudējumi. Koncerns un mātessabiedrība uzskata, ka finanšu

aktīvs ir ar neatbilstošu sniegumu un tiek atzīti mūža sagaidāmie kredītzaudējumi, ja līgumā noteiktie

maksājumi ir kavēti 90 un vairāk dienas pastāv darījuma partnera maksātnespēja vai bankrots, vai

uzsāktas līdzīgas juridiskās procedūras un citas iekšējas vai ārējas norādes uz nespēju samaksāt līgumā

noteiktās summas.

Darījuma partnera modeli izmanto arī pārējiem ilgtermiņa un īstermiņa finanšu debitoru parādiem,

atsevišķiem individuāli nozīmīgiem debitoru parādiem, enerģētikas nozares uzņēmumu un saistīto pušu

debitoru parādiem, aprēķinot mūža sagaidāmos kredītzaudējumus pamatojoties uz saistību neizpildes

un parādu atgūšanas likmēm.

Visiem koncerna un mātessabiedrības pārējiem finanšu ieguldījumiem, kas novērtēti amortizētajā

iegādes vērtībā (ieguldījumi Valsts kases obligācijās), nav bijis būtisks kredītriska pieaugums, un tiek

uzskatīts, ka tiem ir zems kredītrisks (Moody’s kredītreitings - A3) un tie atbilst kredītriska 1. līmenim,

tāpēc sagaidāmie uzkrājumi to vērtības samazinājumam bija nebūtiski un netika atzīti.

Kaut arī uz naudu un tās ekvivalentiem attiecas arī 9. SFPS prasības attiecībā uz sagaidāmo

kredītzaudējumu atzīšanu, konstatētie sagaidāmie kredītzaudējumi bija nebūtiski, ņemot vērā arī

faktu, ka praktiski visi naudas un naudas ekvivalenti tiek turēti finanšu iestādēs, kurām pašām vai to

mātesbankām piešķirts investīciju pakāpes kredītreitings (galvenokārt “A” pakāpes kredītreitinga līmenis)

(atbilst kredītriska 1. līmenim).

c) Aplēses attiecībā uz ieņēmumu atzīšanu no līgumiem ar klientiem

I) Obligātās iepirkuma komponentes atzīšana

Koncerns un mātessabiedrība izmanto svarīgus novērtējumus, piemērojot aģenta uzskaites principu, lai

atzītu obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumus (skatīt arī 6. pielikumu).

Vadība ir izvērtējusi šādas pazīmes, kas norāda, ka koncerns un mātessabiedrība darbojas kā aģents,

jo:

y tiem nav kontroles pār OIK pirms tās nodošanas klientiem;

y tiem ir pienākums OIK iekļaut klientiem izrakstītajos rēķinos un iekasēt maksu, bet nav tiesību

uz ieņēmumiem, kurus valsts noteiktā atbalsta mehānismā sedz visi elektroenerģijas galalietotāji

proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam;

y tiešā vai netiešā veidā nesaņem atlīdzību no OIK maksājumiem.

II) Sadales sistēmas pakalpojuma un pārvades sistēmas pakalpojuma atzīšana

(mātessabiedrība)

Vadība ir izvērtējusi, ka mātessabiedrībai nav ietekmes un kontroles pār sadales sistēmas pakalpojuma

un pārvades sistēmas pakalpojumu un tā darbojas kā aģents. It īpaši vadība ir izvērtējusi šādus rādītājus,

nosakot, ka mātessabiedrība darbojas kā aģents, jo:

y tai nav kontroles pār sadales sistēmas un pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanu;

y tā sadales sistēmas vai pārvades sistēmas operatora vārdā iekļauj klientiem izrakstītajos rēķinos

sadales sistēmas vai pārvades sistēmas pakalpojumus un iekasē maksu par tiem, bet tai nav

tiesības uz ieņēmumiem;

y tai nav tiesību pašai tieši vai netieši noteikt sadales sistēmas vai pārvades sistēmas pakalpojumu

cenu (skatīt arī 6. pielikumu).

III) Sadales sistēmas pieslēgumu maksas atzīšana (Koncerns)

Sadales sistēmas pieslēgumu maksas netiek uzskatītas par atsevišķu (atšķirīgu) izpildes pienākumu, jo

nav atšķirīgas individuāli vai līguma kontekstā. Sadales sistēmas pakalpojums tiek sniegts pēc klienta

veiktā maksājuma par elektrotīkla pieslēgumu, tāpēc elektrotīkla pieslēgumu maksa un sadales sistēmas

pakalpojums ir savstarpēji ļoti atkarīgi un saistīti.

Ieņēmumi no pieslēgumu maksas un citi ieņēmumi no sadales sistēmas aktīvu pārbūves, kas veikta

pēc klientu pieprasījuma, tiek atzīti nākamajos periodos, jo nepārtrauktās darbības pakalpojums

ir identificēts kā līgums ar klientu, lai sniegtu sadales sistēmas pakalpojumu, un tiek atzīts atbilstoši

15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” kā nākamo periodu ieņēmumi (līguma saistības) (6. un

28. pielikums). Pieslēgumu maksas tiek atzītas kā ieņēmumi visā paredzamajā komerciālo attiecību ar

klientu perioda laikā. Pamatojoties uz vadības aplēsi, 20 gadi ir paredzamais komerciālo attiecību ar

klientu perioda laiks, kas ir aplēsts kā periods, pēc kura beigām tehnoloģisku izmaiņu rezultātā varētu

būtiski mainīties pieprasītās jaudas pieslēgumu objektos.

Ieņēmumu atzīšanas periods tiek pamatots ar vadības aplēsi, jo ir pamatota pārliecība, ka aktīvus, kuru

izbūves izmaksas daļēji nosedz saņemtās pieslēgumu maksas, izmantos sadales sistēmas pakalpojumu

sniegšanai ilgākā laika periodā, kāds ir noteikts, slēdzot pieslēgumu līgumu ar klientu (6. pielikums).

IV) Energoapgādes drošības rezerve

Atbilstoši “Enerģētikas likumam” mātessabiedrība ir veikusi dabasgāzes iegādi, lai nodrošinātu valsts

energoapgādes drošuma rezervēm nepieciešamo dabasgāzes apjomu. Vadība ir izvērtējusi, ka

mātessabiedrībai nav ietekmes un kontroles pār darījumu un tā darbojas kā aģents, jo mātessabiedrība

valsts uzdevumā organizēja dabasgāzes iegādi, nodrošināja preces saņemšanu un uzglabāšanu uz

laiku līdz nodošanas brīdim, un par dabasgāzi saņemts maksājums pilnā apmērā. Ņemot vērā, ka

mātessabiedrībai nav tiesības izmantot rezervi saimnieciskajā darbībā un saņemts maksājums pilnā

apmērā, energoapgādes drošības rezerve ir atzīta ārpusbilancē.

V) Valsts atbalsts enerģijai, sadales sistēmas pakalpojumiem un siltumenerģijai

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem energoresursu cenu samazināšanai

tiek piešķirts atbalsts galalietotājiem enerģijai, sadales sistēmas pakalpojumu maksai un siltumenerģijas

maksai. Šie noteikumi nemaina līgumu par pakalpojuma sniegšanas apmēru un nemaina apstiprinātos

sadales sistēmas tarifus un enerģijas cenas, attiecīgi nemainot koncerna un mātesasbiedrības

ieņēmumu atzīšanas principus, bet gan darījuma maksas saņemšanu un pakalpojuma apmaksas

veicēju (6. pielikums).

d) Uzkrājumu atzīšana un novērtēšana

2022. gada 31. decembrī koncerns ir izveidojis uzkrājumus pēcnodarbinātības pabalstiem un

darba attiecību izbeigšanas pabalstiem 15,6 miljonu EUR apmērā (31/12/2021: 15,7 miljoni EUR)

un mātessabiedrība 7,6 miljonu EUR apmērā (31/12/2021: 7,5 miljonu EUR) (27. pielikums). Šo

saistību izpildes apmērs un laiks ir nenoteikts. Lai noteiktu šo uzkrājumu pašreizējo vērtību, tiek

izmantoti noteikti pieņēmumi un aplēses, tai skaitā paredzamās nākotnes izmaksas, inflācijas tempi

un izmaksu laika grafiki. Faktiskās izmaksas var atšķirties no izveidotajiem uzkrājumiem sakarā ar

izmaiņām likumdošanas normās, nākotnes tehnoloģiskajām iespējām novērst dabai radīto kaitējumu,

kā arī trešo pušu segtajām izmaksām. Lai novērtētu uzkrājumus pēcnodarbinātības pabalstiem, tiek

aplēsta darba attiecību izbeigšanas iespējamība dažādās darbinieku vecuma grupās, par pamatu

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

izmantojot iepriekšējo pieredzi, kā arī dažādus pieņēmumus par mainīgajiem demogrāfiskajiem un

finanšu faktoriem (ieskaitot paredzamo darba atlīdzības pieaugumu un noteiktas izmaiņas pabalstu

apmēros). Varbūtība un citi faktori tiek noteikti uz iepriekšējās pieredzes pamata. Atbilstoši Latvenergo

koncerna stratēģijā 2017.-2022. gadam noteiktiem attīstības virzieniem, mātessabiedrības vadība

ir apstiprinājusi Stratēģiskās attīstības un efektivitātes programmu. Uzkrājumi darba attiecību

izbeigšanas pabalstiem tika atzīti atbilstoši Latvenergo koncerna Stratēģiskās attīstības un efektivitātes

programmai, kurā bija paredzēts īstenot efektivitātes programmu (ietverot AS “Latvenergo” un

AS “Sadales tīkls” efektivitātes pasākumus), kuras ietvaros bija paredzēts pakāpeniski samazināt

darbinieku skaitu līdz 2022. gadam. Pamatpieņēmumi, kas izmantoti, lai noteiktu uzkrājumu apmēru,

ir atspoguļoti 27. pielikumā.

e) Risku ierobežošanas instrumentu efektivitātes novērtēšana

Koncerns un mātessabiedrība ir noslēgusi ievērojamu daudzumu mijmaiņas un nākotnes darījumu,

lai ierobežotu elektroenerģijas un dabasgāzes cenas izmaiņu un procentu likmju svārstību riskus, uz

kuriem attiecas naudas plūsmas riska ierobežošanas uzskaite, un ieņēmumi vai zaudējumi no spēkā

esošo risku ierobežošanas instrumentu un pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņām ir

iekļauti atbilstošajās rezervēs pašu kapitālā. Risku ierobežošanas efektivitātes novērtēšana tiek pamatota

ar vadības aplēsēm, ņemot vērā nākotnes elektroenerģijas un dabasgāzes iepirkuma darījumus un

parakstītos mainīgo procentu likmju aizdevumu līgumus. Kad risku ierobežošanas instrumenti kļūst

neefektīvi, ieņēmumi vai zaudējumi no patiesās vērtības izmaiņām tiek atzīti peļņas vai zaudējumu

aprēķinā (25. pielikums).

f) Vienreizējas kompensācijas atzīšana saistībā ar koģenerācijas stacijām

2017. gada oktobrī mātessabiedrība pieteicās vienreizējas kompensācijas saņemšanai no valsts,

vienlaikus atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC-1 un

TEC-2 koģenerācijas stacijām. Vienreizējā kompensācija tika aprēķināta 75 % apmērā no diskontētās

nākotnes garantētās maksas par uzstādītajām elektriskajām jaudām. Dotācijas daļa, kurai piemēroti

nosacījumi, atzīta kā nākamo periodu ieņēmumi koncerna un mātessabiedrības pārskatā par finanšu

stāvokli (28. pielikums) un lineāri attiecināma uz ieņēmumiem līdz nosacījumu izpildei atbalsta perioda

laikā līdz 2028. gada 23. septembrim (7. pielikums).

g) Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa atzīšana

Konsolidētajos finanšu pārskatos tiek atzītas atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības par

meitassabiedrību pirmsnodokļu peļņu tādā apmērā, kādā mātessabiedrība kā akcionārs tuvākajā

nākotnē lems par šīs peļņas sadalīšanu dividendēs, atbilstoši noteiktajai nodokļa likmei pie peļņas

sadalīšanas - 20/80 no neto izmaksām (12. pielikums). Mātessabiedrības vadība ir aplēsusi paredzamo

meitassabiedrību peļņas sadalīšanas laiku un apjomu un koncerna konsolidētajos finanšu pārskatos ir

atzinusi atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības par sadalāmo meitassabiedrību peļņu.

h) Finanšu nodrošinājuma dalībai preču biržā atzīšana

Mātessabiedrības vadība ir novērtējusi (aplēsusi), ka elektroenerģijas un dabasgāzes finanšu darījumi

ir mātessabiedrības saimnieciskās darbības daļa un, ņemot vērā to, ka mātessabiedrība neplāno

pārtraukt tirdzniecības operācijas Nasdaq Commodities preču biržā, tā uzskata, ka šie aktīvi nav likvīdi

un ir jāatzīst par ilgtermiņa vai īstermiņa finanšu debitoru parādiem (18. pielikums).

i) Patiesās vērtības novērtēšana

Patiesā vērtība ir cena, par kādu ir iespējams pārdot aktīvu vai kura ir jāmaksā par saistību nodošanu,

pamatojoties uz darījumu starp tirgus dalībniekiem to novērtēšanas datumā. Patiesā vērtība tiek aplēsta,

pamatojoties uz tirgus cenām vai diskontēto naudas plūsmu modeļiem.

Tādu finanšu instrumentu, kuri tiek kotēti likvīdos regulētos finanšu tirgos, patiesās vērtības tiek

aprēķinātas, pamatojoties uz to kotētajām tirgus cenām finanšu pārskatu beigu datumos. Kotētās tirgus

cenas, kas izmantotas attiecībā uz koncerna un mātessabiedrības finanšu aktīviem, ir to faktiskās cenas

dienas beigās.

Finanšu instrumentu, kas nav kotēti aktīvos regulētos finanšu tirgos, patiesā vērtība tiek noteikta,

izmantojot novērtēšanas metodes. Koncerns un mātessabiedrība lieto dažādas metodes un modeļus,

kā arī izdara pieņēmumus, kas izriet no tirgus apstākļiem un nosacījumiem, kādi ir spēkā pārskata

perioda beigu datumā. Diskontētās naudas plūsmas tiek izmantotas, lai noteiktu pārējo finanšu

instrumentu patieso vērtību.

Visi aktīvi un saistības, kuru patiesā vērtība tiek noteikta vai atklāta finanšu pārskatos, tiek klasificēti

atbilstoši patiesās vērtības hierarhijai, kas tiek piemērota sekojoši, pamatojoties uz zemākā līmeņa

ievades datiem, kas ir nozīmīgi patiesās vērtības noteikšanai kopumā:

y identisku aktīvu vai saistību tirgus cenas (nekoriģētas) – 1. līmenis,

y cita veida cenu kotācijas kā aktīviem vai saistībām atspoguļotiem pirmajā līmenī, tiešā veidā (cenas)

vai netiešā (atvasinātā) – 2. līmenis,

y tādi cenu kotāciju pieņēmumi aktīviem vai saistībām, kas nav bāzēti uz novērojamiem tirgus

datiem – 3. līmenis.

Šādas metodes un pieņēmumi tiek izmantoti, lai novērtētu patieso vērtību:

a) pārvērtēto pamatlīdzekļu patiesās vērtības ir vienādas ar pārvērtētajām summām, kuras nosaka

atbilstoši ārēju neatkarīgu vērtētāju veiktajai periodiskai vērtēšanai vai koncerna vai mātessabiedrības

vadības veiktajiem novērtējumiem, atskaitot sekojošo uzkrāto nolietojumu un uzkrātos zaudējumus no

vērtības samazināšanās (3. līmenis);

b) Koncerna un mātessabiedrības vadība ir novērtējusi, ka naudas un īstermiņa noguldījumu, debitoru,

kreditoru, banku overdraftu un citu īstermiņa saistību patiesās vērtības ir tuvas to uzskaites vērtībai,

ņemot vērā šo finanšu instrumentu īso termiņu (3. līmenis);

c) Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” ir novērtēti iegādes vērtībā, nevis

patiesajā vērtībā, jo koncerns un mātessabiedrība ir tikai nominālais akcionārs Pensiju fondā, kas ir

bezpeļņas organizācija, un visus riskus vai labumus, kas rodas Pensiju fonda darbības un pensiju plāna

līdzekļu ieguldīšanas rezultātā, uzņemas vai iegūst Pensiju fonda pensiju plāna dalībnieki (3. līmenis);

d) aizņēmumu ar mainīgajām procentu likmēm patiesā vērtība ir līdzīga to atlikušajai bilances vērtībai, jo

to faktiskās mainīgās procentu likmes aptuveni atbilst koncernam un mātessabiedrībai pieejamo līdzīgu

finanšu instrumentu tirgus cenai, t.i., procentu likmes mainīgā daļa atbilst naudas cenai tirgū, savukārt

procentu likmes pievienotā daļa atbilst riska ienesīguma uzcenojumam, ko aizdevēji finanšu un kapitāla

tirgos pieprasa līdzīga kredītreitinga pakāpes uzņēmumiem (2. līmenis);

e) patiesās vērtības aprēķins aizdevumiem meitassabiedrībām ar fiksētām procentu likmēm tiek veikts,

diskontējot to naudas plūsmas, kā diskonta faktoru izmantojot attiecīgā termiņa EUR mijmaiņas likmes,

kam pievienota īstermiņa aizņēmumu vidējā tirgus likme (2. līmenis);

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

f) koncerns un mātessabiedrība slēdz atvasinātos finanšu darījumus ar dažādiem darījumu partneriem,

finanšu institūcijām un energoapgādes uzņēmumu ar investīciju pakāpes kredītreitingu; atvasinātie

finanšu darījumi tiek novērtēti, izmantojot dažādas novērtēšanas metodes un modeļus ar tirgū pieejamām

vērtībām; novērtēšanas modeļi ietver darījuma puses kredītriska novērtējumu, valūtas nākotnes un

tagadnes maiņas darījumus; procentu likmju mijmaiņas darījumu patiesās vērtības tiek iegūtas no

attiecīgo banku finanšu instrumentu pārvērtēšanas paziņojumiem un finanšu pārskatos ir atklātas banku

norādītās finanšu instrumentu patiesās vērtības; lai pārliecinātos, ka procentu likmju mijmaiņas darījumu

patiesās vērtības ir precīzas jebkurā būtiskā aspektā, koncerns un mātessabiedrība pati veic patiesās

vērtības aprēķinu, diskontējot finanšu instrumentu līgumiskās nākotnes naudas plūsmas, izmantojot

6 mēnešu EURIBOR procentu likmes mijmaiņas līkni; elektroenerģijas nākotnes līgumu un dabasgāzes

cenas mijmaiņas līgumu patiesā vērtība tiek noteikta kā diskontētā starpība starp aktuālo attiecīgo

finanšu instrumentu tirgus cenu un noslēgto nākotnes darījumu cenu nākotnes līgumos noteiktajam

darījumu apjomam; Elektroenerģijas un dabasgāzes cenas mijmaiņas līgumu gadījumā, kad darījumi

tiek slēgti ar citiem darījuma partneriem, finanšu pārskatos tiek atklātas koncernā un mātessabiedrībā

aprēķinātās patiesās vērtības (2. līmenis);

g) emitēto obligāciju patiesās vērtības tiek aprēķinātas, diskontējot to nākotnes naudas plūsmas, kā

diskonta faktoru izmantojot attiecīgo vērtspapīru tirgū kotēto ienesīguma likmi uz finanšu pārskata beigu

datumu (2. līmenis);

h) ieguldījumu īpašumu patiesā vērtība noteikta, izmantojot ienākumu metodi, diskontējot sagaidāmās

nākotnes naudas plūsmas. 2022. gadā ieguldījumu patiesās vērtības noteikšanai izmantota nominālā

pirmsnodokļu diskonta likme ir 5,92 % (2021. gadā: 4,37 %) kas ir noteikta elektroenerģijas sadales un

pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā (3. līmenis).

5. Darbības segmenti

Segmentu pārskatu ziņojuma vajadzībām darbības segmentu sadalījums tiek pamatots ar uz iekšējo

pārvaldes struktūru, kas ir pamatā pārskatu veidošanas sistēmai, darbības novērtēšanai un resursu

sadalei, ievērojot galvenā darbības lēmumu pieņēmēja – koncerna sabiedrības, kas darbojas konkrētā

segmentā, vadības viedokli. Koncerna mātessabiedrības valde pārskata visu darbības segmentu

finanšu rezultātus.

Peļņas rādītājs, ko uzrauga galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, galvenokārt ir EBITDA, bet tas

uzrauga arī saimnieciskās darbības peļņu. Atsevišķos finanšu pārskatos saimnieciskās darbības peļņa

neiekļauj no meitassabiedrībām saņemtās dividendes un procentu ieņēmumus. Meitassabiedrības

darbojas neatkarīgi no mātessabiedrības atbilstoši ES un Latvijas Republikas likumdošanas prasībām

un to pamatdarbība atšķiras no mātessabiedrības darbības. Līdz ar to mātessabiedrības galvenais

darbības lēmumu pieņēmējs uzrauga mātessabiedrības darbību un pieņem lēmumus par resursu

piešķiršanu, pamatojoties uz mātessabiedrības darbības rezultātiem.

Koncerna darbības iedala divos galvenajos segmentos – ražošana un tirdzniecība un sadale.

Mātessabiedrība iedala tās darbības vienā galvenajā segmentā – ražošana un tirdzniecība.

Papildus Latvenergo koncernā un Sabiedrībā tiek izdalītas korporatīvās funkcijas, kas nodrošina un

sniedz atbalsta pakalpojumus.

Korporatīvās funkcijas nodrošina vadības pakalpojumus meitassabiedrībām, kā arī nodrošina

informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumus, nomas pakalpojumus ārējiem klientiem.

Ražošanas un tirdzniecības segments ietver elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu, ko

nodrošina koncerna sabiedrības AS “Latvenergo” un SIA “Liepājas enerģija”, elektroenerģijas un

dabasgāzes tirdzniecību, ieskaitot vairumtirdzniecību, ko veic AS “Latvenergo”, Elektrum Eesti OÜ

(ieskaitot tās meitassabiedrību – Energiaturu Võrguehitus OÜ) un Elektrum Lietuva, UAB Baltijas reģionā,

vēja parku attīstību, ko nodrošina SIA “Latvijas vēja parki”, kā arī elektroenerģijas obligātā iepirkuma

administrēšanu, ko nodrošina SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs”.

Sadales segmenta darbību raksturo elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšana Latvijā, ko

realizē meitassabiedrība AS “Sadales tīkls”, lielākais sadales sistēmas operators Latvijā.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

				Koncerns						Mātessabiedrība		EUR'000
		Ražošana un	Sadale	Korporatīvās	KOPĀ	Korekcijas un	KOPĀ	Ražošana un	Korporatīvās	KOPĀ	Korekcijas un	KOPĀ
		tirdzniecība		funkcijas	Segmenti	izslēgšana	Koncerns	tirdzniecība	funkcijas	Segmenti	izslēgšana	Sabiedrība
2022.	gads
Ieņēmumi
Ārējie klienti		1 533 150	300 610	8 041	1 841 801	–	1 841 801	1 199 418	31 597	1 231 015	–	1 231 015
Starpsegmentu		26 421	578	50 823	77 822	(77 822)	–	2 175	29 192	31 367	(31 367)	–
Kopā ieņēmumi		1 559 571	301 188	58 864	1 919 623	(77 822)	1 841 801	1 201 593	60 789	1 262 382	(31 367)	1 231 015
Rezultāts
EBITDA		275 216	71 268	13 725	360 209	–	360 209	266 131	14 194	280 325	–	280 325
Nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus
amortizācija, nolietojums un vērtības samazinājums		(73 208)	(81 087)	(11 953)	(166 248)	–	(166 248)	(69 418)	(12 095)	(81 513)	–	(81 513)
Segmentu peļņa pirms nodokļa		202 008	(9 819)	1 772	193 961	(9 416)	184 545	196 713	2 099	198 812	10 550	209 362
Segmentu aktīvi pārskata gada beigās		1 833 099	1 791 684	117 750	3 742 533	112 797	3 855 330	1 700 079	144 561	1 844 640	1 460 896	3 305 536
Segmentu saistības pārskata gada beigās		359 253	181 201	12 804	553 258	945 653	1 498 911	366 212	14 078	380 290	906 552	1 286 842
Cita informācija
Kapitālieguldījumi		20 659	84 633	16 374	121 666	–	121 666	13 666	16 374	30 040	–	30 040
2021.	gads
Ieņēmumi
Ārējie klienti		754 357	303 289	7 573	1 065 219	–	1 065 219	562 765	30 020	592 785	–	592 785
Starpsegmentu		1 068	1 175	46 422	48 665	(48 665)	–	1 044	25 226	26 270	(26 270)	–
Kopā ieņēmumi		755 425	304 464	53 995	1 113 884	(48 665)	1 065 219	563 809	55 246	619 055	(26 270)	592 785
Rezultāts
EBITDA		80 386	105 732	12 695	198 813	–	198 813	70 968	14 307	85 275	–	85 275
Nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus
amortizācija, nolietojums un vērtības samazinājums		(25 169)	(80 841)	(10 913)	(116 923)	–	(116 923)	(21 773)	(11 135)	(32 908)	–	(32 908)
Segmentu peļņa pirms nodokļa		55 217	24 891	1 782	81 890	(6 960)	74 930	49 195	3 172	52 367	27 153	79 520
Segmentu aktīvi pārskata gada beigās		1 473 344	1 801 062	104 221	3 378 627	97 263	3 475 890	1 341 057	130 516	1 471 573	1 444 014	2 915 587
Segmentu saistības pārskata gada beigās		299 658	190 597	19 027	509 282	843 160	1 352 442	329 381	20 196	349 577	804 940	1 154 517
Cita informācija
Kapitālieguldījumi		32 545	84 786	9 397	126 728	–	126 728	20 123	9 422	29 545	–	29 545

Turpmāk tabulās atklāti koncerna segmentu darbības ieņēmumi, finanšu rezultātu un peļņas informācija

un segmentu aktīvi, un saistības. Starpsegmentu ieņēmumi tiek izslēgti konsolidācijas ietvaros un

atspoguļoti kolonnā “Korekcijas un izslēgšana”. Visi darījumi starp segmentiem tiek veikti atbilstoši

regulētajiem tarifiem, ja tādi ir, vai atbilstīgi godīgas konkurences principam.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Koncerna un mātessabiedrības segmentu ieņēmumi no ārējiem klientiem (6. pielikums)				Koncerns				Mātessabiedrība		EUR’000
		Ražošana un	Sadale	Korporatīvās	Segmenti	KOPĀ	Ražošana un	Korporatīvās	Segmenti	KOPĀ
		tirdzniecība		funkcijas	KOPĀ	Koncerns	tirdzniecība	funkcijas	KOPĀ	Sabiedrība
2022.	gads
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, kas atzīti laika gaitā:
Enerģijas pārdošana un ar to saistītie pakalpojumi		1 352 745	3 349	–	1 356 094	1 356 094	1 052 486	–	1 052 486	1 052 486
Sadales sistēmas pakalpojumi		–	278 169	–	278 169	278 169	–	–	–	–
Siltumenerģijas pārdošana		150 548	146	–	150 694	150 694	133 634	–	133 634	133 634
Preču un ar enerģiju saistīto risinājumu pārdošana		25 252	–	–	25 252	25 252	12 247	–	12 247	12 247
Pārējie ieņēmumi		4 600	18 874	6 141	29 615	29 615	1 051	28 240	29 291	29 291
KOPĀ ieņēmumi no līgumiem ar klientiem		1 533 145	300 538	6 141	1 839 824	1 839 824	1 199 418	28 240	1 227 658	1 227 658
Pārējie ieņēmumi:
Pārējie ieņēmumi		5	72	1 900	1 977	1 977	–	3 357	3 357	3 357
KOPĀ pārējie ieņēmumi		5	72	1 900	1 977	1 977	–	3 357	3 357	3 357
KOPĀ ieņēmumi, tai skaitā		1 533 150	300 610	8 041	1 841 801	1 841 801	1 199 418	31 597	1 231 015	1 231 015
Latvijā		884 723	300 610	7 726	1 193 059	1 193 059	890 216	29 470	919 686	919 686
Ārpus Latvijas		648 427	–	315	648 742	648 742	309 202	2 127	311 329	311 329
2021.	gads
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, kas atzīti laika gaitā:
Enerģijas pārdošana un ar to saistītie pakalpojumi		661 210	3 228	–	664 438	664 438	487 642	–	487 642	487 642
Sadales sistēmas pakalpojumi		1	282 949	–	282 950	282 950	–	–	–	–
Siltumenerģijas pārdošana		84 123	91	10	84 224	84 224	71 215	10	71 225	71 225
Preču un ar enerģiju saistīto risinājumu pārdošana		5 756	–	–	5 756	5 756	2 972	–	2 972	2 972
Pārējie ieņēmumi		3 267	16 949	5 636	25 852	25 852	936	26 600	27 536	27 536
KOPĀ ieņēmumi no līgumiem ar klientiem		754 357	303 217	5 646	1 063 220	1 063 220	562 765	26 610	589 375	589 375
Pārējie ieņēmumi:
Pārējie ieņēmumi		–	72	1 927	1 999	1 999	–	3 410	3 410	3 410
KOPĀ pārējie ieņēmumi		–	72	1 927	1 999	1 999	–	3 410	3 410	3 410
KOPĀ ieņēmumi, tai skaitā		754 357	303 289	7 573	1 065 219	1 065 219	562 765	30 020	592 785	592 785
Latvijā		416 545	303 288	7 289	727 122	727 122	399 513	28 392	427 905	427 905
Ārpus Latvijas		337 812	1	284	338 097	338 097	163 252	1 628	164 880	164 880

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Ieņēmumi no lielākā klienta koncernam 2022. gadā bija 171 919 tūkstoši EUR un mātessabiedrībai

171 912 tūkstoši EUR (2021. gadā: attiecīgi 71 406 tūkstoši EUR un 71 388 tūkstoši EUR), un tie ir

attiecināmi uz ražošanas un tirdzniecības segmenta ieņēmumiem.

