LATVIJAS GĀZE KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS GĀZE" GADA PĀRSKATS
Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām
SATURS
VĒSTULE AKCIONĀRIEM
Godātais akcionār!
Latvijas Gāze koncerns ir aizvadījis izaicinājumiem pilnu 2022. finanšu gadu. Ģeopolitisko notikumu un normatīvo regulējumu izmaiņu iespaidā, 2022. gadā dabasgāzes tirgos Eiropā pieprasījums būtiski pārsniedza piedāvājumu, kas izraisīja strauju cenu pieaugumu un svārstības. Latvijas dabasgāzes apgāde, lai arī bez tieša tehniska savienojuma ar Rietumeiropu, ir pilnībā atkarīga no ekonomiskiem un politiskiem notikumiem ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un pasaulē, jo dabasgāzes cena Latvijā ir piesaistīta Rietumeiropas dabasgāzes biržu indeksiem. Neskatoties uz to, Latvijas Gāze koncerns sasniedza pozitīvus darbības rezultātus.
2022. gada vasarā ģeopolitiskās situācijas iespaidā Eiropas valstis veidoja lielākus dabasgāzes krājumus apkures sezonai, lai nodrošinātu dabasgāzes pieejamību un drošumu reģionā, kas radīja būtisku izaicinājumu dabasgāzes piegāžu tīkliem. Līdz 2022. gada martam AS "Latvijas Gāze" iegādājās dabasgāzi atbilstoši ar PAS "Gazprom" noslēgtā ilgtermiņa dabasgāzes piegāžu līguma nosacījumiem. Kopš 2022. gada aprīļa AS "Latvijas Gāze" ir veiksmīgi pārorientējusi dabasgāzes piegādes, un, atļautā normatīvā regulējuma ietvaros, iepirka dabasgāzi, t.sk. Krievijas izcelsmes, no citiem alternatīviem dabasgāzes piegādātājiem. Kopš 2022. gada oktobra AS "Latvijas Gāze" iegādājas dabasgāzi, kas nav Krievijas izcelsmes, no alternatīviem dabasgāzes piegādātājiem Eiropas Savienībā.
Neskatoties uz iepriekš minētajiem izaicinājumiem, AS "Latvijas Gāze" turpināja savu darbību, nodrošinot nepārtrauktu gāzapgādi saviem klientiem, tajā skaitā pildot savu Publiskā tirgotāja pienākumu pret vairāk kā 340 000 mājsaimniecībām. Tāpat notiek aktīva gatavošanās mājsaimniecību tirgus atvēršanai no 2023. gada 1. maija, lai AS "Latvijas Gāze" arī turpmāk saviem klientiem spētu nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām.
2022. gadā Sabiedrības akcionāri pieņēma lēmumu par Sabiedrības reorganizācijas procesa vai pamatkapitāla samazināšanas uzsākšanu. Pildot akcionāru lēmumu, tika pieņemts lēmums par AS "Gaso" pārdošanu, ko plānots īstenot 2023. gada laikā.
Apzinoties globālos apdraudējumus informācijas sistēmām un tehnoloģijām,AS "Latvijas Gāze" turpina īstenot projektus kiberdrošības stiprināšanai. Papildus tam, nepārtraukti norit darbs pie mūsdienīgu IT risinājumu ieviešanas klientu apakalpošanai, kas orientēti uz efektīvu pakalpojumu sniegšanu un ar to saistīto klientu apmierinātības palielināšanu.
Klientu pieaugošās prasības un konkurence, kā arī pārmaiņas sabiedrības vērtībās nosaka mūsu nākotni. AS "Latvijas Gāze" galvenais uzdevums ir nodrošinātLatvijas gāzapgādes drošību un nepārtrauktību un sasniegt izcilību Latvijas Gāzes operatīvajā un komerciālajā darbībā, kuras pamata fokuss arvien būs klients.
Ar cieņu
Aigars Kalvītis
AS "LATVIJAS GĀZE" PADOME
Padomes pilnvaru termiņš no 2021. gada 6. septembra līdz 2024. gada 5. septembrim.
Kirils Seļezņovs (Кирилл Селезнев), 1974 Padomes priekšsēdētājs Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs, AAS Gazprom | |||
Juris Savickis, 1946 Padomes priekšsēdētāja vietnieks SIA "ITERA Latvija", prezidents | Olivers Gīze (Oliver Giese), 1967 Padomes priekšsēdētāja vietnieks Vecākais viceprezidents infrastruktūras pārvaldības jautājumos Uniper SE (iepriekš E.ON Global Commodities SE), Diseldorfa, Vācija | ||
Nikolass Merigo Kuks (Nicolàs Merigó Cook), 1963 Padomes loceklis Galvenais izpilddirektors, Marguerite Adviser S.A. (Luksemburga) | Matiass Kolenbahs (Matthias Kohlenbach), 1969 Padomes loceklis Juridiskais departaments, Uniper SE, Vācija; atbildība par starptautiskajiem projektiem | ||
Hanss Pēters Florens (Hans-Peter Floren), 1961 Padomes loceklis Īpašnieks un galvenais izpilddirektors, FLORENGY AG (Esene, Vācija) | Jeļena Mihailova (Елена Михайлова), 1977 Padomes locekle Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja, PAS Gazprom | ||
Vitālijs Hatjkovs (Виталий Хатьков), 1969 Padomes loceklis 817. Departamenta vadītājs, PAS Gazprom | Oļegs Ivanovs (Олег Иванов), 1974 Padomes loceklis Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, PAS NK "Rosņeftj" | ||
Jurijs Ivanovs (Юрий Иванов), 1982 Padomes loceklis Juridiskā departamenta Ārējās ekonomiskās darbības tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes vadītājs, PAS Gazprom | Ēriks Atvars, 1972 Padomes loceklis Unicredit Corporate and Investment Banking (Vācija) |
AS "LATVIJAS GĀZE" VALDE
Valdes pilnvaru termiņš no 2021. gada 16. augusta līdz 2024. gada 15. augustam.
Egīla Lapsaļa pilnvaru termiņš ir no 2022. gada 1. novembra līdz 2024. gada 15. augustam.
Aigars Kalvītis, 1966 Valdes priekšsēdētājs Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Maģistra grāds ekonomikā | Deniss Jemeļjanovs, 1979 Valdes loceklis, Valdes priekšsēdētāja vietnieks Gubkina Krievijas Valsts naftas un gāzes universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomists - vadītājs, Ekonomikas un naftas un gāzes uzņēmumu vadība | |||
Elita Dreimane, 1968 Valdes locekle Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē | Egīls Lapsalis, 1979 Valdes loceklis Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu bakalaura grāds tiesību zinātnē |
Valdes locekle ar pilnvaru termiņu līdz 2022.gada 12.augustam: Inga Āboliņa
LATVIJAS GĀZE KONCERNS ĪSUMĀ
Latvijas Gāze koncernā ietilpst divi segmenti - dabasgāzes tirdzniecība un dabasgāzes sadales operatora pakalpojumi.
Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmenta ietvaros tiek sniegti dabasgāzes iepirkšanas, tirdzniecības un pārdošanas pakalpojumi. Šo uzņēmējdarbību, kas ietver dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām, veic AS "Latvijas Gāze" (turpmāk - "Sabiedrība").
Dabasgāzes sadales pakalpojumu segmenta ietvaros tiek sniegti dabasgāzes sadales operatora pakalpojumi Latvijā. Šo uzņēmējdarbību veic AS "Gaso", tai ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadales pakalpojumu sniegšanai Latvijas teritorijā, derīga līdz 2037. gada 6. decembrim. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem, kas nepieciešami, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus aptuveni 400 tūkstošiem klientu.
AS "Gaso" pilnībā atbilst Enerģētikas likuma prasībām, kas paredz pilnu juridisku, strukturālu un operacionālu sadales funkciju nodalīšanu no pārdošanas un tirdzniecības. AS "Gaso" Valde un Padome ir pilnībā neatkarīgas no AS "Latvijas Gāze" pārdošanas un tirdzniecības uzņēmējdarbības.
2022. gadā Sabiedrības akcionāri pieņēma lēmumu par Sabiedrības reorganizācijas procesa vai pamatkapitāla samazināšanas uzsākšanu. Īstenojot akcionāru lēmumu, 2022. gadā valde turpināja darbu pie vairāku AS "Gaso" turpmākās pārvaldības scenāriju izvērtēšanas atbilstoši spēkā esošā normatīvā regulējuma prasībām. Rezultātā ir uzsākts dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanas Sprocess, kuru plānots noslēgt 2023. gada ietvaros. Šī iemesla dēļ dabasgāzes sadales pakalpojumu segments turpmāk finanšu pārskatā tiek uzskatīts par pārtraucamo darbību, bet dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments par turpināmo darbību.
Latvijas Gāze koncerna struktūra 2022. gada 31. DECEMBRĪ
Darbības valstis | Darbības veids | Līdzdalības daļa | |
AS "Latvijas Gāze" | |||
AS "Gaso" | Latvija | 100% |
Stratēģija un mērķi
MŪSU MĒRĶIS
Stiprināt Latvijas Gāze koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi Baltijas reģionam
MŪSU MISIJA
Sniegt pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām
MŪSU VĪZIJA
Uzlabot sabiedrības labklājību, veicinot dabasgāzes izmantošanu kā tīras un augstas efektivitātes enerģijas avotu klimata neitralitātes virzienā
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FOKUSS
Latvijas Gāze koncerns, ko veido dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības un dabasgāzes sadales pakalpojumu segments, koncentrējas uz mērķi stiprināt līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū un nodrošināt drošas un stabilas piegādes ar:
CENU KONKURĒTSPĒJU
Tiek veikts pastāvīgs darbs pie dabasgāzes iepirkšanas nosacījumu uzlabošanas un izmaksu efektivitātes optimizācijas attiecībā uz produktu un pakalpojumu sniegšanu ar mērķi piedāvāt konkurētspējīgas dabasgāzes cenas un nodrošināt pieejamus dabasgāzes sadales tarifus visiem klientiem.
PRODUKTA KVALITĀTI
Dabasgāze ir nemainīgi augstas kvalitātes produkts ar zemāko videi kaitīgu izmešu saturu, salīdzinot ar citiem fosilā kurināmā veidiem.
PAKALPOJUMU KVALITĀTI
Latvijas Gāze koncerns pastāvīgi uzlabo sniegto pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību klientiem. Tiek veikti uzlabojumi uzņēmējdarbības un pārdošanas procesā ar mērķi padarīt produktu un pakalpojumu sniegšanu ātrāku un vienkāršāku.
EFEKTĪVU PĀRVALDĪBU
Latvijas Gāze koncerna pārvaldība tiek organizēta atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 56.² panta prasībām un Tieslietu ministrijas konsultatīvās padomes 2020. gadā izdotajam «Korporatīvās pārvaldības kodeksam». Kodeksā ietvertie principi un kritēriji izstrādāti, ņemot vērā Eiropas Savienības un Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas (ESAO) ieteikumus kapitālsabiedrību korporatīvajai pārvaldībai.
PROFESIONĀLU PERSONĀLU
Latvijas Gāze Koncernā nodarbināti dažādu nozaru speciālisti. Ņemot vērā gāzapgādes drošības prioritāti, liela uzmanība tiek veltīta tehnisko speciālistu kvalifikācijai un darba drošībai. Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmentā nodarbināti darbinieki, kas ir eksperti savā jomā un ir ar ilggadēju profesionāli pieredzi gan nozarē gan Sabiedrībā.
GĀZAPGĀDES DROŠĪBU
Dabasgāzes sadales pakalpojumu segmentā Latvijas Gāze koncerns nodrošina gan infrastruktūras fizisko drošību, gan sadales jaudu, kas nepieciešama, lai apmierinātu dabasgāzes pieprasījumu Latvijā.
ILGTSPĒJĪGĀM INVESTĪCIJĀM
Investīcijas gāzapgādes drošībā ir cieši saistītas ar efektivitātes uzlabošanu un vides faktoriem. Dabasgāzes sadales pakalpojumu segmentā tiek ievēroti augsti standarti attiecībā uz dabasgāzes sadales tīklu, tādējādi samazinot avāriju un metāna noplūdes risku, par galvenajām prioritātēm izvirzot dabasgāzes sadales tīkla drošas un uzticamas infrastruktūras izveidi, vieda dabasgāzes sadales pakalpojuma nodrošināšanu, pievēršot uzmanību klientu apkalpošanas un sadales aktīvu un uzturēšanas un attīstības procesu digitalizācijai un dabasgāzes kā efektīva enerģijas avota popularizēšanai.
ILGTSPĒJU
Ievērojot Eiropas Savienības izvirzītos klimata neitralitātes mērķus 2050. gadam, AS "Latvijas Gāze" fokuss ir vērsts uz klientu radītās ietekmes uz vidi kompensēšanu, radot projektus, kas ļauj samazināt SEG emisijas. Atbilstoši Eiropas Savienības "Fit for 55" ietvaros izstrādātajai normatīvo aktu paketei, Eiropas Komisijas Ūdeņraža un gāzes tirgus dekarbonizācijas paketei, Metāna stratēģijai un Atjaunojamo energoresursu direktīvā izvirzītos mērķus, Koncerna ambīcija ir attīstīt atjaunojamo energorsursu projekus tajā skaitā, izmantojot dabasgāzes tīkla infrastruktūru, tās iespējas. Koncerna mērķis ir iespējami palielināt dabasgāzes izmantošanu jomās, kurās šobrīd tiek izmantoti citi fosilie energoresursi. Atbilstoši ilgtspējīgu ieguldījumu regulā sniegtajiem kritērijiem, AS "Gaso" var panākt ilgtspējīgumu ar ūdeņraža vai citu zemu emisiju gāzu sistēmu izveidi vai esošo sistēmu pārveidi šādu gāzu piegādei. Sabiedrība var panākt ilgtspējīgumu, īstenojot mērķi par biogāžu ražošanu/tirdzniecību, kas ir saskanīgs ar Sabiedrības stratēģijā noteiktajiem darbības attīstības virzieniem.
AS "LATVIJAS GĀZE" AKCIJAS UN AKCIONĀRI
Akcijas un akcionāri
Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā, un tās akciju tirdzniecības kods no 2004. gada 1. augusta ir GZE1R. Kopējais AS "Latvijas Gāze" akcionāru skaits 2022. gada 31. decembrī bija 6 739.
Sabiedrības akcijas cena, OMX Riga GI un OMX Baltic GI indeksu izmaiņas
(01.01.2020. - 31.12.2022.)
ISIN | LV0000100899 |
Biržas kods | GZE1R |
Saraksts | Otrais saraksts |
Nominālvērtība | 1.40 EUR |
Kopējais vērtspapīru skaits | 39 900 000 |
Avots: Nasdaq Baltic | |
Vērtspapīru skaits publiskā apgrozībā | 25 328 520 |
Vērtspapīru skaits slēgtajā emisijā | 14 571 480 |
Likviditātes nodrošinātāji | Nav |
AS "Latvijas Gāze" akcijas ir iekļautas četros Baltijas valstu industrijas indeksos, kas ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus - B7000GI, B7000PI, B7500GI, B7500PI, kā arī ģeogrāfiskajos indeksos - OMXBGI, OMXBPI, OMXRGI.
OMX RIGA (OMXR.) - visu akciju vietējais indekss. Tā grozu veido Nasdaq Riga biržas Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Nasdaq Riga biržā.