6. Ieņēmumi

Uzskaites politika

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem (SFPS Nr. 15)

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem atbilstoši 15. SFPS ietvertajiem kritērijiem ir parastās darbības

(pamatdarbības) rezultātā pārdotās preces un sniegtie pakalpojumi. Koncerns un mātessabiedrība pielieto

turpmāk minētos kritērijus, lai identificētu līgumus ar klientiem:

y līguma puses ir apstiprinājušas līgumu (rakstiski, mutiski vai saskaņā ar citu ierasto komercdarbības praksi)

un ir apņēmušās izpildīt savus attiecīgos pienākumus;

y var noteikt katras puses tiesības attiecībā uz nododamajām precēm vai pakalpojumiem;

y var noteikt maksājumu noteikumus par nododamajām precēm vai pakalpojumiem;

y līgumam ir komerciāls raksturs (t.i., ir paredzams, ka līguma rezultātā mainīsies uzņēmuma nākotnes

naudas plūsmu risks, grafiks vai summa);

y pastāv varbūtība, ka uzņēmums iekasēs atlīdzību, kas tam pienāksies apmaiņā pret precēm vai

pakalpojumiem, kuri tiks nodoti klientam.

Novērtējot, vai ir iespējams iekasēt atlīdzības summu, koncerns un mātessabiedrība praktisku apsvērumu

nolūkā piemēro portfeļa metodi visiem enerģijas pārdošanas un ar to saistīto pakalpojumu, sadales sistēmas

pakalpojuma un siltumenerģijas pakalpojum klientiem. Koncerns un mātessabiedrība saprātīgi sagaida, ka

ietekme uz finanšu pārskatiem, piemērojot šīs prasības portfelim, būtiski neatšķirsies no prasību piemērošanas

katram atsevišķam līgumam portfeļa ietvaros. Pārējiem klientiem iekasēšana ir novērtēta individuāli.

Koncerns un mātessabiedrība ņem vērā tikai klienta spējas un nodomu laikus atmaksāt atlīdzības summu.

Izpildes pienākums ir līgumos ar koncerna un mātessabiedrības klientiem noteikts apsolījums (tieši vai netieši

norādīts) nodot klientiem vai nu atšķirīgas preces un pakalpojumus, vai arī tādu atšķirīgu preču un pakalpojumu

virkni, kas būtībā ir vienādas, un kam ir tādas pašas iezīmes attiecībā uz nodošanu klientam.

Apsolītās preces vai pakalpojumi ir atsevišķi izpildes pienākumi, ja prece vai pakalpojums ir atšķirīgs. Apsolītā

prece vai pakalpojums tiek uzskatīts par atšķirīgu, ja klients var gūt labumu no preces vai pakalpojuma atsevišķi

vai ar citiem viegli pieejamiem resursiem (t. i., individuāli atšķirīgs) un prece vai pakalpojums ir atsevišķi

nodalāms no citiem līgumiskajiem apsolījumiem (t. i., atšķirīgs līguma ietvaros). Abiem minētajiem kritērijiem

jābūt izpildītiem, lai secinātu, ka prece vai pakalpojums ir atšķirīgs.

Līgumos ar koncerna un mātessabiedrības klientiem noteiktie būtiskie atšķirīgie izpildes pienākumi ir enerģijas

pārdošana un ar to saistītie pakalpojumi, sadales sistēmas pakalpojumu sniegšana un siltumenerģijas

pārdošana. Koncerns ir novērtējis, ka klienta pieslēgšana sadales tīklam kā atsevišķs izpildes pienākums

nav uzskatāms par atšķirīgu līguma kontekstā, esot savstarpēji ļoti atkarīgai un saistītai ar sadales sistēmas

pakalpojumu (4. c III pielikums).

Attiecībā uz līgumiem ar klientiem, kas iekļauj mainīgo atlīdzību, līguma sākumā koncerns un mātessabiedrība

aplēš mainīgo atlīdzību, kas sagaidāma attiecīgo līgumu darbības laikā un atjauno šo aplēsi katrā pārskata

periodā. Ierobežota mainīgā atlīdzība ir noteikta saistībā ar sadales sistēmas pakalpojumiem.

Koncerns un mātessabiedrība atzīst ieņēmumus, kad (vai tiklīdz) tā ir izpildījusi pienākumu nodot klientam

apsolīto preci vai pakalpojumu. Ieņēmumi tiek atzīti, kad klients iegūst kontroli pār noteikto preci vai

pakalpojumu.

Korekcijas un izslēgšana

Finanšu ieņēmumi un izmaksas, ieņēmumi vai zaudējumi no finanšu aktīvu pārvērtēšanas patiesajā vērtībā,

procentu likmju mijmaiņas darījumi (atvasinātie finanšu instrumenti) un atliktā ienākuma nodokļa saistības

nav iedalītas atsevišķos segmentos, jo attiecīgie instrumenti tiek pārvaldīti koncerna līmenī. Nodokļi un

noteikti finanšu aktīvi un saistības, tostarp aizdevumi un aizņēmumi, nav iedalīti šajos segmentos, jo arī

tiek pārvaldīti koncerna līmenī.

Kapitālieguldījumus veido iegādātie pamatlīdzekļi, nemateriālie ieguldījumi un ieguldījuma īpašumi, iekļaujot

aktīvus no meitassabiedrību iegādes.

Peļņas saskaņošana pirms nodokļiem		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	2022	2021	2022	2021
EBITDA		360 209	198 813	280 325	85 275
Nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus
amortizācija, nolietojums un vērtības samazinājums		(166 248)	(116 923)	(81 513)	(32 908)
Segmentu peļņa pirms nodokļa		193 961	81 890	198 812	52 367
Finanšu ieņēmumi	11	1 414	2 110	10 767	11 391
Finanšu izmaksas	11	(10 830)	(9 070)	(10 802)	(9 216)
No meitassabiedrībām saņemtās dividendes	16	–	–	10 585	24 978
Peļņa pirms nodokļa		184 545	74 930	209 362	79 520

Aktīvu saskaņošana		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Segmentu aktīvi		3 742 533	3 378 627	1 844 640	1 471 573
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi	16	40	40	647 320	645 218
Aizdevumi saistītajām pusēm	29 e	–	–	713 308	706 378
Uzņēmumu ienākuma nodokļa un citu nodokļu avansa maksājumi		–	144	–	–
Nauda un naudas ekvivalenti	19	112 757	97 079	100 268	92 418
KOPĀ aktīvi		3 855 330	3 475 890	3 305 536	2 915 587

Saistību saskaņošana		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Segmentu saistības		553 258	509 282	380 290	349 577
Atliktā nodokļa saistības		667	2 955	–	–
Aizņēmumi	23	875 918	795 029	863 938	782 322
Atvasinātie finanšu instrumenti	24	–	4 312	–	4 312
Uzkrājumi un pārējie kreditori		69 068	40 864	42 614	18 306
KOPĀ saistības		1 498 911	1 352 442	1 286 842	1 154 517

Ilgtermiņa aktīvi, kurus veido nemateriālie ieguldījumi, pamatlīdzekļi un ieguldījuma īpašumi, ir izvietoti

koncerna mītnes valstī – Latvijā.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Koncerns un mātessabiedrība izmanto rezultātu metodi, lai novērtētu uzņēmuma progresu virzībā uz izpildes

pienākumu pilnīgu īstenošanu. Ieņēmumi no enerģijas pārdošanas un ar to saistītiem pakalpojumiem, sadales

sistēmas pakalpojumiem un siltumenerģijas pārdošanas tiek atzīti laika gaitā, jo šo preču un pakalpojumu

nepārtraukta piegāde tiek veikta attiecīgo līgumu termiņa laikā.

Šādiem līgumiem ieņēmumus no pabeigtajiem izpildes pienākumiem atzīst laika gaitā, ja ir izpildīts viens no

turpmākajiem kritērijiem:

y klients vienlaicīgi saņem un patērē ieguvumus;

y klients kontrolē aktīvu brīdī, kad aktīvs tiek veidots vai uzlabots;

y koncerna un mātessabiedrības darbība neveido aktīvu ar alternatīvu pielietojumu, bet tai ir tiesības uz

maksājumu par laikus pabeigtu darbību.

Ieņēmumi no izpildes pienākumu realizēšanas tiek atzīti, pamatojoties uz noteikto darījuma cenu. Darījuma

cena atspoguļo summu, uz kuru koncerns un mātessabiedrība paredz tiesības apmaiņā pret precēm un

pakalpojumiem. Tā ir attiecināta uz atšķirīgajiem izpildes pienākumiem, pamatojoties uz līgumā apsolīto preču

vai pakalpojumu atsevišķajām cenām. Koncerns un mātessabiedrība attiecina darījuma cenu uz atšķirīgajiem

izpildes pienākumiem proporcionāli to novērojamajām atsevišķajām cenām un atzīst ieņēmumus, kad izpildes

pienākumi tiek izpildīti.

Maksājuma termiņi, atbilstoši līgumu nosacījumiem par klientiem nodotajām precēm vai pakalpojumiem, ir 20 līdz

45 dienas pēc pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas. Rēķini pārsvarā tiek izrakstīti mēneša ietvaros.

Valsts atbalsts enerģijai, sadales sistēmas pakalpojumiem un siltumenerģijai

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem energoresursu cenu samazināšanai tiek piešķirts

atbalsts galalietotājiem enerģijai, sadales sistēmas pakalpojumu maksai un siltumenerģijas maksai. Šie noteikumi

nemaina līgumu par pakalpojuma sniegšanas apmēru un nemaina apstiprinātos sadales sistēmas tarifus un

enerģijas cenas, attiecīgi nemainot koncerna un mātesasbiedrības ieņēmumu atzīšanas principus, bet gan darījuma

maksas saņemšanu un pakalpojuma apmaksas veicēju. Sabiedrībai par pakalpojuma sniegšanu ir tiesības iekasēt

visu atlīdzību par sniegto pakalpojumu: no klienta noteiktā termiņā par samazināto cenu un cenas samazinājumu

apmaksu saņem no valsts.

Enerģijas pārdošana un ar to saistītie pakalpojumi

Ieņēmumi no elektroenerģijas un dabasgāzes realizācijas tiek atzīti, pamatojoties uz skaitītāju rādījumiem.

Pārējie enerģijas un ar to saistīto pakalpojumu ieņēmumi tiek atzīti, pamatojoties uz piegādāto preču un sniegto

pakalpojumu apjomu un cenu, kas noteikta līgumos ar klientiem. Ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas Nord

Pool elektroenerģijas biržā tiek atzīti, pamatojoties uz tirgus cenām un atbilstoši līguma nosacījumiem, tāpēc

praktiskos nolūkos no šādiem līgumiem ieņēmumi tiek atzīti pēc “tiesībām iekasēt”, jo summa tieši atbilst līdz šim

izpildītajiem pienākumiem. Mātessabiedrības NACE kods – 35.11, 35.14.

Sadales sistēmas pakalpojumi (koncerns)

Ieņēmumi no elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumiem tiek atzīti, pamatojoties uz Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajiem tarifiem un Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem

“Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, un tiek atzīti katra mēneša beigās, pamatojoties uz

automātiski nolasītajiem vai klientu ziņotajiem skaitītāju rādījumiem. Ieņēmumi tiek atzīti par summām, kādas

koncernam ir tiesības iekasēt.

Siltumenerģijas pārdošana

Ieņēmumi no siltumenerģijas realizācijas tiek atzīti katra mēneša beigās, pamatojoties uz skaitītāju rādījumiem, un

atbilst rēķinā norādītajai summai. Mātessabiedrības NACE kods – 32.99.

Preču un ar enerģiju saistīto risinājumu pārdošana

Ieņēmumi no preču pārdošanas un pabeigtiem klientu pasūtījumiem atzīst brīdī, kad klientam ir nodots aktīvs

un īpašuma tiesības (piemēram, saules paneļu un siltumsūkņu uzstādīšana un pārdošana). Mātessabiedrības

NACE kods –47.91.

Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumi

Pārējie ieņēmumi galvenokārt ietver ieņēmumus, kas tiek gūti no klientiem sniegtajiem informācijas tehnoloģiju

pakalpojumiem (interneta pieslēgumu pakalpojumi, datu plūsmas pakalpojumi), elektronisko sakaru tīkla un

telekomunikāciju pakalpojumiem. Ieņēmumi tiek atzīti, ņemot vērā telekomunikāciju norēķinu sistēmā uzskaitīto

pakalpojumu apjomu. Ieņēmumi tiek atzīti par summu, kādu koncernam un mātessabiedrībai ir tiesības iekasēt.

	Piemērotais	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	SFPS	2022	2021	2022	2021
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
Enerģijas pārdošana un ar to saistītie pakalpojumi	15. SFPS	1 356 094	664 438	1 052 486	487 642
Sadales sistēmas pakalpojumi	15. SFPS	278 169	282 950	–	–
Siltumenerģijas pārdošana	15. SFPS	150 694	84 224	133 634	71 225
Preču un ar enerģiju saistīto risinājumu pārdošana	15. SFPS	25 252	5 756	12 247	2 972
Pārējie ieņēmumi	15. SFPS	29 615	25 852	29 291	27 536
Kopā ieņēmumi no līgumiem ar klientiem		1 839 824	1 063 220	1 227 658	589 375
Pārējie ieņēmumi
Pārējo aktīvu noma	16. SFPS	1 977	1 999	3 357	3 410
Kopā pārējie ieņēmumi		1 977	1 999	3 357	3 410
KOPĀ ieņēmumi		1 841 801	1 065 219	1 231 015	592 785

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, atbilstoši valsts atbalsta mehānismam energoresursu cenu samazināšanai,

galalietotājiem tika piešķirts valsts atbalsts. Šis valsts atbalsts ir sniegts elektroenerģijai, sadales sistēmas

pakalpojumu maksai, patērētai dabasgāzei un siltumenerģijas maksai. Atbalsts nemainīja tarifus un

enerģijas cenu (un līdz ar to koncerns un mātessabiedrība ir atzinusi bruto ieņēmumus), bet gan darījuma

maksas saņemšanas procesu, daļēji saņemot no gala lietotāja un daļu no valsts budžeta. Piešķirtais valsts

atbalsts gala lietotājiem 2022. gadā koncernā ir 179 707 tūkstoši EUR (2021: 13 008 tūkstoši EUR).

Koncerna un mātessabiedrības ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, pamatojoties uz ieņēmumu atzīšanas

laiku:

	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Ieņēmumi, kas atzīti laika gaitā	1 760 646	1 055 018	1 159 820	584 348
Ieņēmumi, kas atzīti konkrētā brīdī	79 178	8 202	67 838	5 027
KOPĀ ieņēmumi no līgumiem ar klientiem	1 839 824	1 063 220	1 227 658	589 375

Koncerns un mātessabiedrība gūst ieņēmumus no līgumiem ar klientiem Latvijā un ārpus Latvijas –

Igaunijā, Lietuvā, Ziemeļvalstīs

	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Latvijā	1 191 082	725 123	916 437	424 553
Ārpus Latvijas	648 742	338 097	311 221	164 822
KOPĀ ieņēmumi no līgumiem ar klientiem	1 839 824	1 063 220	1 227 658	589 375

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Uzskaites politika

Koncerns un mātessabiedrība ir novērtējusi, ka saistībā ar OIK tā darbojas kā aģents (4. c I pielikums), jo tai nav

kontroles pār OIK. Mātessabiedrība ir arī secinājusi, ka darbojas kā aģents, sniedzot sadales sistēmas un pārvades

sistēmas pakalpojumus, jo mātessabiedrībai nav kontroles pār šiem pakalpojumiem (4. c II pielikums).

Obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumi (OIK)

Ieņēmumus no obligātā iepirkuma komponentēm koncernā atzīst pēc neto (aģenta) principa. OIK tiek pārvaldīts

meitassabiedrībā SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” (turpmāk – EPT), obligātā iepirkuma ietvaros un ir starpība (atlikums)

starp ieņēmumiem no elektroenerģijas pārdošanas Nord Pool elektroenerģijas biržā par tirgus cenu, saņemtajām OIK,

saņemto valsts budžeta dotāciju, kas paredzēta OIK izmaksu pieauguma kompensēšanai un saistītajām izmaksām –

izmaksām no elektroenerģijas ražotājiem par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju un garantētās jaudas

maksājumiem par elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu. EPT, pildot obligātā iepirkuma administrēšanas funkcijas,

darbojas kā aģents, saņemot ieņēmumus no obligātā iepirkuma administrēšanas pakalpojumiem, kas tiek atzīti laika

gaitā koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā citi ieņēmumi no līgumiem ar klientiem.

OIK tiek iekļauta tirgotāja (mātessabiedrība – AS “Latvenergo”) un sadales sistēmas operatora (AS “Sadales

tīkls”) izrakstītajos rēķinos, ko klienti maksā kopā ar vienotajā rēķinā iekļauto patērēto elektroenerģiju un sadales

vai pārvades sistēmas pakalpojumiem. Sistēmas operatoriem ir pienākums iekasēt OIK ieņēmumus no klientiem

vai tirgotājiem un tālāk šos ieņēmumus pārskaitīt EPT. OIK pamatojas uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas

komisijas apstiprinātajiem tarifiem. Neesot ietekmei un kontrolei pār OIK, koncerns un mātessabiedrība uzskata

sevi par aģentu šajos darījumos. Tāpēc OIK, kas saņemta no galalietotājiem un pārskaitīta EPT, tiek atzīta peļņas vai

zaudējumu aprēķinā neto vērtībā, piemērojot aģenta uzskaites principu.

Sadales sistēmas un pārvades sistēmas pakalpojums (mātessabiedrība)

Mātessabiedrība sadales sistēmas operatora (SSO) un pārvades sistēmas operatora (PSO) vārdā iekļauj klientiem

izrakstītajos vienotajos rēķinos maksu par sadales sistēmas vai pārvades sistēmas pakalpojumiem un tālāk šīs

maksas pārskaita attiecīgi SSO vai PSO.

Sadales sistēmas pakalpojums un pārvades sistēmas pakalpojums pamatojas uz Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas apstiprinātajiem tarifiem. Mātessabiedrība uzskata sevi par aģentu šajos darījumos, tāpēc no

klientiem saņemtās un SSO un PSO pārskaitītās sadales sistēmas un pārvades sistēmas pakalpojumu maksas tiek

atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā neto vērtībā, piemērojot aģenta uzskaites principu.

Bruto summas, kas iekļautas rēķinos klientiem, piemērojot aģenta uzskaites
principu, un atzītas pēc neto principa enerģijas pārdošanas un ar to saistīto
pakalpojumu ieņēmumos	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Obligātā iepirkuma komponente*	7 931	62 603	8 767	64 537
Sadales sistēmas pakalpojumi	30 780	23 478	90 892	171 200
Pārvades sistēmas pakalpojums	706	1 744	720	1 758
Apdrošināšanas starpniecība	1 468	579	1 440	578
KOPĀ ieņēmumi, kas atzīti pēc aģenta principa	40 885	88 404	101 819	238 073
* Atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas pieņemtajam likumam “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums” un Ministru
kabineta noteikumu Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” grozījumiem, visiem elektroenerģijas galalietotājiem ir piešķirts valsts atbalsts
obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim un no 1. septembra līdz 31. decembrim 100 % apmērā, kas tika
kompensēts no valsts budžeta

Ieņēmumos neto efekts no aģenta uzskaites principa piemērošanas ir 0.

Uzskaites politika

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

Sadales sistēmas pieslēgumu maksa (koncerns)

Sadales sistēmas pieslēgumu maksa ir neatmaksājami avansa maksājumi, ko klienti maksā, lai nodrošinātu

pieslēgumu sadales tīklam, un šie maksājumi nav atšķirīgi izpildes pienākumi, jo tie ir saistīti ar sadales sistēmas

pakalpojumu. Pieslēgumu maksa daļēji sedz tās infrastruktūras izmaksas, kas nepieciešamas, lai pieslēgtu attiecīgo

klientu tīklam. Sadales sistēmas pieslēgumu maksa tiek aprēķināta, pamatojoties uz Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas noteikumiem.

Sadales sistēmas pieslēgumu maksas ieņēmumi sākotnēji tiek atzīti kā nākamo periodu ieņēmumi (līguma saistības)

un tiek atzīti aplēstajā komerciālo attiecību ar klientu perioda laikā – 20 gados (4. c III pielikums).

Nākamo periodu ieņēmumi no līgumiem ar klientiem		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi no pieslēgumu
maksas	28 I, a	132 381	136 217	–	–
Īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi no pieslēgumu
maksas	28 II, a	15 386	14 794	–	–
Ilgtermiņa pārējie nākamo periodu ieņēmumi	28 I, a	35	802	735	802
Īstermiņa pārējie nākamo periodu ieņēmumi	28 II, a	13 944	237	13 714	67
KOPĀ saistības		162 446	152 050	14 449	869

Nākamo periodu ieņēmumu no līgumiem ar klientiem kustība (ilgtermiņa un
īstermiņa daļa)		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	2022	2021	2022	2021
Pārskata gada sākumā		152 050	154 704	869	1 676
Saņemtās pieslēgumu maksas par pieslēgumiem sadales
tīklam	28	11 840	12 556	–	–
Saņemtās priekšapmaksas par līgumiem ar klientiem	28	13 647	–	13 647	–
Iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā		(15 091)	(15 210)	(67)	(807)
Pārskata gada beigās		162 446	152 050	14 449	869

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

7. Pārējie ieņēmumi

		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	2022	2021	2022	2021
Valsts kompensācija par garantēto atbalstu TEC par
uzstādīto elektrisko jaudu	4 f	23 990	23 990	23 990	23 990
Nokavējuma naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi		2 457	2 536	1 539	1 803
Neto peļņa no pārdošanai turēto aktīvu un pamatlīdzekļu pārdošanas		2 955	1 167	2 702	1 321
Zaudējumu atlīdzības kompensācijas un apdrošināšanas atlīdzības		816	779	294	503
Citi saimnieciskās darbības ienākumi		956	956	165	129
KOPĀ pārējie ieņēmumi		31 174	29 428	28 690	27 746

8. Izejvielas un materiāli

		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	2022	2021	2022	2021
Enerģijas izmaksas:
Elektroenerģijas un ar to saistīto pakalpojumu izmaksas		708 114	369 388	374 581	180 864
Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma
izmaksas	29 a	72 583	73 747	2 999	3 053
Dabasgāzes un citu energoresursu izmaksas		517 052	259 160	492 537	248 699
Izmaksas / (ieņēmumi) no enerģijas nākotnes un cenu
mijmaiņas darījumu patiesās vērtības izmaiņām	24 I	10 096	13 373	9 827	13 642
		1 307 845	715 668	879 944	446 258
Izejvielas, remontu un uzturēšanas izmaksas		25 863	24 459	11 194	12 212
KOPĀ izejvielas un materiāli		1 333 708	740 127	891 138	458 470

Būtisku pieaugumu galvenokārt ietekmēja ievērojami augstākas elektroenerģijas iepirkuma cenas, kā arī

dabasgāzes un emisiju kvotu cenas. 2022. gadā Latvijā elektroenerģijas spot cena pieauga 2,5 reizes,

salīdzinot ar 2021. gadu. Savukārt dabasgāzes cena bija gandrīz trīs reizes augstāka.

9. Personāla izmaksas

	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Atlīdzība par darbu	89 184	78 564	39 838	34 359
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	19 800	17 918	9 242	7 952
Darba attiecību izbeigšanas izmaksas	3 044	3 719	846	392
Iemaksas pensiju plānā	4 892	4 739	2 219	2 014
Darba koplīguma pabalsti un citas labuma sistēmas
izmaksas	1 572	1 674	667	696
Kapitalizētās personāla izmaksas	(1 499)	(991)	–	–
KOPĀ personāla izmaksas, ieskaitot vadības atalgojumu	116 993	105 623	52 812	45 413
Vadības atalgojums:
Atlīdzība par darbu	551	2 347	184	855
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	127	547	43	201
Darba attiecību izbeigšanas izmaksas	–	5	–	–
Iemaksas pensiju plānā	4	18	–	10
Dzīvības apdrošināšanas izmaksas	6	14	–	–
KOPĀ vadības atalgojums*	688	2 931	227	1 066
* Koncerna vadības atalgojums iekļauj koncerna sabiedrību valdes locekļu, mātessabiedrības padomes un uzraudzības institūcijas (Revīzijas komitejas) locekļu
atlīdzību. Vadības atalgojums mātessabiedrības vadībai iekļauj mātessabiedrības valdes, padomes un uzraudzības institūcijas (Revīzijas komitejas) locekļu
atlīdzību.

Koncerns un mātessabiedrība darbinieku vārdā veic ikmēneša iemaksas slēgtā fiksētu iemaksu

pensiju plānā. Plānu pārvalda akciju sabiedrība “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds”, kurā koncernam

ir 48,15 % (mātessabiedrībai – 46,30 %) līdzdalība. Fiksētu iemaksu plāns ir plāns, saskaņā ar kuru

koncernam un mātessabiedrībai ir jāveic iemaksas plānā un tam nerodas papildu juridiskas vai prakses

radītas saistības veikt papildu maksājumus, ja nav pietiekamu līdzekļu, lai izmaksātu visus darbinieku

pabalstus par darbinieku sniegtajiem pakalpojumiem esošajā vai iepriekšējos periodos. Iemaksas

tiek veiktas 5 % apmērā no katra pensiju plāna dalībnieka algas. Koncerns un mātessabiedrība atzīst

iemaksas fiksētu iemaksu plānā to izmaksas brīdī, kad darbinieks ir sniedzis pakalpojumus apmaiņā pret

šīm iemaksām.

	Koncerns		Mātessabiedrība	Darbinieku skaits
	2022	2021	2022	2021
Darbinieku skaits pārskata gada beigās	3 164	3 153	1 274	1 269
Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā	3 154	3 233	1 270	1 273

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

10. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Pārdošanas un klientu apkalpošanas izmaksas	10 178	35 649	3 775	31 267
Informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšana	5 726	5 693	5 371	5 359
Transporta izmaksas	6 483	5 308	1 823	1 710
Dabas aizsardzības un darba drošības izmaksas	8 893	8 424	7 771	7 284
Telpu un teritorijas uzturēšana	5 740	5 368	3 775	3 887
Nekustamā īpašuma un pamatlīdzekļu noma	90	84	48	54
Telekomunikāciju pakalpojumi	2 565	2 592	2 148	2 221
Nekustamā īpašuma nodoklis	941	980	651	699
Nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu	1 513	1 714	699	781
Revīzijas izmaksas	103	93	46	46
Finanšu aktīvu vērtības samazinājuma izmaiņas	2 879	(27 382)	2 351	(27 129)
Neto zaudējumi no pārdošanai turēto aktīvu pārdošanas un
pamatlīdzekļu izslēgšanas	5 379	2 951	41	(349)
Citas izmaksas	11 575	8 610	6 931	5 543
KOPĀ pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	62 065	50 084	35 430	31 373

Revidenti papildus revīzijas pakalpojumiem 2022. un 2021. gadā nav snieguši citus pakalpojumus.