OMX BALTIC (OMXB.) - visu akciju Baltijas līmeņa indekss. Tā grozu veido Baltijas biržu Oficiālā un Otrā saraksta akcijas. Indekss atspoguļo pašreizējo stāvokli un izmaiņas Baltijas tirgū kopumā.
2022. gada 31. decembrī AS "Latvijas Gāze" tirgus kapitalizācija sasniedza 339.15 miljonus EUR, kas ir par 21% mazāk salīdzinājumā ar attiecīgo 2021. gada periodu.
Akcijas cenas un apgrozījuma izmaiņas (01.01.2020.-31.12.2022.)
Avots: Nasdaq Baltic
Informācija par akciju tirdzniecību (12M 2020 - 12M 2022)
| 12M 2022 | 12M 2021 | 12M 2020 |
Akcijas cena (EUR): |
|
|
|
Pirmā | 10.60 | 10.50 | 9.90 |
Augstākā | 11.10 | 11.10 | 10.80 |
Zemākā | 6.20 | 10.10 | 8.10 |
Vidējā | 8.58 | 10.71 | 10.01 |
Pēdējā | 8.50 | 10.70 | 10.50 |
Izmaiņas (starp pirmo un pēdējo cenu) | -19.81% | 1.90% | 6.06% |
Darījumu skaits | 3 844 | 3 030 | 1 800 |
Tirgoto akciju skaits | 84 377 | 81 665 | 77 226 |
Apgrozījums (milj. EUR) | 0.72 | 0.87 | 0.77 |
Kapitalizācija (milj. EUR) | 339 | 427 | 419 |
Akcionāru sastāvs uz 31.12.2022.
GALVENO AKCIONĀRU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMs
Krievija (PAS Gazprom)
Luksemburga (Marguerite GAS II S.À R.L.)
Vācija (Uniper Ruhrgas International GMBH)
Latvija (SIA Itera Latvija)
AS "LATVIJAS GĀZE" PĀRVALDES STRUKTŪRĀM PIEDEROŠAS AKCIJAS
Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā | ||
Valde | Akciju skaits | |
Valdes priekšsēdētājs | Aigars Kalvītis | Nav |
Valdes loceklis, Valdes priekšsēdētāja vietnieks | Deniss Jemeļjanovs | Nav |
Valdes locekle | Elita Dreimane | Nav |
Valdis loceklis | Egīls Lapsalis | Nav |
Padome | ||
Padomes priekšsēdētājs | Kirils Seļezņovs | Nav |
Padomes priekšsēdētāja vietnieks | Juris Savickis | Nav |
Padomes priekšsēdētāja vietnieks | Olivers Gīze | Nav |
Padomes loceklis | Nikolass Merigo Kuks | Nav |
Padomes loceklis | Matiass Kolenbahs | Nav |
Padomes loceklis | Hanss Pēters Florens | Nav |
Padomes loceklis | Jeļena Mihailova | Nav |
Padomes loceklis | Vitālijs Hatjkovs | Nav |
Padomes loceklis | Oļegs Ivanovs | Nav |
Padomes locekle | Jurijs Ivanovs | Nav |
Padomes loceklis | Ēriks Atvars | Nav |
"LATVIJAS GĀZE" KONCERNA FAKTI UN SKAITĻI
FinanŠU RĀDĪTĀJI
DABASGĀZES APJOMI
Pārtraucamā darbība - DABASGĀZES SADALES APJOMI
DarbiniekI
*Pārtraucamā darbība.
VADĪBAS ZIŅOJUMS
Latvijas Gāze koncerns ir aizvadījis izaicinājumiem pilnu 2022. finanšu gadu, ko raksturoja augstas nenoteiktības apstākļi: dabasgāzes cenas pārsniedza 200 EUR/MWh robežu, ģeopolitisko notikumu ietekme, normatīvā regulējuma izmaiņas gan Latvijas, gan Eiropas Savienības mērogā. Neskatoties uz to, Latvijas Gāze turpināja savu darbību, nodrošinot nepārtrauktu gāzapgādi saviem klientiem, tajā skaitā pildot Publiskā tirgotāja pienākumu pret saistītajiem lietotājiem.
Latvijas Gāze koncerna 2022. gada neto peļņa ir 39.1 miljons EUR, kas ir par 35.9 miljoniem EUR lielāka, salīdzinot ar 2021. gadu. Rezultāts ir saistāms ar AS "Latvijas Gāze" disciplinēto tirdzniecības un riska pārvaldīšanas stratēģiju 2021. un 2022. gadā. Koncerna neto apgrozījums 2022. gadā sasniedza 689.8 miljonus EUR - par 31% vairāk nekā 2021. gadā, kad neto apgrozījums bija 525.4 miljoni EUR. Pieaugums ir saistīts ar augstākām dabasgāzes pārdošanas cenām.
AS "Latvijas Gāze" turpināja savu darbību, nodrošinot nepārtrauktu gāzapgādi saviem klientiem, tajā skaitā pildot savu Publiskā tirgotāja pienākumu pret saistītajiem lietotājiem, vairāk kā 340 000 mājsaimniecībām.
2022. gadā AS "Latvijas Gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 6 993 GWh dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2021. gadu pārdošanas apjoms ir samazinājies par 53%. Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar tirgus dalībnieku izvēli neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023. gada 1. janvāra, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ, tajā skaitā ir izvēlējušies pāriet uz alternatīviem energoresursiem.
Pārdošanas apjomi mājsaimniecību klientu segmentam 2022. gadā bija 1 268 GWh. Līdz 2023. gada 1. maijam segments ir regulēts, un tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Mājsaimniecību segments 2022. gada pirmajā pusgadā radīja zaudējumus, jo tarifs bija zemāks par dabasgāzes izmaksām un tirdzniecības izdevumiem. Pamatojoties uz regulējumu, mājsaimniecību tarifs tika paaugstināts nākamajam tarifu periodam. Saistībā ar to, ka dabasgāzes iepirkuma cena 2022. gada 3. un 4. ceturksnī bija ievērojami augstāka nekā tarifā noteiktā pārdošanas cena, mājsaimniecību klientu segments turpināja radīt zaudējumus. Sakarā ar izmaiņām "Energoresursu cenu ārkārtas pieauguma samazināšanas pasākumu likumā" līdz 2022. gada 31. decembrim Ekonomikas ministrijai bija jāveic kompensācijas maksājumu par starpību starp regulēto tarifu un faktisko dabasgāzes cenu 2022. gada otrajam pusgadam, tādējādi kompensējot iepriekš radušos zaudējumus no mājsaimniecību segmenta.
2022. gada 10. augustā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 503 "Enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā". Tie publiskajam tirgotājam (AS "Latvijas Gāze") uzlika par pienākumu uzturēt krājumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 1 150 GWh apjomā saistīto lietotāju (mājsaimniecību) apgādei laika periodā no 2022. gada 10. augusta līdz 2023. gada 30. aprīlim, katru mēnesi rezervēto atlikumu 1 150 GWh samazinot par iepriekšējā mēnesī faktiski piegādāto dabasgāzes apjomu mājsaimniecībām. Šo noteikumu dēļ AS "Latvijas Gāze" bilancē uz 31.12.2022 bija 755 GWh dabasgāze, kas bija rezervēta tikai mājsaimniecību apgādei, un augsta tirgus pieprasījuma apstākļos nevarēja tikt pārdota tālāk citiem klientiem par tirgus līmenim atbilstošām cenām, neskatoties uz saistīto lietotāju gāzapgādes vajadzībām nepieciešamā apjoma faktisko samazinājumu par 20% 2022. gadā.
AS "Gaso" pārziņā esošā dabasgāzes sadales pakalpojumu segmenta ekonomiskie rādītāji atkarīgi no kopējā dabasgāzes pieprasījuma un dabasgāzes sadales tīklā pārvadītā apjoma gada laikā. Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem₁, Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs 2022. gadā samazinājās par 30.3%, salīdzinot ar 2021. gadu, kā rezultātā būtiski samazinājās dabasgāzes sadales tīklā pārvadītais apjoms. Tas negatīvi ietekmēja AS "Gaso" finanšu rezultātus - 2022. gads tika pabeigts ar zaudējumiem 1.8 miljonu EUR apmērā, salīdzinājumā ar 11.5 miljonu EUR peļņu 2021. gadā. Šī iemesla dēļ, lai arī turpmāk AS "Gaso" spētu turpināt attīstīt drošu un pieejamu dabasgāzes sadales infrastruktūru, veicot ievērojamus ieguldījumus gāzesvadu un noslēgierīču būvniecībā un rekonstrukcijā, tehnoloģisko iekārtu rekonstrukcijā, kā arī informācijas sistēmu un skaitļošanas iekārtu attīstībā, 2022. gada decembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pieņēma lēmumu par dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifu paaugstināšanu no 2023. gada 1. janvāra.
2022. gadā Sabiedrības akcionāri pieņēma lēmumu par Sabiedrības reorganizācijas procesa vai pamatkapitāla samazināšanas uzsākšanu. Sabiedrības valde uzsāka un turpināja darbu pie vairāku AS "Gaso" pārvaldības scenāriju izvērtēšanas. Rezultātā ir pieņemts lēmums par AS "Gaso" pārdošanu, ko plānots īstenot 2023. gada ietvaros. 2022. gada konsolidētajā un Sabiedrības pārskatā ieguldījums meitas sabiedrībā un attiecīgi meitas sabiedrības aktīvi un saistības uzrādītas kā pārdošanai turēto ieguldījumu aktīvi un saistības. Pārtraucamā dabasgāzes sadales pakalpojumu segmenta darbība peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādīta atsevišķi no tirdzniecības segmenta turpināmās darbības. Lai atspoguļotu pārdošanai turēto ieguldījumu aktīvus un saistības neto pārdošanas vērtībā, Sabiedrības un konsolidētā 2022. gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauts vērtības samazinājums 72.5 miljonu EUR apmērā.
Koncerna nefinanšu rādītāji | 2022 | 2021 |
Pārdotā dabasgāze, GWh | 6 993 | 14 745 |
Darbinieku skaits, vidēji | 1 020 | 1 011 |
Sadales līniju garums, km | 5 420 | 5 381 |
| 2022 | 2021 |
EUR'000 | EUR'000 | |
Neto apgrozījums | 689 752 | 525 431 |
EBITDA | 126 881 | 18 061 |
EBITDA, % | 18.4 | 3.4 |
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums | (13 681) | (13 726) |
Ieguldījumu pārvērtēšana | (72 534) | - |
EBIT | 40 666 | 4 335 |
EBIT, % | 5.9 | 0.8 |
Finanšu izdevumi | (414) | (671) |
Uzņēmumu ienākuma nodoklis | (1 179) | (424) |
Neto peļņa pirms ārkārtas dividendēm | 39 073 | 3 240 |
Neto peļņas rentabilitāte pirms ārkārtas dividendēm, % | 5.7 | 0.6 |
Peļņa uz akciju, EUR | 0.98 | 0.08 |
P/E | 8.67 | 133.75 |
Apgrozāmā kapitāla koeficients | 3.78 | 1.22 |
Ieguldītā kapitāla atdeve | 0.13 | 0.01 |
Dividendes / neto peļņa | 0.38 | - |
| 2022 | 2021 |
EUR'000 | EUR'000 | |
Neto apgrozījums | 702 595 | 520 587 |
EBITDA | 103 466 | (10 780) |
EBITDA, % | 14.7 | (2.1) |
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums | (1 380) | (1 280) |
EBIT | 102 086 | (12 060) |
EBIT, % | 14.5 | (2.3) |
Finanšu izdevumi | (392) | (665) |
Uzņēmumu ienākuma nodoklis | (1 179) | (424) |
Neto peļņa pirms ārkārtas dividendēm | 100 515 | (13 149) |
Neto peļņas rentabilitāte pirms ārkārtas dividendēm, % | 14.3 | (2.5) |
Iepriekš aprakstītos alternatīvos snieguma rādītājus Koncerna vadība izmanto, vērtējot Koncerna sniegumu konkrētajā finanšu periodā, kā arī pieņemot lēmumus un piešķirot resursus.
kopējā tirgus un nozares vide
Dabasgāzes tirgu 2022. gadā ietekmēja ģeopolitiskie faktori, kas bija noteicošie iemesli augstajām dabasgāzes cenām un kopējai tirgus situācijai - dabasgāzes deficītam Eiropā. Neskatoties uz to, 2022. gada vasarā Eiropas valstu valdības aktīvi veidoja dabasgāzes rezerves gaidāmajai ziemai. 2022. gads ir ieviesis korekcijas dabasgāzes tirgū - ja iepriekš dabasgāzes patēriņu galvenokārt noteica gaisa temperatūra, tad šobrīd tas ir atkarīgs arī no dažādiem sociāli-ekonomiskiem notikumiem Eiropā un pasaulē. Tāpat, 2022. gads ir parādījis, ka augstās dabasgāzes cenas un neskaidrība par gāzes piegādēm ir likusi klientiem gan pārskatīt savus patēriņa paradumus, gan pāriet uz alternatīviem energoresursiem. Taču, lai gan 2022. gadā nozares dalībnieki saskārās ar dažādiem izaicinājumiem, tas ir nesis arī dažādas iespējas, kas acīmredzami atspoguļojas finanšu rezultātos.
Starptautiskā Valūtas fonda₁ jaunākajā ekonomikas apskatā prognozēta pozitīva pasaules ekonomikas izaugsme 2022. gadā (+3.4%) un 2023. gadā (+2.9%). Tas ir attiecīgi par 0.2% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi, taču prognoze 2023. gadam ir zemāka par vēsturisko (2000.-2019. gada) vidējo rādītāju 3.8%. Tiek prognozēts, ka 2024. gadā pasaules ekonomikas izaugsme pieaugus līdz 3.1%. Centrālo banku procentu likmju paaugstināšana, lai cīnītos pret inflāciju un Krievijas militārās aktivitātes Ukrainā turpina negatīvi ietekmēt ekonomisku. Covid-19 straujā izplatība Ķīnā bremzēja izaugsmi 2022. gadā, taču nesenā Covid-19 ierobežojumu atcelšana ir pavērusi ceļu ātrākai ekonomikas atveseļošanai, nekā gaidīts. Tiek prognozēts, ka inflācija samazināsies no 8.8% 2022. gadā (prognoze bez izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojumu) līdz 6.6% 2023. gadā (0.1% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojumu) un 4.3% 2024. gadā, kas gan joprojām pārsniegtu pirmspandēmijas līmeni (2017.-2019. gads) 3.5% apmērā.
Latvijas Bankas₂ (LB) jaunākās makroekonomiskās prognozes, kas aktualizētas 2022. gada septembrī, liecina, ka Latvijas IKP 2022. gadā pieaugs par 3.0% (palielinājums par 0.1%, salīdzinot ar jūnija apskatu). Tomēr IKP prognoze 2023. gadā ir samazināta līdz -0.2% (samazinājums par 2.6%, salīdzinot ar jūnija apskatu). Prognozes izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā. Latvijas Bankas prognožu bāzes scenārijs paredz īslaicīgu recesiju. Augstās energoresursu cenas ir pasliktinājušas nākotnes redzējumu par ekonomisko aktivitāti, taču gada sākuma augstā izaugsme ļauj saglabāt 2022. gada IKP prognozi līdzīgu iepriekš prognozētajam. 2023. gada sākumā saglabājoties nelabvēlīgo faktoru ietekmei, nākamgad Latvijas tautsaimniecība stagnēs. Latvijas inflācijas prognoze 2022. un 2023. gadam paaugstināta attiecīgi līdz 16.9% un 9.2% (jūnija inflācijas prognoze 2022. gadam bija 14.8%, bet 2023. gadam 7%), lielākoties enerģijas, īpaši gāzes, un pārtikas cenu pieauguma dēļ, kā arī saistībā ar prognozi par šo cenu pieaugumu nākotnē.