11. Finanšu ieņēmumi un izmaksas

a) Finanšu ieņēmumi		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	2022	2021	2022	2021
Procentu ieņēmumi		27	564	27	564
Procentu ieņēmumi no aizdevumiem saistītajām pusēm		–	994	9 353	10 276
Procentu ieņēmumi no procentu likmju mijmaiņas darījumiem		279	–	279	–
Ieņēmumi no procentu likmju mijmaiņas darījumu
patiesās vērtības izmaiņām	24	1 074	316	1 074	316
Neto ieņēmumi no emitēto parāda vērtspapīru (obligāciju)
vērtības izmaiņām		34	111	34	111
Neto ieņēmumi no pārējo finanšu ieguldījumu atsavināšanas		–	94	–	94
Neto ieņēmumi no ārvalstu valūtas kursu svārstībām		–	31	–	30
KOPĀ finanšu ieņēmumi		1 414	2 110	10 767	11 391

b) Finanšu izmaksas		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	2022	2021	2022	2021
Procentu izmaksas no aizņēmumiem no finanšu institūcijām		7 989	7 029	8 066	7 247
Emitēto parāda vērtspapīru (obligāciju) kupona procentu izmaksas		2 679	2 041	2 679	2 041
Aktīvu nomas procentu izdevumi		136	138	80	83
Kapitalizētās aizņēmumu procentu izmaksas	14 a	(310)	(331)	(310)	(331)
Neto zaudējumi no ārvalstu valūtas kursu svārstībām		29	–	5	–
Citas finanšu izmaksas		307	193	282	176
KOPĀ finanšu izmaksas		10 830	9 070	10 802	9 216

12. Ienākuma nodoklis

Uzskaites politika

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Latvija

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts par sadalīto peļņu, kas radusies no 2018. gada 1. janvāra un par kuru

iepriekš nav aprēķināti nodokļi (atskaitot saņemtās dividendes no meitassabiedrībām), un nosacīti sadalīto peļņu.

Sadalītajai un nosacīti sadalītajai peļņai tiek piemērota 20 procentu nodokļu likme no bruto summas jeb 20/80 no neto

izmaksām. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu tiek atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas

tajā pārskata periodā, kad attiecīgās dividendes pasludinātas, savukārt pārējiem nosacītās peļņas objektiem – brīdī, kad

izmaksas radušās pārskata gadā.

Lietuva

Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu tiek aprēķināts, piemērojot likumā spēkā esošo 15 % nodokļa

likmi. Uzņēmumu ienākuma nodokli veido par pārskata gadu aprēķinātais un atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi par pārskata gadu tiek aprēķināti par peļņu pirms nodokļiem, kas koriģēta par

noteiktiem neatskaitāmiem izdevumiem / neapliekamiem ieņēmumiem, atbilstoši attiecīgajai likumdošanai piemērojot ar

nodokli apliekamajam attiecīgajā taksācijas periodā gūtajam ienākumam nodokļa likmi 15 % apmērā.

Igaunija

Atbilstoši ienākuma nodokļa likumdošanai attiecīgā pārskata gada peļņa Igaunijā netiek aplikta ar ienākuma nodokli.

Ienākuma nodoklis tiek aprēķināts izmaksātajām dividendēm, papildus gūtiem labumiem, dāvanām, ziedojumiem,

reprezentācijas izmaksām, tieši ar saimniecisko darbību nesaistītajām izmaksām un transfertcenu korekcijām. Neto

dividendēm, kas izmaksātas no nesadalītās pelņas, tiek piemērota nodokļa likme 20/80 apmērā. Kopš 2019. gada

dividenžu maksājumiem ir iespējams piemērot nodokļa likmi 14/86. Šo labvēlīgāko nodokļu likmi var izmantot dividenžu

izmaksai līdz vidējai dividenžu izmaksai iepriekšējos trīs finanšu gados, kurai uzlikta nodokļu likme 20/80. Aprēķinot vidējo

dividenžu izmaksu par trim iepriekšējiem finanšu gadiem, 2018. gads bija pirmais, kas jāņem vērā. Par dividendēm

aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek uzskaitīts kā saistības un izmaksas tajā pārskata periodā, kad tiek

deklarētas izmaksātās dividendes, neatkarīgi no faktiskā izmaksas datuma vai perioda, par kuru tiek izmaksātas dividendes.

Atliktais ienākuma nodoklis

Latvija un Igaunija

Atliktā nodokļa saistības tiek atzītas konsolidētajos finanšu pārskatos par meitassabiedrību nesadalīto peļņu, no kuras

sadalīšanas brīdī, kas notiks pārskatāmā nākotnē, tiks aprēķināts nodoklis. Citi atliktā ienākuma nodokļa aktīvi un

saistības netiek atzītas.

Lietuva

Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām

starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Atliktā ienākuma nodokļa

aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pagaidu atšķirības izlīdzināsies,

pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm. Gadījumos, kad kopējais atliktā ienākuma nodokļa

aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatā tikai tad, kad ir ticams, ka attiecīgajam

koncerna uzņēmumam būs pietiekams ar nodokli apliekams ienākums, pret kuru varēs segt pagaidu atšķirības.

	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Uzņēmumu ienākuma nodoklis pārskata gadā	2 880	6 832	–	–
Atliktais ienākuma nodoklis no paredzamās meitassabiedrību peļņas
sadales	(2 288)	(3 446)	–	–
Atliktais ienākuma nodoklis, kas saistīts ar pagaidu atšķirībām	79	(79)	–	–
KOPĀ uzņēmumu ienākuma nodoklis	671	3 307	–	–

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

				Koncerns				Mātessabiedrība		EUR'000
		Nemateriālā	Lietošanas	Datorpro-	Izveidošanas	KOPĀ	Lietošanas	Datorpro-	Izveidošanas	KOPĀ
		vērtība	tiesības un	grammas	izmaksas		tiesības un	grammas	izmaksas
			licences				licences
2020.	gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība		–	58 173	52 617	315	111 105	10 800	49 593	198	60 591
Uzkrātā amortizācija		–	(20 983)	(40 094)	–	(61 077)	(5 934)	(38 464)	–	(44 398)
Atlikusī vērtība		–	37 190	12 523	315	50 028	4 866	11 129	198	16 193
2021.	gads
Iegādāts		2 546	–	–	6 907	9 453	–	–	4 321	4 321
Pārgrupēts		–	2 444	4 095	(6 539)	–	17	4 002	(4 019)	–
Norakstīts		–	–	(81)	–	(81)	–	(81)	–	(81)
Aktīvu vērtības samazinājums		–	–	81	–	81	–	81	–	81
Aprēķinātā amortizācija		–	(3 000)	(2 924)	–	(5 924)	(459)	(2 649)	–	(3 108)
Atlikusī vērtība 2021. gada 31. decembrī		2 546	36 634	13 694	683	53 557	4 424	12 482	500	17 406
2021.	gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība		2 546	60 617	56 449	683	120 295	10 817	53 370	500	64 687
Uzkrātā amortizācija		–	(23 983)	(42 755)	–	(66 738)	(6 393)	(40 888)	–	(47 281)
Atlikusī vērtība		2 546	36 634	13 694	683	53 557	4 424	12 482	500	17 406
2022.	gads
Iegādāts		–	–	–	4 559	4 559	–	–	4 387	4 387
Pārgrupēts		–	253	3 998	(4 251)	–	48	3 960	(4 008)	–
Aprēķinātā amortizācija		–	(3 152)	(3 175)	–	(6 327)	(461)	(2 935)	–	(3 396)
Atlikusī vērtība 2022. gada 31. decembrī		2 546	33 735	14 517	991	51 789	4 011	13 507	879	18 397
2022.	gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība		2 546	60 871	59 252	991	123 660	10 865	56 135	879	67 879
Uzkrātā amortizācija		–	(27 136)	(44 735)	–	(71 871)	(6 854)	(42 628)	–	(49 482)
Atlikusī vērtība		2 546	33 735	14 517	991	51 789	4 011	13 507	879	18 397

13. Nemateriālie ieguldījumi

a) Nemateriālie ieguldījumi

Uzskaites politika

Nemateriālie ieguldījumi sākotnēji tiek uzskaitīti iegādes vērtībā. Turpmāk pēc sākotnējās atzīšanas nemateriālie

ieguldījumi tiek atzīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un uzkrātos zaudējumus vērtības samazinājumam.

Izveidošanas izmaksas tiek atzītas pārskatā par finanšu stāvokli nemateriālajos ieguldījumos un tiek novērtēti izmaksu

vērtībā, līdz nemateriālie ieguldījumi tiek izveidoti un saņemti.

Lietošanas tiesības, licences un datorprogrammas tiek uzskaitītas iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un

uzkrāto vērtības samazinājumu. Amortizācija tiek aprēķināta pēc lineārās metodes, lai norakstītu lietošanas tiesību,

licenču un datorprogrammu iegādes vērtību to lietderīgās izmantošanas periodā. Datorprogrammu izstrādes izmaksas,

kas atzītas kā aktīvi, tiek amortizētas to lietderīgās izmantošanas laikā, kas nepārsniedz līgumā noteikto lietošanas

termiņu, vai 5 gados.

Pieslēgumu lietošanas tiesības ir maksājums par tiesībām lietot pārvades vai sadales sistēmas elektrotīklu. Pieslēgumu

lietošanas tiesības tiek uzskaitītas to sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un uzkrātos zaudējumus no vērtības

samazināšanās, kas tiek aprēķināta pēc lineārās metodes, lai norakstītu pieslēgumu lietošanas tiesību sākotnējo vērtību

līdz to atlikušajai vērtībai visā aplēstajā komerciālo attiecību ar pakalpojuma sniedzēju (pieslēgumu ierīkotāju) laikā.

Nemateriālā vērtība sākotnēji tiek novērtēta iegādes vērtībā. Ja iegādāto neto aktīvu patiesā vērtība pārsniedz kopējo

nodoto atlīdzību, Koncerns un mātessabiedrība atkārtoti novērtē, vai tā ir pareizi identificējusi visus iegādātos aktīvus un

visas pārņemtās saistības, un pārskata procedūras, kas izmantotas, lai novērtētu iegādes datumā atzīstamās summas.

Ja pārvērtēšanas rezultātā iegūto neto aktīvu patiesā vērtība joprojām pārsniedz kopējo nodoto atlīdzību, ieņēmumi tiek

atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Pēc sākotnējās atzīšanas nemateriālā vērtība tiek novērtēta iegādes vērtībā, atskaitot uzkrātos zaudējumus no vērtības

samazināšanās. Vērtības samazināšanās pārbaudes nolūkos uzņēmējdarbības apvienošanā iegūtā nemateriālā vērtība

sākot no iegādes datuma tiek attiecināta uz katru Koncerna un mātessabiedrības naudu ienesošo vienību, kas,

domājams, gūs labumu no uzņēmējdarbības apvienošanas, neatkarīgi no tā, vai uz šīm naudu ienesošām vienībām ir

attiecināti citi iegādātā uzņēmuma aktīvi vai saistības.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

b) Īstermiņa nemateriālie ieguldījumi (CO

emisijas kvotas)

Uzskaites politika

emisijas kvotas (vai tiesības) tiek atzītas iegādes vērtībā, kad koncerns vai mātessabiedrība ir ieguvusi

kontroli pār tām. Turpmāk novērtētas iegādes vērtībā, atskaitot zaudējumus vērtības samazinājumam. No valdības

bez maksas saņemtās emisijas tiesības tiek atzītas nulles vērtībā. Tajos gadījumos, ja no valdības bez maksas

saņemto CO

emisijas kvotu skaits ir mazāks par izmantošanai nepieciešamo emisijas kvotu skaitu, koncerns un

mātessabiedrība veic papildu kvotu iegādi.

	Koncerns		Mātessabiedrība
	2022	2021	2022	2021
	Kvotu skaits	Kvotu skaits	Kvotu skaits	Kvotu skaits
Pārskata gada sākumā	1 248 869	977 325	1 231 852	958 122
Bez atlīdzības saņemtās kvotas*	145 019	8 664	137 074	–
Iegādātās kvotas	632 966	1 105 000	632 966	1 105 000
Norakstītās verificētās kvotas	(906 491)	(837 120)	(902 628)	(831 270)
Pārdotās kvotas	(4 000)	(5 000)	–	–
Pārskata gada beigās	1 116 363	1 248 869	1 099 264	1 231 852
tai skaitā aplēstās izmantotās kvotas pārskata gadā
(neverificētas)	(653 800)	(834 267)	(653 800)	(834 267)
Pieejamās kvotas gada beigās	462 563	414 602	445 464	397 585
* Emisijas kvotu skaits, ko atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” un pamatojoties uz Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
rīkojumiem koncerns un mātessabiedrība saņēmusi no valdības bez maksas. Tādēļ to uzskaites vērtība 2022. gada 31. decembrī noteikta nulles vērtībā
(31/12/2021: 0).

Īstermiņa nemateriālie ieguldījumi	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Atlikusī vērtība pārskata gada sākumā	24 266	3 157	24 266	3 157
Iegādāts	46 643	64 500	46 643	64 500
Norakstīts	(39 245)	(43 391)	(39 245)	(43 391)
Atlikusī vērtība pārskata gada beigās	31 664	24 266	31 664	24 266

14. Pamatlīdzekļi

a) Pamatlīdzekļi

Uzskaites politika

Pamatlīdzekļi sākotnēji tiek uzskaitīti iegādes vērtībā. Pēc sākotnējās uzskaites pamatlīdzekļi tiek uzrādīti sākotnējā

vērtībā vai pārvērtētajā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības samazinājumu, ja tādi ir.

Pamatlīdzekļu iegādes izmaksas veido iegādes cena, transportēšanas izmaksas, uzstādīšanas un citas tiešās

izmaksas, kas attiecināmas uz iegādi vai ieviešanu. Pašu izveidotu pamatlīdzekļu izmaksas ietver materiālu

izmaksas, pakalpojumu un darbaspēka izmaksas. Turpmākajos periodos radušās izmaksas tiek iekļautas aktīva

uzskaites vērtībā vai arī atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, ja no tām ir sagaidāmi nākotnes ekonomiskie labumi

koncernam vai mātessabiedrībai un aktīva izmaksas var ticami noteikt. Visas pārējās remonta un uzturēšanas

izmaksas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā to rašanās brīdī.

Ja pamatlīdzekļa komponentēm (sastāvdaļām) ir atšķirīgi lietderīgās izmantošanas laiki un šo komponenšu

(sastāvdaļu) iegādes vērtības ir būtiskas attiecībā pret pamatlīdzekļa vērtību, tad tās uzskaita pa pamatlīdzekļa

komponentēm (sastāvdaļām).

Zeme netiek pakļauta nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojums tiek aprēķināts pēc lineārās metodes,

lai norakstītu katra pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību līdz tā atlikušajai vērtībai visā tā lietderīgās izmantošanas laikā

šādā veidā:

Aktīvu atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas laiki tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti

katra pārskata gada beigās. Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo

vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību

un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Ja tiek pārdoti pārvērtētie pamatlīdzekļi, attiecīgās summas no pārvērtēšanas rezerves tiek pārklasificētas uz

iepriekšējo periodu nesadalīto peļņu.

Nepabeigtā celtniecība tiek uzskaitīta sākotnējā vērtībā, un tā atspoguļo pamatlīdzekļu izveidošanas un

nepabeigto celtniecības objektu izmaksas. Sākotnējā vērtībā ietilpst celtniecības un montāžas izmaksas un

citas ar pamatlīdzekļa izveidi saistītās tiešās izmaksas. Vispārējās un specifiskās aizņēmumu izmaksas, kas tieši

attiecas uz atbilstošo aktīvu, tiek pievienotas šo aktīvu izveidošanas vai iegādes izmaksām līdz brīdim, kad šie

aktīvi faktiski būs gatavi paredzamajai izmantošanai. Aizņēmumu izmaksas veido procenti un citas izmaksas,

kas koncernam un mātessabiedrībai rodas saistībā ar aizņēmumu saņemšanu. Aizņēmumu izmaksas tiek

kapitalizētas uz pamatlīdzekļiem proporcionāli pamatlīdzekļu nepabeigtās celtniecības izmaksu summai izbūves

laikā. Nepabeigtajai celtniecībai nolietojums netiek aprēķināts, iekams attiecīgie aktīvi nav pabeigti un nodoti

ekspluatācijā, vērtības samazināšanās tests tiek veikts gadījumos, kad ir indikācijas par vērtības samazināšanos,

individuāli vai naudu ienesošās vienības līmenī. Jebkuri identificētie zaudējumi no vērtības samazināšanās ir

novērtēti kā starpība starp uzskaites vērtību un atgūstamo vērtību, kas ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās

vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas un tā lietošanas vērtības.

Koncerns un mātessabiedrība tādus ilgtermiņa aktīvus, kuru uzskaites vērtība tiks atgūta no pārdošanas darījuma

drīzāk nekā no aktīva lietošanas, klasificē kā pārdošanai turētus ilgtermiņa aktīvus. Pārdošanai turētie ilgtermiņa

aktīvi tiek novērtēti zemākajā vērtībā no uzskaites vērtības un patiesās vērtības, kas samazināta par pārdošanas

izmaksām.

Pārgrupēšana no (vai uz) pamatlīdzekļiem uz ieguldījumu īpašumu (vai no) tiek veikta tikai tad, ja mainās to

lietojums un tas nemaina nodotā īpašuma uzskaites vērtību un nemaina šī īpašuma izmaksu novērtēšanas

metodi.

Aktīvu vērtības samazinājums vai tā apvērsums ir iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijā “Nemateriālo

ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus amortizācija, nolietojums un vērtības samazinājums”.

	Aplēstais lietderīgās
	izmantošanas periods
Pamatlīdzekļu veidi	gados
Ēkas un inženierbūves	15 – 100
Hidroelektrostaciju aktīvi:
- hidroelektrostaciju ēkas un inženierbūves	25 – 100
- hidroelektrostaciju tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	10 – 40
Sadales sistēmas elektrolīnijas un elektroiekārtas:
- elektrolīnijas	30 – 50
- transformatoru apakšstaciju elektroiekārtas	30 – 35
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces	3 – 40
Pārējie pamatlīdzekļi	2 – 25

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

bet joprojām izmantoto pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība ir 210 035 tūkstoši EUR (31/12/2021:

277 392 tūkstoši EUR).

2022. gadā mātessabiedrībā un koncernā ir kapitalizētas aizņēmumu procentu izmaksas 310 tūkstošu EUR

apmērā (2021. gadā: 331 tūkstoši EUR) (11. pielikums). Aizņēmumu procentu izmaksu kapitalizācijas likme

bija 1,43 % (2021. gadā: 1,45 %).

Informācija par koncernā ieķīlātiem pamatlīdzekļiem atklāta 23. I pielikumā.

Koncerns un mātessabiedrība izveidojusi uzkrājumus aktīvu vērtības samazināšanai par kapitālieguldījumu

projektiem, ar kuriem darbības nav notikušas pēdējos 12 mēnešus un nav zināms, vai tie tiks pabeigti

tuvāko 2 gadu laikā, bet vēl nav pieņemts lēmums par projekta darbības pārtraukšanu.

2022. gada 31. decembrī pilnībā nolietoto, bet joprojām izmantoto pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība ir

253 461 tūkstotis EUR (31/12/2021: 305 295 tūkstoši EUR) un mātessabiedrības pilnībā nolietoto,

Pamatlīdzekļu uzskaites vērtības un to izmaiņas pa grupām, ieskaitot pārvērtēto kategoriju grupas, ir šādas:					Koncerns						Mātessabiedrība			EUR’000
		Zeme, ēkas	Hidro-	Sadales	Tehno-	Pārējie	Nepabeigtā	KOPĀ	Zeme, ēkas	Hidro-	Tehno-	Pārējie	Nepabeigtā	KOPĀ
		un inženier-	elektro-	sistēmas	loģiskās	pamat-	celtniecība	pamat-	un inženier	elektro-	loģiskās	pamat-	celtniecība	pamat-
		būves	staciju aktīvi	elektrolīnijas	iekārtas un	līdzekļi		līdzekļi	būves	staciju	iekārtas un	līdzekļi		līdzekļi
				un elektro-	ierīces					aktīvi	ierīces
				iekārtas
2020.	gada 31. decembrī
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība		426 279	2 045 830	3 006 885	649 011	156 217	89 518	6 373 740	341 001	2 045 830	623 104	101 718	66 188	3 177 841
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums		(235 197)	(1 267 350)	(1 383 296)	(552 964)	(102 623)	(4 984)	(3 546 414)	(212 151)	(1 267 350)	(538 808)	(83 293)	(4 669)	(2 106 271)
Atlikusī vērtība		191 082	778 480	1 623 589	96 047	53 594	84 534	2 827 326	128 850	778 480	84 296	18 425	61 519	1 071 570
Gads, kas beidzās 2021. gada 31. decembrī
Iegādāts		–	–	–	4 969	–	112 286	117 255	–	–	–	–	25 203	25 203
Ieguldīts pamatkapitālā		20	–	–	–	–	–	20	20	–	–	–	–	20
Pārgrupēts		10 457	23 096	83 272	7 285	14 320	(138 430)	–	7 442	23 096	7 205	5 553	(43 296)	–
Pārklasificēts (uz) / no ieguldījuma īpašumiem, neto		(3 182)	–	–	–	–	–	(3 182)	(692)	–	–	–	–	(692)
Pārklasificēts uz ilgtermiņa aktīvi pārdošanai		(27)	–	–	–	(78)	–	(105)	(20)	–	–	–	–	(20)
Norakstīts		(34)	(69)	(5 197)	(43)	(74)	(39)	(5 456)	(84)	(69)	(42)	(136)	(20)	(351)
Apvērsts aktīvu vērtības samazinājums (14 d I pielikums)		9 187	–	–	27 537	–	4 699	41 423	9 187	–	27 537	–	4 669	41 393
Nolietojums		(13 120)	(25 157)	(70 241)	(30 913)	(11 196)	–	(150 627)	(9 587)	(25 157)	(29 655)	(5 751)	–	(70 150)
Atlikusī vērtība 2021. gada 31. decembrī		194 383	776 350	1 631 423	104 882	56 566	63 050	2 826 654	135 116	776 350	89 341	18 091	48 075	1 066 973
2021.	gada 31. decembrī
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība		427 180	2 044 719	3 031 424	661 828	168 431	63 334	6 396 916	346 175	2 044 719	630 116	101 775	48 075	3 170 860
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums		(232 797)	(1 268 369)	(1 400 001)	(556 946)	(111 865)	(284)	(3 570 262)	(211 059)	(1 268 369)	(540 775)	(83 684)	–	(2 103 887)
Atlikusī vērtība		194 383	776 350	1 631 423	104 882	56 566	63 050	2 826 654	135 116	776 350	89 341	18 091	48 075	1 066 973
Gads, kas beidzās 2022. gada 31. decembrī
Iegādāts		–	–	–	–	–	117 108	117 108	–	–	–	–	25 653	25 653
Ieguldīts pamatkapitālā		–	–	–	–	–	–	–	–	–	–	–	–	–
Pārgrupēts		7 343	23 237	68 872	1 366	14 037	(114 855)	–	2 225	23 237	1 021	8 563	(35 046)	–
Pārklasificēts (uz) / no ieguldījuma īpašumiem, neto		(823)	–	–	–	–	–	(823)	(315)	–	–	–	–	(315)
Pārklasificēts uz ilgtermiņa aktīvi pārdošanai		–	–	–	–	(8)	–	(8)	–	–	–	(8)	–	(8)
Norakstīts		(321)	(47)	(6 751)	(110)	(114)	(52)	(7 395)	(266)	(47)	(36)	(46)	(15)	(410)
Aktīvu vērtības palielinājums pārvērtēšanas rezultātā		–	227 695	–	–	–	–	227 695	–	227 695	–	–	–	227 695
Apvērsts vērtības samazinājums pārvērtēšanas rezultātā		–	417	–	–	–	–	417	–	417	–	–	–	417
(Vērtības samazinājums) / apvērsts aktīvu vērtības samazinājums
(14 d I pielikums)		(2 567)	–	–	8 613	–	(8 459)	(2 413)	(2 567)	–	8 613	–	(8 410)	(2 364)
Nolietojums		(13 395)	(29 562)	(68 887)	(30 915)	(13 106)	–	(155 865)	(9 648)	(29 562)	(29 688)	(6 083)	–	(74 981)
Atlikusī vērtība 2022. gada 31. decembrī		184 620	998 090	1 624 657	83 836	57 375	56 792	3 005 370	124 545	998 090	69 251	20 517	30 257	1 242 660
2022.	gada 31. decembrī
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība		430 936	2 522 235	3 049 406	661 918	174 442	65 536	6 904 473	345 690	2 522 235	630 073	102 954	38 667	3 639 619
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums		(246 316)	(1 524 145)	(1 424 749)	(578 082)	(117 067)	(8 744)	(3 899 103)	(221 145)	(1 524 145)	(560 822)	(82 437)	(8 410)	(2 396 959)
Atlikusī vērtība		184 620	998 090	1 624 657	83 836	57 375	56 792	3 005 370	124 545	998 090	69 251	20 517	30 257	1 242 660

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek atzīts visaptverošo ienākumu pārskatā kā “Ilgtermiņa aktīvu

pārvērtēšanas rezerves” izmaiņas pašu kapitālā. Ja pārvērtēšanas rezultātā ir radies vērtības samazinājums, tas

vispirms tiek norakstīts no iepriekšējos gados visaptverošos ienākumos vērtības pieauguma, ja samazinājums

pārsniedz pārvērtēšanas rezervi, tad pārsniegums tiek atzīts pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Pārvērtēšanas datumā sākotnējo uzskaites vērtību un uzkrāto nolietojumu palielina vai samazina proporcionāli aktīva

uzskaites vērtības izmaiņām tā, lai aktīva uzskaites vērtība pēc pārvērtēšanas būtu vienāda ar tā pārvērtēto vērtību.

Ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezervi samazina un pārnes uz nesadalīto peļņu brīdī, kad pārvērtētais pamatlīdzeklis

tiek norakstīts vai atsavināts.

Pārvērtēšanas rezervi nedrīkst sadalīt dividendēs, ieguldīt pamatkapitālā, izlietot zaudējumu segšanai, ieskaitīt citās

rezervēs, ne arī izmantot citiem mērķiem.

			Koncerns						Mātessabiedrība			EUR'000
	Ieguldījuma īpašumi		Ieguldījuma īpašumi, kas		Ieguldījuma īpašumi KOPĀ		Ieguldījuma īpašumi		Ieguldījuma īpašumi, kas			Ieguldījuma īpašumi KOPĀ
	iznomāšanai *		paredzēti atsavināšanai				iznomāšanai *		paredzēti atsavināšanai
	2022	2021	2022	2021	2022	2021	2022	2021	2022	2021	2022	2021
Sākotnējā vērtība gada sākumā	1 784	–	2 023	1 455	3 807	1 455	2 700	4 005	1 861	1 427	4 561	5 432
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums	(199)	–	(292)	(943)	(491)	(943)	(674)	(1 155)	(285)	(943)	(959)	(2 098)
Atlikusī vērtība gada sākumā	1 585	–	1 731	512	3 316	512	2 026	2 850	1 576	484	3 602	3 334
Pārklasificēts no / (uz) pamatlīdzekļiem citu uzņēmumu (16. pielikums)	–	1 597	823	1 585	823	3 182	–	(766)	315	1 458	315	692
Norakstīts	–	–	(31)	(18)	(31)	(18)	–	–	(1 678)	(18)	(1 678)	(18)
Pārdots	–	–	(1 799)	(348)	(1 799)	(348)	–	–	–	(348)	–	(348)
Aprēķinātā amortizācija	(12)	(12)	–	–	(12)	(12)	(17)	(58)	–	–	(17)	(58)
Atlikusī vērtība gada beigās	1 573	1 585	724	1 731	2 297	3 316	2 009	2 026	213	1 576	2 222	3 602
Sākotnējā vērtība gada beigās	1 784	1 784	758	2 023	2 542	3 807	2 700	2 700	214	1 861	2 914	4 561
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums gada beigās	(211)	(199)	(34)	(292)	(245)	(491)	(691)	(674)	(1)	(285)	(692)	(959)
Atlikusī vērtība gada beigās	1 573	1 585	724	1 731	2 297	3 316	2 009	2 026	213	1 576	2 222	3 602

* Sadales un pārvades sistēmai piekrītošais nekustamais īpašums un pamatlīdzekļi

Koncerns un mātessabiedrība piemēro izmaksu metodi, lai novērtētu ieguldījuma īpašumus. Zeme vai ēkas vai ēku daļas, kuras ir koncerna vai mātessabiedrības īpašumā un tiek izmantotas, lai iegūtu ieņēmumus no

to iznomāšanas vai vērtības pieauguma, nekā lai izmantotu tās piegādājamo preču vai pakalpojumu ražošanai vai administratīviem mērķiem, vai arī pārdošanai komercdarbībā pieņemtajā kārtībā, atbilstoši koncerna vai

mātessabiedrības vadības pieņemtajiem lēmumiem, sākotnēji tiek atzītas kā ieguldījuma īpašumi un uzskaitītas iegādes vērtībā, no kuras atskaitīts uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājuma zaudējumi.

b) Ieguldījuma īpašumi

Uzskaites politika

Ieguldījuma īpašumi ir zeme vai ēkas vai ēku daļas, kas ir koncerna vai mātessabiedrības īpašumā un tiek

izmantotas, lai iegūtu ieņēmumus no to iznomāšanas vai vērtības pieauguma, nevis piegādājamo preču vai

pakalpojumu ražošanai vai administratīviem mērķiem, vai arī pārdošanai komercdarbībā pieņemtajā

kārtībā. Ieguldījuma īpašums rada naudas plūsmas neatkarīgi no citiem uzņēmuma turētiem aktīviem. Sākotnēji

ieguldījuma īpašumi tiek atzīti un pēc tam uzskaitīti iegādes vērtībā, no kuras atskaitīts uzkrātais nolietojums un

vērtības samazinājuma zaudējumi. Izmantotās nolietojuma normas ir atbilstošas attiecīgo pamatlīdzekļu kategoriju

aplēstajam lietderīgās izmantošanas periodam – no 15 līdz 80 gadiem.

c) Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Uzskaites politika

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana tiek veikta ar pietiekamu regularitāti, lai nodrošinātu, ka pārvērtēšanai pakļauto

pamatlīdzekļu uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no vērtības, kāda tiktu noteikta, novērtējot tos patiesajā vērtībā

pārskata perioda beigās.

Regulāri, bet ne retāk kā reizi 5 gados tiek pārvērtēti hidroelektrostaciju un sadales sistēmas aktīvi (pamatlīdzekļi):

a) Hidroelektrostaciju aktīvi:

y hidroelektrostaciju ēkas un inženierbūves,

y hidroelektrostaciju tehnoloģiskās iekārtas un ierīces;

b) Sadales sistēmas elektrolīnijas un elektroiekārtas:

y elektrolīnijas,

y transformatoru apakšstaciju elektroiekārtas.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Pārvērtēto pamatlīdzekļu kategoriju grupu uzskaites vērtības salīdzinājumā, ja tos uzskaitītu iegādes

vērtībā, ir šādas:

		Koncerns		EUR’000
		Pārvērtēto pamatlīdzekļu grupas
		Hidroelektro-	Sadales	KOPĀ
		staciju aktīvi	sistēmas	pārvērtētie
		(mātes-	elektrolīnijas	pamatlīdzekļi
		sabiedrība)	un elektro-
			iekārtas
PĀRVĒRTĒTĀ VĒRTĪBĀ
2022.	gada 31. decembrī
Pārvērtētā vērtība		2 522 235	3 049 406	5 571 641
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums		(1 524 145)	(1 424 749)	(2 948 894)
Atlikusī vērtība		998 090	1 624 657	2 622 747
2021.	gada 31. decembrī
Pārvērtētā vērtība		2 044 719	3 031 424	5 076 143
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums		(1 268 369)	(1 400 001)	(2 668 370)
Atlikusī vērtība		776 350	1 631 423	2 407 773
IEGĀDES VĒRTĪBĀ
2022.	gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība		474 331	1 575 174	2 049 505
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums		(199 859)	(524 748)	(724 607)
Atlikusī vērtība		274 472	1 050 426	1 324 898
2021.	gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība		453 213	1 531 323	1 984 536
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums		(191 691)	(518 820)	(710 511)
Atlikusī vērtība		261 522	1 012 503	1 274 025

Hidroelektrostaciju aktīvi

Hidroelektrostaciju aktīvi tika pārvērtēti 2022.gadā. Pārvērtēšanu veica neatkarīgs, licencēts eksperts,

izmantojot ieņēmumu metodi un izmaksu aizvietošanas metodi. Ieņēmumu metodes pamatā ir dati

par vidējo ilggadējo ūdens pieteci katrā HES, elektroenerģijas cenu prognoze, pamatojoties uz biržas

datiem, vēsturisko ražošanas un ar saimniecisko darbību saistītu izmaksu analīze un izmaksu prognoze

nākotnē, balstoties uz publiski pieejamiem valsts statistikas datiem, kapitālieguldījumu prognoze, neto

naudas plūsmas prognoze, kā arī diskonta un kapitalizācijas likmes aprēķins, balstoties uz tirgus

datiem.

Ņemot vērā to, ka aplēstās aktīvu aizvietošanas izmaksas pārsniedza vērtību, kas noteikta pēc ienākumu

metodes, katra hidroelektrostacijas pamatlīdzekļa vērtība tika samazināta, lai atzītu ekonomisko

nolietojumu. Izmaksu aizvietošanas vērtība tika noteikta atbilstoši pamatlīdzekļu tehniskajiem

parametriem, šodienas tehniskajām prasībām un nepieciešamā funkcionālā analoga aizvietošanas

izmaksām, atskaitot fizisko, funkcionālo un ekonomisko nolietojumu.

Pārvērtēšanas rezultātā 2022. gadā pārvērtēto hidroelektrostaciju pamatlīdzekļu uzskaites vērtība

palielinājās par 228 112 tūkstošiem EUR. Pamatlīdzekļu vērtības palielinājums 227 695 tūkstošu EUR

apmērā, atzīts ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezervē pašu kapitāla sastāvā (skatīt 21. a pielikumu),

savukārt pamatlīdzekļu vērtības palielinājums, kas apvērš iepriekš atzīto vērtības samazinājumu

417 tūkstošu EUR apmērā iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķina.

Aktīvu vērtēšanā izmantotā nominālā pirmsnodokļu diskonta likme ir 10,25 %. Ja pirmsnodokļu

likme palielinātos par 0,5 %, tad pārvērtēto hidroelektrostaciju aktīvu vērtība samazinātos par

62 419 tūkstošiem EUR (2021: par 83 042 tūkstošiem EUR). Ja pirmsnodokļu likme samazinātos

par 0,5 % tad pārvērtēto hidroelektrostaciju aktīvu vērtība palielinātos par 69 108 tūkstošiem EUR (2021:

par 97 977 tūkstošiem EUR). Ja elektroenerģijas cenas palielinās par 5 %, tad aktīvu vērtība palielinās

par 114 722 tūkstošiem EUR (2021: par 112 031 tūkstošiem EUR), ja cenas samazinās par 5%, tad

aktīvu vērtības samazināsies par 114 722 tūkstošiem EUR (2021: par 112 031 tūkstošiem EUR).

Gada beigās AS “Latvenergo” vadība ir novērtējusi, ka inženierbūvju izmaksu pieaugums kopš

iepriekšējās pārvērtēšanas pārsniedza 10 %, kā arī diskonta likmes un enerģijas cenas gada

periodā ir būtiski pieaugušas. Paredzot, ka inženierbūvju būvniecības izmaksu pieaugums ilgstošā

laika periodā varētu saglabāties būtisks un ilgstošs, procentu likmes, kas ietekmē diskonta likmes

ir pakāpeniski pieaugušas un enerģijas cenas ir būtiski pieaugušas, kā rezultātā varētu būt būtiski

lielāka hidroelektrostaciju vērtība, tad 2023. gada februārī mātessabiedrība ir uzsākusi pārvērtēšanas

procesu. Ņemot vērā, ka pārvērtēšanas process ir komplekss un sarežģīts, pārvērtēšanā ir iesaistīti

neatkarīgi, ārēji un sertificēti vērtēšanas eksperti.

Sadales sistēmas aktīvi

Sadales sistēmas elektroiekārtas tika pārvērtētas pēc stāvokļa uz 2020. gada 1. aprīli. Veicot

elektroiekārtu pārvērtēšanu, vērtētājs izmantoja izmaksu pieeju un izvērtēja, kā mainījušās minēto

pamatlīdzekļu aizstāšanas vai atjaunošanas izmaksu komponentes kopš iepriekšējās pārvērtēšanas.

Pamatlīdzekļu apakšgrupu vērtības tika indeksētas pa izmaksu komponentēm.

Sadales sistēmas elektrolīnijas pārvērtētas pēc stāvokļa 2021. gada 1. janvārī, un pārvērtēšanas

rezultāts atzīts 2020. gada finanšu pārskatos kā koriģējošs notikums.

Veicot elektrolīniju pārvērtēšanu, ārējais vērtētājs izmantoja izmaksu pieeju, nosakot AS “Sadales tīkls”

elektrotīklu izbūvei izmantoto elektrolīniju kontroltāmes izmaksu pozīciju vērtības. Kontroltāme ir tāme

elektrolīniju izbūves vai rekonstrukcijas mediānas objektam, kas atbilst cenas mediānas vērtībai katrā

elektrolīniju (pamatlīdzekļu) grupā, neņemot vērā izbūves izmaksu ekstrēmus. Aizvietošanas izmaksu

aprēķinā kontroltāmju izmaksu pozīcijas izcenotas atbilstoši tirgus cenām uz 2021. gada 1. janvāri.

2022. gada 31. decembrī AS “Sadales tīkls” vadība ir novērtējusi iekšējos un ārējos rādītājus, ka

būtu nepieciešama pārvērtēšana. Šajā novērtējumā vispārējais būvniecības izmaksu un elektroiekārtu

izmaksu cenu līmeņa pieaugums papildināts ar pieaugumu inflācijas un diskonta likmēs, kas pārsniedz

koncerna grāmatvedības politikās noteiktos kritērijus, ir rādītāji, ka būtu jāveic aktīvu pārvērtēšanu.

Pārbaudot aktīvu atgūstamo vērtību, AS “Sadales tīkls” vadība secināja, ka aktīvu patiesā vērtība

būtiski neatšķiras no aktīvu uzskaites vērtības 2022. gada 31. decembrī. Šādu secinājumu galvenokārt

noteica ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2022. gada 29. augusta lēmumu

apstiprinātā “Kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodika” ar kuru noteikts, ka regulēto

aktīvu bāzes aprēķinos izmanto aktīvu vērtību, neņemot vērā pēc 2021.gada 31.decembra veikto aktīvu

pārvērtēšanu ietekmi. Ņemot vērā minēto, aktīvu pārvērtēšanu uz 2022.gada 31.decembri nav jāveic.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

d) Vērtības samazinājums

Uzskaites politika

Aktīvu, kas tiek pakļauti nolietojumam vai amortizācijai, zemes vērtība un ieguldījumi meitassabiedrībās tiek

pārskatīti ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi

no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo

vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot norakstīšanas izmaksas,

un tā lietošanas vērtības. Lai noteiktu lietošanas vērtību, novērtētā nākotnes naudas plūsma tiek diskontēta līdz

tās tagadnes vērtībai, izmantojot pēcnodokļa diskonta likmi, kas atspoguļo tirgus īstermiņa sagaidāmo naudas

vērtību un aktīvam atbilstošos riskus. Ja aktīvs nerada būtisku neatkarīgu naudas plūsmu, atgūstamā vērtība

tiek noteikta tai naudas plūsmu radošajai vienībai, kuras sastāvā attiecīgais aktīvs iekļauts. Zaudējumi no vērtības

samazināšanās aktīviem, kas uzskaitīti pārvērtētajā vērtībā, tiek atzīti kā visaptverošie ienākumi ilgtermiņa aktīvu

pārvērtēšanas rezerves ietvaros, bet vērtības samazināšanās aktīviem, kas uzskaitīti iegādes vērtībā, atskaitot

nolietojumu un vērtības samazinājumu, vai aktīviem, kas uzskaitīti pārvērtētajā vērtībā gadījumā, ja zaudējumi no

šo aktīvu vērtības samazināšanās pārsniedz iepriekš atzīto atlikušo pārvērtēto vērtību – peļņas vai zaudējumu

aprēķinā pamatlīdzekļu nolietojuma, nemateriālo ieguldījumu aprēķinātās amortizācijas izmaksu un aktīvu vērtības

samazinājuma pozīcijās.

Pamatpieņēmumi, kurus izmanto, nosakot aktīvu atgūstamo vērtību, pamatojas uz koncerna uzņēmumu vai

mātessabiedrības vadības iespējami precīzāko aplēsi par to saimniecisko apstākļu kopumu, kuri pastāvēs aktīva

atlikušajā lietderīgās izmantošanas laikā uz jaunākajiem apstiprinātajiem finanšu budžetiem un koncerna sabiedrību

vadības apstiprinātajām prognozēm, kas aptver maksimāli 10 gadu periodu. Aktīvi, kuru vērtība ir tikusi samazināta,

katra pārskata gada beigās tiek izvērtēti, lai noteiktu, vai ir bijuši notikumi vai apstākļu izmaiņas, kuru ietekmē

uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās būtu jāpārskata. Apvērstais uzkrājumu samazinājums aktīviem,

kas tiek uzskaitīti iegādes vērtībā, atskaitot nolietojumu un vērtības samazinājumu, tiek atzīts peļņas vai zaudējumu

aprēķinā. Apvērstais pārvērtēto pamatlīdzekļu vērtības samazinājums tiek atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā

atbilstoši iepriekš peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītajiem zaudējumiem no vērtības samazināšanās šiem pašiem

pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem. Atlikušais apvērstais pārvērtēto pamatlīdzekļu vērtības samazinājums tiek atzīts

visaptverošajos ienākumos.

I) AS “Latvenergo” termoelektrostacijas (AS “Latvenergo” TEC)

AS “Latvenergo” TEC pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma izvērtējums ir balstīts uz aktīvu lietošanas

vērtības noteikšanu. Kā naudas plūsmu ienesošā vienība ir definēti AS “Latvenergo” TEC aktīvi.

2017. gada oktobrī mātessabiedrība pieteicās vienreizējas kompensācijas saņemšanai no valsts,

vienlaikus atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC-1 un

TEC-2 koģenerācijas stacijām (4. f pielikums). Vienreizējā kompensācija tika aprēķināta 75 % apmērā

no diskontētās nākotnes garantētās maksas par uzstādītajām elektriskajām jaudām. 2017. gada

21. novembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par vienreizējas garantētās maksas

par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu izmaksu AS “Latvenergo”. Dotācijas daļa,

kurai piemēroti nosacījumi, atzīta kā nākamo periodu ieņēmumi koncerna un mātessabiedrības pārskatā

par finanšu stāvokli (28. pielikums) un lineāri attiecināma uz ieņēmumiem līdz nosacījumu izpildei atbalsta

perioda laikā līdz 2028. gada 23. septembrim. Koncerns un mātessabiedrība peļņas vai zaudējumu

aprēķina pozīcijā “Pārējie ieņēmumi” 2022. gadā bija atzinusi 23 990 tūkstošus EUR (2021. gadā:

23 990 tūkstošus EUR) (7. pielikums). Attiecīgi 137 450 tūkstoši EUR 2022. gada 31.decembrī

(31/12/2021: 161 440 tūkstoši EUR) ir atzīti nākamo periodu ieņēmumos un lineāri attiecināmi uz

ieņēmumiem līdz nosacījumu izpildei atbalsta perioda laikā līdz 2028. gada 23. septembrim.

AS “Latvenergo” TEC nākotnes diskontētās naudas plūsmas novērtējums 2022. gada 31. decembrī

bija 28 607 tūkstošu EUR apmērā (31/12/2021: 26 527 tūkstoši EUR). Detalizētāka informācija ir

sniegta zemāk. Attiecīgi AS “Latvenergo” TEC aktīvu vērtība ir novērtēta kā nākamo periodu ieņēmumu

un nākotnes diskontēto naudas plūsmu summa 2022. gada 31.decembrī – 166 057 tūkstoši EUR

(31/12/2021: 187 967 tūkstoši EUR ).

Augstāk minēto aprēķinu ietekmē 2022. gadā AS “Latvenergo” TEC ir novērtēts vērtības samazināšanas

apvērsums 6 230 tūkstošu EUR apmērā (2021. gadā: vērtības samazināšanās apvērsums

36 724 tūkstoši EUR) un atzīts atbilstoši aktīvu grupām: “Zeme, ēkas un inženierbūves” un “Tehnoloģiskās

iekārtas un ierīces”. Vērtības samazināšanās apvērsums ir iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijā

“Nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus amortizācija, nolietojums un vērtības

samazinājums”. Kopējais vērtības samazinājums 2022. gada 31. decembrī bija 199 181 tūkstotis EUR

(31/12/2021: 205 411 tūkstoši).

Lai pārliecinātos, ka bilances vērtība ir saskaņā ar atzīto vērtības samazinājumu, tika izvērtētas

paredzamās nākotnes naudas plūsmas, kas izriet no AS “Latvenergo” TEC darbības. Prognozēs ir

iekļauts periods no 2022. līdz 2028. gadam un galīgās vērtības novērtējums 2028. gadā, kas ir izteikts

kā rezerves dīzeļdegvielas krājumu un ūdenssildāmo katlu nākotnes vērtības summa. Ieņēmumu

naudas plūsmas prognoze ietver ieņēmumus no elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas, kā arī

samazinātos elektriskās jaudas maksājumus, kas ir noteikti TEC-2 atbalsta periodam līdz 2028. gada

23. septembrim, atbilstoši 2020. gada 2. septembra Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem

Nr. 561. Elektroenerģijas, dabasgāzes un emisijas kvotu tirgus cenas tika prognozētas, balstoties uz

jaunākajām trešās puses ekspertu aplēsēm. Izmaksu prognoze pamatojas uz vēsturiskajiem datiem,

vadības apstiprināto 2023. gada budžetu, noslēgtajiem uzturēšanas un iekārtu apkalpošanas līgumiem

un ilgtermiņā prognozēto inflāciju 2 % apmērā. 2022. gadā izmantotā nominālā pirmsnodokļu diskonta

likme ir 10,25 % (2021. gadā: 7,5 %). Aprēķina rezultātā iegūtā diskontētā nākotnes naudas plūsma

pārskata gadā ir 28 607 tūkstoši EUR (2021. gadā: 26 527 tūkstoši EUR). AS “Latvenergo” TEC darbība ir

elastīgi pielāgojama elektroenerģijas tirgus apstākļiem un garantē Latvijai būtiskas elektroenerģijas bāzes

jaudas. Termoelektrostacijas var gandrīz pilnībā nodrošināt Latvijas elektroenerģijas patēriņu situācijās,

kad kādu apstākļu dēļ ir ierobežots elektroenerģijas imports no ārvalstīm.

Koncerns un mātessabiedrība ir veikuši AS “Latvenergo” TEC patiesās vērtības testa jutīguma analīzi

attiecībā pret pieņēmumu izmaiņām uz 2022. gada 31. decembri:

	Diskonta likme		Elektroenerģijas					EUR'000
			cena*		Dabasgāzes cena*		Inflācijas līmenis
		samazinā-	pieau-	samazi-	pieau-	samazi-	pieau-	samazi-
	pieaugums	jums par	gums	nājums	gums	nājums	gums par	nājums
Iespējamās TEC aktīvu	par 1pp	1pp	par 10 %	par 10 %	par 10 %	par 10 %	1pp	par 1pp
vērtības izmaiņas	(1 400)	1 500	45 900	(50 800)	(27 800)	25 500	(4 100)	3 900
* Dabasgāzes un elektroenerģijas cenas vēsturiski ir cieši korelējošas

II) AS “Sadales tīkls” sadales sistēmas aktīvi

Vērtības samazinājuma izvērtēšana sadales sistēmas aktīviem veikta saskaņā ar 36.SGS, ņemot vērā

lietošanas vērtības aprēķinu. Naudas plūsmu ģenerējošās vienības sastāv no sadales sistēmas aktīviem.

Lai noteiktu lietošanas vērtību naudas plūsmu ģenerējošajai vienībai, diskontējot naudas plūsmu,

izmantota nominālā pēcnodokļu diskonta tirgus likme.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Aktīvu vērtības noteikšanā izmantotie galvenie pieņēmumi	2022	2021
Diskonta likme	5,92 %	4,37 %
Ilgtermiņa izaugsmes temps, piemērots no 2033.gada*	2,0 %	1,8 %
* Makroekonomiskie pieņēmumi cenu indeksu izmaiņām saskaņā ar Finanšu ministrijas publicēto informāciju

Ģeopolitiskās situācijas saasināšanās pārskatā gadā radīja strauju inflācijas pieaugumu, materiālu cenu

izmaiņas un procenta likmju kāpumu. Vērtības samazinājuma izvērtēšanā ņemtas vērā arī cenu prognozes

galvenajām ieņēmumu un izmaksu plūsmām un no regulatora sniegtā apstiprinājuma – pieņēmumi saistībā

ar kapitālieguldījumu plāniem. Ņemot vērā minētos faktorus aktīvu vērtības samazināšanās 2022. gadā

netika atzīta (2021: netika atzīta). AS “Sadales tīkls” vadības pieņēmum ir balstīti uz informāciju, kas

pieejama finanšu pārskata apstiprināšanas brīdī. Nākotnes notikumu ietekme uz AS “Sadales tīkls”

turpmāko darbību var atšķirties no pašreizējā novērtējuma.

Koncerns ir veicis AS “Sadales tīkls” sadales sistēmas aktīvu patiesās vērtības testa jutīguma analīzi

attiecībā pret pieņēmumu izmaiņām uz 2022. gada 31. decembri:

	Diskonta likme	EUR’000
	pieaugums	samazinājums
	par 1pp	par 1pp
	Nav vērtības	Nav vērtības
Iespējamās sadales sistēmas aktīvu vērtības izmaiņas	samazinājuma	samazinājuma

AS “Sadales tīkls” vadība ir novērtējusi, ka citi rādītāji nav jūtīgi, jo atbilstoši normatīvajam regulējumam tie

ir pilnībā atgūstami vai nu caur jauno tarifa projektu, vai ar regulatīvo kontu pašreizējā regulācijas periodā.

15. Noma

a) Tiesības lietot aktīvus un nomas saistības

Uzskaites politika

Līguma noslēgšanas brīdī koncerns un mātessabiedrība izvērtē, vai līgums ir noma vai ietver nomu. Līgums ir

noma vai ietver nomu, ja līgums piešķir tiesības kontrolēt identificējama aktīva izmantošanu noteiktu laika periodu

apmaiņā pret atlīdzību.

Nomnieks

Lai izvērtētu, vai līgums ir noma vai ietver nomu, koncerns un mātessabiedrība izvērtē, vai:

y līgums paredz identificējamā aktīva izmantošanu – aktīvs var tikt norādīts tieši vai netieši un tam ir jābūt fiziski

nošķiramam vai jāatspoguļo visa aktīva kapacitāte no fiziski nošķirama aktīva. Ja piegādātājam ir nozīmīgas

tiesības aizstāt aktīvu, aktīvs nav identificējams;

y koncernam un mātessabiedrībai ir tiesības gūt visus saimnieciskos labumus no identificējamā aktīva

izmantošanas visā tā lietošanas periodā;

y koncernam un mātessabiedrībai ir tiesības noteikt identificējamā aktīva izmantošanas veidu. Koncernam

un mātessabiedrībai ir tiesības noteikt izmantošanas veidu, kad tā var pieņemt lēmumu par to, kā un kādā

nolūkā aktīvs tiks izmantots. Gadījumos, kad attiecīgi lēmumi par to, kā un kādā nolūkā aktīvs tiek izmantots, ir

iepriekš noteikti, koncernam un mātessabiedrībai ir jāvērtē, vai tai ir tiesības darboties ar aktīvu vai koncerns un

mātessabiedrība ir izstrādājusi aktīvu tādā veidā, kas iepriekš nosaka to, kā un kādā nolūkā aktīvs tiks izmantots.

Līguma, kas ietver nomas sastāvdaļu vai vairākas nomas sastāvdaļas, sākotnējā novērtēšanā vai atkārtotas

novērtēšanas gadījumā, koncerns un mātessabiedrība attiecina uz katru nomas sastāvdaļu to relatīvo atsevišķo

cenu.

Nomas saistības un tiesības lietot aktīvus tiek atzītas visiem ilgtermiņa nomas līgumiem, kas atbilst 16. SFPS

kritērijiem (standarta ieviešanas brīdī atlikušais nomas periods ir garāks par 12 mēnešiem).

Mazas vērtības nomas tiek uzskaitītas pilnībā, nepiemērojot papildu atbrīvojumu.

Noma tiek atzīta kā tiesības lietot aktīvu un tam atbilstošās nomas saistības datumā, kad nomātais aktīvs ir

pieejams koncernam un mātessabiedrībai lietošanā. Tiesību izmantot aktīvu izmaksas veido:

y nomas saistību sākotnējā novērtējuma summas;

y jebkuri nomas maksājumi, kas izdarīti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos nomas veicināšanas

maksājumus;

y jebkuras sākotnējās tiešās izmaksas.

Tiesības lietot aktīvu atzītas kā atsevišķs postenis ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā un tiek klasificētas atbilstoši

pamatlīdzekļu grupām.

Koncerns un mātessabiedrība uzskaita tiesības lietot zemi, ēkas un inženierbūves.

Tiesības lietot aktīvu tiek amortizētas pēc lineārās metodes no sākotnējā atzīšanas datuma līdz atbilstošā aktīva

lietderīgās lietošanas laika beigām. Nolietojums tiek rēķināts pēc lineārās metodes no nomas sākuma datuma

līdz nomas termiņa beigām, ja vien nav plānots aktīvu izpirkt. Tiesības lietot aktīvu periodiski tiek samazinātas

par zaudējumiem no vērtības samazināšanās, ja tādi ir, un koriģētas, ņemot vērā nomas saistību novērtēšanu.

Tiesības lietot aktīvu un nomas saistības, kas izriet no nomas to sākotnējās piemērošanas datumā, tiek novērtēti

atlikušo nomas maksājumu pašreizējā vērtībā, kas diskontēta, izmantojot nomā ietverto procentu likmi, ja šo

likmi var viegli noteikt. Ja šo likmi nav iespējams viegli noteikt, nomnieks izmanto papildus procentu likmi. Nomas

saistībās iekļauj šādu nomas maksājumu pašreizējo vērtību:

y fiksēti nomas maksājumi (ieskaitot pēc būtības fiksētos nomas maksājumus), atskaitot nomas veicināšanas

maksājumus;

y mainīgie nomas maksājumi, kas ir atkarīgi no indeksa vai likmes;

y maksājumi, kas jāveic nomniekam saskaņā ar atlikušās vērtības garantijām;

y pirkšanas iespējas izmantošanas cena, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka nomnieks izmantos šo iespēju;

y soda naudas maksājumi par nomas izbeigšanu, ja nomas termiņš atspoguļo to, ka nomnieks izmanto iespēju

izbeigt nomu.

Nomas saistības tiek atkārtoti novērtētas, ja mainās nākotnes nomas maksājumi, jo ir mainījies indekss vai

likme, ko lieto šo maksājumu noteikšanai, ja mainās Sabiedrības aplēse par paredzamo maksājumu apmēru vai

ja koncerns un mātessabiedrība maina savu izvērtējumu par pirkšanas iespējas izmantošanu, nomas termiņa

pagarināšanu vai izbeigšanu. Kad nomas saistības tiek atkārtoti novērtētas, attiecīga korekcija tiek veikta

lietošanas tiesību aktīva uzskaites vērtībā vai atzīta peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja lietošanas tiesību aktīva

uzskaites vērtība samazinās līdz nullei.

Katrs nomas maksājums tiek sadalīts starp nomas saistībām un procentu izdevumiem par nomas saistībām.

Nomas saistību procentu izdevumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā nomas periodā, lai veidotu konstantu

periodisku procentu likmi atlikušajai nomas saistībai katrā periodā.