NOZĪMĪGĀKĀS AKtiVItĀTes pārskata periodā
2022. gada 24. februārī Krievijas militārais iebrukums Ukrainā lika ASV, Eiropas Savienībai, Apvienotajai Karalistei un citām lielākajām ekonomikām ieviest ārkārtas koordinētu ekonomisko sankciju un pasākumu kopumu pret Krieviju, ar mērķi ierobežot tirdzniecības un finanšu attiecības ar Krieviju.
2022. gada 28. februārī "Amber Grid" paziņoja, ka Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojums (GIPL) sāks komercdarbību ar 2022. gada 1. maiju.
2022. gada 9. martā ar Ministru kabineta lēmumu tika izsludināts agrīnais brīdinājums Latvijas dabasgāzes apgādes sektorā.
2022. gada 31. martā tika izdots Krievijas Federācijas prezidenta dekrēts atbilstoši kuram ar 2022. gada 1.aprīli tika mainīta līdzšinējā norēķinu kārtība par dabasgāzes piegādēm saskaņā ar PAS "Gazprom" ārējās tirdzniecības līgumiem.
2022. gada 20. maijā Gasgrid Finland Oy un Excelerate Energy, Inc. parakstīja līgumu par SDG termināļa kuģi, ar paredzēto atrašanās vietu Somijas dienvidu krastā. Mērķis ir sākt SDG termināļa kuģa izvietošanu 2022. gada decembrī.
2022. gada 21. maijā Krievija pārtrauca dabasgāzes piegādes Somijai.
2022. gada 16. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 23. jūnijā. Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem, Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika, tās pilsoņi, kā arī Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā reģistrētās juridiskās personas nedrīkst iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi valsts drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, un būt nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības faktiskais īpašnieks.
2022. gada 1. jūlijā dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām tika palielināts robežās no 65.6% līdz 89.9% atkarībā no patēriņa.
2022.gada 14. jūlijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas nosaka dabasgāzes piegāžu no Krievijas aizliegumu no 2023.gada 1.janvāra.
No 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim mājsaimniecības ar vidējo mēneša patēriņu no 221 kWh saņems valsts atbalstu maksājumiem par dabasgāzi.
2022. gada 8. augustā Sabiedrības akcionāri pieņēma lēmumu par Sabiedrības reorganizācijas procesa vai pamatkapitāla samazināšanas uzsākšanu.
2022. gada 10. augustā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 503 "Par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā" (turpmāk - Noteikumi) kas noteica, ka publiskajam tirgotājam no 10.08.2022. līdz 30.09.2022. Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jāuzglabā dabasgāzes krājumus 1,150 TWh apmērā, kas paredzēti saistīto lietotāju gāzapgādei laika periodā no 01.10.2022. līdz 30.04.2023.
SEGMENTU DARBĪBAS REZULTĀTI
Pārdošanas un tirdzniecības segments (turpināmā darbība): 2022. gadā segmenta neto apgrozījums sasniedza 702.6 miljonus EUR, kas ir par 33% vairāk kā 2021. gadā, kad neto apgrozījums bija 530.2 miljoni EUR. 2022. gadā segmenta EBITDA sasniedza 103.5 miljonus EUR, peļņa pirms nodokļiem sasniedza 101.7 miljonus EUR, kamēr 2021. gadā EBITDA bija -10.8 miljoni EUR, un peļņa pirms nodokļiem -12.7 miljoni EUR.
Sadales segments (pārtraucamā darbība): 2022. gadā dabasgāzes sadales pakalpojumu segmenta neto apgrozījums sasniedza 51.2 miljonus EUR, bet EBITDA - 23.4 miljonus EUR (samazinājums par attiecīgi 12% un 19% salīdzinājumā ar 2021. gadu). Dabasgāzes sadales pakalpojumi ir regulēti un veido galveno AS "Gaso" ieņēmumu avotu.
DABASGĀZES PIEGĀDES
2022. gadā laika posmā no janvāra līdz martam Sabiedrība iegādājās dabasgāzi no PAS "Gazprom" atbilstoši noslēgtā ilgtermiņa dabasgāzes piegāžu līguma nosacījumiem. Sākot ar 2022. gada aprīli līdz oktobrim Sabiedrība, atļautā normatīvā regulējuma ietvaros, iepirka dabasgāzi, t.sk. Krievijas izcelsmes, no citiem alternatīviem dabasgāzes piegādātājiem. Sākot ar 2022. gada oktobri Sabiedrība iegādājas dabasgāzi, kas nav Krievijas izcelsmes, no citiem alternatīviem dabasgāzes piegādātājiem (divpusēji līgumi ar dabasgāzes piegādātājiem no ES dalībvalstīm, LNG piegādes, dabasgāzes birža GetBaltic).
FinanŠU RISKU VADĪBA
AS "Latvijas Gāze" ir pakļauta kredīta, likviditātes un tirgus riskiem.
Tāpat kā iepriekšējos periodos, Sabiedrība saskārās ar augstu klientu koncentrācijas risku, atsevišķiem klientiem veidojot būtisku daļu no kopējā realizācijas apjoma. Lai mazinātu kredīta risku, klientiem tiek piemērota individuāla kredītriska pārvaldības politika, aptverot tādus pasākumus kā kredītlimita izvērtēšana, detalizēta finanšu rādītāju uzraudzība un pastāvīga norēķinu kontrole un uzraudzība, lai nepieļautu parāda uzkrāšanos.
Koncerna likviditātes risks galvenokārt saistīts ar dabasgāzes uzņēmējdarbības sezonālo raksturu. Rūpējoties par piegādes drošību ziemas mēnešos, Sabiedrība iesūknēšanas sezonā,
kas sākas vasaras sākumā, iesūknē ievērojamus dabasgāzes apjomus Inčukalna pazemes gāzes
krātuvē (IPGK). Kamēr Sabiedrībai jānodrošina naudas līdzekļu pieejamība, lai finansētu
dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē vasaras mēnešos, klienti lielākoties patērē un apmaksā dabasgāzi
ziemas periodā. Lai mazinātu likviditātes risku, Sabiedrība par prioritāti izvirzīja dabisko riska ierobežošanu (iekšējā tirgus riska mazināšanu) jeb "natural hedge". Šobrīd Latvijas Gāze strādā bez aizņemtā kapitāla, jo 2022. gada 25. novembrī tika panākta vienošanās ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli par overdrafta līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Īstermiņa likviditāte ir laba un līguma pirmstermiņa izbeigšana nav atstājusi negatīvu ietekmi uz Sabiedrību.
Pēc Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas 2017. gadā dabasgāzes pārdošanas un
tirdzniecības segments joprojām ir pakļauts tirgus riskiem. Īpaši lielāka klientu pieprasīto cenu
struktūru dažādība un augstā cenu nepastāvība ir radījusi jaunas riska pozīcijas. Lai
pārvaldītu un mazinātu šos riskus, Sabiedrība ir ieviesusi atsevišķu risku pārvaldības funkciju. Ar tās palīdzību Sabiedrība uzrauga un pilnveido savas riska pārvaldības politiku un stratēģiju. Iekšējā tirgus risku mazināšanai ("natural hedge"), piemēram, pārrunājot piegādes līguma nosacījumus un strādājot ar pārdošanas portfeli, ir vēlamā riska mazināšanas iespēja.
Citi riski saistīti ar izmaiņām normatīvajā regulējumā - 2022. gada 10.augustā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 503 "Par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā" (turpmāk - Noteikumi) kas noteica, ka publiskajam tirgotājam no 10.08.2022. līdz 30.09.2022. Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (turpmāk - IPGK) jāuzglabā dabasgāzes krājumus 1,150 TWh apmērā, kas paredzēti saistīto lietotāju gāzapgādei laika periodā no 01.10.2022. līdz 30.04.2023. Atbilstoši Noteikumu 2.1. punktam, kopējais rezervētais dabasgāzes krājumu apjoms tiek aprēķināts kā vidējais lielums, ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu saistīto lietotāju patēriņa apjomu laika periodā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim. Šos rezervētos dabasgāzes krājumus Publiskais tirgotājs var izmantot tikai saistīto lietotāju dabasgāzes apgādei. Sabiedrība kā Publiskais tirgotājs izpildot šo Noteikumos paredzēto pienākumu, iegādājās dabasgāzi un tā tika rezervēta mājsaimniecību gāzapgādes vajadzībām 2022/2023 apkures sezonā IPGK. Sabiedrība samaksāja par IPGK rezervētajiem dabasgāzes krājumiem visizdevīgākajā laikā - 2022. gada decembra mēnesī, iegādājoties tos par cenu 119,51 EUR/MWh. Jāatzīmē, ka dabasgāzes TTF nākamo mēnešu prognozes (forward) cenas bija diapazonā 123-146 EUR/MWh. Atbilstoši pašreizējo Noteikumu redakcijai tiek bloķēts dabasgāzes apjoms, kas ir lielāks nekā prognozētais saistītajiem lietotājiem laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Kompetentajām, nozari uzraugošajām iestādēm, tika iesniegti dati gan par vēsturisko faktisko dabasgāzes piegādes apjomu saistītajiem lietotājiem par periodu 2022. gada oktobris - novembris, gan dabasgāzes tirdzniecības prognoze 2023. gadam ar saistīto lietotāju gāzapgādei nepieciešamā apjoma samazinājumu par 20%.
Korporatīvās pārvaldības ziņojums UN ATALGOJUMA ZIŅOJUMS Pieejams: www.lg.lv |
Nākotnes perspektīva
2022. gada 11. augustā stājās spēkā "Grozījumi Enerģētikas likumā" atbilstoši kuriem, sākot ar 2023. gada 1. janvāri tiek aizliegtas dabasgāzes piegādes no Krievijas. Neraugoties uz minētajiem apstākļiem, Sabiedrība 2022. gadā veiksmīgi spēja pārstrukturēt savas piegādes ķēdes, un šobrīd nodrošina dabasgāzes piegādes no citām valstīm - ir noslēgti sadarbības līgumi ar vairākiem alternatīviem dabasgāzes piegādātājiem.
Saskaņā ar Enerģētikas likuma grozījumiem no 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām būs pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus. Dabasgāzes tirdzniecības pakalpojums tiks sniegts atbilstoši universālā pakalpojuma saturam un tā piemērošanas principiem, kas vēl uz šī pārskata sagatavošanas datumu tirgus dalībniekiem nav zināmi un tiek diskutēti valdības līmenī. Neskatoties uz izmaiņām normatīvajā regulējumā, Sabiedrība turpinās tirgot dabasgāzi mājsaimniecībām un komerciālajiem klientiem, investējot klientu apkalpošanas procesu modernizācijā un digitalizācijā, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē. Tāpat, lai palielinātu efektivitāti norēķinu procesos AS "Latvijas Gāze" turpinās ieviest jaunas funkcionalitātes jaunajā norēķinu sistēmā un klientu portālā.
2022.gada 8.augustā AS "Latvijas Gāze" akcionāri pieņēma lēmumu par Sabiedrības reorganizācijas procesa vai pamatkapitāla samazināšanas uzsākšanu. Īstenojot akcionāra lēmumu, 2022. gadā valde turpināja darbu pie vairāku AS "Gaso" turpmākās pārvaldības scenāriju izvērtēšanas.
2022. gada 16. jūnijā Saeimā tika atbalstīti grozījumi Nacionālās drošības likumā steidzamības kārtā 2. lasījumā (galīgais). Grozījumu rezultātā Likums tiek papildināts ar pārejas noteikumiem (21. pants), kas nosaka ierobežojumu Krievijas Federācijas piederīgām personām, kurām ir būtiska līdzdalība/izšķiroša ietekme/vai kuras ir patiesie labuma guvēji aizliegumu izmantot savas balsstiesības nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā. Ievērojot iepriekš teikto, Sabiedrība ir uzsākusi AS "Gaso" pārdošanas procesu, kuru plānots noslēgts 2023. gada ietvaros.
Ievērojot Eiropas Savienības izvirzītos klimata neitralitātes mērķus 2050. gadam, Sabiedrības fokuss ir vērsts uz klientu radītās ietekmes uz vidi kompensēšanu, radot projektus, kas ļauj samazināt SEG emisijas. Atbilstoši Eiropas Savienības "Fit for 55" ietvaros izstrādātajai normatīvo aktu paketei, Eiropas Komisijas Ūdeņraža un gāzes tirgus dekarbonizācijas paketei, Metāna stratēģijai un Atjaunojamo energoresursu direktīvā izvirzītos mērķus, Koncerna ambīcija ir attīstīt atjaunojamo energorsursu projekus tajā skaitā, izmantojot dabasgāzes sadales tīkla infrastruktūru, tās iespējas. Koncerna mērķis ir iespējami palielināt dabasgāzes izmantošanu jomās, kurās šobrīd tiek izmantoti citi fosilie energoresursi. Atbilstoši ilgtspējīgu ieguldījumu regulā sniegtajiem kritērijiem, AS "Gaso" var panākt ilgtspējīgumu ar ūdeņraža vai citu zemu emisiju gāzu sistēmu izveidi vai esošo sistēmu pārveidi šādu gāzu piegādei.
Sabiedrība var panākt ilgtspējīgumu, īstenojot mērķi par biogāzes ražošanu/tirdzniecību, kas ir saskanīgs ar Sabiedrības stratēģijā noteiktajiem darbības attīstības virzieniem Koncerna energopārvaldības sistēma ir sertificēta un 2022. gada 11.februārī tika sekmīgi pārsertificēta atbilstoši LVS EN ISO 50001:2018 standarta prasībām. Papildus Koncernā ieviestajai energopārvaldības sistēmai atbilstoši LVS EN ISO 5001 standartam, tiek domāts arī par pārdomātu ēku pārvaldību, tāpēc papildus minētajam tiks īstenota zaļā biroja sertifikācija Koncerna pārvaldītajām ēkām.Ir ieviesta Vides Pārvaldības vadības sistēma, kura sertificēta atbilstoši ISO 14 001 standartam un veikts CO2 izmešu aprēķins. Balstoties uz izveidoto vides politiku un CO2 izmešu aprēķiniem, AS "Latvijas Gāze" ir iestādījusi 2000 bērzus, tādejādi neitralizējot 3 gadu CO2 radītos izmešus. CO2 un cita veida emisiju samazinājumu var sasniegt arī, aizvietojot benzīna un dīzeļa automašīnas ar dabasgāzes automašīnām. Transportā, izmantojot CNG, CO2 izmešu daudzums ir līdz 30% mazāks nekā dīzeļdegvielai vai benzīnam, savukārt citu kaitīgo izmešu apjoms - līdz pat 90% zemāks. Tādēļ viens no Koncerna pašreizējiem mērķiem ir aktīvi veicināt CNG infrastruktūras attīstību Latvijā, nodrošinot tehnisko atbalstu un citas kompetences uzņēmumiem, kuri investē CNG uzpildes staciju izveidē.
Energopārvaldības sistēmas ietvaros Koncerns īstenoja 41 energoefektivitātes energouzdevumu 2022. gadā, kuru plānotais enerģijas ietaupījums var sastādīt 1140 MWh/gadā. Šādas aktivitātes ļava provizoriski samazināt plānoto kopējo energopatēriņu par 11.7%.