Nomas maksājumi, kas saistīti ar īstermiņa nomu, tiek atzīti kā izdevumi pēc lineārās metodes peļņas vai

zaudējumu aprēķinā. Īstermiņa noma ir noma, kuras nomas termiņš sākuma datumā ir 12 mēneši vai mazāk.

Koncerns un mātessabiedrība ir noslēgusi vairākus līgumus par zemes un telpu nomu, kā arī ir noslēgusi

sadarbības līgumu līdz 2028.gadam par kombinētā optiskā kabeļa (OPGW - optical ground wire with dual

function) šķiedru nomu.

Koncerns un mātessabiedrība uzskaita tiesības lietot zemi, ēkas un inženierbūves.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Tiesības lietot aktīvus			EUR’000
		Koncerns	Mātessabiedrība
2020.	gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība		10 970	5 619
Uzkrātā amortizācija		(2 717)	(1 133)
Atlikusī vērtība		8 253	4 486
2021.	gads
Atzītas izmaiņas nomas līgumos		1 925	1 723
Nolietojums		(1 866)	(1 066)
Atlikusī vērtība 2021. gada 31. decembrī		8 312	5 143
2021.	gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība		12 871	7 342
Uzkrātā amortizācija		(4 559)	(2 199)
Atlikusī vērtība		8 312	5 143
2022.	gads
Atzītas izmaiņas nomas līgumos		4 261	1 094
Nolietojums		(2 047)	(1 171)
Atlikusī vērtība 2022. gada 31. decembrī		10 526	5 066
2022.	gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība		16 784	8 436
Uzkrātā amortizācija		(6 258)	(3 370)
Atlikusī vērtība		10 526	5 066

Nomas saistības			EUR’000
		Koncerns	Mātessabiedrība
2020.	gada 31. decembrī	8 344	4 540
tajā skaitā:
- ilgtermiņa		6 783	3 734
- īstermiņa		1 561	806
2021.	gads
Atzītas izmaiņas nomas līgumos		1 906	1 725
Atzīts nomas saistību samazinājums		(1 960)	(1 122)
Aktīvu nomas procentu izmaksas		138	83
2021.	gada 31. decembrī	8 428	5 226
tajā skaitā:
- ilgtermiņa		6 540	4 085
- īstermiņa		1 888	1 141
2022.	gads
Atzītas izmaiņas nomas līgumos		4 261	1 094
Atzīts nomas saistību samazinājums		(2 150)	(1 234)
Aktīvu nomas procentu izmaksas		136	80
2022.	gada 31. decembrī	10 675	5 166
tajā skaitā:
- ilgtermiņa		8 648	4 206
- īstermiņa		2 027	960

Nomas maksājumi tiek sadalīti starp pamatsummu un finanšu izmaksām. Finanšu izmaksas tiek iekļautas

peļņā vai zaudējumos nomas perioda laikā, lai iegūtu nemainīgu periodisku procentu likmi par katra

perioda saistību atlikumu.

b) Nomas maksas izdevumi (16. SFPS)

Peļņas vai zaudējumu aprēķinā atspoguļotas šādas vērtības attiecībā uz nomām:
	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Tiesību lietot aktīvu nolietojums (zeme, ēkas un inženierbūves)	2 047	1 866	1 171	1 066
Aktīvu nomas procentu izdevumi (iekļauti finanšu izmaksās)	136	138	80	83
Īstermiņa nomas izmaksas	90	84	48	54
Mainīgās nomas maksājumu izmaksas, kas netiek iekļautas
nomas saistībās	31	–	31	–
KOPĀ nomas izmaksas	2 304	2 088	1 330	1 203

Koncerna un mātessabiedrības pārskatā par naudas plūsmām par gadu, kas beidzās 2022. gada

31. decembrī, nomas maksājumi koncernā 372 tūkstošu EUR apmērā (mātessabiedrībā: 505 tūkstošu EUR

apmērā) veikti ar savstarpējo ieskaitu un iekļauti pamatdarbības naudas plūsmā apgrozāmā kapitālā

izmaiņās (2021: koncernā 400 tūkstošu EUR un mātessabiedrībā 525 tūkstošu EUR apmērā).

Pārējie samaksātie maksājumi par nomu koncernā 1 671 tūkstoša EUR apmērā (mātessabiedrībā:

649 tūkstošu EUR apmērā) ir iekļauti finansēšanas darbības (samaksātie maksājumi par nomu) un

pamatdarbības (izdevumi procentu maksājumiem) naudas plūsmā (2021: koncernā 1 275 tūkstošu EUR

apmērā un mātessabiedrībā 294 tūkstošu EUR apmērā).

c) Nomas maksas ieņēmumi
		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	2022	2021	2022	2021
Nomas maksas ieņēmumi (koncerns un mātessabiedrība
ir iznomātājs)	6	1 977	1 999	3 357	3 410

Nākotnes minimālās saņemamās nomas maksas atbilstoši operatīvās nomas
līgumiem pēc to termiņiem (koncerns un mātessabiedrība ir iznomātājs)	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
– 1 gads vai mazāk	1 969	1 973	3 357	3 410
– 1–5 gadi	2 198	2 203	7 794	2 402
– virs 5 gadiem	1 486	1 602	1 486	1 602
KOPĀ saņemamās nomas maksas	5 653	5 778	12 637	7 414

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

16. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi

Mātessabiedrības līdzdalības daļas meitassabiedrībās un pārējie ilgtermiņa finanšu
ieguldījumi
Sabiedrība	Atrašanās	Uzņēmējdarbības veids	31/12/2022		31/12/2021
	vieta		Līdz-	EUR'000	Līdz-	EUR'000
			dalības		dalības
			daļa, %		daļa, %
Ieguldījumi
meitassabiedrībās
AS "Sadales tīkls"	Latvija	Elektroenerģijas sadale	100 %	641 450	100 %	641 450
SIA "Enerģijas publiskais	Latvija	Elektroenerģijas obligātā
tirgotājs"		iepirkuma administrēšana	100 %	40	100 %	40
Elektrum Eesti OÜ	Igaunija	Elektroenerģijas un dabasgāzes
		tirdzniecība	100 %	35	100 %	35
Elektrum Lietuva, UAB	Lietuva	Elektroenerģijas un dabasgāzes
		tirdzniecība	100 %	600	100 %	98
SIA Latvijas vēja parki	Latvija	Vēja parku attīstība un
		elektroenerģijas ražošana	80 %	1 600	–	–
SIA "Liepājas enerģija"	Latvija	Siltumenerģijas,
		elektroenerģijas ražošana un
		tirdzniecība	51 %	3 556	51 %	3 556
KOPĀ				647 281		645 179
Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
AS “Pirmais Slēgtais Pensiju	Latvija	Pensiju plānu pārvaldīšana
Fonds”			46,30 %	36	46,30 %	36
AS “Rīgas siltums”	Latvija	Siltumenerģijas,
		elektroenerģijas ražošana un
		tirdzniecība	0,0051 %	3	0,0051 %	3
KOPĀ				39		39
KOPĀ mātessabiedrības līdzdalības daļas meitassabiedrībās un pārējie
ilgtermiņa finanšu ieguldījumi				647 320		645 218

Koncerna ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
Sabiedrība	Atrašanās	Uzņēmējdarbības veids	31/12/2022		31/12/2021
	vieta		Līdz-	EUR'000	Līdz-	EUR'000
			dalības		dalības
			daļa, %		daļa, %
Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
AS “Pirmais Slēgtais Pensiju
Fonds”	Latvija	Pensiju plānu pārvaldīšana	48,15 %	37	48,15 %	37
AS “Rīgas siltums”	Latvija	Siltumenerģijas,
		elektroenerģijas ražošana un
		tirdzniecība	0,0051 %	3	0,0051 %	3
KOPĀ				40		40

Koncernam pieder 48,15 % no AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” kapitāla daļām (mātessabiedrībai -

46,30 %). Tomēr koncerns un mātessabiedrība ir tikai nominālais akcionārs, jo Pensiju fonds ir

bezpeļņas akciju sabiedrība, un visus riskus vai labumus, kas rodas sabiedrības darbības un pensiju

plāna līdzekļu ieguldīšanas rezultātā, uzņemas vai iegūst Pensiju fonda pensiju plāna dalībnieki. Šā

iemesla dēļ ieguldījums AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” ir novērtēts iegādes vērtībā.

2022. gada 31. decembrī SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” un AS “Sadales tīkls” kopā pieder viena

AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” akcija, kuras nominālvērtība ir EUR 1 422 (1,85 % akciju īpatsvars

pamatkapitālā), līdz ar to katrai pusei piederot 1/2 domājamās daļas no akcijas EUR 711 apmērā.

Uzskaites politika par ieguldījumiem meitassabiedrībās un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu atzīšanu ir

atklāta 2. pielikumā.

Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu kustība	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Pārskata gada sākumā	40	40	645 218	645 218
Ieguldīti pamatkapitālā	–	–	2 102	–
Pārskata gada beigās	40	40	647 320	645 218

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Finanšu informācijas kopsavilkums par nekontrolējošo līdzdalību

	Ilgtermiņa aktīvi		Apgrozāmie līdzekļi		Ilgtermiņa kreditori		Īstermiņa kreditori	EUR'000
Meitassabiedrības nekontrolējošā līdzdalība	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
SIA "Latvijas vēja parki" (20%)	28	–	347	–	–	–	14	–
SIA "Liepājas enerģija" (49 %)	14 232	14 904	5 651	2 963	9 223	8 061	3 571	3 342

Biznesa apvienošana un īpašumtiesību iegūšana

2022. gada 22. jūlijā reģistrēts AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” kopuzņēmums SIA “Latvijas vēja parki”, kura mērķis ir veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus. SIA “Latvijas vēja parki”

pamatkapitāls ir divi miljoni eiro ar AS “Latvenergo” līdzdalību kopuzņēmumā 80% apmērā un AS “Latvijas valsts meži” līdzdalību 20% apmērā.

SNL Energia 1 OÜ, tāpēc kopējā koncerna līdzdalība bija 100 %), 100 % SNL Energia 1 OÜ un 100 %

Baltic Energy System OÜ. 2022. gadā Baltic Energy System OÜ un SNL 1 Energia OÜ apvienojās ar

meitassabiedrību Energiaturu Võrguehitus OÜ.

Finanšu informācijas kopsavilkums par meitassabiedrībām	Pašu kapitāls		Pārskata gada peļņa			Mātessabiedrībai samaksātās	Ieguldījuma daļas uzskaites	EUR'000
					dividendes*		vērtība
Meitassabiedrības	31/12/2022	31/12/2021	2022	2021	2022	2021	31/12/2022	31/12/2021
Mātessabiedrības meitassabiedrības:
AS "Sadales tīkls"	970 630	1 001 041	(20 415)	10 429	10 429	22 050	641 450	641 450
SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs"	40	40	–	–	–	–	40	40
Elektrum Eesti OÜ	1127	828	455	156	156	239	35	35
Elektrum Lietuva, UAB	956	(202)	656	(580)	–	77	600	98
SIA Latvijas vēja parki	1 809	–	(191)	–	–	–	1600	–
SIA "Liepājas enerģija"	14 469	13 193	1 276	1 393	–	2 612	3 556	3 556
Elektrum Eesti OÜ līdzdalība meitassabiedrībās:	989 031	1 014 900	(18 219)	11 398	10 585	24 978	647 281	645 179
Kopā Elektrum Eesti OÜ līdzdalība meitassabiedrībās	2 936	2 408	541	188	–	–	4 754	4 754
2022.	gadā no meitassabiedrībām saņemtas dividendes kā naudas līdzekļi 156 tūkstošu EUR apmērā un ar bezskaidras naudas norēķinu ieskaita veidā 10 429 tūkstošu EUR apmērā (2021. gadā: 2 928 tūkstošu EUR apmērā saņemtas kā naudas līdzekļi un ar bezskaidras naudas norēķinu ieskaita veidā 22 050 tūkstošu EUR
apmērā)

Meitassabiedrībai Elektrum Eesti OÜ 2022. gada 31. decembrī bija ieguldījumi ar 100 % kapitāla līdzdalības

daļu meitassabiedrībā Energiaturu Võrguehitus OÜ un SIA “Elektrum Latvija”. Energiaturu Võrguehitus OÜ

sniedz elektroenerģijas mikrotīkla pakalpojumus Igaunijā. 2021. gada 26. augustā Elektrum Eesti OÜ

iegādājās 90 % līdzdalības Energiaturu Võrguehitus OÜ (10 % Energiaturu Võrguehitus OÜ akciju piederēja

17. Krājumi

Uzskaites politika

Krājumi ir norādīti zemākajā no pašizmaksas vai neto pārdošanas vērtībā. Neto pārdošanas vērtība ir normālas

koncerna sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot mainīgās pārdošanas izmaksas.

Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot vidējo svērto metodi, izņemot dabasgāzes krājumus Inčukalna pazemes gāzes

krātuvē, kam pašizmaksa tiek aprēķināta, izmantojot FIFO metodi.

Krājumu pirkšanas izmaksas ietver pirkšanas cenu, ievedmuitu un citus nodokļus un nodevas, transportēšanas un

ar to saistītās izmaksas, kā arī citas izmaksas, kas tieši saistītas ar materiālu un preču piegādi. Nosakot krājumu

vērtību, tiek atskaitītas tirdzniecības atlaides, rabati un tiem līdzīgas atlaides.

Katra pārskata gada beigās krājumi tiek pārskatīti, lai identificētu to novecošanās pazīmes. Konstatējot novecojušus

vai bojātus krājumus, tiek atzīti uzkrājumi līdz to atgūstamai vērtībai. Papildus pārskata gadā ne retāk kā reizi mēnesī

tiek veikta krājumu vērtības pārskatīšana lēnas kustības krājumiem, lai identificētu morāli un fiziski novecojušus

krājumus. Šāda veida krājumiem tiek veidoti uzkrājumi vērtības samazināšanai.

Lēnas kustības krājumu uzkrājumu veidošanai ir šādi pamatprincipi:

a) hidroelektrostaciju un termoelektrostaciju uzturēšanas krājumiem, kuri nav apgrozījušies 12 mēnešu laikā,

uzkrājumi tiek veidoti 90 % apmērā, savukārt krājumiem, kuri nav apgrozījušies 6 mēnešu laikā, uzkrājumi tiek

veidoti 45 % apmērā;

b) pārējiem krājumiem, kuri nav apgrozījušies 12 mēnešu laikā, uzkrājumi tiek veidoti 100 % apmērā, savukārt

krājumiem, kuri nav apgrozījušies 6 mēnešu laikā, uzkrājumi tiek veidoti 50 % apmērā;

c) uzkrājumi netiek veidoti hidroelektrostaciju un termoelektrostaciju nepārtrauktās darbības nodrošināšanai

nepieciešamajiem kurināmā krājumiem, dabasgāzei un lūžņiem.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Izejvielas un materiāli	18 888	17 978	1 084	847
Dabasgāze	241 588	115 461	241 588	115 461
Preces pārdošanai	12 802	3 896	3 259	754
Pārējie krājumi	16 585	8 121	16 055	8 059
Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi	5 128	–	–	–
Avansa maksājumi par krājumiem	2 027	47 786	469	46 901
Uzkrājumi izejvielām, materiāliem un pārējiem krājumiem	(1 380)	(1 110)	(869)	(735)
KOPĀ krājumi	295 638	192 132	261 586	171 287

Uzkrājumu izmaiņas izejvielām un materiāliem noliktavās ir iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķina

pozīcijā “Izlietotās izejvielas un materiāli”.

Krājumu uzkrājumu izmaiņas

	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Pārskata gada sākumā	1 110	991	735	607
Izmaiņas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā	270	119	134	128
Pārskata gada beigās	1 380	1 110	869	735

18. Parādi no līgumiem ar klientiem un citi debitori

Uzskaites politika

Parādi no līgumiem ar klientiem un citi debitori tiek iedalīti šādās grupās:

a) enerģijas (elektroenerģijas un dabasgāzes) un ar to saistīto pakalpojumu debitoru parādi, ieskaitot sadales

sistēmas pakalpojumu debitorus,

b) siltumenerģijas debitoru parādi,

c) citi debitori (informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumu parādi, pieslēgumu maksas parādi un citi

pakalpojumi),

d) meitassabiedrību parādi,

e) citi finanšu debitoru parādi.

Parādus no līgumiem ar klientiem sākotnēji atzīst to rašanās brīdī. Debitoru parādus bez būtiskas finansēšanas

komponentes sākotnēji novērtē pēc darījuma cenas un turpmāk novērtē amortizētajās izmaksās.

Koncerns un mātessabiedrība izvērtē pierādījumus par vērtības samazināšanos parādiem no līgumiem ar klientiem

un citiem debitoru parādiem gan individuālā, gan kolektīvā līmenī. Visi atsevišķi nozīmīgie debitoru parādi un enerģijas

industrijas uzņēmumu un saistīto pušu parādi tiek novērtēti individuāli attiecībā uz vērtības samazināšanos. Tos, kam

nav konstatēta vērtības samazināšanās, kopā novērtē attiecībā uz jebkādu vērtības samazināšanos, kas radusies,

bet vēl nav apzināta. Debitoru parādus, kas nav atsevišķi nozīmīgi, attiecībā uz vērtības samazinājumu novērtē pēc

portfeļa modeļa. Kolektīvo novērtējumu veic, sagrupējot debitoru parādus ar līdzīgām riska iezīmēm un kavējuma

dienām. Koncerns un mātessabiedrība ir piemērojušas divus sagaidāmā kredītriska modeļus: portfeļa modeli un

darījuma partnera modeli.

Sagaidāmo zaudējumu likmes ir balstītas uz klientu maksājumu profiliem 3 gadu laikposmā un attiecīgajiem vēsturiskajiem

kredītzaudējumiem, kas radušies šajā periodā, un tiek koriģēti, ietverot pašreizējo un nākotnē paredzamo informāciju.

Koncerns un mātessabiedrība piemēro 9. SFPS vienkāršoto pieeju, lai noteiktu sagaidāmos kredītzaudējumus no

kolektīvā līmenī novērtētiem debitoru parādiem (pēc portfeļa modeļa), izmantojot mūža sagaidāmos kredītzaudējumus.

Attiecībā uz individuāli nozīmīgiem pārējiem debitoru parādiem un pārējiem enerģijas industrijas uzņēmumu un

saistīto pušu parādiem Koncerns un mātessabiedrība piemēro 9. SFPS vispārējo pieeju, lai noteiktu sagaidāmos

kredītzaudējumus (pēc darījuma partnera modeļa), izvērtējot būtisku kredītriska pieaugumu. Sagaidāmie

kredītzaudējumi atbilstoši šim modelim ir balstīti uz individuālā darījuma partnera saistību neizpildes riska novērtējumu,

pamatojoties uz Moody’s Latvenergo koncerna sabiedrībām un attiecīgās nozares uzņēmumiem noteiktajām saistību

neizpildes un atgūšanas likmēm (skatīt 4.b pielikumu).

Parādi no līgumiem ar klientiem pēc sagaidāmo kredītzaudējumu izvērtējuma
modeļa, neto	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Parādi ar SKZ izvērtējumu bez būtiska kredītriska pieauguma
(darījuma partnera modelis)	59 630	37 995	46 609	16 837
Parādi ar mūža SKZ izvērtējumu pēc vienkāršotās pieejas (portfeļa
modelis)	254 479	143 141	186 583	93 801
KOPĀ parādi no līgumiem ar klientiem	314 109	181 136	233 192	110 638

a) Parādi no līgumiem ar klientiem, neto	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Parādi no līgumiem ar klientiem:
- par elektroenerģiju un dabasgāzi un ar tiem saistītiem
pakalpojumiem (portfeļa modelis)	214 542	133 497	152 285	87 828
- par elektroenerģiju un ar tiem saistītiem pakalpojumiem (darījuma
partnera modelis)	36 133	22 493	14 953	–
- par siltumenerģiju (portfeļa modelis)	54 228	21 233	49 237	18 807
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (portfeļa modelis)	5 622	5 384	1 444	1 150
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (darījuma partnera modelis)	23 541	15 557	18 181	12 792
- meitassabiedrības (darījuma partnera modelis)	–	–	13 503	4 070
Uzkrājumi parādu no līgumiem ar klientiem sagaidāmajiem	334 066	198 164	249 603	124 647
kredītzaudējumiem:
- par elektroenerģiju un dabasgāzi un ar tiem saistītiem
pakalpojumiem (portfeļa modelis)	(17 642)	(14 748)	(15 938)	(13 621)
- par elektroenerģiju un ar tiem saistītiem pakalpojumiem (darījuma
partnera modelis)	(18)	(28)	–	–
- par siltumenerģiju (portfeļa modelis)	(448)	(361)	(422)	(343)
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (portfeļa modelis)	(1 823)	(1 864)	(23)	(20)
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (darījuma partnera modelis)	(26)	(27)	(20)	(22)
- meitassabiedrības (darījuma partnera modelis)	–	–	(8)	(3)
Neto parādi no līgumiem ar klientiem:	(19 957)	(17 028)	(16 411)	(14 009)
- par elektroenerģiju un dabasgāzi un ar tiem saistītiem
pakalpojumiem (portfeļa modelis)	196 900	118 749	136 347	74 207
- par elektroenerģiju un ar tiem saistītiem pakalpojumiem (darījuma
partnera modelis)	36 115	22 465	14 953	–
- par siltumenerģiju (portfeļa modelis)	53 780	20 872	48 815	18 464
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (portfeļa modelis)	3 799	3 520	1 421	1 130
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (darījuma partnera modelis)	23 515	15 530	18 161	12 770
- meitassabiedrības (darījuma partnera modelis)	–	–	13 495	4 067
	314 109	181 136	233 192	110 638

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Uzkrājumu kustība parādu no līgumiem ar klientiem vērtības samazinājumam	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Pārskata gada sākumā	17 028	44 269	14 009	41 005
Pārskata gadā norakstītie neatgūstamie debitoru parādi	(2 372)	(30 094)	(2 284)	(29 679)
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem	5 301	2 853	4 686	2 683
Pārskata gada beigās	19 957	17 028	16 411	14 009

b) Citi finanšu debitori (izvērtēti atbilstoši darījuma partnera modelim)	Kredītriska	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	pieauguma
	līmenis	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Īstermiņa finanšu debitori:
Aktīvos atzītie nesaņemtie obligātā iepirkuma
komponentes ieņēmumi*	1. līmenis	108	36 588	–	–
Nomas maksas parādi	1. līmenis	34	16	31	14
	3. līmenis	1	2	1	1
Citi īstermiņa finanšu debitori	1. līmenis	16 084	20 448	9 347	20 124
	3. līmenis	2 098	2 027	4 606	1 583
Citi uzkrātie ieņēmumi	1. līmenis	280	–	280	–
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem	1. līmenis	(73)	(140)	(66)	(114)
Meitassabiedrību nomas maksas parādi	3. līmenis	(1 443)	(1 443)	(1 132)	(1 133)
(29. b pielikums)	1. līmenis	–	–	13	21
Citi meitassabiedrību finanšu debitori (29. b pielikums)	1. līmenis	–	–	21 037	21 196
Uzkrātie ieņēmumi no meitassabiedrībām
(29. c pielikums)	1. līmenis	–	–	2 150	1 534
Uzkrājumi meitassabiedrību debitoru parādu
sagaidāmajiem kredītzaudējumiem (29. b pielikums)	1. līmenis	–	–	(14)	(14)
KOPĀ citi finanšu debitori		17 089	57 498	36 253	43 212
* piemērojot aģenta uzskaites principu, aktīvos atzītie nesaņemtie obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumi tiek atzīti neto vērtībā kā starpība starp
ienākumiem uz izmaksām, kas atzītas obligātā iepirkuma ietvaros

Parādu no līgumiem ar klientiem sadalījums pa kavētām dienām un mūža sagaidāmo kredītzaudējumu (SKZ) izvērtējums pēc portfeļa modeļa			31/12/2022	Koncerns		31/12/2021			31/12/2022	Mātessabiedrība		31/12/2021	EUR'000
		Parādi no	Uzkrājumi	Neto	Parādi no	Uzkrājumi	Neto	Parādi no	Uzkrājumi	Neto	Parādi no	Uzkrājumi	Neto
	SKZ	līgumiem ar	SKZ		līgumiem ar	SKZ		līgumiem ar	SKZ		līgumiem ar	SKZ
Samaksas termiņa kavējums dienās	likme	klientiem			klientiem			klientiem			klientiem
Nav kavējuši	0,20 %	248 926	(543)	248 383	139 516	(301)	139 215	183 322	(418)	182 904	91 096	(209)	90 887
Kavē < 30 dienām	3 %	3 601	(108)	3 493	2 530	(76)	2 454	1 843	(55)	1 788	1 759	(53)	1 706
Kavē 30 – 59 dienas	20 %	1 930	(386)	1 544	901	(179)	722	1 493	(299)	1 194	711	(142)	569
Kavē 60 – 89 dienas	50 %	722	(361)	361	281	(138)	143	462	(231)	231	240	(120)	120
Kavē 90 – 179 dienas	60 %	1 079	(648)	431	428	(252)	176	713	(428)	285	296	(177)	119
Kavē 180 – 359 dienas	75 %	994	(745)	249	721	(541)	180	652	(489)	163	597	(448)	149
Kavē > 360 dienas	100 %	10 179	(10 179)	–	11 758	(11 758)	–	7 929	(7 929)	–	9 530	(9 530)	–
Individuāli izvērtēti	90 %	5 691	(5 673)	18	2 508	(2 257)	251	5 691	(5 673)	18	2 508	(2 257)	251
Maksātnespējīgie debitori*	100 %	1 270	(1 270)	–	1 471	(1 471)	–	861	(861)	–	1 048	(1 048)	–
KOPĀ		274 392	(19 913)	254 479	160 114	(16 973)	143 141	202 966	(16 383)	186 583	107 785	(13 984)	93 801
* debitori, kuriem izsludināts maksātnespējas process un izveidots maksājumu grafiks

Sagaidāmo kredītzaudējumu likmes, kas pielietotas portfeļa modelim, ir balstītas uz klientu maksājumu

profiliem 3 gadu laikposmā un attiecīgajiem vēsturiskajiem kredītzaudējumiem, kas radušies šajā periodā.

Uz nākotnes notikumiem vērstās informācijas pielāgošana atklāta 4. b pielikumā.

Parādu no līgumiem ar klientiem mūža sagaidāmo kredītzaudējumu (SKZ)
izvērtējums pēc darījuma partnera modeļa		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Elektroenerģijas un ar to saistīto pakalpojumu klientu debitoru parādi		36 133	22 493	14 954	–
Sagaidāmie kredītzaudējumi elektroenerģijas un ar to saistīto pakalpojumu klientu debitoru parādiem		(18)	(28)	–	–
Citi parādi no līgumiem ar klientiem		23 541	15 557	18 180	12 792
Citu parādu no līgumiem ar klientiem sagaidāmie kredītzaudējumi		(26)	(27)	(20)	(22)
Meitassabiedrību parādi	29 b	–	–	11 070	3 787
Uzkrātie ieņēmumi no meitassabiedrībām	29 c	–	–	2 433	283
Sagaidāmie kredītzaudējumi meitassabiedrību parādiem	29 b	–	–	(8)	(3)
KOPĀ		59 630	37 995	46 609	16 837

Uzkrājumi vērtības samazinājumam ir aprēķināti, pamatojoties uz Moody’s kredītreitingu aģentūras

noteikto saistību neizpildes un parādu atgūšanas likmi Baa2 (stabils) kredītreitinga līmenim (saistīto pušu

parādiem) un enerģijas pakalpojumu industrijai noteikto saistību neizpildes un parādu atgūšanas likmi.

Koncerns un mātessabiedrība nav pakļauta ievērojamai kredītriska koncentrācijas pakāpei attiecībā uz

parādiem no līgumiem ar klientiem, jo koncernam un mātessabiedrībai ir liels klientu skaits, izņemot

lielāko siltumenerģijas debitoru, kura neto parāds 2022. gada 31. decembrī bija 48 768 tūkstoši EUR

(31/12/2021: 18 455 tūkstoši EUR).