Energopārvaldības sistēmas ietvaros 2023. gadā uzņēmums plāno realizēt 31 energoefektivitātes energouzdevumus, kuru plānotais enerģijas ietaupījums var sastādīt 1935 MWh/gadā.
Ieteiktā Sabiedrības peļņas sadalE
| 2022 |
EUR | |
Sabiedrības pārskata gada peļņa | 40 823 737 |
2022.gadā sadalītā peļņa ārkārtas dividendes (36,7% no kopējās peļņas) | 14 999 992 |
Ieteiktā peļņas sadale pēc ārkārtas dividendēm: | |
Dividendes akcionāriem (49,8% no kopējās peļņas) | 20 349 000 |
Dividendes par vienu akciju no 20 349 000 (EUR/1 akcija) | 0,51 |
Atstāt peļņu nesadalītu | 5 474 745 |
Notikumi pēc pārskata perioda beigām
2023. gada 26. februārī stājās spēkā Eiropas Padomes Regula (ES) 2023/427, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk - Regula Nr. 2023/427).
Atbilstoši Regulas 5.o pantam no 2023. gada 27. marta ir aizliegts Krievijas valstpiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, ieņemt amatus kritisko infrastruktūru, Eiropas kritisko infrastruktūru un kritisko vienību īpašnieku vai operatoru pārvaldības struktūrās.
AS "Gaso" ir kritiskās infrastruktūras turētājs. Ievērojot minēto, kā arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasības, tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas turpmākajā AS "Gaso" pārvaldības struktūrā atbilstoši Regulas Nr.2023/427 prasībām noteiktajā termiņā.
Laika periodā kopš pārskata perioda pēdējās dienas līdz šī ziņojuma parakstīšanai nav bijuši nekādi citi ievērojami notikumi, kas būtiski ietekmētu pārskata gada rezultātu.
PAZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU
Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" Valde ir atbildīga par šo Latvijas Gāze koncerna konsolidēto un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" finanšu pārskatu par 2022. gadu (turpmāk - Finanšu pārskati), kas sastāv no Sabiedrības un tās meitas sabiedrības (turpmāk - Koncerna) un Sabiedrības finanšu pārskatiem, sagatavošanu.
Finanšu pārskati par 2022. gadu, ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.
Pamatojoties uz kapitālsabiedrības Valdes rīcībā esošo informāciju, Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Koncerna un kapitālsabiedrības aktīviem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām. Vadības ziņojums ietver skaidru pārskatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas komercdarbības attīstību un darbības rezultātiem, kā arī konsolidācijas grupas galvenos riskus un neskaidros apstākļus, ar kuriem tā saskaras.
Finanšu pārskatus 2023. gada 19.aprīlī apstiprināja AS "Latvijas Gāze" Valde, un tos Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs | Elita Dreimane Valdes locekle | Egīls Lapsalis Valdes loceklis |
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
FINANŠU PĀRSKATI
Sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām.
Korporatīvā informācija
Uzņēmums | |
LEI kods | 097900BGMO0000055872 |
Reģistrācijas numurs, datums un vieta | Vienotais reģistrācijas numurs 40003000642 |
Adrese | |
Lielākie akcionāri | PAS Gazprom (34.0%) |
Finanšu periods | 2022. gada 1. janvāris - 2022. gada 31. decembris |
Revidenta un atbildīgā zvērinātā revidenta vārds un adrese | Nexia Audit Advice, AS Baznīcas iela 31-14 Rīgā, LV-1010, Latvija Atbildīgā zvērinātā revidente Marija Jansone Sertifikāts Nr. 25 |
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS
| Pielikums | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
| 2022 | (pārklasifi-cēts) 2021 | 2022 | 2021 | |
|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem | 2 | 702 604 | 530 224 | ||
Pārējie ieņēmumi | 3 | 1 174 | 422 | ||
Materiālu izmaksas | 4 | ( | ( | (562 020) | (337 952) |
Personāla izmaksas | 5 | ( | ( | (6 458) | (5 557) |
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums | 6 | ( | ( | (1 380) | (1 280) |
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības zaudējumi | 7 | ( | ( | (10 633) | (189 564) |
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | 8 | ( | ( | (8 358) | (3 506) |
Pārdošanai turēto ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšana | 9 | (72 534) | - | ||
Bruto peļņa |
| ( | 42 395 | (7 213) | |
Finanšu izdevumi | ( | ( | (392) | (668) | |
No meitas sabiedrības saņemtās dividendes | - | 8 379 | |||
Peļņa pirms nodokļiem |
| ( | 42 003 | 498 | |
Uzņēmumu ienākuma nodoklis | ( | ( | (1 179) | (424) | |
Pārskata perioda peļņa no turpināmām darbībām | ( | 40 824 | 74 | ||
Peļņa vai zaudējumi no pārtraucaumām darbībām | 9 | ( | - | - | |
Pārskata perioda peļņa pirms ārkārtas dividendēm | 40 824 | 74 | |||
Ārkārtas dividendes | ( | (15 000) | - | ||
Pārskata perioda peļņa pēc ārkārtas dividendēm |
| 25 824 | 74 |
| EUR | EUR | EUR | EUR | ||||||
Peļņa uz vienu akciju no turpināmās darbības | ( | 1.023 | 0.002 | |||||||
Peļņa uz vienu akciju pirms ārkārtas dividendēm (pamata un koriģēta) | 0.979 | 0.081 | 1.023 | 0.002 | ||||||
Peļņa uz vienu akciju pēc ārkārtas dividendēm (pamata un koriģēta) | 0.603 | 0.081 | 0.647 | 0.002 |
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs | Elita Dreimane Valdes locekle | Egīls Lapsalis Valdes loceklis | Laima Dudiča Galvenā grāmatvede, Grāmatvedības un pārskatu daļas vadītāja |
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
ApvienotO ienākumu pārskats
Koncerns | Koncerns pārklasificēts | Sabiedrība | Sabiedrība | ||
Pielikums | 2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
Pārskata perioda peļņa | 25 824 | 74 | |||
Pārējie apvienotie ienākumi - posteņi, kas turpmākos periodos netiks pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu | |||||
Pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšana | 4 | 30 | |||
Kopā pārējie apvienotie ieņēmumi | 4 | 30 | |||
Pavisam pārskata perioda apvienotie ienākumi pēc ārkārtas dividendēm | 25 828 | 104 |
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs | Elita Dreimane Valdes locekle | Egīls Lapsalis Valdes loceklis | Laima Dudiča Galvenā grāmatvede, Grāmatvedības un pārskatu daļas vadītāja |
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
BILANCE
| Pielikums | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
|
| 31.12.2022 | 31.12.2021 | 31.12.2022 | 31.12.2021 |
|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
AKTĪVS |
|
|
|
|
|
Ilgtermiņa ieguldījumi |
|
|
|
| |
Nemateriālie aktīvi | 10 | 4 333 | 4 926 | ||
Pamatlīdzekļi | 11 | 2 371 | 2 304 | ||
Tiesības lietot aktīvus | 119 | 206 | |||
Līdzdalība meitas sabiedrībā | - | 194 534 | |||
Pārējie debitori | 13 | 25 | 5 | ||
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: | 6 848 | 201 975 | |||
Apgrozāmie līdzekļi | |||||
Krājumi | 12 | 120 509 | 122 278 | ||
Avansa maksājumi par krājumiem | 63 | 29 297 | |||
Debitori | 13 | 81 951 | 128 188 | ||
Atvasinātie finašu instrumenti | - | 1 179 | |||
Pārējie finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā | 14 | 5 850 | 361 | ||
Naudas līdzekļi ar ierobežotu izmantošanu | - | 86 030 | |||
Pārējie apgrozāmie līdzekļi | 15 | 554 | 1 009 | ||
Pārdošanai turētie ieguldījumi | 9 | 122 000 | - | ||
Nauda un tās ekvivalenti | 41 237 | 1 087 | |||
Apgrozāmie līdzekļi kopā: | 372 164 | 369 429 | |||
AKTĪVU KOPSUMMA | 379 012 | 571 404 |
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs | Elita Dreimane Valdes locekle | Egīls Lapsalis Valdes loceklis | Laima Dudiča Galvenā grāmatvede, Grāmatvedības un pārskatu daļas vadītāja |
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
BILANCE (TURPINĀJUMS)
| Pieli- | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
| kums | 31.12.2022 | 31.12.2021 | 31.12.2022 | 31.12.2021 | |
|
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
PAŠU KAPITĀLS UN SAISTĪBAS |
|
|
|
|
| |
Pašu kapitāls | ||||||
Akciju kapitāls | 17 | 55 860 | 55 860 | |||
Akciju emisijas uzcenojums | 20 376 | 20 376 | ||||
Rezerves | ( | (20) | 204 521 | |||
Nesadalītā peļņa | 235 903 | 5 534 | ||||
Pašu kapitāls kopā: | 312 119 | 286 291 | ||||
Saistības | ||||||
Ilgtermiņa saistības | ||||||
Uzkrājumi | - | - | ||||
Nomas saistības | 51 | 119 | ||||
Nākamo periodu ieņēmumi | 19 | - | - | |||
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstu saistībām | 20 | 39 | 29 | |||
Ilgtermiņa saistības kopā: | 90 | 148 | ||||
Īstermiņa saistības | ||||||
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem | 21 | 37 327 | 54 721 | |||
Aizņēmumi | 18 | - | 38 994 | |||
Nomas saistības | 89 | 89 | ||||
Nākamo periodu ieņēmumi | 19 | - | - | |||
Atvasinātie finašu instrumenti | - | 112 076 | ||||
Pārējās saistības | 22 | 26 987 | 79 085 | |||
Neizmaksātās ārkārtas dividendes | 2 400 | - | ||||
Saistības, kas tieši saistītas ar pārdošanai turētiem ieguldījumiem | 9 | - | - | |||
Īstermiņa saistības kopā: | 66 803 | 284 965 | ||||
Saistības kopā: | 66 893 | 285 113 | ||||
PAŠU KAPITĀLA UN SAISTĪBU KOPSUMMA | 379 012 | 571 404 |
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs | Elita Dreimane Valdes locekle | Egīls Lapsalis Valdes loceklis | Laima Dudiča Galvenā grāmatvede, Grāmatvedības un pārskatu daļas vadītāja |
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
KONCERNA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ
| Akciju kapitāls | Akciju emisijas uzcenojums | Rezerves | Nesadalītā peļņa | Kopā |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
2020. gada 31. decembrī | |||||
Darījumi ar akcionāriem | |||||
Dividendes | ( | ( | |||
Darījumi ar akcionāriem kopā | ( | ( | |||
Pārvērtēšanas rezerves nolietojums un pamatlīdzekļu norakstīšana | ( | ||||
Apvienotie ienākumi | |||||
Pārskata perioda peļņa | |||||
Citi apvienoti ienākumi | |||||
Apvienotie ienākumi kopā: | |||||
2021. gada 31. decembrī | |||||
Dividendes | ( | ( | |||
Darījumi ar akcionāriem kopā | ( | ( | |||
Apvienotie ienākumi | |||||
Pārskata gada peļņa | - | - | - | ||
Citi apvienoti ienākumi | |||||
Apvienotie ienākumi kopā: | |||||
Pārdošanai turēto ieguldījumu vērtības samazinājums | ( | ( | |||
Rezervju un pārdošanai turētu ieguldījumu reklasifikācija | ( | ( | |||
2022. gada 31. decembrī | ( |
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs | Elita Dreimane Valdes locekle | Egīls Lapsalis Valdes loceklis | Laima Dudiča Galvenā grāmatvede, Grāmatvedības un pārskatu daļas vadītāja |
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
Sabiedrības pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
| Akciju kapitāls | Akciju emisijas uzceno-jums | Rezerves | Nesadalītā peļņa | Kopā |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
2020. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | 204 491 | 16 233 | 296 960 |
Darījumi ar akcionāriem | |||||
Dividendes | - | - | - | (10 773) | (10 773) |
Darījumi ar akcionāriem | - | - | - | (10 773) | (10 773) |
Citi apvienotie ienākumi | |||||
Pārskata gada peļņa | - | - | - | 74 | 74 |
Citi apvienotie ienākumi | - | - | 30 | - | 30 |
Apvienotie ienākumi kopā: | - | - | 30 | 74 | 104 |
2021. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | 204 521 | 5 534 | 286 291 |
Darījumi ar akcionāriem | |||||
Ārkārtas dividendes | - | - | - | (15 000) | (15 000) |
Darījumi ar akcionāriem | - | - | - | (15 000) | (15 000) |
Citi apvienotie ienākumi |
|
|
|
| |
Pārskata gada peļņa | - | - | - | 40 824 | 40 824 |
Citi apvienotie ienākumi | - | - | 4 | - | 4 |
Apvienotie ienākumi kopā: | - | - | 4 | 40 824 | 40 828 |
Reorganizācijas rezervju pārklasifikācija | - | - | (204 545) | 204 545 | - |
2022. gada 31. decembrī | 55 860 | 20 376 | (20) | 235 903 | 312 119 |
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs | Elita Dreimane Valdes locekle | Egīls Lapsalis Valdes loceklis | Laima Dudiča Galvenā grāmatvede, Grāmatvedības un pārskatu daļas vadītāja |
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
Naudas plūsmas pārskats
Pielikums | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
| 2022 | (pārklasi-ficēts) 2021 | 2022 | 2021 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
Naudas plūsma no saimnieciskās darbības |
| ||||
Peļņa pirms nodokļiem no turpināmām darbībām | ( | 42 003 | 498 | ||
Peļņa pirms nodokļiem no pārtraucamām darbībām | 9 | ( | - | - | |
Korekcijas: | |||||
- pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus nolietojums | 11 | 365 | 373 | ||
- nemateriālo aktīvu amortizācija | 10 | 1 014 | 907 | ||
- izmaiņas uzkrājumos | 13 | (1) | |||
- (peļņa)/zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu izslēgšanas | 5 | (2) | |||
- ienākumi no līdzdalības | - | (8 379) | |||
- procentu izdevumi | 286 | 509 | |||
- zaudējumi no ieguldījumu vērtības samazināšanas | 72 534 | - | |||
Izmaiņas saimnieciskās darbības aktīvos un saistībās: | |||||
- debitoros | ( | 128 376 | (188 528) | ||
- krājumos | ( | 1 769 | (81 424) | ||
- avansa maksājumos par krājumiem | ( | 29 234 | (21 262) | ||
- kreditoros | ( | (181 568) | 218 875 | ||
- samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis | ( | ( | (1 179) | (424) | |
Neto naudas plūsma no pārtraucamo darbību saimnieciskās darbības | - | - | |||
Neto naudas plūsma no saimnieciskās darbības | ( | 92 852 | (78 858) | ||
Naudas plūsma no ieguldījumu darbības | |||||
Pamatlīdzekļu iegāde | 11 | ( | ( | (402) | (63) |
Nemateriālo aktīvu iegāde | 10 | ( | ( | (421) | (972) |
Pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi | 52 | 14 | |||
Saņemtās dividendes | 23 | - | 8 379 | ||
Neto naudas plūsma no pārtraucamo darbību ieguldījumu darbības | ( | ( | - | - | |
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības | ( | ( | (771) | 7 358 | |
Naudas plūsma no finanšu darbības | |||||
Saņemtais/atmaksātais overdrafts/aizņēmumi | ( | (38 994) | 38 994 | ||
Samaksātās nomas | ( | ( | (51) | (93) | |
Samaksātie procenti | ( | ( | (286) | (509) | |
Izmaksātās dividendes | ( | ( | (12 600) | (10 773) | |
Neto naudas plūsma no pārtraucamo darbību finanšu darbības | ( | ( | - | - | |
Neto naudas plūsma no finanšu darbības | ( | (51 931) | 27 619 | ||
Neto naudas plūsma | ( | 40 150 | (43 881) | ||
t.sk. Neto naudas plūsma no pārtraucamām darbībām | ( | - | - | ||
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā | 1 087 | 44 968 | |||
Pārklasificēti pārtraucamās darbības naudas līdzekļi | ( | - | - | ||
Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās | 41 237 | 1 087 |
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs | Elita Dreimane Valdes locekle | Egīls Lapsalis Valdes loceklis | Laima Dudiča Galvenā grāmatvede, Grāmatvedības un pārskatu daļas vadītāja |
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
PIELIKUMI
1. Informācija par Koncerna darbības segmentiem
Latvijas Gāze koncernā ietilpst divi segmenti - dabasgāzes tirdzniecība un dabasgāzes sadales pakalpojumi. Dabasgāzes sadales pakalpojumu segments 2022. gadā ir uzrādīts kā pārtraucamā darbība, bet dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments kā turpināmā darbība.
Dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmenta ietvaros tiek sniegti dabasgāzes iepirkšanas, tirdzniecības un pārdošanas pakalpojumi aptverot dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām. Šo uzņēmējdarbību veic Sabiedrība.
Sadales segmenta ietvaros tiek sniegti dabasgāzes sadales pakalpojumi Latvijā. AS "Gaso" ir piešķirta ekskluzīva licence dabasgāzes sadales pakalpojumu sniegšanai Latvijas teritorijā. AS "Gaso" ir īpašnieks un operators visiem sadales aktīviem.
Darbības segmentos iekļautā informācija atbilst datiem, ko Sabiedrības Valde izmanto par dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segmentu un AS "Gaso" Valde izmanto par dabasgāzes sadales pakalpojumu segmentu, pieņemot lēmumus un piešķirot resursus. Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās prasības, segmenti tiek pārvaldīti atsevišķi, atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajām neatkarības prasībām.
Konsolidētais | Gāzes tirdzniecība 2022 | Gāzes sadale 2022 (pārtraucāmā darbība) | Koncerns 2022 (pārklasificēts) |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Kopā segmentu EBITDA | 103 466 | 23 415 | 126 881 |
Nolietojums un amortizācija | (1 380) | (12 301) | (13 681) |
Ieguldījuma pārvērtēšana | - | (72 534) | (72 534) |
Finanšu izdevumi | (392) | (22) | (414) |
Pārklasificēts uz pārtraucamo darbību | - | 61 442 | 61 442 |
Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļiem | 101 694 | - | 101 694 |
Konsolidētais | Gāzes tirdzniecība 2021 | Gāzes sadale 2021 (pārtraucāmā darbība) | Koncerns 2021 (pārklasificēts) |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Kopā segmentu EBITDA | (10 780) | 28 841 | 18 061 |
Nolietojums un amortizācija | (1 280) | (12 446) | (13 726) |
Ieguldījuma pārvērtēšana | - | - | - |
Finanšu izdevumi | (668) | (6) | (671) |
Pārklasificēts uz pārtraucamo darbību | 0 | (16 389) | (16 389) |
Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļiem | (12 725) | - | (12 725) |
2.
Konsolidētais | Gāzes tirdzniecība 2022 | Gāzes sadale 2022 (pārtraucamā darbība) | Koncerns 2022 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Ārējo klientu ieņēmumi | 702 604 | 51 180 | 753 784 |
- Latvijā | 416 390 | 51 180 | 467 570 |
- Ārpus Latvijas | 286 214 | - | 286 214 |
Kopā segmentu ieņēmumi | 702 604 | 51 180 | 753 784 |
Starpsegmentu ieņēmumi | (12 852) | - | (12 852) |
Pārklasificēts uz pārtraucamo darbību | - | (51 180) | (51 180) |
Konsolidācijas ieņēmumi kopā | 689 752 | - | 689 752 |
Konsolidētais | Gāzes tirdzniecība 2021 | Gāzes sadale 2021 (pārtraucamā darbība) | Koncerns 2021 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Ārējo klientu ieņēmumi | 530 224 | 57 911 | 588 135 |
- Latvijā | 394 681 | 57 911 | 452 592 |
- Ārpus Latvijas | 135 543 | - | 135 543 |
Kopā segmentu ieņēmumi | 530 224 | 57 911 | 588 135 |
Starpsegmentu ieņēmumi | (4 793) | - | (4 793) |
Pārklasificēts uz pārtraucamo darbību | - | (57 911) | (57 911) |
Konsolidācijas ieņēmumi kopā | 525 431 | - | 525 431 |
3. Pārējie ieņēmumi
| Koncerns | Koncerns pārklasificēts | Sabiedrība | Sabiedrība |
| 2022 | 2021 | 2022 | 2021 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Soda naudas | 917 | 303 | 917 | 303 |
Citi ieņēmumi | 257 | 119 | 257 | 119 |
| 1 174 | 422 | 1 174 | 422 |
4. Materiālu izmaksas
| Koncerns | Koncerns pārklasificēts | Sabiedrība | Sabiedrība | |
| 2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
Pārdotās dabasgāzes iegādes izmaksas | 562 178 | 338 150 | 561 954 | 337 907 | |
Materiālu, rezerves daļu un degvielas izmaksas | 66 | 45 | 66 | 45 | |
| 562 244 | 338 195 | 562 020 | 337 952 |
5.
| Koncerns | Koncerns pārklasificēts | Sabiedrība | Sabiedrība | ||||
| 2022 | 2021 | 2022 | 2021 | ||||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||||
Darba alga | 4 943 | 4 279 | 4 943 | 4 279 | ||||
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 1 116 | 908 | 1 116 | 908 | ||||
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana | 216 | 184 | 216 | 184 | ||||
Pārējās personāla izmaksas | 183 | 186 | 183 | 186 | ||||
| 6 458 | 5 557 | 6 458 | 5 557 | ||||
Vidējais darbinieku skaits | Koncerns | Koncerns pārklasificēts | Sabiedrība | Sabiedrība | ||||
2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |||||
Padomes locekļi | 11 | 11 | 11 | 11 | ||||
Valdes locekļi | 4 | 4 | 4 | 4 | ||||
Pārējie darbinieki | 107 | 108 | 107 | 108 | ||||
KOPĀ | 122 | 123 | 122 | 123 |
| Koncerns | Koncerns pārklasificēts | Sabiedrība | Sabiedrība |
Valdes un Padomes atalgojums | 2022 | 2021 | 2022 | 2021 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Darba alga | 1 376 | 1 307 | 1 376 | 1 307 |
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 243 | 191 | 243 | 191 |
Dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšana | 49 | 45 | 49 | 45 |
Pārējās personāla izmaksas | - | - | - | - |
| 1 668 | 1 543 | 1 668 | 1 543 |
6.
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
| 2022 | 2021 | 2022 | 2021 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Nemateriālo aktīvu amortizācija | 1014 | 907 | 1 014 | 907 |
Pamatlīdzekļu nolietojums un vērtības samazinājums | 279 | 284 | 279 | 284 |
Tiesību lietot aktīvus nolietojums | 19 | 21 | 87 | 89 |
| 1 312 | 1 212 | 1 380 | 1 280 |
7.
| Koncerns | Koncerns pārklasi-ficēts | Sabiedrība | Sabiedrība |
| 2022 | 2021 | 2022 | 2021 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības zaudējumi | (10 633) | (189 564) | (10 633) | (189 564) |
| (10 633) | (189 564) | (10 633) | (189 564) |
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības zaudējumi 2022. gadā sastādīja 10 633 tūkst. EUR, kas radās no finanšu riska ierobežošanas darbībām. Visa summa ir attiecināma uz pamatdarbību 2022. gada pārskata periodā, kas aprēķināta kā summa (110 897) tūkst. EUR (reverss iepriekšējā gada uzkrājumiem), plus 2022. gadā samaksātajai neto summai 121 530 tūkst. EUR apmērā. 2022. gada 31. decembrī Sabiedrībai nav spēkā esoši dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi/atvasinātie finanšu intrumenti.
8.
| Koncerns | Koncerns pārklasifi-cēts | Sabiedrība | Sabiedrība |
| 2022 | 2021 | 2022 | 2021 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Uzkrājumu bezcerīgajiem debitoriem palielinājums, neto | 3 342 | 411 | 3 342 | 411 |
Biroja un citas administratīvās izmaksas | 1 461 | 708 | 1 531 | 749 |
Ziedojumi, finansiālais atbalsts | 1 059 | 342 | 1 059 | 342 |
IT sistēmu uzturēšanas, sakaru un transporta izmaksas | 969 | 727 | 969 | 731 |
Pārdošanas un reklāmas izmaksas | 828 | 481 | 828 | 480 |
Nodokļi un nodevas | 245 | 522 | 245 | 522 |
Telpu un teritorijas izmaksas (noma, elektrība, apsardze un citi pakalpojumi) | 167 | 139 | 260 | 212 |
Citas izmaksas | 65 | 12 | 65 | 59 |
Zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas un izslēgšanas | 57 | 43 | 57 | - |
8 193 | 3 385 | 8 358 | 3 506 |
9.
2022.gadā Sabiedrības akcionāru lēmuma par reorganizāciju rezultātā tika pieņemts lēmums pārdot Sabiedrības 100% ieguldījumu AS "Gaso".
Attiecīgi, ar 2022.gada 31.decembri ieguldījums Sabiedrības atsevišķajos finanšu pārskatos un Koncerna konsolidētajos pārskatos ir klasificēts kā "Pārdošanai turētie ieguldījumi", un tas tiek uzskaitīts saskaņā ar 5. Starptautiskais Finanšu Pārskatu Standartu (Turpmāk -5.SFPS). AS "Gaso" pārdošanas procesu ir plānots noslēgt 2023. gada ietvaros.
Saskaņā ar 5.SFPS ieguldījums AS "Gaso" tiek uzskaitīts sekojoši:
Sabiedrības līdzdalība AS "Gaso" kā individuāls aktīvs Sabiedrības atsevišķajos finanšu pārskatos - "Pārdošanai turētie ieguldījumi";
AS "Gaso" aktīvus un saistības kā atsavināšanas grupu konsolidētajos finanšu pārskatos jeb "Pārdošanai turētie ieguldījumi" un "Saistības, kas tieši saistītas ar pārdošanai turētiem ieguldījumiem ".
Ieguldījumi ir novērtēti pēc zemākās no - to uzskaites vērtības vai patiesās vērtības, kas samazināta par pārdošanas izmaksām
AS "Gaso" pārstāv atsevisķu nozīmīgu Koncerna darbības segmentu - dabasgāzes sadali. 2022 gada konsolidētajos pārskatos sadales segmenta darbība ir klasificēta kā pārtraucamā darbība, attiecīgi pārklasificēti arī salīdzināmie rādītāji 2021. gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā un naudas plūsmas pārskatā.
Peļņa vai zaudējumi no pārtraucamām darbībām | AS "Gaso" 2022 | AS "Gaso" 2021 | |
EUR'000 | EUR'000 | ||
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem | 51 180 | 57 914 | |
Pārējie ieņēmumi | 1 280 | 1 249 | |
Materiālu izmaksas | (12 662) | (5 902) | |
Personāla izmaksas | (22 662) | (23 399) | |
Nolietojums, amortizācija un pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un tiesību lietot aktīvus vērtības samazinājums | (12 301) | (12 446) | |
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | (6 564) | (5 865) | |
Saimnieciskās darbības peļņa/ (zaudējumi) |
| (1 729) | 11 551 |
Finanšu izdevumi | (22) | (6) | |
Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļiem |
| (1 751) | 11 545 |
Konsolidācijas korekcijas | 12 843 | 4 844 | |
Konsolidētie ieņēmumi no pārtraucamās darbības |
| 11 092 | 16 389 |
Uz pārtraucāmo darbību attiecināmā ieguldījumu pārvērtēšana | (72 534) |
- | |
Peļņa vai zaudējumi no pārtraucamās darbības | (61 442) | 16 389 |
Pārtraucamās darbības bilances posteņu pārklasifikācija
Pārtraucamā darbība 2022 | Pārtraucamie aktīvi un saistības | Konsolidācijā izslēgtie darījumi | Koncerns | ||
EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |||
Pārtraucamās darbības aktīvi, t.sk.: | 327 762 | (3 908) | 323 854 | ||
| 304 335 | 304 335 | |||
| 23 427 | (3 908) | 19 519 | ||
Peļņas vai zaudējumu pārskatā atzītā ieguldījuma pārvērtēšana | (72 534) | - | (72 534) | ||
Pašu kapitālā atzītais pārdošanai turēto ieguldījumu vērtības samazinājums | (81 095) | - | (81 095) | ||
Pārdošanai turētie ieguldījumi | 174 133 | (3 908) | 170 225 | ||
Saistības, kas tieši saistītas ar pārdošanā turētiem ieguldījumiem,t.sk.:** | (52 133) | 5 081 | (47 052) | ||
| (35 152) | (35 152) | |||
| (16 981) | 5 081 | (11 900) | ||
Neto vērtība Pārdošanai turētiem ieguldījumiem | 122 000 | 1 173 | 123 173 |
*Ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību 14 960 tūkst. EUR (31.12.2021: 16 621 tūkst. EUR), kurus AS "Gaso" turpina izmantot. Pārskata gadā tā ir kapitalizējusi nolietojumu 59 tūkst. EUR (2021: 65 tūkst. EUR) un aizņēmumu procentu izmaksas 215 tūkst. EUR (2021: 135 tūkst. EUR) apmērā. EUR apmērā.
**Saistībās, kas tieši saistītas ar pārdošanā turētiem ieguldījumiem iekļauts aizņēmums. AS "Gaso" 2022. gada augusta mēnesī noslēdza aizņēmuma līgumu ar AS "Rietumu Banka" 26,300 tūkst. EUR apmērā. Aizdevuma atmaksas termiņš ir 2027.gada 21.augusts. Aizņēmuma procentu likme ir 3% plus 3 mēnešu EURIBOR. Aizņēmums ir nodrošināts ar finanšu ķīlu. Aizņēmuma mērķis ir saistību pret AS "SEB banka" refinansēšana un sabiedrības saimnieciskās darbības ilgtermiņa ieguldījumu attīstība. 2022.gada augustā AS "SEB banka" dzēstā aizdevuma neatmaksātā daļa bija 19,884 tūkst. EUR.