Vadības aplēses un metodoloģija koncerna debitoru parādu atgūstamās vērtības noteikšanai un vērtības

samazinājuma riska izvērtēšanai ir aprakstītas 4. pielikumā.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

2022. gada 31. decembrī koncerns un mātessabiedrība nav pakļauta ievērojamai kredītriska koncentrācijas

pakāpei attiecībā uz citiem finanšu debitoru parādiem, izņemot Nasdaq Commodities biržu, kuras neto

parāds koncernam 2022. gada 31. decembrī bija 9 178 tūkstoši EUR (31/12/2021: 20 047 tūkstoši EUR)

un koncerna saņemamo garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu

un aktīvos atzītajiem nesaņemtajiem obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumiem – 108 tūkstoši EUR

(31/12/2021: 36 588 tūkstoši EUR). Citiem finanšu debitoriem uzkrājumi vērtības samazinājumam ir

novērtēti individuāli un pamatojoties uz darījuma partnera modeli (4. pielikums).

c) Citi nefinanšu debitori

	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Ilgtermiņa nefinanšu debitori	482	2 544	482	441
Īstermiņa nefinanšu debitori:	432	2 242	198	2 190
KOPĀ nefinanšu debitori	914	4 786	680	2 631

Neviens no debitoru parādiem nav nodrošināts ar ķīlu vai kā citādi. Pārējo debitoru bilances vērtība

aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.

19. Nauda un naudas ekvivalenti

Uzskaites politika

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas atlikuma banku kontos, pieprasījuma depozītiem bankās un citiem

īstermiņa depozītiem ar sākotnējo termiņu līdz 3 mēnešiem.

	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Nauda bankā	112 757	97 079	100 268	92 418
KOPĀ nauda un naudas ekvivalenti	112 757	97 079	100 268	92 418

Pašreizējā procentu likmju vidē norēķinu kontu atlikumi faktiski negūst procentu ienākumus. Ja naudas

atlikumi bankās pārsniedz noteiktus limitus, bankas piemēro Eiropas Centrālās bankas depozītu likmi par

kontu atlikumiem virs noteiktā limita.

Naudas bilances vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.

20. Akciju kapitāls

2022. gada 31. decembrī reģistrētais AS “Latvenergo” akciju kapitāls ir 790 368 tūkstoši EUR (31/12/2021:

790 368 tūkstoši EUR), un to veido 790 368 tūkstoši parasto akciju (31/12/2021: 790 368 tūkstoši) ar

nominālvērtību 1 EUR katra (31/12/2021: 1 EUR). Visas akcijas ir pilnībā apmaksātas.

2021. gada 14. jūnijā, pamatojoties uz 2021. gada 26. februāra Latvijas Republikas Ministru kabineta

rīkojumu Nr. 119 “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu akciju sabiedrības “Latvenergo”

pamatkapitālā”, tika veikts mantisks ieguldījums akciju kapitālā ar nekustamo īpašumu 20 tūkstošu EUR

apmērā (14. a pielikums).

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Pamatpeļņa uz akciju ir aprēķināta, sadalot peļņu, kas attiecināma uz mātessabiedrības akcionāru, ar

vidējo svērto esošo parasto akciju skaitu (20. pielikums). Tā kā nepastāv potenciālās parastās akcijas,

samazinātā peļņa uz vienu akciju visos salīdzināmos periodos ir vienāda ar pamatpeļņu uz akciju.

	Koncerns		Mātessabiedrība
	2022	2021	2022	2021
Uz mātessabiedrības akcionāru attiecināmā pārskata gada peļņa
(tūkstošos EUR)	183 443	70 675	209 362	79 520
Vidējais svērtais akciju skaits (tūkstošos)	790 368	790 360	790 368	790 360
Pamatpeļņa uz vienu akciju (eiro)	0,232	0,089	0,265	0,101
Samazinātā peļņa uz vienu akciju (eiro)	0,232	0,089	0,265	0,101

22. Saistību izmaiņas, kas izriet no finansēšanas darbības

Izmaiņas nomas saistībās (15. pielikums):
	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Atlikusī vērtība gada sākumā	8 428	8 344	5 226	4 540
Atzītas izmaiņas nomas līgumos, neto	4 261	1 906	1 094	1 725
Samaksātie maksājumi par nomu ar naudas norēķinu	(1 671)	(1 275)	(649)	(294)
Samaksātie maksājumi par nomu ar savstarpējo ieskaitu	(372)	(400)	(505)	(524)
Uzkrāto saistību izmaiņas	(107)	(285)	(80)	(304)
Atzītās procentu saistības	136	138	80	83
Atlikusī vērtība gada beigās	10 675	8 428	5 166	5 226

21. Rezerves, dividendes un peļņa uz akciju

a) Rezerves
				Koncerns				Mātessabiedrība		EUR'000
		Ilgtermiņa aktīvu	Risku	Pēcnodar-	Citas	KOPĀ	Ilgtermiņa aktīvu	Risku	Pēcnodar-	KOPĀ
		pārvērtēšanas	ierobežo-	binātības pabalstu	rezerves		pārvērtēšanas	ierobežo-	binātības pabalstu
	Pielikums	rezerve	šanas rezerve	novērtēšanas rezerve			rezerve	šanas rezerve	novērtēšanas rezerve
Atlikums 2020. gada 31. decembrī		1 171 154	(14 001)	(2 896)	110	1 154 367	781 773	(14 001)	(1 657)	766 115
Pārvērtēšanas rezerves norakstīšana	14 a	(13 329)	–	–	–	(13 329)	(3 724)	–	–	(3 724)
Ieņēmumi no pēcnodarbinātības pabalstu novērtēšanas	27 a	–	–	1 098	–	1 098	–	–	121	121
Ieņēmumi no atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām	24 I	–	33 219	–	–	33 219	–	33 219	–	33 219
Atlikums 2021. gada 31. decembrī		1 157 825	19 218	(1 798)	110	1 175 355	778 049	19 218	(1 536)	795 731
Ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezerves pieaugums pārvērtēšanas rezultātā	14 a	227 695	–	–	–	227 695	227 695	–	–	227 695
Pārvērtēšanas rezerves norakstīšana	14 a	(11 529)	–	–	–	(11 529)	(3 470)	–	–	(3 470)
Ieņēmumi no pēcnodarbinātības pabalstu novērtēšanas	27 a	–	–	645	–	645	–	–	210	210
Zaudējumi no atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām	24 I	–	(109 483)	–	–	(109 483)	–	(109 483)	–	(109 483)
Atlikums 2022. gada 31. decembrī		1 373 991	(90 265)	(1 153)	110	1 282 683	1 002 274	(90 265)	(1 326)	910 683

Dividendēs nevar tikt sadalītas rezerves no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas, pēcnodarbinātības pabalstu

novērtēšanas un risku ierobežošanas rezerves. Citas rezerves tiek uzkrātas, lai uzturētu drošu koncerna

sabiedrību darbību.

b) Dividendes

Uzskaites politika

Mātessabiedrības akcionāram izmaksājamās dividendes tiek atspoguļotas kā saistības finanšu pārskatos periodā,

kurā mātessabiedrības akcionārs dividendes ir apstiprinājis.

2022. gadā mātessabiedrības īpašniekiem pasludināto un izmaksājamo dividenžu apjoms par

2021. gadu bija 70 160 tūkstoši EUR jeb 0,08877 EUR par vienu akciju (2021. gadā par 2020. gadu:

98 246 tūkstoši EUR jeb 0,12431 EUR par vienu akciju).

Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”

AS “Latvenergo” maksājamo dividenžu paredzamais apjoms 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu)

ir 64 % jeb 134,0 miljoni EUR un aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis 26,7 miljoni EUR. Lēmumu

par peļņas izlietošanu un dividenžu apmēru pieņem AS “Latvenergo” akcionāru sapulce.

c) Peļņa uz akciju

Uzskaites politika

Koncerna un mātessabiedrības akciju kapitālu veido mātessabiedrības parastās vārda akcijas. Visas akcijas ir

pilnībā apmaksātas.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

2022. gadā aizņēmumu kustība (23. pielikums) attiecas uz naudas plūsmām, izņemot uzkrāto, bet vēl

nesamaksāto procentu izmaiņas. 2022. gadā koncernā ir palielinājums 2 161 tūkstoša EUR apmērā,

mātessabiedrībā – palielinājums 2 087 tūkstošu EUR apmērā (2021. gadā: koncernā – samazinājums

239 tūkstošu EUR apmērā, mātessabiedrībā – samazinājums 238 tūkstošu EUR apmērā).

2022. gadā nākamo periodu ieņēmumus no Eiropas Savienības fondu finansējuma (28. pielikums) veido

naudas kustība, izņemot peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauto summu – koncernā 896 tūkstošu EUR

apmērā un mātessabiedrībā 144 tūkstošu EUR apmērā (2021. gadā: koncernā – 873 tūkstoši EUR,

mātessabiedrībā – 97 tūkstoši EUR).

23. Aizņēmumi

	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Ilgtermiņa aizņēmumu no finanšu institūcijām ilgtermiņa daļa	424 867	564 209	411 664	553 862
Emitēto parāda vērtspapīru (obligācijas) ilgtermiņa daļa	149 887	49 866	149 887	49 866
Kopā ilgtermiņa aizņēmumi no finanšu institūcijām	574 754	614 075	561 551	603 728
Ilgtermiņa aizņēmumu no finanšu institūcijām īstermiņa daļa	177 778	79 186	175 798	76 866
Emitēto parāda vērtspapīru (obligācijas) īstermiņa daļa	–	100 055	–	100 055
Overdrafti finanšu institūcijās	119 478	–	119 478	–
Uzkrātās procentu saistības ilgtermiņa aizņēmumiem no finanšu
institūcijām	2 161	495	2 047	455
Uzkrātās saistības emitēto parāda vērtspapīru (obligāciju)
kupona procentu izmaksām	1 747	1 218	1 747	1 218
Kopā īstermiņa aizņēmumi no finanšu institūcijām	301 164	180 954	299 070	178 594
KOPĀ aizņēmumi no finanšu institūcijām	875 918	795 029	860 621	782 322
Īstermiņa aizņēmumi no saistītajām pusēm*	–	–	3 317	–
Kopā īstermiņa aizņēmumi	301 164	180 954	302 387	178 594
KOPĀ aizņēmumi	875 918	795 029	863 938	782 322

Izmaiņas aizņēmumos	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Pārskata gada sākumā	795 029	743 199	782 322	733 392
Saņemtie aizņēmumi no finanšu institūcijām	207 846	79 997	200 013	75 000
Atmaksātie aizņēmumi finanšu institūcijām	(129 118)	(77 928)	(123 801)	(75 830)
Ieņēmumi no parāda vērtspapīru (obligāciju) emisijas	100 000	50 000	100 000	50 000
Saņemti aizņēmumi no saistītajām pusēm*	–	–	3 317	–
Atmaksāti emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)	(100 000)	–	(100 000)	–
Izmaiņas uzkrātajās procentu saistībās aizņēmumiņiem no finanšu
institūcijām	2 195	19	2 121	18
Emitēto parāda vērtspapīru (obligāciju) vērtības izmaiņas	(34)	(258)	(34)	(258)
Pārskata gada beigās	875 918	795 029	863 938	782 322

Aizņēmumu sadalījums pēc aizdevēju kategorijām	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Starptautiskās finanšu institūcijas	273 306	286 304	273 306	286 304
Komercbankas	450 978	357 586	435 681	344 879
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)	151 634	151 139	151 634	151 139
KOPĀ aizņēmumi no finanšu institūcijām	875 918	795 029	860 621	782 322
Saistītas puses*	–	–	3 317	–
KOPĀ aizņēmumi	875 918	795 029	863 938	782 322
* Līguma “Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu” ietvaros uz 2022. gada 31. decembri AS “Latvenergo” bija īstermiņa aizņēmums no SIA “Enerģijas
publiskais tirgotājs” 3 317 tūkstošu EUR apmērā (31/12/2021: 0), informācija atklāta 29. II pielikumā.

Aizņēmumu no finanšu institūcijām sadalījums pēc atmaksas termiņiem bez
atvasināto finanšu instrumentu ietekmes uz procentu likmi	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi ar fiksētu procentu likmi:
- 1 gads vai mazāk (ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa)	1 747	101 273	1 747	101 273
- 1–5 gadi	100 000	–	100 000	–
- virs 5 gadiem	49 887	49 866	49 887	49 866
KOPĀ aizņēmumi ar fiksētu procentu likmi	151 634	151 139	151 634	151 139
Ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi ar mainīgu procentu likmi:
- 1 gads vai mazāk (īstermiņa aizņēmumi)	119 692	–	119 692	–
- 1 gads vai mazāk (ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa)	179 704	79 660	177 610	77 300
- 1–5 gadi	303 329	413 279	293 199	405 750
- virs 5 gadiem	121 559	150 951	118 486	148 133
KOPĀ aizņēmumi ar mainīgo procentu likmi	724 284	643 890	708 987	631 183
KOPĀ aizņēmumi	875 918	795 029	860 621	782 322

Aizņēmumu sadalījums pēc pārcenošanas termiņa, ieskaitot atvasināto finanšu
instrumentu ietekmi	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
- 1 gads vai mazāk	606 983	600 401	591 686	587 695
- 1–5 gadi	219 048	69 762	219 048	69 762
- virs 5 gadiem	49 887	124 866	49 887	124 865
KOPĀ aizņēmumi	875 918	795 029	860 621	782 322

2022. gada 31. decembrī un 2021. gada 31. decembrī koncernam un mātessabiedrībai visi aizņēmumi

bija eiro.

Ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumu ar mainīgajām likmēm patiesā vērtība līdzinās to atlikušajai bilances

vērtībai, jo to faktiskās mainīgās procentu likmes aptuveni atbilst koncernam un mātessabiedrībai

pieejamo līdzīgu finanšu instrumentu tirgus cenai, t.i., procentu likmes mainīgā daļa atbilst naudas cenai

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

tirgū, savukārt procentu likmes pievienotā daļa atbilst riska ienesīguma uzcenojumam, ko aizdevēji finanšu

un kapitāla tirgos prasa līdzīga kredītreitinga pakāpes uzņēmumiem, tāpēc šādu aizņēmumu pārvērtēšana

patiesajā vērtībā nerada būtiskas izmaiņas.

Koncerna un mātessabiedrības nomas saistības atspoguļotas 15. pielikumā.

I) Ķīlas

2022. gada 31. decembrī koncerns un mātessabiedrība savus aktīvus aizņēmumu nodrošināšanai nav

ieķīlājuši, izņemot SIA “Liepājas enerģija” maksimāli nodrošināto aktīvu ķīlu 28 miljonu EUR apmērā

(31/12/2021: ķīlu 29 miljoni EUR) kā to īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumu nodrošinājumu. Pārskata gada

beigās ir ieķīlāti pamatlīdzekļi to atlikušajā vērtībā 21 miljona EUR apmērā un debitoru prasījumu tiesības

7 miljonu EUR apmērā (31/12/2021: attiecīgi – 26 miljonu EUR un 3 miljonu EUR apmērā).

II) Neizmantotās aizņēmumu summas

2022. gada 31. decembrī noslēgto, bet neizmantoto aizņēmumu summa ir 200 miljoni EUR (31/12/2021:

35 miljoni EUR).

2022. gada 31. decembrī koncerns bija noslēdzis septiņus overdrafta līgumus par kopējo nosacīto summu

296 miljoni EUR (31/12/2021: divi overdrafta līgumi par 63 miljoniem EUR), no kuriem mātessabiedrība

bija noslēgusi piecus overdrafta līgumus par kopējo nosacīto summu 290 miljoni EUR (31/12/2021:

viens overdrafta līgums par 60 miljoniem EUR). Attiecībā uz visiem overdrafta līgumiem ir izpildīti visi

noteiktie to saņemšanas nosacījumi. Pārskata gada beigās koncerns no kredītlīnijām bija izmantojis

123,3 miljonus EUR, no kurām 119,5 miljonus EUR bija izmantojusi Mātessabiedrība.

III) Vidējā svērtā efektīvā procentu likme

Pārskata gadā ilgtermiņa aizņēmumu vidējā svērtā efektīvā procentu likme (ņemot vērā procentu mijmaiņas

darījumus) bija 1,20 % (2021. gadā: 1,18 %), īstermiņa aizņēmumu no kredītiestādēm vidējā svērtā

efektīvā procentu likme bija 0,48 % (2021 gadā: 0,67 %). 2022. gada 31. decembrī Koncernā procentu

likmes koncerna ilgtermiņa aizņēmumiem eiro bija 6 mēnešu EURIBOR+ 0,69 % (31/12/2021: +0,72 %)

un AS “Latvenergo” – 6 mēnešu EURIBOR+ 0,68 % (31/12/2021: +0,72 %). 2022. gada 31. decembrī

koncerns bija noslēdzis procentu likmju mijmaiņas darījumus par kopējo nosacīto pamatsummu

133,3 miljonu EUR apmērā (31/12/2021: 169,0 miljonu EUR), un šajos darījumos tika fiksētas procentu

likmes ar sākotnējo fiksēšanas ilgumu uz 7 līdz 10 gadiem.

IV) Emitētie un neatmaksātie parāda vērtspapīri (obligācijas)

Mātessabiedrība (AS “Latvenergo”) 2015. un 2016. gadā emitēja zaļās obligācijas 100 miljonu EUR

apmērā ar dzēšanas termiņu 2022. gada 10. jūnijā (ISIN kods – LV0000801777) ar noteikto fiksēto gada

procentu likmi (kuponu) – 1,9 % gadā. Trešās obligāciju piedāvājuma programmas 200 miljonu EUR

apmērā ietvaros 2021. gadā AS “Latvenergo” emitēja zaļās obligācijas 50 miljonu EUR apmērā ar

dzēšanas termiņu 2028. gada 17. maijā (ISIN kods – LV0000802460) ar noteikto fiksēto gada procentu

likmi (kuponu) – 0,5 % gadā. Turpinot obligāciju emisiju trešās obligāciju piedāvājuma programmas

ietvaros, AS “Latvenergo” 2022. gada 5. maijā emitēja 5 gadu zaļās obligācijas par kopējo summu

100 miljoni EUR pēc nominālvērtības ar dzēšanas termiņu 2027. gada 5. maijā, fiksēto procentu likmi

(kuponu) un ienesīgumu 2,42 % apmērā (ISIN code – LV0000870129). Savukārt pēc pārskata gada

beigām 2023. gada 22. februārī AS “Latvenergo” noslēdza trešo obligāciju piedāvājuma programmu,

emitējot 6 gadu zaļās obligācijas par kopējo summu 50 miljoni EUR pēc nominālvērtības ar dzēšanas

termiņu 2029. gada 22. februāris un fiksēto procentu likmi (kuponu) un ienesīgumu 4,952 % gadā

(ISIN code – LV0000802684). 2022. gada 31. decembrī kopējais atlikušo emitēto obligāciju apmērs

pēc nominālvērtības ir 150 miljoni EUR (31/12/2021: 150 miljoni EUR). Visas emitētās obligācijas tiek

kotētas NASDAQ Baltic vērtspapīru biržā. Pārskata gada beigās emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)

ir uzrādīti to amortizētajās izmaksās.

2022. gada 31. decembrī obligāciju atlikusī amortizētā bilances vērtība pārsniedz to patieso vērtību par

22.7 miljoniem EUR (31/12/2021: obligāciju patiesā vērtība pārsniedza to atlikušo amortizēto bilances

vērtību par 545 tūkstošiem EUR). Obligāciju patiesā vērtība tiek aprēķināta, diskontējot to nākotnes

naudas plūsmas, kā diskonta faktoru izmantojot attiecīgo vērtspapīru tirgū kotēto ienesīguma likmi uz

finanšu pārskata beigu datumu (2. līmenis).

24. Atvasinātie finanšu instrumenti

Uzskaites politika

Koncerns un mātessabiedrība izmanto tādus atvasinātos finanšu instrumentus kā procentu likmju mijmaiņas līgumi,

elektroenerģijas nākotnes līgumi un mijmaiņas darījumi, dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi un nākotnes valūtas

mijmaiņas darījumi, lai attiecīgi ierobežotu riskus, kas saistīti ar procentu likmju un iepirkuma cenu svārstībām.

Koncerns un mātessabiedrība ir nolēmuši turpināt piemērot 39. SGS noteiktās riska ierobežošanas uzskaites

prasības atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

Atvasinātie finanšu instrumenti sākotnēji tiek atzīti to patiesajā vērtībā atvasinātā instrumenta līguma noslēgšanas

brīdī, un turpmāk tie tiek pārvērtēti to patiesajā vērtībā. Patiesā vērtība tiek noteikta pēc finanšu tirgos kotētajām

instrumentu cenām vai diskontētās naudas plūsmas modeļiem.

Ienākumu vai izmaksu atzīšana ir atkarīga no tā, vai atvasinātais finanšu instruments ir atzīts kā atbilstošs riska

ierobežošanas uzskaites prasībām ,un ja tā, tad izvērtējot pret risku ierobežotā posteņa veidu / būtību. Citi finanšu

instrumenti to patiesajā vērtībā tiek uzskaitīti peļņā vai zaudējumos.

Koncerns un mātessabiedrība lieto ar droši paredzamiem nākotnes darījumiem un atsevišķiem aizņēmumiem

ar mainīgajām likmēm saistītus noteikta riska ierobežošanas atvasinātos finanšu instrumentus. Koncerns un

mātessabiedrība pirms riska ierobežošanas darījuma noslēgšanas dokumentē saistību starp riska ierobežošanas

instrumentu un pret risku ierobežoto pozīciju, kā arī riska vadības mērķus un stratēģiju. Gan, uzsākot riska

ierobežošanas darījumu, gan vēlāk regulāri tiek dokumentēta riska ierobežošanas darījuma efektivitāte (spēja

kompensēt izmaiņas riska ierobežošanai pakļautajai pozīcijai naudas plūsmā).

Atvasināto finanšu instrumentu patiesā vērtība tiek uzrādīta kā īstermiņa vai ilgtermiņa atkarībā no līgumsaistību

izpildes dienas. Atvasināto finanšu instrumentu līgumi, kuru izpildes termiņš ir garāks par divpadsmit mēnešiem

un ir sagaidāms, ka tie būs spēkā vēl divpadsmit mēnešus pēc pārskata gada beigām, tiek atzīti kā ilgtermiņa

aktīvi vai saistības, atdalot atvasinātā finanšu instrumenta īstermiņa daļu. Šie atvasinātie finanšu instrumenti tiek

uzskaitīti kā aktīvi, kad to patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības, kad to patiesā vērtība ir negatīva.

Naudas plūsmas riska ierobežošana

Atvasināto finanšu instrumentu, kuri atbilst riska ierobežošanas uzskaites prasībām, patieso vērtību izmaiņu

efektīvā daļa tiek atzīta visaptverošajos ienākumos un uzkrāta pašu kapitāla postenī “Risku ierobežošanas

rezerve”. Ieņēmumi vai izmaksas, kas attiecas uz neefektīvo daļu, ja tādas rodas, tiek nekavējoties atzītas peļņas

vai zaudējumu aprēķina pārskatā.

Summas, kuras uzkrātas pašu kapitālā, tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodos, kad riska

ierobežošanai pakļautā pozīcija ietekmē peļņu vai zaudējumus.

Ja riska ierobežošanas finanšu instrumentam beidzas termiņš, tas tiek pārdots vai arī vairs neatbilst riska

ierobežošanas uzskaites kritērijiem, tad jebkādus pašu kapitālā uzkrātos zaudējumus vai peļņu turpina uzskaitīt

pašu kapitālā līdz brīdim, kad darījums kuram veikta riska ierobežošana tiek atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

I) Atvasināto finanšu instrumentu klasifikācija un to patiesās vērtības

			Koncerns					Mātessabiedrība	EUR’000
		31/12/2022		31/12/2021		31/12/2022		31/12/2021
	Pielikums	Aktīvi	Saistības	Aktīvi	Saistības	Aktīvi	Saistības	Aktīvi	Saistības
Procentu likmju mijmaiņas
darījumi	24 II	10 279	–	–	(4 312)	10 279	–	–	(4 312)
Enerģijas nākotnes un
cenas mijmaiņas darījumi	24 III	450	(120 520)	25 735	(14 208)	450	(120 520)	25 466	(14 208)
Nākotnes valūtas
mijmaiņas darījumi	24 IV	–	(1 499)	–	–	–	(1 499)	–	–
KOPĀ atvasināto
finanšu instrumentu
patiesā vērtība		10 729	(122 019)	25 735	(18 520)	10 729	(122 019)	25 466	(18 520)

		Koncerns					Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022		31/12/2021		31/12/2022		31/12/2021
	Assets	Liabilities	Assets	Liabilities	Assets	Liabilities	Assets	Liabilities
Ilgtermiņa	8 131	–	–	(2 332)	8 131	–	–	(2 332)
Īstermiņa	2 598	(122 019)	25 735	(16 188)	2 598	(122 019)	25 466	(16 188)
KOPĀ atvasināto finanšu
instrumentu patiesā vērtība	10 729	(122 019)	25 735	(18 520)	10 729	(122 019)	25 466	(18 520)

Riska ierobežošanas darījumu izpildes rezultātā atzītie ieņēmumi / (zaudējumi) no
patiesās vērtības izmaiņām		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	2022	2021	2022	2021
Iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā	8
Procentu likmju mijmaiņas darījumi	11 a	1 074	316	1 074	316
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi	8	(10 096)	(13 373)	(9 827)	(13 642)
Iekļauts visaptverošajos ienākumos	21 a	(9 022)	(13 057)	(8 753)	(13 326)
Procentu likmju mijmaiņas darījumi	24 II	13 517	4 876	13 517	4 876
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi	24 III	(121 501)	28 336	(121 501)	28 336
Nākotnes valūtas mijmaiņas darījumi	24 IV	(1 499)	7	(1 499)	7
		(109 483)	33 219	(109 483)	33 219
KOPĀ zaudējumi no patiesās vērtības izmaiņām		(118 505)	20 162	(118 236)	19 893

II) Procentu likmju mijmaiņas darījumi

2022. gada 31. decembrī koncernā un mātessabiedrībā noslēgto procentu likmju mijmaiņas darījumu

apjoms pēc nosacītajām pamatsummām ir 133 miljoni EUR (31/12/2021: EUR 169 miljoni EUR). Procentu

likmju mijmaiņas darījumi ir noslēgti ar sākotnējo fiksēšanas ilgumu uz 7 līdz 10 gadu termiņiem, ierobežojot

mainīgo 6 mēnešu EURIBOR procentu likmju kāpuma risku. 2022. gada 31. decembrī noslēgto procentu

likmju mijmaiņas darījumu fiksētās likmes ir robežās no 0,087 % līdz 1,979 % (31/12/2021: no 0,087 %

līdz 1,979 %).

Pārskata gada beigās visi procentu likmju mijmaiņas darījumi ar nosacīto pamatsummu 133 miljonu EUR

apmērā ir atbilstoši risku ierobežošanas uzskaites prasībām un tiem veikta prospektīvā un retrospektīvā

testēšana, lai noteiktu, vai tie ir efektīvi visā riska ierobežošanas periodā (31/12/2021: 100 % no visiem

darījumiem ar nosacīto pamatsummu 169 miljoni EUR apmērā). Visi darījumi noslēgti kā naudas plūsmas

riska ierobežošanas instrumenti. Veicot prospektīvo un retrospektīvo testēšanu ir konstatēta neefektīvā

daļa 1,1 miljonu EUR apmērā (2021: 0,3 miljonu EUR apmērā), kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķina

posteņos.

Procentu likmju mijmaiņas darījumu patiesās vērtības izmaiņas		Koncerns					Mātessabiedrība	EUR’000
		2022		2021		2022		2021
	Aktīvi	Saistības	Aktīvi	Saistības	Aktīvi	Saistības	Aktīvi	Saistības
Patiesā vērtība pārskata gada
sākumā	–	(4 312)	–	(9 504)	–	(4 312)	–	(9 504)
Iekļauts peļņas vai zaudējumu
aprēķinā	–	1 074	–	316	–	1 074	–	316
Iekļauts visaptverošajos ienākumos	10 279	3 238	–	4 876	10 279	3 238	–	4 876
Patiesā vērtība pārskata gada
beigās	10 279	–	–	(4 312)	10 279	–	–	(4 312)

Viens no Finanšu risku vadības politikas mērķiem, ierobežojot procentu likmju risku, ir nodrošināt

aizņēmumu portfeļa vidējo fiksēto procentu likmju periodu robežās no 1 līdz 4 gadiem un fiksētas procentu

likmes vairāk nekā 35 % no aizņēmumu portfeļa. 2022. gada 31. decembrī 36 % (31/12/2021: 37 %) no

koncerna aizņēmumiem un 36 % (31/12/2021: 38 %) no mātessabiedrības aizņēmumiem bija ar fiksētu

procentu likmi (ņemot vērā procentu likmju mijmaiņas darījumu iespaidu), un vidējais svērtais fiksētās

procentu likmes periods koncernam bija 1,8 gadi, mātessabiedrībai – 1,9 gadi (2021. gadā: 1,5 gadi

periods koncernam un mātessabiedrībai).

III) Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi

2022. gada 31. decembrī koncernam un mātessabiedrībai ir noslēgti 12 elektroenerģijas nākotnes līgumi

(31/12/2021: 44 līgumi) par kopējo elektrības pārdošanas apjomu 70 080 MWh (31/12/2020: 899 324 MWh)

un nosacīto vērtību 8 miljonu EUR apmērā (31/12/2021: 63 miljoni EUR). Elektroenerģijas nākotnes līgumi

ir noslēgti uz termiņiem no viena mēneša līdz vienam ceturksnim ar termiņa beigšanās datumu periodā

no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. 2022. gada 31. decembrī koncerns un mātessabiedrība ir

noslēgusi 48 dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumus (31/12/2021: 37 darījumus) par kopējo dabasgāzes

iepirkuma apjomu 1 162 000 MWh (31/12/2021: 3 067 000 MWh) un nosacīto vērtību 218 miljonu EUR

apmērā (31/12/2021: 121 miljoni EUR). Dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi ir noslēgti uz termiņu viens

mēnesis ar termiņa beigšanās datumu laika periodā no 2023. gada 1. janvāra. līdz 31. decembrim.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Koncerns un mātessabiedrība slēdz elektroenerģijas nākotnes līgumus Nasdaq Commodities biržā,

kā arī slēdz dabasgāzes nākotnes darījumus arī ar citiem darījumu partneriem. Elektroenerģijas

nākotnes līgumi tiek slēgti elektroenerģijas cenas riska ierobežošanas nolūkos, lai fiksētu cenu Nord

Pool elektroenerģijas biržā realizējamajai elektroenerģijai. Dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi

tiek slēgti dabasgāzes cenas riska ierobežošanas nolūkos, lai fiksētu cenu dabasgāzes iepirkumiem

vairumtirdzniecībā ar fizisku piegādi.

2022. gada 31. decembrī 31 dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi par kopējo apjomu 934 000 MWh

ir noslēgti atbilstoši risku ierobežošanas uzskaites prasībām (31/12/2021: 23 darījumi par

1 387 000 MWh), un tiem veikta atbilstoša novērtēšana un retrospektīva testēšana, lai noteiktu to

efektivitāti riska ierobežošanas periodā. Darījumiem, kuri ir efektīvi, patiesās vērtības izmaiņu ieņēmumi

iekļauti visaptverošajos ienākumos.

Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumu patiesās vērtības izmaiņas			Koncerns					Mātessabiedrība	EUR'000
			2022		2021		2022		2021
	Pielikums	Aktīvi	Saistības	Aktīvi	Saistības	Aktīvi	Saistības	Aktīvi	Saistības
Patiesā vērtība
pārskata gada sākumā		25 735	(14 208)	1 557	(4 993)	25 466	(14 208)	1 557	(4 993)
Iekļauts peļņas vai
zaudējumu aprēķinā	8	181	(10 277)	(785)	(12 588)	450	(10 277)	(1 054)	(12 588)
Iekļauts visaptverošajos						(25
ienākumos		(25 466)	(96 035)	24 963	3 373	466)	(96 035)	24 963	3 373
Patiesā vērtība
pārskata gada beigās		450	(120 520)	25 735	(14 208)	450	(120 520)	25 466	(14 208)

IV) Nākotnes valūtas mijmaiņas darījumi

2022. gada laikā ir noslēgti vairāki EUR/USD nākotnes ārvalstu valūtu maiņas darījumi, lai ierobežotu

2022. gadā noslēgtā dabasgāzes iegādes līgumā plānoto maksājumu ASV dolāros valūtas

risku. 2022. gada 31. decembrī mātessabiedrība ir noslēgti pieci valūtas nākotnes darījumi par

153 482 tūkstošiem ASV dolāriem ar izpildes datumu 2023.gada 22. februārī un 26.aprīlī (31/12/2021: 0).

Nākotnes valūtas mijmaiņas līgumu patiesās vērtības izmaiņas		Koncerns					Mātessabiedrība	EUR'000
		2022		2021		2022		2021
	Aktīvi	Saistības	Aktīvi	Saistības	Aktīvi	Saistības	Aktīvi	Saistības
Patiesā vērtība pārskata gada
sākumā	–	–	–	(7)	–	–	–	(7)
Iekļauts visaptverošajos ienākumos	–	(1 499)	–	7	–	(1 499)	–	7
Patiesā vērtība pārskata gada
beigās	–	(1 499)	–	–	–	(1 499)	–	–

25. Patiesās vērtības un to novērtēšana

Uzskaites politika

Koncerns un mātessabiedrība novērtē finanšu instrumentus to patiesajā vērtībā katra finanšu perioda bilances

datumā, piemēram, atvasinātos finanšu instrumentus. Tādi nefinanšu aktīvi kā ieguldījuma īpašumi tiek novērtēti

amortizētajā iegādes vērtībā, savukārt atsevišķas pamatlīdzekļu pozīcijas – pārvērtētajās vērtībās.

Patiesā vērtība ir cena, par kādu ir iespējams pārdot aktīvu vai kura ir jāmaksā par saistību nodošanu, pamatojoties

uz darījumu starp tirgus dalībniekiem to novērtēšanas datumā. Patiesā vērtība tiek aplēsta, pamatojoties uz tirgus

cenām vai diskontēto naudas plūsmu modeļiem.

Tādu finanšu instrumentu, kuri tiek kotēti likvīdos regulētos finanšu tirgos, patiesās vērtības tiek aprēķinātas,

pamatojoties uz to kotētajām tirgus cenām finanšu pārskatu beigu datumos. Kotētās tirgus cenas, kas izmantotas

attiecībā uz koncerna un mātessabiedrības finanšu aktīviem, ir to faktiskās cenas dienas beigās.

Finanšu instrumentu, kas nav kotēti aktīvos regulētos finanšu tirgos, patiesā vērtība tiek noteikta, izmantojot

novērtēšanas metodes. Koncerns un mātessabiedrība lieto dažādas metodes un modeļus, kā arī izdara pieņēmumus,

kas izriet no tirgus apstākļiem un nosacījumiem, kādi ir spēkā pārskata perioda beigu datumā. Diskontētās naudas

plūsmas tiek izmantotas, lai noteiktu pārējo finanšu instrumentu patieso vērtību.

Šajā pielikumā ir atklāta koncerna un mātessabiedrības finanšu aktīvu un saistību un pārvērtēto

pamatlīdzekļu patieso vērtību novērtēšanas hierarhija.

Patiesās vērtības noteikšanai izmantotās metodes un pieņēmumi ir atklāti 4. i) pielikumā.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Aktīvu patiesās vērtības novērtēšanas hierarhijas kvantitatīvie rādītāji pārskata gada beigās				Koncerns					Mātessabiedrība	EUR'000
					Patiesās vērtības novērtējums				Patiesās vērtības novērtējums
			Kotētās tirgus	Uz	Pieņēmumi,	KOPĀ	Kotētās tirgus	Uz	Pieņēmumi,	KOPĀ
			cenas	novērojamiem	kas nav		cenas	novērojamiem	kas nav
			(1. līmenis)	tirgus datiem	balstīti uz		(1. līmenis)	tirgus datiem	balstīti uz
				balstīti	novērojamiem			balstīti	novērojamiem
				pieņēmumi	tirgus datiem			pieņēmumi	tirgus datiem
Aktīvu veids		Pielikums		(2. līmenis)	(3. līmenis)			(2. līmenis)	(3. līmenis)
2022.	gada 31. decembrī
Patiesajā vērtībā novērtētie aktīvi
Pārvērtētie pamatlīdzekļi		14 c	–	–	2 622 747	2 622 747	–	–	998 090	998 090
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi		16	–	–	40	40	–	–	39	39
Atvasinātie finanšu instrumenti, t.sk.:
Procentu likmju mijmaiņas darījumi		24	–	10 279	–	10 279	–	10 279	–	10 279
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi		24	–	450	–	450	–	450	–	450
Aktīvi, kuri atklāti patiesajā vērtībā
Ieguldījumu īpašumi		14 b	–	–	2 297	2 297	–	–	2 222	2 222
Aizdevumi meitassabiedrībā
- ar mainīgām procentu likmēm		29 e	–	–	–	–	–	266 737	–	266 737
- ar fiksētām procentu likmēm		29 e	–	–	–	–	–	446 571	–	446 571
Īstermiņa finanšu debitori		18 a, b	–	–	331 198	331 198	–	–	269 445	269 445
Nauda un tās ekvivalenti		19	–	112 757	–	112 757	–	100 268	–	100 268
2021.	gada 31. decembrī
Patiesajā vērtībā novērtētie aktīvi
Pārvērtētie pamatlīdzekļi		14 c	–	–	2 407 773	2 407 773	–	–	776 350	776 350
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi		16	–	–	40	40	–	–	39	39
Atvasinātie finanšu instrumenti, t.sk.:
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi		24	–	25 735	–	25 735	–	25 466	–	25 466
Aktīvi, kuri atklāti patiesajā vērtībā
Ieguldījumu īpašumi		14 b	–	–	3 316	3 316	–	–	3 602	3 602
Pārējie finanšu ieguldījumi		22
Aizdevumi meitassabiedrībām
- ar mainīgām procentu likmēm		29 e	–	–	–	–	–	172 313	–	172 313
- ar fiksētām procentu likmēm		29 e	–	–	–	–	–	534 065	–	534 065
Īstermiņa finanšu debitori		18 a, b	–	–	238 634	238 634	–	–	153 850	153 850
Nauda un tās ekvivalenti		19	–	97 079	–	97 079	–	92 418	–	92 418

Pārskatā periodā aktīvi nav pārgrupēti starp 1. līmeni, 2. līmeni un 3. līmeni.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Vadība ir novērtējusi, ka naudas un īstermiņa noguldījumu, debitoru, kreditoru, banku overdraftu un citu

īstermiņa saistību patiesās vērtības ir tuvas to uzskaites vērtībai, ņemot vērā šo finanšu instrumentu īso

termiņu.

Saistību patiesās vērtības novērtēšanas hierarhijas kvantitatīvie rādītāji pārskata gada beigās:				Koncerns					Mātessabiedrība	EUR'000
					Patiesās vērtības novērtējums				Patiesās vērtības novērtējums
			Kotētās tirgus	Uz	Pieņēmumi,	KOPĀ	Kotētās tirgus	Uz	Pieņēmumi,	KOPĀ
			cenas	novērojamiem	kas nav		cenas	novērojamiem	kas nav
			(1. līmenis)	tirgus datiem	balstīti uz		(1. līmenis)	tirgus datiem	balstīti uz
				balstīti	novērojamiem			balstīti	novērojamiem
				pieņēmumi	tirgus datiem			pieņēmumi	tirgus datiem
Saistību veids		Pielikums		(2. līmenis)	(3. līmenis)			(2. līmenis)	(3. līmenis)
2022.	gada 31. decembrī
Patiesajā vērtībā novērtētās saistības
Atvasinātie finanšu instrumenti, t.sk.:
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi		24	–	120 520	–	120 520	–	120 520	–	120 520
Nākotnes valūtas mijmaiņas darījumi		24	–	1 499	–	1 499	–	1 499	–	1 499
Saistības, kuras atklātas patiesajā vērtībā
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)		23	–	151 634	–	151 634	–	151 634	–	151 634
Aizņēmumi no finanšu institūcijām		23	–	724 284	–	724 284	–	708 987	–	708 987
Aizņēmumi no saistītajām pusēm		23	–	–	–	–	–	3 317	–	3 317
Parādi piegādātājiem un citas finanšu saistības		26	–	–	107 811	107 811	–	–	99 902	99 902
2021.	gada 31. decembrī
Patiesajā vērtībā novērtētās saistības
Atvasinātie finanšu instrumenti, t.sk.:
Procentu likmju mijmaiņas darījumi		24	–	4 312	–	4 312	–	4 312	–	4 312
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi		24	–	14 208	–	14 208	–	14 208	–	14 208
Saistības, kuras atklātas patiesajā vērtībā
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)		23	–	151 139	–	151 139	–	151 139	–	151 139
Aizņēmumi no finanšu institūcijām		23	–	643 890	–	643 890	–	631 183	–	631 183
Parādi piegādātājiem un citas finanšu saistības		26	–	–	163 946	163 946	–	–	166 516	166 516

Pārskatā periodā saistības nav pārgrupētas starp 1. līmeni, 2. līmeni un 3. līmeni.

Koncerna un mātessabiedrības finanšu instrumentu, kas novērtēti to patiesajā vērtībā, izmantojot noteiktas vērtēšanas metodes, patieso vērtību hierarhija ir atklāta augstāk.

Turpmāk ir atklāts koncerna un mātessabiedrības finanšu instrumentu veidu salīdzinājums pēc to novērtēšanas uzskaites vērtībās un patiesajās vērtībās, izņemot tos instrumentus, kuru uzskaites vērtības aptuveni atbilst

to patiesajām vērtībām:

	Uzskaites vērtība	Koncerns	Patiesā vērtība		Uzskaites vērtība	Mātessabiedrība	Patiesā vērtība	EUR'000
	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Finanšu aktīvi
Aizdevumi saistītajām pusēm ar fiksētām likmēm	–	–	–	–	446 571	534 065	414 187	545 297
Finanšu saistības
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)	151 634	151 139	128 948	151 683	151 634	151 139	128 948	151 683

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

a) Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstiem

Uzskaites politika

Koncerns un mātessabiedrība nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā tiem

darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas,

ņemot vērā esošo algas līmeni un to darbinieku, kuriem ir jāsaņem maksājumi, skaitu, vēsturisko darba attiecību

izbeigšanas gadījumu skaitu, kā arī aktuāra pieņēmumus.

Neatkarīgi aktuāri katru gadu pārrēķina noteiktās pabalstu saistības, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi.

Pārskatā par finanšu stāvokli atzītās saistības attiecībā uz pēcnodarbinātības pabalstiem tiek atspoguļotas to

pašreizējā vērtībā konkrētā pārskata par finanšu stāvokli datumā. Pabalstu saistību pašreizējā vērtība tiek noteikta

pietiekami regulāri, diskontējot paredzamos nākotnes naudas plūsmas izejošos maksājumus, izmantojot vidējo

svērto diskonta likmi no EIOPA noteiktās diskontēšanas likmes, Latvijas valsts vērtspapīru (ar termiņu 5 gadi) tirgus

likmi un EURBMK BBB elektroenerģijas industrijas likmes. Lietotā diskontēšanas likme tiek noteikta, izmantojot

valsts obligāciju tirgus ienesīgumu, jo augstas kvalitātes uzņēmumu obligāciju tirgus nav attīstīts. Koncerns un

mātessabiedrība izmanto plānoto vienību kredītmetodi, lai novērtētu fiksēto pabalstu saistību pašreizējo vērtību un ar

tiem saistītās pašreizējās un iepriekšējās darba izmaksas. Atbilstoši šai metodei tiek uzskatīts, ka katrs nostrādātais

periods rada pabalsta saņemšanas tiesību papildvienību, un visu šādu vienību summa veido kopējās koncerna

un mātessabiedrības pēcnodarbinātības pabalstu saistības. Koncerns un mātessabiedrība izmanto objektīvus un

savstarpēji savietojamus aktuāra pieņēmumus par mainīgajiem demogrāfiskajiem faktoriem un finanšu faktoriem

(tajā skaitā par paredzamo darba atlīdzības pieaugumu un noteiktām izmaiņām pabalstu apmēros).

Aktuāra ieguvumi vai zaudējumi, kas radušies no pieredzē balstītiem aprēķiniem un izmaiņām aktuāra pieņēmumos,

tiek iekļauti visaptverošo ienākumu pārskatā tajā pārskata periodā, kad tie radušies. Iepriekšējās darba izmaksas

nekavējoties tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	2022	202 1	202 2	2021
Pārskata gada sākumā		15 421	15 698	7 407	7 233
Kārtējās darba izmaksas		1 029	1 485	497	672
Procentu izmaksas		511	145	246	67
Izmaksātie pēcnodarbinātības pabalsti		(750)	(809)	(388)	(444)
(Ienākumi) / zaudējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu
rezultātā	21 a	(645)	(1 098)	(210)	(121)
Pārskata gada beigās		15 566	15 421	7 552	7 407

Kopējie izveidotie un norakstītie uzkrājumi ir iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijā “Personāla

izmaksas” kā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un citi Darba koplīgumā noteiktie pabalsti

(9. pielikums).

		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	2022	2021	2022	2021
Pārskata gada sākumā		15 421	15 698	7 407	7 233
Izmaiņas iekļautas visaptverošo ienākumu pārskatā	21 a	(645)	(1 098)	(210)	(121)
Izmaiņas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā		790	821	355	295
Pārskata gada beigās		15 566	15 421	7 552	7 407

26. Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem

		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Finanšu saistības:
Parādi par materiāliem un pakalpojumiem		38 750	60 945	17 794	29 672
Parādi par elektroenerģiju un dabasgāzi		20 642	78 053	1 489	57 297
Parādi saistītajām pusēm	29 b	8 191	10 969	24 026	30 541
Uzkrātās saistības		27 204	10 889	21 351	5 832
Uzkrātās saistības saistītajām pusēm	29 d	–	327	31 191	41 359
Pārējās īstermiņa finanšu saistības		13 024	2 767	4 051	1 816
KOPĀ finanšu saistības		107 811	163 950	99 902	166 517
Nefinanšu saistības:
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un pārējie nodokļi		38 418	12 405	27 159	4 095
Līgumsaistības		15 707	9 822	5 368	4 289
Pārējās īstermiņa saistības		3 338	2 841	1 339	1 160
KOPĀ nefinanšu saistības		57 463	25 068	33 866	9 544
KOPĀ parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem		165 274	189 018	133 768	176 061

Līgumsaistības ietver īstermiņa avansa maksājumus, kas saņemti no klientiem pirms saistīto preču vai

pakalpojumu nodošanas, nododot ne ilgāk kā 12 mēnešu laikā.

Parādu piegādātājiem un pārējiem kreditoriem bilances vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.

27. Uzkrājumi

Uzskaites politika

Uzkrājumi tiek atzīti, kad koncernam vai mātessabiedrībai ir juridiskas vai cita veida pamatotas saistības kāda

pagātnes notikuma dēļ un pastāv varbūtība, ka šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomiskos labumus

ietverošu resursu aizplūšana, un kad saistību apjomu iespējams pietiekami ticami novērtēt. Nākotnes saimnieciskās

darbības zaudējumiem uzkrājumi netiek veidoti.

Pārskatā par finanšu stāvokli uzkrājumi tiek uzrādīti, iespējami precīzi nosakot to izdevumu summu, kas būtu

nepieciešama, lai dzēstu saistības pārskata par finanšu stāvokli beigu datumā. Uzkrājumi tiek izmantoti tikai tiem

izdevumiem, attiecībā uz kuriem uzkrājumi tika sākotnēji atzīti, un uzkrājumi tiek samazināti gadījumā, ja iespējamā

resursu aizplūde vairs nav paredzama.

Uzkrājumi tiek novērtēti, ņemot vērā to izdevumu pašreizējo vērtību, kas ir sagaidāma, lai nokārtotu pastāvošās

saistības, diskontēšanai izmantojot pirmsnodokļu procentu likmi, kas ietver sevī pašreizējo naudas vērtības tirgus

novērtējumu un konkrētām saistībām piemītošos riskus. Uzkrājumu pašreizējās vērtības pieaugums noteiktā laika

periodā tiek atzīts kā procentu izmaksas.

	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Ilgtermiņa:
- pēcnodarbinātības pabalsti (atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā)	14 413	13 623	6 395	6 040
- pēcnodarbinātības pabalsti (atzīti pašu kapitālā)	1 153	1 798	1 157	1 367
Īstermiņa:	15 566	15 421	7 552	7 407
- darba attiecību izbeigšanas pabalsti	–	311	–	133
	15 566	15 732	7 552	7 540

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Sagaidāmās iemaksas pēcnodarbinātības pabalstu plānā par gadu, kas beidzās 2022. gada 31. decembrī,

ir 4,7 miljoni EUR.

Vidējais svērtais ilgums noteiktajām pabalstu saistībām ir 19,94 gadi (2021. gadā: 19,80 gadi).

Pieņēmumi

Novērtē-

Koncerns

Mātessabiedrība

EUR’000

šanas

Diskonta likme

Darba samaksas nākotnes

Darba attiecību izbeigšanas

Diskonta likme

Darba samaksas nākotnes

Darba attiecību izbeigšanas

datums

izmaiņas

varbūtība

izmaiņas

varbūtība

pieaugums

samazinājums

pieaugums

samazinājums

pieaugums

samazinājums

pieaugums

samazinājums

pieaugums

samazinājums

pieaugums

samazinājums

par 1 %

Uzkrājumu izmaiņas

31/12/2022

1,779

(1,483)

1,737

(1,477)

1,936

(1,625)

799

(664)

780

(661)

869

(727)

pēcnodarbinātības pabalstiem

31/12/2021

1 866

(1 677)

1 966

(1 650)

2 184

(1 807)

830

(744)

874

(732)

972

(801)

Diskonta likme, ar kuru diskontēti pēcnodarbinātības pabalstu pienākumi, 2022. gadā noteikta

3,32 % apmērā (2021. gadā: 0,92 %), ņemot vērā vidējo svērto bezriska diskonta likmi no EIOPA,

Latvijas valsts vērtspapīru tirgus likmi un EURBMK BBB elektroenerģijas industrijas likmi pārskata gada

beigās. Koncerna Darba koplīgums paredz darbinieku darba samaksas indeksāciju vismaz inflācijas

apmērā, kas, aprēķinot ilgtermiņa pēcnodarbinātības pabalstu uzkrājumus, noteikta 6,0 % apmērā

(2021. gadā: 3,0 %). Aprēķinot šos uzkrājumus, ņemta vērā arī darba attiecību izbeigšanas varbūtība

dažādās darbinieku vecuma grupās, pamatojoties uz iepriekšējo gadu pieredzi.

Zemāk ir atspoguļoti nozīmīgāko uzkrājuma apjomu ietekmējošo pieņēmumu jūtīguma analīzes rādītāji

pārskata gada beigās:

Augstāk atklāto jutīguma analīzes rādītāju aprēķins tiek pamatots ar metodi, kura ekstrapolē pārskata perioda

beigās notikušo pamatpieņēmumu samērojamo izmaiņu ietekmi uz pēcnodarbinātības pabalstu saistībām.

Iemaksas tiek uzraudzītas katru gadu, un pašreizējā iemaksu likme ir 5 %. Nākamā izvērtēšana tiks pabeigta

2023. gada 31. decembrī.

			Koncerns				Mātessabiedrība		EUR’000
		Mazāk par 1 gadu	No 1 līdz 5 gadiem	Virs 5 gadiem	KOPĀ	Mazāk par 1 gadu	No 1 līdz 5 gadiem	Virs 5 gadiem	KOPĀ
Noteiktās pabalstu saistības	31/12/2022	2 454	2 780	10 332	15 566	1 755	1 340	4 457	7 552
	31/12/2021	1 947	2 405	11 069	15 421	1 532	1 064	4 811	7 407

b) Uzkrājumi darba attiecību izbeigšanas pabalstiem

Uzskaites politika

Darba attiecību izbeigšanas pabalsti tiek novērtēti saskaņā ar SGS Nr. 19 un ir izmaksājami darbiniekiem, ar

kuriem koncerna sabiedrība pārtrauc darba attiecības pirms noteiktā pensionēšanās datuma, vai ja darbinieks

pieņem brīvprātīgu atlaišanu apmaiņā pret šiem pabalstiem. Koncerns un mātessabiedrība atzīst darba

attiecību izbeigšanas pabalstus pirms šādiem datumiem: (a) kad koncerna sabiedrība vairs nevar atsaukt šo

pabalstu piedāvājumu; un (b) kad koncerna sabiedrība atzīst pārstrukturēšanas izmaksas atbilstoši SGS Nr. 37

nosacījumiem un ietver tajās darba attiecību izbeigšanas pabalstu izmaksu. Attiecībā uz piedāvājumu

darbiniekiem, kas paredzēts, lai veicinātu brīvprātīgu darba attiecību izbeigšanu, darba attiecību izbeigšanas

pabalstus nosaka, paredzot to darbinieku skaitu, kuri akceptēs piedāvājumu. Pabalstus, kuru izmaksas termiņš

pārsniedz 12 mēnešus pēc pārskata perioda beigām, diskontē līdz to pašreizējai vērtībai. Vadības aplēses, kas ir

saistītas ar darba attiecību izbeigšanas pabalstu novērtēšanu, ir izklāstītas 4. d pielikumā.

Izmaksātie darba attiecību izbeigšanas pabalsti ir iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijā “Personāla

izmaksas” darba attiecību izbeigšanas izmaksās (9. pielikums), kamēr darba attiecību izbeigšanas pabalsti

un paredzamās nākotnes saistības 2021. līdz 2022. gadam ir atzītas kā saistības Pārskatā par finanšu

stāvokli un kā uzkrātās izmaksas darba attiecību izbeigšanas izmaksās (9. pielikums):

	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Pārskata gada sākumā	311	2 803	133	757
Samaksātie darba attiecību izbeigšanas pabalsti	(1 133)	(4 281)	–	(148)
Uzkrājumu izmaiņa	822	1 789	(133)	(476)
Pārskata gada beigās	–	311	–	133

Atbilstoši apstiprinātajā Latvenergo koncerna stratēģijā 2017.-2022. gadam noteiktajiem attīstības

virzieniem, mātessabiedrības vadība apstiprināja Stratēģiskās attīstības un efektivitātes programmu.

Uzkrājumi darba attiecību izbeigšanas pabalstiem tika atzīti atbilstoši Latvenergo koncerna Stratēģiskās

attīstības un efektivitātes programmai, kurā paredzēts īstenot efektivitātes programmu (ietverot

AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls” efektivitātes pasākumus), kuras ietvaros bija paredzēts pakāpeniski

samazināt darbinieku skaitu līdz 2022. gadam. Efektivitātes programma ir noslēgusies pārskata gadā.

Darba attiecību izbeigšanas pabalstu aprēķināšanā uz 2021. gada 31. decembri izmantotie pieņēmumi –

darbinieka vidējā izpeļņa atlaišanas brīdī, kas atbilst vidējai izpeļņai gadā, ar plānoto pieaugumu (amatalgas

indeksāciju) 2022. gadam 7,9 % apmērā, vidējais darbinieka darba stāžs atlaišanas brīdī; valsts sociālās

apdrošināšanas obligāto iemaksu likme 2022. gadam bija 23,59 %.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

28. Nākamo periodu ieņēmumi

Uzskaites politika

Valsts dotācijas atzīst, ja ir pamatota pārliecība, ka dotācija tiks saņemta un tiks ievēroti ar to saņemšanu saistītie

nosacījumi. Valsts dotācijas sistemātiski atzīst par ienākumiem tajos periodos, kuros tās nepieciešams saskaņot

ar attiecīgajām izmaksām, kuras paredzēts kompensēt. Dotācijām, kas saņemtas finansiālas vai fiskālas

palīdzības ietvaros, kas ir saistīta ar daudziem nosacījumiem, tiek identificēti tie elementi, kam ir atšķirīgas

izmaksas un nosacījumi. Dažādu elementu uzskaite nosaka periodus, kuru laikā dotācija tiks nopelnīta.

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem energoresursu cenu samazināšanai tiek

piešķirts atbalsts galalietotājiem enerģijai, sadales sistēmas pakalpojumiem un siltumenerģijai. Šie noteikumi

nemaina līgumu par pakalpojuma sniegšanas apmēru un nemaina apstiprinātos sadales sistēmas tarifus un

enerģijas cenas, attiecīgi nemainot koncerna un mātessabiedrības ieņēmumu atzīšanas principus, bet gan

darījuma maksas saņemšanu un pakalpojuma apmaksas veicēju. Koncerns un mātessabiedrība netiek uzskatīta

par valsts atbalsta saņēmēju, jo pakalpojuma sniegšana un preču saņemšana tiek sniegta pilnā apmērā, un

ieņēmumi ir atzīti kā sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumi saskaņā ar 15. SFPS (6. pielikums).