10. Nemateriālie aktīvi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
| 2022 | 2021 | 2022 | 2021 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Sākotnējā vērtība |
|
| ||
Perioda sākumā | 26 471 | 24 029 | 7 235 | 6 459 |
Iegādāti | 1 472 | 2 737 | 421 | 776 |
Norakstīti | - | (295) | - | - |
Perioda beigās | 27 943 | 26 471 | 7 656 | 7 235 |
Uzkrātā amortizācija | ||||
Perioda sākumā | 16 832 | 14 852 | 2 309 | 1 402 |
Amortizācija pārskata gadā | 2 544 | 2 275 | 1 014 | 907 |
Par norakstīto | - | (295) | - | - |
Perioda beigās | 19 376 | 16 832 | 3 323 | 2 309 |
Pārklasificēts uz pārtraucamo darbību | (4 234) | - | - | - |
Atlikusī vērtība uz perioda beigām | 4 333 | 9 639 | 4 333 | 4 926 |
11. Pamatlīdzekļi
Koncerns | Zeme, ēkas, būves | Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces | Pārējie pamat-līdzekļi | Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas | Kopā |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība |
|
|
|
|
|
31.12.2021 | 658 876 | 41 759 | 18 069 | 1 894 | 720 598 |
Iegādāts | 4 278 | 643 | 895 | 799 | 6 615 |
Norakstīts | (1 210) | (816) | (958) | - | (2 984) |
Pārklasificēts uz pārtraucamo darbību | (660 133) | (41 586) | (16 251) | (2 553) | (720 523) |
31.12.2022 | 1 811 | - | 1 755 | 140 | 3 706 |
Uzkrātais nolietojums | |||||
31.12.2021 | 372 352 | 27 121 | 13 679 | - | 413 152 |
Aprēķināts | 8 133 | 1 692 | 1 273 | - | 11 098 |
Norakstīts | (800) | (795) | (898) | - | (2 493) |
Pārklasificēts uz pārtraucamo darbību | (379 451) | (28 018) | (12 953) | - | (420 422) |
31.12.2022 | 234 | - | 1 101 | - | 1 335 |
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2022 | 1 577 | - | 654 | 140 | 2 371 |
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2021 | 286 524 | 14 638 | 4 390 | 1 894 | 307 446 |
Koncerns | Zeme, ēkas, būves | Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces | Pārējie pamat-līdzekļi | Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas | Kopā |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība |
|
|
|
|
|
31.12.2020 | 655 714 | 40 251 | 17 485 | 675 | 714 125 |
Iegādāts | 5 033 | 2 018 | 1 261 | 1 219 | 9 531 |
Norakstīts | (1 871) | (510) | (677) | - | (3 058) |
31.12.2021 | 658 876 | 41 759 | 18 069 | 1 894 | 720 598 |
Uzkrātais nolietojums | |||||
31.12.2020 | 365 507 | 25 718 | 12 929 | - | 404 154 |
Aprēķināts | 8 127 | 1 885 | 1 415 | - | 11 427 |
Norakstīts | (1 282) | (482) | (665) | - | (2 429) |
31.12.2021 | 372 352 | 27 121 | 13 679 | - | 413 152 |
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2021 | 286 524 | 14 638 | 4 390 | 1 894 | 307 446 |
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2020 | 290 207 | 14 533 | 4 556 | 675 | 309 971 |
Sabiedrība | Zeme, ēkas, būves | Pārējie pamat-līdzekļi | Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas | Kopā |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība |
|
|
|
|
31.12.2021 | 1 811 | 1 760 | - | 3 571 |
Iegādāts | - | 262 | 140 | 402 |
Norakstīts | - | ( 267) | - | (267) |
31.12.2022 | 1 811 | 1 755 | 140 | 3 706 |
Uzkrātais nolietojums | ||||
31.12.2021 | 162 | 1 105 | - | 1 267 |
Aprēķināts | 72 | 206 | - | 278 |
Norakstīts | - | (210) | - | (210) |
31.12.2022 | 234 | 1 101 | - | 1 335 |
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2022 | 1 577 | 654 | 140 | 2 371 |
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2021 | 1 649 | 655 | - | 2 304 |
Sabiedrība | Zeme, ēkas, būves | Pārējie pamat-līdzekļi | Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas | Kopā |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība |
|
|
|
|
31.12.2020 | 1 811 | 1 721 | - | 3 532 |
Iegādāts | - | 66 | - | 66 |
Norakstīts | - | (27) | - | (27) |
31.12.2021 | 1 811 | 1 760 | - | 3 571 |
Uzkrātais nolietojums | ||||
31.12.2020 | 90 | 908 | - | 998 |
Aprēķināts | 72 | 212 | - | 284 |
Norakstīts | - | (15) | - | (15) |
31.12.2021 | 162 | 1 105 | - | 1 267 |
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2021 | 1 649 | 655 | - | 2 304 |
Atlikusī bilances vērtība 31.12.2020 | 1 721 | 813 | - | 2 534 |
Pamatlīdzekļu sastāvā ietilpst pilnībā nolietoti pamatlīdzekļi ar kopējo sākotnējo vērtību 677 tūkstoši EUR (Koncerns), uz pārtraucamo darbību pārklasificēts 14 960 tūkstoši EUR, un 677 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2021: 17 086 tūkstoši EUR (Koncerns) un 465 tūkstoši EUR (Sabiedrība)).
Iepriekš minētajās tabulās "Zeme, ēkas, būves" ir iekļauta Koncernam un Sabiedrībai piederošā zeme ar sākotnējo un atlikušo bilances vērtību 2022. gada 31. decembrī 110 tūkstoši EUR, no kuriem izslēgta pārtraucamās darbības zeme 1 570 tūkstoši EUR apjomā un 110 tūkstoši EUR (Sabiedrība) (31.12.2021: 1 680 tūkstoši EUR (Koncerns) un 110 tūkstoši EUR (Sabiedrība)). Zeme netiek pārvērtēta.
12. Krājumi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
| 31.12.2022 | 31.12.2021 | 31.12.2022 | 31.12.2021 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
Dabasgāze un degviela | 120 509 | 122 278 | 120 509 | 122 278 | |
Materiāli un rezerves daļas | - | 1 366 | - | - | |
Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem | - | (70) | - | - | |
| 120 509 | 123 574 | 120 509 | 122 278 |
13. Debitori
Debitori | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
| 31.12.2022 | 31.12.2021 | 31.12.2022 | 31.12.2021 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Ilgtermiņa debitori (nominālvērtība) | 25 | 86 | 25 | 5 |
| 25 | 86 | 25 | 5 |
Īstermiņa debitori (nominālvērtība) | 85 356 | 135 304 | 90 437 | 133 557 |
Uzkrājumi īstermiņa debitoru parādu vērtības samazinājumam | (8 486) | (5 893) | (8 486) | (5 369) |
| 76 870 | 129 411 | 81 951 | 128 188 |
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru | Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
vērtības samazinājumam | 2022 | 2021 | 2022 | 2021 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Uzkrājumi gada sākumā | 5 369 | 7 590 | 5 369 | 7 180 |
Izdevumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā no turpmākās darbības | 6 098 | 2 518 | 6 098 | 2 336 |
Uzkrājuma samazinājums iepriekšēji uzkrātā šaubīga debitora atgūšanas rezultātā | (2 756) | (1 944) | (2 756) | (1 925) |
Neto izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā | 3 342 | 574 | 3 342 | 411 |
Norakstīti bezcerīgi parādi | (225) | (2 271) | (225) | (2 222) |
Uzkrājumi gada beigās | 8 486 | 5 893 | 8 486 | 5 369 |
Uzkrājumi parādiem tika izveidoti, balstoties uz atsevišķu klientu grupu finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības novērtējumu. Galīgie zaudējumi var atšķirties no pašreizējā novērtējuma, jo konkrētās summas tiek periodiski pārskatītas un izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
14. Pārējie finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā
Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
| 31.12.2022 | 31.12.2021 | 31.12.2022 | 31.12.2021 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Uzkrātie ieņēmumi | 4 | 90 | 4 | 4 |
Rezervētie līdzekļi | 5 846 | 357 | 5 846 | 357 |
5 850 | 447 | 5 850 | 361 |
15. Pārējie apgrozāmie līdzekļi
Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
| 31.12.2022 | 31.12.2021 | 31.12.2022 | 31.12.2021 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Nākamo periodu izdevumi | 554 | 2 079 | 554 | 999 |
Citi debitori | - | 191 | - | 10 |
554 | 2 270 | 554 | 1 009 |
16. Nodokļi
Sabiedrība Nodokļu kustība | Saistības | Aprēķināts | Samaksāts | Saistības* |
31.12.2021 | 2022 | 2022 | 31.12.2022 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Pievienotās vērtības nodoklis | 19 597 | 63 378 | (70 630) | 12 346 |
Akcīzes nodoklis | 841 | 4 011 | (4 395) | 457 |
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 116 | 1 556 | (1 533) | 139 |
Uzņēmumu ienākuma nodoklis | - | 1 179 | (1 179) | - |
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 62 | 932 | (883) | 111 |
20 616 | 71 056 | (78 620) | 13 053 |
Sabiedrība Nodokļu kustība | Saistības* | Aprēķināts | Samaksāts | Saistības* |
31.12.2020 | 2021 | 2021 | 31.12.2021 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Pievienotās vērtības nodoklis | 899 | 73 886 | (55 188) | 19 597 |
Akcīzes nodoklis | 889 | 6 022 | (6 070) | 841 |
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 104 | 1 328 | (1 316) | 116 |
Uzņēmumu ienākuma nodoklis | - | 424 | (424) | - |
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 54 | 831 | (823) | 62 |
Nekustamā īpašuma nodoklis | - | 13 | (13) | - |
1 946 | 82 504 | (63 834) | 20 616 |
*Skatīt 22.pielikumu
17. Akcijas un akcionāri
| 31.12.2022 | 31.12.2022 | 31.12.2021 | 31.12.2021 |
% no kopējā akciju kapitāla | Akciju skaits | % no kopējā akciju kapitāla | Akciju skaits | |
Akciju kapitāls |
|
|
|
|
Vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas | 36.52 | 14 571 480 | 36.52 | 14 571 480 |
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas | 63.48 | 25 328 520 | 63.48 | 25 328 520 |
| 100.00 | 39 900 000 | 100.00 | 39 900 000 |
Akcionāri |
|
|
|
|
Uniper Ruhrgas International GmbH (ietverot vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7 285 740) | 18.26 | 7 285 740 | 18.26 | 7 285 740 |
Marguerite Gas II S. à r.l. (publisko akciju emisiju akcijas 11 560 645) | 28.97 | 11 560 645 | 28.97 | 11 560 645 |
Itera Latvija SIA (publisko akciju emisiju akcijas 6 384 001) | 16.00 | 6 384 001 | 16.00 | 6 384 001 |
PAS "Gazprom" (ietverot vārda (slēgto akciju emisiju) akcijas 7 285 740) | 34.00 | 13 566 701 | 34.00 | 13 566 701 |
Uzrādītāja (publisko akciju emisiju) akcijas 6 260 961 | 2.77 | 1 102 913 | 2.77 | 1 102 913 |
| 100.00 | 39 900 000 | 100.00 | 39 900 000 |
Reģistrētais, parakstītais un apmaksātais pamatkapitāks 2022. gada 31. decembrī un 2021. gada 31. decembrī sastāvēja no 39 900 000 akcijām, ar vienas akcijas nominālvērtību 1.40 EUR. Sabiedrības akcijas dod to īpašniekiem vienādas tiesības uz dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu, kā arī balsstiesībām akcionāru sapulcē. 14 571 480 (četrpadsmit miljoni pieci simti septiņdesmit viens tūkstotis četri simti astoņdesmit) Sabiedrības akcijas ir vārda akcijas. 25 328 520 (divdesmit pieci miljoni trīs simti divdesmit astoņi tūkstoši pieci simti divdesmit) Sabiedrības akcijas ir uzrādītāja akcijas, kas atrodas publiskā apgrozībā. Visas Sabiedrības akcijas ir dematerializētas akcijas.
Sabiedrība nosaka, aprēķina un izmaksā dividendes atbilstoši Komerclikuma noteikumiem.
Maksājamās dividendes netiek uzskaitītas, kamēr nav izziņotas ikgadējā akcionāru kopsapulcē. 2023. gada kopsapulcē vadība ierosinās par 2022. gadu izmaksāt dividendes 0.51 EUR apmērā par vienu akciju. Šajos finanšu pārskatos nākotnē maksājamās dividendes nav atspoguļotas, bet tās tiks uzskaitītas akcionāru pašu kapitālā 2023. gada finanšu pārskatos kā nesadalītās peļņas sadale par 2022. gadu. 2022. gadā tika izmaksātas ārkārtas dividendes 15 000 tūkstošu EUR apmērā (
Peļņa par akciju / Sabiedrība | Peļņa par akciju pirms ārkārtas dividendēm | Peļņa par akciju | ||||
2022 | 2022 | 2021 | ||||
Uz akcionāriem attiecināmā neto peļņa (a) EUR tūkst. | 40 824 | 25 824 | 74 | |||
Akcijas 1. janvārī (skaits, tūkst.) | 39 900 | 39 900 | ||||
Akcijas 31. decembrī (skaits, tūkst.) | 39 900 | 39 900 | ||||
Vidējais svērtais gada laikā apgrozībā esošo akciju skaits tūkst. (b) | 39 900 | 39 900 | 39 900 | |||
Pamatpeļņa par akciju gadā (a/b) EUR | 1.023 |
18. Aizņēmumi
Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | ||||
| 31.12.2022 | 31.12.2021 | 31.12.2022 | 31.12.2021 | |||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |||
Aizņēmums | |||||||
-aizņēmuma īstermiņa daļa | - | 22 167 | - | - | |||
Overdrafts no OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā - overdrafts | - | 2 474 | - | 2 474 | |||
Faktoringa saistības | - | 36 520 | - | 36 520 | |||
- | 61 161 | - | 38 994 |
Pārtraucamās darbības saistības, tai skaitā aizņēmumi, 2022. gada pārskatā ir norādīti sadaļā "Saistības, kas tieši saistītas ar pārdošanai turētiem ieguldījumiem".
2022. gada 25. novembrī tika panākta vienošanās ar OP Corporate Bank plc Latvijas filiāli par overdrafta līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Uz 31.12.2022 Sabiedrība ir atmaksājusi gan overdrafta, gan faktoringa saistības.
19. Nākamo periodu ieņēmumi
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
| 31.12.2022 | 31.12.2021 | 31.12.2022 | 31.12.2021 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
Ieņēmumi no iedzīvotāju un sabiedrību līdzdalības daļas gāzes vadu celtniecībā: | |||||
Ilgtermiņa daļa | - | 14 094 | - | - | |
Īstermiņa daļa | - | 2 934 | - | - | |
| - | 17 028 | - | - |
Pārtraucamās darbības saistības, tai skaitā, nākamo periodu ieņēmumi, 2022. gada pārskatā ir iekļautas sadaļā "Saistības, kas tieši saistītas ar pārdošanai turētiem ieguldījumiem".
20. Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem
Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |||||
2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |||||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||||
Uzkrājumi pārskata gada sākumā | 29 | 2 305 | 29 | 61 | ||||
Atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā | 16 | 422 | 16 | - | ||||
Izmaksāti | (2) | (217) | (2) | (2) | ||||
Pārvērtējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu rezultātā - atzīti apvienoto ienākumu pārskatā | (4) | (998) | (4) | (30) | ||||
Uzkrājumi pārskata gada beigās | 39 | 1 512 | 39 | 29 |
Pārtraucamās darbības saistības, tai skaitā, Uzkrājumi nodarbinātības un pēcnodarbinātības pabalstiem, 2022. gada pārskatā ir iekļautas sadaļā "Saistības, kas tieši saistītas ar pārdošanai turētiem ieguldījumiem".
Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi | 2022 | 2021 |
Diskonta likme,% | 0.031855% | 0.00235% |
Sabiedrības darbinieku rotācijas koeficients, % | 23.90% | 22.02% |
Koncerna darbinieku rotācijas koeficients, % | 8.52% | 4.84% |
Darbinieku pensionēšanās vecums, gadi | 64-65 | 64-65 |
Atalgojuma pieaugums, % | 4.00% | 4.00% |
Iemaksas privātajā pensiju fondā, % | 5.00% | 5.00% |
VSAOI (darbiniekiem),% | 23.59% | 23.59% |
VSAOI (pensionāriem),% | 20.77% | 20.77% |
Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi | Pieņēmumu izmaiņu ietekme uz uzkrājumu apjomu | ||||||||||
Koncerns 31.12.2022 | Koncerns 31.12.2021 | Sabiedrība 31.12.2022 | Sabiedrība 31.12.2021 | ||||||||
Izmaiņas pieņēmumos | |||||||||||
Diskonta likme | + 0.5 p.p. | Uzkrājums samazinās par | 0.075% | 0.009% | 0.033% | 0.004% | |||||
Darbinieku rotācijas koeficients | + 0.5p.p. | Uzkrājums samazinās par | 0.22% | 0.18% | 0.36% | 0.53% | |||||
Darbinieku pensionēšanās vecums | +1 gads | Uzkrājums samazinās par | 12.98% | 3.12% | 27.24% | 18.95% | |||||
Atalgojuma pieaugums | +0.5p.p. | Uzkrājums pieaug par | 0.085% | 0.43% | 0.04% | 0.05% | |||||
Iemaksas privātajā pensiju fondā | +0.5p.p. | Uzkrājums pieaug par | 0.02% | 0.02% | 0.02% | 0.02% | |||||
VSAOI | +0.5p.p. | Uzkrājums pieaug par | 0.09% | 0.09% | 0.09% | 0.09% |
Uzkrājumu aprēķiniem izmantotie pieņēmumi | Pieņēmumu izmaiņu ietekme uz uzkrājumu apjomu | |||||||||
Koncerns 31.12.2022 | Koncerns 31.12.2021 | Sabiedrība 31.12.2022 | Sabiedrība 31.12.2021 | |||||||
Izmaiņas pieņēmumos | ||||||||||
Diskonta likme | -0.5p.p. | Uzkrājums pieaug par | 0.075% | 0.009% | 0.033% | 0.004% | ||||
Darbinieku rotācijas koeficients | -0.5p.p. | Uzkrājums pieaug par | 0.22% | 0.18% | 0.37% | 0.53% | ||||
Darbinieku pensionēšanās vecums | -1 gads | Uzkrājums pieaug par | 9.37% | 4.58% | 20.11% | 26.32% | ||||
Atalgojuma pieaugums | -0.5p.p. | Uzkrājums samazinās par | 0.08% | 0.43% | 0.04% | 0.05% | ||||
Iemaksas privātajā pensiju fondā | -0.5p.p. | Uzkrājums samazinās par | 0.02% | 0.02% | 0.02% | 0.02% | ||||
VSAOI | -0.5p.p. | Uzkrājums samazinās par | 0.09% | 0.09% | 0.09% | 0.09% |
Uzkrājumu aprēķiniem tika izmantots pieņēmums, ka diskonta likme 2022. gadā bija 0.031855% (Koncerns un Sabiedrība), 2021. gadā 0.00235% (Koncerns un Sabiedrība), t.i., vienāda ar vidējo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru ar sākotnējo dzēšanas termiņu pieci gadi un vairāk gada peļņas likmi, kas noteikta šādu vērtspapīru divos pēdējos laidienos (avots: Valsts Kase).
Savukārt, pieņēmums par darbinieku rotācijas koeficientu 8.52% (Koncerns) un 23.90% (Sabiedrība) (2021. gadā 4.84% (Koncerns) un 22.02% (Sabiedrība)) apmērā tika iegūts, pielietojot aprēķina metodiku, kurā par pamatu tiek ņemta attiecība starp no uzņēmuma aizgājušiem darbiniekiem (pēc darbinieka iniciatīvas) un darbinieku skaitu pārskata periodā.
Pieņēmums par darbinieku pensionēšanās vecumu balstās uz 1995. gada 2. novembrī pieņemtā likuma "Par valsts pensijām" (turpmāk - Likums) Pārejas noteikumu 8.1 pantu, kas nosaka, ka Likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums - no 62 līdz 65 gadiem - pieaug pakāpeniski, konkrēti nosakot, kāds tas katru gadu ir. 2021. gada 31. decembrī tie ir 64.5 gadi (2021. gada 31. decembrī - 64.25 gadi).
Aprēķinos izmantotais pieņēmums par atalgojuma pieaugumu atbilst prognozētajam inflācijas rādītājam nākamajam gadam atbilstoši Latvijas Bankas prognozēm, 2023. gadā tas būs ap 17.3 - 10.9%, pieņemot, ka tas var būt mainīgs tikai tuvākos sešu gadus, pēc tam konstants, kā arī ņemot vērā Koncerna personāla izmaksu pieaugumu. Šobrīd Sabiedrībā un Koncernā šis pieņēmums 4% apmērā ir nemainīgs jau vairākus gadus. Pieņēmums par iemaksām privātajā pensiju fondā 5% apmērā tika izdarīts, pamatojoties uz Koncerna koplīgumu.
Pieņēmumi par VSAOI likmēm darbiniekiem un pensionāriem ir izdarīti atbilstoši aprēķinu metodikas vispārējiem noteikumiem, kur aprēķinos tiek izmantotas nākamā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes, kuru lielumus nosaka 17.12.2020. Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprinātie MK noteikumi Nr.786 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem", un tajos šīs likmes ir noteiktas attiecīgi 23.59% un 20.77% apmērā.
21. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība |
| 31.12.2022 | 31.12.2021 | 31.12.2022 | 31.12.2021 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Parādi saistītiem uzņēmumiem (23. pielikums) | - | 8 059 | 3 908 | 13 656 |
Parādi trešajām pusēm | 33 419 | 43 933 | 33 419 | 41 065 |
33 419 | 51 992 | 37 327 | 54 721 |
22. Pārējās saistības
| Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | ||
| 31.12.2022 | 31.12.2021 | 31.12.2022 | 31.12.2021 | ||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||
Saņemtās priekšapmaksas | 11 784 | 56 950 | 11 784 | 56 822 | ||
Pievienotās vērtības nodoklis | 12 345 | 20 326 | 12 345 | 19 597 | ||
Uzkrātās izmaksas | 1 609 | 4 702 | 1 609 | 1 198 | ||
Akcīzes nodoklis | 457 | 841 | 457 | 841 | ||
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas | 359 | 1 577 | 359 | 260 | ||
Darbinieku atalgojums | 158 | 1 005 | 158 | 175 | ||
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 139 | 736 | 139 | 116 | ||
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 111 | 387 | 111 | 62 | ||
Pārējās īstermiņa saistības | 25 | 97 | 25 | 14 | ||
26 987 | 86 621 | 26 987 | 79 085 |
Pārtraucamās darbības saistības, tai skaitā, pārējās saistības, 2022. gada pārskatā ir iekļautas sadaļā "Saistības, kas tieši saistītas ar pārdošanai turētiem ieguldījumiem".
23. Saistīto personu darījumi
Pārskata periodā Koncernam un Sabiedrībai ir bijuši darījumi ar šādām saistītām personām:
Ar PAS "Gazprom" - atbilstoši 2017.gadā noslēgtajam Aģenta līgumam - par dabasgāzes transportēšanu Latvijas Republikā un dabasgāzes uzglabāšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē;
Ar PAS "Gazprom" - atbilstoši 1999.gadā noslēgtajam ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgumam. Šobrīd darbība apturēta.
Ar "SEFE Marketing & Trading Limited" noslēgtajā ISDA Master agreement līgumā ir noteikta atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecības kārtība. Šobrīd Sabiedrībai nav aktīvu darījumu ar "SEFE Marketing & Trading Limited".
Ar AS "Gaso" - līgums par dabasgāzes tirdzniecību; nedzīvojamo telpu nomas līgums Nr. 57 par AS "Gaso" piederošā n/ī iznomāšanu Vagonu ielā 20, Rīgā Sabiedrības vajadzībām; Sadarbības līgums par saimnieciskās darbības pakalpojumu nodrošināšanu.
Ieņēmumi vai izdevumi | Koncerns 2022 | Koncerns 2021 | Sabiedrība 2022 | Sabiedrība 2021 | |||||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |||||
Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas (t.sk. balansēšanas pakalpojumi, pašpatēriņš un citi) |
| ||||||||
AS "Gaso" | - | - | 13 076 | 5 037 | |||||
PAS "Gazprom" | 8 111 | 2 477 | 8 111 | 2 477 | |||||
Dividenžu ieņēmumi | |||||||||
AS "Gaso" | - | - | - | 8 379 | |||||
Dabasgāzes iepirkumi | |||||||||
PAS "Gazprom" | 201 294 | 395 926 | 201 294 | 395 926 | |||||
PAS "Gazprom Export" | - | 860 | - | 860 | |||||
Izdevumi par dabasgāzes sadali un citiem saistītajiem pakalpojumiem | |||||||||
AS "Gaso" | - | - | 30 920 | 35 513 | |||||
Atvasināto finanšu instrumentu neto patiesās vērtības zaudējumi | |||||||||
"SEFE Marketing & Trading Limited" | 4 435 | 37 710 | 4 435 | 37 710 |
Prasības un saistības pret saistītām personām | Koncerns 31.12.2022 | Koncerns 31.12.2021 | Sabiedrība 31.12.2022 | Sabiedrība 31.12.2021 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Saistīto uzņēmumu parādi | ||||
AS "Gaso" | - | - | 5 081 | 1 991 |
PAS "Gazprom" | - | 236 | - | 236 |
Avansa maksājumi par dabasgāzes iegādi | ||||
PAS "Gazprom" | - | 29 137 | - | 29 137 |
Parādi saistītajiem uzņēmumiem par dabasgāzi un pakalpojumiem | ||||
PAS "Gazprom" | - | 5 083 | - | 5 083 |
AS "Gaso" | - | - | 3 908 | 5 597 |
"Gazprom Marketing and Trading Limited" | - | 2 976 | - | 2 976 |
24. Finanšu risku pārvaldība
Patiesās vērtības apsvērumi
Finanšu aktīvi un saistības | Līme-nis | Koncerns 31.12.2022 | Koncerns 31.12.2021 | Sabiedrība 31.12.2022 | Sabiedrība 31.12.2021 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
Pircēju un pasūtītāju parādi | 3 | 76 870 | 129 411 | 81 951 | 128 188 |
Uzkrātie ieņēmumi | 3 | 4 | 90 | 4 | 4 |
Atvasinātie finanšu instrumenti | 2 | - | 1 179 | - | 1 179 |
Rezervētie līdzekļi | 2 | 5 846 | 357 | 5 846 | 357 |
Naudas līdzekļi ar ierobežotu izmantošanu | 2 | - | 86 030 | - | 86 030 |
Nauda un tās ekvivalenti | 2 | 41 237 | 10 962 | 41 237 | 1 087 |
Finanšu aktīvi | 123 957 | 228 029 | 129 038 | 216 845 | |
Aizņēmumi | 3 | - | 61 161 | - | 38 994 |
Nomas saistības | 3 | 21 | 21 | 140 | 208 |
Uzkrātas izmaksas | 3 | 1 609 | 4 702 | 1 609 | 1 198 |
Atvasinātie finanšu instrumenti | 2 | - | 112 076 | - | 112 076 |
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem | 3 | 33 419 | 51 992 | 37 327 | 54 721 |
Pārdošanā turētie ieguldījumi | 3 | 170 225 | - | - | - |
Saistības, kas tieši saistītas ar pārdošanai turētiem ieguldījumiem | 3 | 47 052 | - | - | - |
Finanšu saistības | 252 326 | 229 952 | 39 076 | 207 197 |
Aktīvajos tirgos tirgoto finanšu instrumentu patiesā vērtība balstīta uz kotētajām tirgus cenām bilances datumā. Tirgus uzskatāms par aktīvu, ja kotētās cenas ir gatavas un regulāri pieejamas no biržas, tirgotāja, brokera, nozares grupas, izcenošanas pakalpojuma vai regulatīvās iestādes un regulāri tiek pieņemtas tirgus darījumos uz nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoša pamata.
Lai noteiktu finanšu aktīva patieso vērtību, izmanto vairākas metodes: kotētās cenas vai vērtēšanas tehniku, kas iekļauj novērojamus tirgus datus un vērtēšanas tehniku, kura ir balstīta uz iekšējiem modeļiem. Balstoties uz patiesās vērtības hierarhiju, atbilstoši SFPS noteiktajam, visas vērtēšanas tehnikas ir sadalītas 1. līmenī, 2. līmenī un 3. līmenī.
Finanšu aktīvu patiesās vērtības hierarhijas līmenim ir jābūt noteiktam kā zemākajam līmenim, ja to vērtības būtisko daļu sastāda zemāka līmeņa dati.
Finanšu aktīva klasificēšana patiesās vērtības hierarhijā notiek divos posmos:
Klasificēt datus, kuri izmantoti, lai noteiktu patiesās vērtības hierarhiju trijos līmeņos;
Klasificēt pašu finanšu aktīvu, balstoties uz izmantoto datu zemāko līmeni.
Kotētas tirgus cenas - 1. līmenis
Vērtēšanas tehnikā 1. līmenī tiek izmantotas aktīvā tirgū nekoriģētas kotācijas cenas identiskiem aktīviem vai saistībām, kad kotācijas cenas ir viegli pieejamas un cena atspoguļo faktisko tirgus situāciju darījumiem godīgas konkurences apstākļos.
Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati - 2. līmenis
Vērtēšanas tehnikā 2. līmenī izmantotajos modeļos visi būtiskākie dati, tieši vai netieši, ir novērojami no aktīvu vai saistību puses. Modelī izmantotie tirgus dati, kas nav 1. līmenī iekļautās kotētās cenas, bet kas ir novērojami tieši (t.i., cena), vai netieši (t.i., tiek iegūti no cenas).
Attiecībā uz Koncerna turētiem atvasinātajiem finanšu aktīviem un saistībām izmantotā kotētā tirgus cena ir balstīta uz novērojamiem tirgus datiem, ieskaitot pašreizējās pirkšanas un pārdošanas cenas, ko novērtē tirdzniecības darījumu partneri, Argus Media group (Preču un Enerģijas cenu standartu aģentūra), Intercontinental Exchange.
Vērtēšanas tehnika, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem - 3. līmenis
Vērtēšanas tehnikа, kad tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie tirgus dati) ir klasificēta kā 3. līmenis. Par nenovērojamiem tirgus datiem tiek uzskatīti tādi dati, kas nav viegli pieejami aktīvā tirgū nelikvīda tirgus vai finanšu aktīva sarežģītības dēļ. 3. līmeņa datus pārsvarā nosaka, balstoties uz līdzīga rakstura novērojamiem tirgus datiem, vēsturiskiem novērojumiem vai izmantojot analītiskas pieejas.
Ilgtermiņa aizņēmumu no kredītiestādēm patiesā vērtība tiek noteikta, diskontējot nākotnes naudas plūsmas, piemērojot tirgus procentu likmes. Tā kā procentu likmes, kuras tiek piemērotas aizņēmumiem no kredītiestādēm, pārsvarā ir mainīgas, aizņēmumi saņemti nesen un būtiski neatšķiras no tirgus procentu likmēm, ilgtermiņa saistību patiesā vērtība aptuveni atbilst to uzskaites vērtībai.
Atvasinātie finanšu instrumenti
2021. gada 31. decembrī atvasinātos finanšu instrumentus veidoja dabasgāzes mijmaiņas līgumi, savukārt 2022. gada 31. decembrī ne Koncerna, ne Sabiedrības līmenī nav aktīvu dabasgāzes mijmaiņas līgumu.