Dotācijas saistībā ar izdevumu posteņiem

Ja dotācija ir saistīta ar izdevumu posteni un tam noteikti vairāki nosacījumi, sākotnēji tā tiek atzīta patiesajā

vērtībā kā nākamo periodu ieņēmumi. Dotācija sistemātiski tiek atzīta ieņēmumos periodos, kuru laikā saistītās

izmaksas, kuras paredzēts kompensēt, tiek atzītas izdevumos. Vadības spriedumi, kas saistīti ar valsts dotāciju

novērtēšanu, ir atklāti 4. pielikumā.

Valsts dotācija, kuru var saņemt kā kompensāciju par jau esošiem izdevumiem vai zaudējumiem, vai lai sniegtu

finansiālu atbalstu sabiedrībai, neradot uz nākamajiem periodiem attiecināmas izmaksas, tiek atzītas peļņas

vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā dotāciju var saņemt. Attiecīgie ieņēmumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu

aprēķina pozīcijā “Pārējie ieņēmumi” (7. pielikums).

Ar aktīviem saistītas dotācijas

Pamatlīdzekļi, kas saņemti no citām sabiedrībām bez atlīdzības, tiek atspoguļoti kā dotācijas. Šīs dotācijas tiek

novērtētas patiesajā vērtībā kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc

lineārās metodes atbilstošo aktīvu lietderīgās izmantošanas laikā.

Uzskaites politika par nākamo periodu ieņēmumu atzīšanu no pārvades un sadales sistēmas pieslēgumu maksām

ir atklāta 6. pielikumā.

		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
I) Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi
a) līgumi ar klientiem
Pieslēgumu maksas	6	132 381	136 217	–	–
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi		735	802	735	802
b) operatīvā noma		133 116	137 019	735	802
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi		321	342	321	342
c) pārējie		321	342	321	342
Dotācijas par TEC uzstādīto elektrisko jaudu		113 460	137 450	113 460	137 450
Eiropas Savienības fondu finansējums		7 329	8 220	1 973	2 114
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi		70	103	44	52
		120 859	145 773	115 477	139 616
KOPĀ ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi		254 296	283 134	116 533	140 760
II) Īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi
a) līgumi ar klientiem
Pieslēgumu maksas	6	15 386	14 794	–	–
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi		13 944	237	13 714	67
b) operatīvā noma		29 330	15 031	13 714	67
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi		20	20	20	20
c) pārējie		20	20	20	20
Dotācijas par TEC uzstādīto elektrisko jaudu		23 990	23 990	23 990	23 990
Eiropas Savienības fondu finansējums		891	896	142	144
		24 881	24 886	24 132	24 134
KOPĀ īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi		54 231	39 937	37 866	24 221
KOPĀ nākamo periodu ieņēmumi		308 527	323 071	154 399	164 981

Koncerns un mātessabiedrība, saņemot Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, nodrošina attiecīgā

projekta vadību, efektīvu iekšējo kontroli un grāmatvedības uzskaiti atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām

un Latvijas Republikas normatīvajiem dokumentiem.

Ar ES finansējumu saistīto darījumu uzskaite tiek veikta, izmantojot identificējamus un atšķiramus kontus.

Koncerna un mātessabiedrības grāmatvedība nodrošina finansējuma atsevišķu uzskaiti, iekļaujot ar

projektu realizāciju saistītos ieņēmumus un izdevumus, ilgtermiņa ieguldījumus un pievienotās vērtības

nodokli attiecīgajās peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārskata par finanšu stāvokli pozīcijās.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Nākamo periodu ieņēmumu kustība (ilgtermiņa un īstermiņa daļa)		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	2022	2021	2022	2021
Pārskata gada sākumā		323 071	349 916	164 981	189 177
Saņemtie nākamo periodu ieņēmumi (finansējums un citi
nākamo periodu ieņēmumi)		13 647	848	13 647	848
Saņemtās pieslēgumu maksas par pieslēgumiem
sadales tīklam	6	11 840	12 556	–	–
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai
zaudējumu aprēķinā		(24 920)	(24 907)	(24 142)	(24 106)
Peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauti nākamo periodu
ieņēmumi no līgumiem ar klientiem un operatīvās nomas		(15 111)	(15 342)	(87)	(938)
Pārskata gada beigās		308 527	323 071	154 399	164 981

29. Darījumi ar saistītajām pusēm

Uzskaites politika

Puses tiek uzskatītas par saistītām tādā gadījumā, kad vienai no tām ir iespēja kontrolēt otru pusi vai arī tai ir būtiska

ietekme pār otru pusi, pieņemot lēmumus par finanšu un saimniecisko darbību. Mātessabiedrība un netieši arī citas

koncerna sabiedrības ir Latvijas valsts kontrolē. Koncerna un mātessabiedrības saistītās puses ir mātessabiedrības

akcionārs, kas kontrolē sabiedrību, pieņemot ar pamatdarbību saistītus lēmumus, Latvenergo koncerna sabiedrību

valdes locekļi mātessabiedrības padomes locekļi, kā arī mātessabiedrības uzraudzības institūcijas – Revīzijas

komitejas amatpersonas, kā arī jebkurai no iepriekš minētajām privātpersonām tuvs ģimenes loceklis, kā arī

sabiedrības, kuras šīs personas kontrolē vai kurām ir būtiska ietekme uz tām.

Parastie tirdzniecības darījumi ar Latvijas valdību, ieskaitot ministrijas un valsts aģentūras, kā arī darījumi

ar valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem nav uzskatāmi par

darījumiem ar saistītajām pusēm un netiek atklāti informācijā par saistīto pušu darījumiem. Koncerns

un mātessabiedrība veic darījumus ar daudzām no šīm iestādēm atbilstīgi godīgas konkurences

principam. Darījumi ar valsts kontrolētām saistītajām pusēm ietver enerģijas pārdošanu un ar to saistītos

pakalpojumus, bet neietver individuāli būtiskus darījumus, un kvantitatīva darījumu atspoguļošana ar šīm

saistītajām pusēm nav iespējama plašā Latvenergo koncerna un mātessabiedrības klientu skaita dēļ,

izņemot darījumus ar pārvades sistēmas operatoru AS “Augstsprieguma tīkls”.

a) Preču, pamatlīdzekļu un pakalpojumu pārdošana / iegāde no saistītajām pusēm	Koncerns			Mātessabiedrība		EUR’000
2022		2021	2022		2021
Pārējās		Pārējās	Meitas-	Pārējās	Meitas-	Pārējās
saistītas		saistītas	sabiedrības	saistītas	sabiedrības	saistītas
puses*		puses*		puses*		puses*
Preču, pamatlīdzekļu un
pakalpojumu pārdošana, finanšu
ieņēmumi:
- Preču un pakalpojumu pārdošana	49 152	23 359	69 136	49 036	43 646	23 206
- Pamatlīdzekļu pārdošana	–	2	27	–	171	–
- Aktīvu noma	1 034	1 039	1 457	1 034	1 483	1 039
- Procentu ieņēmumi	–	1 341	9 353	–	9 282	1 341
KOPĀ	50 186	25 741	79 973	50 070	54 582	25 586
Preču, pamatlīdzekļu un
pakalpojumu iegāde:
- Preču unv pakalpojumu iegāde	99 884	79 188	268 123	30 020	346 314	8 362
- tai skaitā bruto izmaksas no darījumiem ar AS “Sadales tīkls”, kas
atzītas neto vērtībā	–	–	92 691	–	226 712	–
- Pamatlīdzekļu iegāde un būvniecības
pakalpojumi	3 296	2 540	76	715	76	563
- Aktīvu noma	1 114	676	168	788	145	296
KOPĀ	104 294	82 404	268 367	31 523	346 535	9 221
* Pārējās saistītās puses ietver pārvades sistēmas operatoru – AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” un citus Latvenergo koncerna
vadības locekļu kontrolētus uzņēmumus.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

		Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	Pielikums	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
b) debitoru un saistību atlikumi, kas radušies no pārdotām / iepirktām precēm un sniegtajiem /
saņemtajiem pakalpojumiem:
Debitoru parādi:
- meitassabiedrības	18 a, b	–	–	35 120	25 004
- pārējās saistītās puses*		15 873	12 404	15 701	11 866
- uzkrājumi sagaidāmiem kredītzaudējumiem no meitassabiedrību debitoru parādiem	18 a, b	–	–	(22)	(16)
- uzkrājumi sagaidāmiem kredītzaudējumiem no pārējo
saistīto pušu debitoru parādiem*		(19)	(22)	(19)	(21)
Kreditoru saistības:	26	15 854	12 382	50 780	36 833
- meitassabiedrības		–	–	22 369	28 415
- pārējās saistītās puses*		8 191	10 969	1 658	2 126
c) uzkrātie ieņēmumi, kas radušies no darījumiem		8 191	10 969	24 027	30 541
ar saistītajām pusēm:
- par meitassabiedrībām pārdotajām precēm un
sniegtajiem pakalpojumiem	18 a, b	–	–	2 483	435
- par aizdevuma procentu ieņēmumiem no meitassabiedrībām	18 b	–	–	2 100	1 381
d) uzkrātās saistības, kas radušās no darījumiem ar		–	–	4 583	1 816
saistītajām pusēm:	26
- par iepirktajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem no meitassabiedrībām		–	–	31 191	41 032
- par iepirktajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem
no pārējām saistītām pusēm*		–	327	–	327
		–	327	31 191	41 359
* Pārējās saistītās puses ietver pārvades sistēmas operatoru – AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” un citus Latvenergo koncerna
vadības locekļu kontrolētus uzņēmumus.

Koncernā un mātessabiedrībā pārskata gadā nav veikta to saistību vai parādu norakstīšana, kas radušies

no darījumiem starp saistītajām pusēm, pamatojoties uz to, ka visi parādi ir atgūstami.

Debitoru un kreditoru parādi pret saistītajām pusēm ietver atlikumus par sniegtajiem vai saņemtajiem

pakalpojumiem un precēm. Gada beigās par šiem atlikumiem nav saņemts vai sniegts nodrošinājums.

Latvenergo koncerna vadības atlīdzība iekļauj koncerna sabiedrību valdes locekļu, mātessabiedrības

padomes un uzraudzības institūcijas (Revīzijas komitejas) atlīdzību. Mātessabiedrības vadības atlīdzība

iekļauj mātessabiedrības valdes un padomes locekļu un uzraudzības institūcijas (Revīzijas komitejas)

atlīdzību. Informācija atklāta 9. pielikumā.

Mātessabiedrības akcionāram izmaksāto dividenžu apjoms un ieguldījumi pamatkapitālā ir atspoguļoti

attiecīgi 20. un 21. b pielikumā.

Saņemtās dividendes no meitassabiedrībām skatīt 16. pielikumā.

e) aizdevumi saistītajām pusēm

Ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumi saistītajām pusēm	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021	31/12/2022	31/12/2021
Ilgtermiņa aizdevumi meitassabiedrībām
AS "Sadales tīkls"	–	–	494 979	467 786
Elektrum Eesti OÜ	–	–	7 260	7 560
Elektrum Lietuva, UAB	–	–	8 535	1 970
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem	–	–	(306)	(306)
KOPĀ ilgtermiņa aizdevumi	–	–	510 468	477 010
Ilgtermiņa aizdevumu īstermiņa daļa
AS "Sadales tīkls"	–	–	95 312	97 000
Elektrum Eesti OÜ	–	–	300	300
Elektrum Lietuva, UAB	–	–	904	–
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem	–	–	(57)	(62)
Īstermiņa aizdevumi meitassabiedrībām
AS "Sadales tīkls"	–	–	10 000	10 000
Elektrum Eesti OÜ	–	–	41 700	34 880
Elektrum Lietuva, UAB	–	–	54 746	56 198
SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs"	–	–	–	31 137
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem	–	–	(65)	(85)
KOPĀ īstermiņa aizdevumi	–	–	202 840	229 368
KOPĀ aizdevumi saistītajām pusēm	–	–	713 308	706 378

Izvērtējot sagaidāmo kredītrisku atsevišķi noslēgtajiem līgumiem par ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumiem

meitassabiedrībām, tiek izmantots darījuma partnera modelis. Sagaidāmie kredītzaudējumi un uzkrājumi

vērtības samazinājumam saskaņā ar šo modeli ir balstīti uz atsevišķa darījuma partnera saistību

neizpildes riska novērtējumu un Moody’s kredītreitingu aģentūras tam noteiktajām 12 mēnešu sagaidāmo

kredītzaudējumu atgūšanas likmēm (4 b. pielikums). Tā kā meitassabiedrības ir 100 % AS “Latvenergo”

kontrolē, to kredītrisks tiek novērtēts tādā pašā līmenī kā AS “Latvenergo” kredītrisks – atbilstoši Baa2

pakāpei piešķirtajam kredītreitinga līmenim. Kopš aizdevumu sākotnējās atzīšanas to kredītrisks nav

būtiski pieaudzis un atbilst 1. kredītriska līmenim.

Visi 2022. gada 31. decembrī izsniegtie īstermiņa aizdevumi saistītajām pusēm tiks atmaksāti 2023. gadā.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Izmaiņas saistītajām pusēm izsniegtajos aizdevumos	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Pārskata gada sākumā	–	86 620	706 378	742 229
Īstermiņa aizdevumu izmaiņas ar naudas norēķinu, neto	–	–	225 482	319 304
Īstermiņa aizdevumu izmaiņas ar savstarpējo ieskaitu debitoru un
kreditoru kustībā, neto	–	–	(120 831)	(199 767)
Izsniegti ilgtermiņa kredīti ar naudas norēķinu	–	–	–	7 860
Saņemta aizdevumu atmaksa ar naudas norēķinu	–	(86 672)	–	(86 672)
Atmaksāti ilgtermiņa aizdevumi ar savstarpējo ieskaitu	–	–	(97 746)	(76 648)
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem	–	52	25	72
Pārskata gada beigās	–	–	713 308	706 378
t.sk.aizdevumu kustība bankas kontā
Izsniegti aizdevumi meitassabiedrībām	–	–	921 687	716 106
Atmaksāti izsniegtie aizdevumi meitassabiedrībām	–	–	(696 205)	(388 942)
Atmaksāti izsniegtie aizdevumi pārējām saistītajām pusēm	–	(86 672)	–	(86 672)
(Atmaksāti) / izsniegti aizdevumi, neto	–	(86 672)	225 482	240 492

Saņemtie procenti no saistītajām pusēm	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Saņemtie procenti	26	1 341	9 378	10 623
	26	1 341	9 378	10 623

I) ilgtermiņa aizdevumi, ieskaitot īstermiņa daļu

Ar AS “Sadales tīkls” noslēgtie ilgtermiņa aizdevuma līgumi:					EUR’000
Līguma	Aizdevumu		Neatmaksātā aizdevuma	Procentu likme	Atmaksas termiņš
noslēgšanas	līgumu		summa
datums	pamatsumma	31/12/2022	31/12/2021	6 mēnešu EURIBOR
29/09/2011	316 271	12 538	20 919	+ fiksētā likme	01/09/2025
06/02/2013	42 686	–	2 134	Fiksēta likme	10/09/2022
18/09/2013	42 686	4 269	8 537	Fiksēta likme	10/08/2023
29/10/2014	90 000	20 000	30 000	Fiksēta likme	10/09/2024
20/10/2015	90 000	30 000	40 000	Fiksēta likme	21/10/2025
22/08/2016	60 000	26 667	33 333	Fiksēta likme	22/08/2026
22/08/2016	50 000	25 000	30 000	Fiksēta likme	14/06/2027
14/12/2018	260 000	175 811	203 875	Fiksēta likme	31/01/2030
				Fiksēta likme +
03/03/2020	200 000	177 067	195 988	mainīgā likme	25/03/2030
				6 mēnešu EURIBOR
08/03/2022	175 000	118 939	–	+ fiksētā likme	31/03/2032
KOPĀ	1 326 643	590 291	564 786

Kopējā neatmaksātā ilgtermiņa aizdevuma summa AS “Sadales tīkls” 2022. gada 31. decembrī

bija 590 291 tūkstotis EUR (31/12/2021: 564 786 tūkstoši EUR), t. sk. īstermiņa daļa aizdevumam,

kas jāatmaksā 2022. gadā – 95 312 tūkstoši EUR (31/12/2021: 97 000 tūkstoši EUR). 2022. gada

31. decembrī 24,3 % (31/12/2021: 5,38 %) no izsniegtajiem aizdevumiem AS “Sadales tīkls” bija noteikta

mainīga procentu likme, kuru ietekmē starpbanku 6 mēnešu EURIBOR likmes izmaiņas. 2022. gada

laikā vidējā efektīvā aizdevumu procentu likme ilgtermiņa aizdevumiem bija 1,42 % (2021: 1,42 %).

2022. gada 31. decembrī ilgtermiņa aizdevumiem AS “Sadales tīkls” ar mainīgo procentu likmi 6 mēnešu

EURIBOR likme bija robežās no 1,763 % līdz 2,726 % (31/12/2021: EURIBOR -0,523 %). 2022. gada

31. decembrī bija atzīti uzkrājumi sagaidāmiem kredītzaudējumiem AS “Sadales tīkls” izsniegtajiem

ilgtermiņa aizdevumiem 354 tūkstošu EUR apmērā (31/12/2021: 361 tūkstotis EUR). Aizdevumi nav

nodrošināti ar ķīlu vai kādā citādā veidā.

Ilgtermiņa aizdevuma AS “Sadales tīkls” sadalījums pēc atmaksas termiņiem	Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021
Ilgtermiņa aizdevums:
- 1 gads vai mazāk (īstermiņa daļa)	95 312	97 000
- 1 – 5 gadi	334 109	315 672
- virs 5 gadiem	160 870	152 114
	590 291	564 786

Ar Elektrum Eesti OÜ noslēgtie ilgtermiņa aizdevuma līgumi:					EUR’000
Līguma	Aizdevumu	Neatmaksātā aizdevuma		Procentu likme	Atmaksas termiņš
noslēgšanas	līgumu		summa
datums	pamatsumma	31/12/2022	31/12/2021
				6 mēnešu EURIBOR
25/08/2021	7 860	7 560	7 860	+ fiksētā likme	24/08/2031

Kopējā neatmaksātā ilgtermiņa aizdevuma summa Elektrum Eesti OÜ 2022. gada 31. decembrī

bija 7 560 tūkstošu EUR apmērā (31/12/2021: 7 860 tūkstošu EUR apmērā), ), t. sk. īstermiņa daļa

aizdevumam, kas jāatmaksā 2022. gadā – 300 tūkstoši EUR (31/12/2021: 300 tūkstoši EUR). Gada

procentu likme saskaņā ar aizdevuma līgumu ir 6 (sešu) mēnešu EURIBOR (Euro Interbank Offer Rate)

plus marža 0,74 % (2021: 0,74 %). Ja bāzes likme ir negatīva, tā tiek pielīdzināta nullei. Aizdevuma

galīgais atmaksas datums ir 2031. gada 24. augusts.

Ilgtermiņa aizdevuma Elektrum Eesti OÜ sadalījums pēc atmaksas termiņiem	Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021
Ilgtermiņa aizdevums:
- 1 gads vai mazāk (īstermiņa daļa)	300	300
- 1 – 5 gadi	900	900
- virs 5 gadiem	6 360	6 660
	7 560	7 860

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

Ar Elektrum Lietuva, UAB noslēgtie ilgtermiņa aizdevuma līgumi:					EUR’000
Līguma	Aizdevumu	Neatmaksātā aizdevuma		Procentu likme	Atmaksas termiņš
noslēgšanas	līgumu		summa
datums	pamatsumma	31/12/2022	31/12/2021
				6 mēnešu EURIBOR
31/10/ 2021	9 439	9 439	1 970	+ fiksētā likme	29/09/2031

Kopējā neatmaksātā ilgtermiņa aizdevuma summa Elektrum Lietuva, UAB 2022. gada 31. decembrī

bija 9 439 tūkstošu EUR apmērā (31/12/2021: 1 970 tūkstošu EUR apmērā), ), t. sk. īstermiņa daļa

aizdevumam, kas jāatmaksā 2022. gadā – 904 tūkstoši EUR (31/12/2021: 0). Gada procentu likme

saskaņā ar aizdevuma līgumu ir 6 (sešu) mēnešu EURIBOR (Euro Interbank Offer Rate) plus marža

0,68 % (2021: 0,68 %). Ja bāzes likme ir negatīva, tā tiek pielīdzināta nullei. Aizdevuma galīgais atmaksas

datums ir 2031. gada 29. septembris.

Ilgtermiņa aizdevuma Elektrum Lietuva, UAB sadalījums pēc atmaksas termiņiem	Mātessabiedrība	EUR’000
	31/12/2022	31/12/2021
Ilgtermiņa aizdevums:
- 1 gads vai mazāk (īstermiņa daļa)	904	–
- 1 – 5 gadi	4 340	875
- virs 5 gadiem	4 195	1 095
	9 439	1 970

II) īstermiņa aizdevumi / aizņēmumi

Lai efektīvi un centralizēti pārvaldītu Latvenergo grupas uzņēmumu finanšu līdzekļus, izmantojot Grupas

kontu funkcionalitāti un iespēju savstarpējos rēķinus apmaksāt ieskaita veidā, tiek izmantoti īstermiņa

aizdevumi / aizņēmumi. Pārskata gadā AS “Latvenergo” izsniedza aizdevumus meitassabiedrībām

saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu “Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu”, ļaujot

meitassabiedrībām aizņemties un atmaksāt aizdevumu atbilstoši to ikdienas saimnieciskās darbības

vajadzībām un ietverot norēķinus ar savstarpējo ieskaitu par saimnieciskās darbības debitoru un

kreditoru parādiem. 2022. gada laikā vidējā efektīvā aizdevumu procentu likme bija 0,74 % (2021. gadā:

0,77 %). Līguma ietvaros uz 2022. gada 31. decembri mātessabiedrība bija īstermiņa aizņēmums no

SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” 3 317 tūkstošu EUR apmērā (31/12/2021: 0).

2021. gada 29. martā starp AS “Latvenergo” un AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” ir noslēgta vienošanās

par īstermiņa aizdevuma izsniegšanu, lai nodrošinātu SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” nepieciešamos

kredītlīdzekļus publiskā tirgotāja pienākumu veikšanai un obligātā iepirkuma funkciju administrēšanai.

Aizdevuma atmaksas termiņš ir 2023. gada 31. marts. Aizdevuma gada procentu likme ir fiksēta

1,098 % apmērā (2021. gadā: 1,098 %). 2022. gada 31. decembrī neto vērtībā neatmaksātā īstermiņa

aizdevuma summa ir nulle tūkstoši EUR (31/12/2021: 31 137 tūkstoši EUR).

2022. gada 31. decembrī bija atzīti uzkrājumi sagaidāmiem kredītzaudējumiem saistītajām personām

izsniegtajiem aizdevumiem 64 tūkstošu EUR apmērā (31/12/2021: 85 tūkstoši EUR).

f) Samaksātie procenti saistītajām pusēm

Finanšu darījumi starp saistītajām pusēm tiek veikti, izmantojot īstermiņa aizņēmumus / aizdevumus,

lai efektīvi un centralizēti pārvaldītu Latvenergo grupas uzņēmumu finanšu līdzekļus, izmantojot Grupas

kontus. Pārskata gadā AS “Latvenergo” saņēma aizņēmumus no meitassabiedrībām saskaņā ar

savstarpēji noslēgto līgumu “Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu”. 2022. gada laikā vidējā

efektīvā aizdevumu procentu likme bija 0,74 % (2021. gadā: 0,77 %).

	Koncerns		Mātessabiedrība	EUR’000
	2022	2021	2022	2021
Samaksātie procenti	–	–	18	26
	–	–	18	26

30. Nākotnes saistības un iespējamās saistības

2022. gada 31. decembrī koncernam ir nākotnes saistības 82,4 miljonu EUR apmērā (31/12/2021:

136,8 miljoni EUR), un mātessabiedrībai ir nākotnes saistības 49,6 miljonu EUR apmērā (31/12/2021:

105,0 miljoni EUR) attiecībā uz kapitālieguldījumiem, par kuriem bilances datumā ir noslēgti līgumi, bet

saistības vēl nav iestājušās.

AS “Latvenergo” ir izsniegusi atbalsta vēstules savām meitassabiedrībām – 2023. gada 13. februārī

AS “Sadales tīkls” un 2023. gada 22. februārī Elektrum Eesti OÜ, un ar to apliecina, ka AS “Latvenergo”

kā meitassabiedrību kapitāla daļu īpašnieka nostāja ir nodrošināt, lai meitassabiedrības tiktu vadītas tā, lai

tām būtu pietiekami finanšu līdzekļi un lai tās spētu veikt komercdarbību un izpildīt savas saistības.

Par Latvenergo koncernu

Korporatīvā pārvaldība

Darbības segmenti

Ilgtspējas indikatori

Ilgtspējas pārskata pielikumi

Gada pārskats

– Galvenie rādītāji

– Vadības ziņojums

– Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Visaptverošo ienākumu pārskats

Pārskats par finanšu stāvokli

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā

Pārskats par naudas plūsmām

Finanšu pārskatu pielikums

– Neatkarīgu revidentu

ziņojums

31. Notikumi pēc pārskata gada beigām

Uzskaites politika

Notikumi pēc bilances datuma, kas sniedz būtisku papildu informāciju par koncerna un mātessabiedrības finanšu

stāvokli bilances sagatavošanas datumā (koriģējošie notikumi), ir atklāti finanšu pārskatos. Notikumi pēc bilances

datuma, kas nav koriģējoši, tiek atspoguļoti finanšu pārskatu pielikumos tikai tad, ja tie ir būtiski.

2023. gada 15. februārī AS “Latvenergo” realizēja 6 gadu zaļo obligāciju izvietošanu par kopējo summu

50 milj. EUR pēc nominālvērtības ar fiksētu gada procentu likmi un ienesīgumu līdz dzēšanai 4,952 %.

Obligāciju emisija tiek īstenota AS “Latvenergo” trešās obligāciju piedāvājuma programmas 200 milj. EUR

apmērā ietvaros.

2023. gada 9. martā starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s ir atjaunojusi AS “Latvenergo”

kredītreitinga analīzi, un AS “Latvenergo” kredītreitings paliek nemainīts Baa2 līmenī ar stabilu nākotnes

perspektīvu.

2023. gada 24. martā AS “Sadales tīkls” parakstīja līgumu ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju

par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu 41,9 miljonu EUR apmērā saņemšanu.

2023. gada 11. aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabinets atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas

sagatavotos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (turpmāk - likums), lai ieviestu Eiropas

Savienības Padomes 2022. gada 6. oktobra regulā (ES) 2022/1854 par ārkārtas intervenci augsto

enerģijas cenu problēmas risināšanai noteiktās normas. Grozījumi likumā paredz, ka elektroenerģijas

ražotājiem no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam piemēro pārdotās elektroenerģijas

ieņēmumu maksimālo apmēru 180 euro par vienu megavatstundu. Ieņēmumu daļu, kas pārsniedz

noteikto ieņēmumu maksimālo apmēru (virsieņēmumus), ražotājiem jāiegulda savā uzņēmumā, lai

veicinātu investīcijas dekarbonizācijas tehnoloģijās, atjaunīgajos energoresursos un energoefektivitātē.

Paredzētie grozījumi likumā par virsieņēmumu izlietojumu saskan ar Latvenergo koncerna vidēja

termiņa darbības stratēģijā 2022.–2026. gadam noteiktajiem mērķiem, kas paredz veicināt atjaunīgo

energoresursu ģenerācijas portfeļa attīstību. Tādējādi plānotie grozījumi likumā neradīs negatīvu ietekmi

uz Latvenergo koncerna finanšu rādītājiem. Gala lēmumu par likuma grozījumiem pieņems Latvijas

Republikas Saeima.

Laika posmā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši citi būtiski notikumi, kas būtiski ietekmētu

Latvenergo koncerna un AS “Latvenergo” finanšu pārskatus par 2022. gadu, kas beidzās 2022. gada

31. decembrī.

Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

AS “Latvenergo” valde:

Mārtiņš Čakste Dmitrijs Juskovecs Guntars Baļčūns Kaspars Cikmačs Harijs Teteris

valdes priekšsēdētājs valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis valdes loceklis

Liāna Ķeldere

AS “Latvenergo” Grāmatvedības direktore

2023. gada 18. aprīlī