Naudas līdzekļi ar ierobežotu izmantošanu
Kredītrisks
Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie ienākumi | Koncerns 31.12.2022 | Koncerns 31.12.2021 | Sabiedrība 31.12.2022 | Sabiedrība 31.12.2021 | ||||
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | ||||
Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie ienākumi | ||||||||
Parādi, kam atzīts vērtības samazinājums | 8 162 | 5 648 | 8 162 | 5 134 | ||||
Termiņš nav iestājies | 69 669 | 124 674 | 74 750 | 123 389 | ||||
Kavēti līdz 90 dienām, un vērtības samazinājums nav atzīts | 7 453 | 4 867 | 7 453 | 4 833 | ||||
Kavēti virs 90 dienām, un vērtības samazinājums nav atzīts | 97 | 205 | 97 | 205 | ||||
Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie ienākumi, bruto | 85 381 | 135 394 | 90 462 | 133 561 | ||||
Uzkrājumi slikto un šaubīgo debitoru vērtības samazinājumam | (8 486) | (5 893) | (8 486) | (5 370) | ||||
Pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrātie ienākumi, neto | 76 895 | 129 501 | 81 976 | 128 191 | ||||
Citi finanšu aktīvi | ||||||||
Naudas līdzekļi ar ierobežotu izmantošanu | - | 86 030 | - | 86 030 | ||||
Atvasinātie finanšu instrumenti | - | 1 179 | - | 1 179 | ||||
Kopējā pakļautība kredītriskam | 76 895 | 216 710 | 81 976 | 215 400 |
Kredītriska pārvaldības prakse
Kredītriska mazināšanai Sabiedrība ieviesa vairākas kredītriska pārvaldīšanas procedūras. Lielākajiem klientiem Sabiedrība izmanto individuālu kredītriska novērtējumu, kas ietver vairākas prakses, piemēram, sākotnēju kredītlimita novērtējumu, detalizētu finanšu rādītāju novērtējumu, kā arī biežus norēķinus, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Sākotnēju šaubu gadījumā klienti tiek regulāri uzraudzīti Valdes līmenī un, ja nepieciešams, kā nosacījums pakalpojumu sniegšanai un dabasgāzes pārdošanai tiek prasīts papildu nodrošinājums. Mazākiem klientiem Sabiedrība ir apstiprinājusi detalizētu kredītkontroles procesu, kurā aprakstīti pamatsoļi progresa uzraudzībai un nepieciešamās saziņas ar klientiem, lai novērstu parāda uzkrāšanos. Uzkrājumi tiek veikti, pamatojoties uz grāmatvedības standartiem. Debitoru parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazinājumu.
Ar naudu un tās ekvivalentiem saistītā kredītriska pārvaldībai Sabiedrība ir apstiprinājusi finanšu aktīvu pārvaldības politiku. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām visas kredītiestādes, ar kurām Sabiedrība sadarbojas, tiek reizi ceturksnī vērtētas, ņemot vērā to finanšu un nefinanšu rādītājus. Uz novērtējuma pamata tiek noteikti un regulāri uzraudzīti ierobežojumi norēķinu kontiem vienā iestādē.
Likviditātes risks
Likviditātes risks saistīts ar Koncerna un Sabiedrības spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Sakarā ar Koncerna un Sabiedrības darbības izteikto sezonalitāti naudas ieplūšana ir pakļauta lielām svārstībām gada ietvaros un lielākā daļa ieņēmumu tiek gūta gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī, kamēr ar uzturēšanas darbiem saistītās ekspluatācijas izmaksas pa gadu sadalās vienmērīgi, bet dividenžu izmaksa par iepriekšējo gadu parasti notiek trešajā ceturksnī.
Likviditātes riska pārvaldībai Koncerns un Sabiedrība izmanto naudas plūsmas plānošanas rīkus. Koncerns un Sabiedrība sastāda gada, ceturkšņa un mēneša naudas plūsmas, lai noteiktu operatīvās naudas plūsmas prasības.
Finanšu saistību sadalījums pēc termiņa, Koncerns 2022. gada 31. decembrī:
2023 | 2-5 gadi | Kopā | Bilances vērtības | |
EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
Nomas | 21 | - | 21 | 21 |
Parādi piegādātājiem un uzkrātās izmaksas | 35 028 | - | 35 028 | 35 028 |
35 049 | 35 049 | 35 049 |
Finanšu saistību sadalījums pēc termiņa, Koncerns 2021. gada 31. decembrī:
2022 | 2-5 gadi | Kopā | Bilances vērtības | |
EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
Aizņēmumi | 61 283 | - | 61 283 | 61 161 |
Nomas | 21 | - | 21 | 21 |
Parādi piegādātājiem un uzkrātās izmaksas | 56 694 | - | 56 694 | 56 694 |
Atvasinātās finanšu saistības | 112 076 | - | 112 076 | 112 076 |
230 074 | - | 230 074 | 229 952 |
Finanšu saistību sadalījums pēc termiņa, Sabiedrība 2022. gada 31. decembrī:
2023 | 2-5 gadi | Kopā | Bilances vērtības | |
EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
Nomas | 89 | 30 | 119 | 119 |
Parādi piegādātājiem un uzkrātās izmaksas | 35 028 | - | 35 028 | 35 028 |
35 117 | 30 | 35 147 | 35 147 |
Finanšu saistību sadalījums pēc termiņa, Sabiedrība 2021. gada 31. decembrī:
2022 | 2-5 gadi | Kopā | Bilances vērtības | |
EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
Nomas | 89 | 119 | 208 | 208 |
Parādi piegādātājiem un uzkrātās izmaksas | 55 919 | - | 55 919 | 55 919 |
Atvasinātās finanšu saistības | 112 076 | - | 112 076 | 112 076 |
Aizņēmumi | 38 994 | - | 38 994 | 38 994 |
207 078 | 119 | 207 197 | 207 197 |
2021. gada 31. decembrī atvasinātos finanšu instrumentus veidoja dabasgāzes mijmaiņas līgumi, savukārt 2022. gada 31. decembrī ne Koncerna, ne Sabiedrības līmenī nav aktīvu dabasgāzes mijmaiņas līgumu.
Kapitāla riska vadība
Koncerna un Sabiedrības mērķi attiecībā uz kapitāla riska vadību ir nodrošināt Koncerna un Sabiedrības spēju turpināt to darbību, dodot atdevi to īpašniekiem un sniedzot labumus citām ieinteresētajām pusēm, kā arī uzturēt optimālu kapitāla struktūru, tādējādi samazinot kapitāla cenu. Koncerns un Sabiedrība veic kapitāla vadību, vadoties pēc aizņemtā kapitāla attiecības pret kopējo kapitālu. Šis rādītājs tiek aprēķināts kā Koncerna un Sabiedrības kopējo saistību attiecība pret to kopējo kapitālu. Saistībās tiek iekļautas visas ilgtermiņa un īstermiņa saistības, savukārt kopējā kapitālā tiek iekļautas visas Sabiedrības vai Koncerna saistības un pašu kapitāls. Šis koeficients tiek izmantots, lai novērtētu Koncerna un Sabiedrības kapitāla struktūru, kā arī to maksātspēju.
2022. gada 31. decembrī un 2021. gada 31. decembrī aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu bija šāda:
| Koncerns 31.12.2022 | Koncerns 31.12.2021 | Sabiedrība 31.12.2022 | Sabiedrība 31.12.2021 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | |
Saistības kopā | 109 918 | 331 099 | 66 893 | 285 113 | |
(Nauda un naudas ekvivalenti) | (41 237) | (10 962) | (41 237) | (1 087) | |
(Rezervētie līdzekļi) | (5 846) | (357) | (5 846) | (357) | |
(Nākamo periodu ieņēmumi) | - | (17 028) | - | - | |
Neto saistības kopā | 62 835 | 302 752 | 19 810 | 283 669 | |
Pašu kapitāls un saistības kopā | 422 037 | 700 401 | 379 012 | 571 404 | |
Aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu | 14.89% | 43.23% | 5.23% | 49.64% |
Tirgus risks
Procentu likmju risks
Procentu likmju risks Koncernam un Sabiedrībai nav būtisks.
25. Citu risku vadība
Darbības atbilstības risks
Darbības atbilstības risks ir risks, ka Koncernam un Sabiedrībai var rasties zaudējumi vai tai var tikt uzlikti tiesiski pienākumi, vai pret tiem var tikt piemērotas sankcijas, vai var pasliktināties to reputācija, jo Koncerns un Sabiedrība neievēro vai pārkāpj atbilstības likumus, noteikumus un standartus. Sabiedrības un tās meitas sabiedrības Valdes rūpīgi seko izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī Sabiedrības un tās meitas sabiedrības iekšējo kontroles procesu darbībai, lai nodrošinātu darbības atbilstību esošajiem normatīvajiem aktiem un laicīgi sagatavotos nepieciešamajām darbības izmaiņām nākotnē.
Atbilstības riska pārvaldīšanai tiek izmantotas šādas pieejas:
regulāra normatīvo aktu, izmaiņu un grozījumu tajos uzraudzība, veicot attiecīgo prasību ieviešanu Sabiedrības darbībā un veicot atbilstošu iekšējo normatīvo aktu aktualizāciju;
sadarbības līgumu saskaņošana un regulāra izpildes uzraudzība;
pārskatu un atskaišu savlaicīga sagatavošana un sniegšana, uzraugošo iestāžu un citu ārēju institūciju pieprasīju apstrāde un izpilde;
Sabiedrības iekšējo normatīvo aktu aktualizācija un faktiskās darbības atbilstības šiem aktiem izvērtēšana, valdes lēmumu un rīkojumu izpildes uzraudzība, kā arī iekšējo un ārējo pārbaužu laikā konstatēto trūkumu novēršana;
trauksmes celšanas sistēmas ieviešana Sabiedrībā - ziņošana par pārkāpumiem, kas izriet ārpus personīgo interešu aizskārumiem un skar Sabiedrību, tās darbinieku kopumā vai vispārējas Sabiedrības intereses;
interešu konflikta savlaicīga identifikācija un novēršana;
nodokļu riska pārvaldība.
26. Būtiskas grāmatvedības aplēses un vērtējumi
Gatavojot finanšu pārskatus atbilstoši SFPS, jāizmanto būtiskas grāmatvedības aplēses, kas pēc definīcijas reti atbilst faktiskajiem rezultātiem. Kā arī vadībai, piemērojot Koncerna un Sabiedrības grāmatvedības politiku, jāizdara savi vērtējumi.
Šajā pielikumā ir sniegta informācija par jomām, kas saistītas ar augstāku sprieduma vai sarežģītības pakāpi, kas, visticamāk, tiks būtiski koriģētas aplēšu un pieņēmumu dēļ, ja tie izrādīsies nepareizi.
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana
Ēku un būvju, un iekārtu un ierīču atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vadība nosaka, balstoties uz neatkarīgu sertificētu vērtētāju novērtējumiem atbilstoši nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem un pārskata gada vidējām būvniecības izmaksām, atskaitot turpmāko nolietojumu. Koncerna iekšējā politika paredz veikt pārvērtēšanu ar pietiekamu regularitāti, kad pazīmes liecina, ka ar ēkām, gāzes sadales sistēmu un iekārtām saistītās vidējās būvniecības izmaksas un/vai iegādes cenas būtiski mainījušās, kā rezultātā šādu aktīvu uzskaites vērtība varētu būtiski atšķirties no tās, ko noteiktu, izmantojot patieso vērtību pārskata perioda beigās, bet vismaz reizi piecos gados.
Reizi gadā vadība veic aplēses par pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, tās iespējamo samazināšanos un aktualizē savu vērtējumu par aktīvu būvniecības izmaksām, ņemot vērā tādu pieejamo informāciju kā oficiālos statistikas datus un būvniecības uzņēmumu piedāvātās cenas iepirkumos.
2019.gadā Koncerna ietvaros tika veikta pamatlīdzekļu pārvērtēšana. Izvērtējot 2022. gada tirgus situāciju un pamatlīdzekļu vērtības samazināšanas aprēķina rezultātus, tika identificēts, ka izmaiņas būvniecības tirgus cenās nav bijušas pietiekamas, lai veidotos būtiska atšķirība starp attiecīgā aktīva uzskaites vērtību un patieso vērtību, kā rezultātā 2022. gadā pamatlīdzekļu pārvērtēšana netika veikta.
Pamatlīdzekļu atgūstamā vērtība
Koncerna ietvaros tiek veikts pamatlīdzekļu vērtības samazināšanas tests, ja tiek novēroti notikumi un apstākļi, kas norāda uz potenciālu vērtības samazināšanos. Nepieciešamības gadījumā, balstoties uz minētajiem testiem, aktīvi tiek norakstīti līdz to atgūstamajai vērtībai. Gadījumā, ja mainās nākotnes situācija, var tikt atzīta papildus vērtības samazināšanās vai arī iepriekš atzīta vērtības samazināšana var tikt daļēji vai pilnībā atcelta.
Atlikušā lietderīgās lietošanas laika novērtējums
Koncerns un Sabiedrība reizi gadā veic aplēses attiecībā uz nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu lietderīgo izmantošanas laiku, kurā Koncerns un Sabiedrība paredzēja lietot aktīvu un veic izmaiņas, ja prognozes atšķiras. Šīs aplēses izriet no iepriekšējās pieredzes, kā arī no nozares prakses un tiek izvērtētas katra pārskata beigās. Iepriekšējā pieredze liecina, ka faktiskais pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laiks dažreiz ir bijis ilgāks, nekā aplēsts.
Atgūstamā pircēju un pasūtītāju parādu un uzkrāto ieņēmumu summa
Zaudējumu uzkrājumi finanšu aktīviem, tostarp debitoru parādiem un uzkrātajiem ienākumiem, ir balstīti uz pieņēmumiem par neizpildes risku un paredzamajām zaudējumu likmēm. Izdarot šos pieņēmumus un izvēloties datus vērtības samazināšanās aprēķinam, Koncerns un Sabiedrība ņem vērā savu pieredzi, esošos tirgus apstākļus, kā arī nākotnes aplēses katra pārskata perioda beigās. Tā kā lielā klientu skaita dēļ individuāls debitoru parāda novērtējums nav iespējams, individuāli tiek vērtēti tikai būtiskie parādnieki. Kavētie parādi, kam netiek individuāli vērtēta vērtības samazināšanās, tiek klasificēti grupās, apvienojot parādus pēc nokavēto dienu skaita, un kopīgi vērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos. Sīkāka informācija par galvenajiem pieņēmumiem un izmantotajiem datiem, kas izmantoti, lai novērtētu sagaidāmos kredītu zaudējumus, sniegta 24. pielikumā, kredītriska sadaļā.
Pēcnodarbinātības pabalstu saistības
Ņemot vērā Koncerna Koplīgumu nosacījumus par nākotnē paredzamajiem darbiniekiem izmaksājamiem pēcnodarbinātības pabalstiem, Koncerna ietvaros ir aprēķinātas pēcnodarbinātības pabalstu uzkrātās saistības atbilstoši metodikai, kas izstrādāta, balstoties uz aktuārmatemātikas metodēm un Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, izmantojot perspektīvo aprēķina metodi un plānotās vienības metodi. Aprēķinos izmantota diskontēšanas likme, kas vienāda ar gada vidējo peļņas likmi, kas noteikta divos pēdējos laidienos Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem ar sākotnējo dzēšanas termiņu pieci un vairāk gadu. Uzkrājumu aprēķini tiek veikti katram darbiniekam atsevišķi pēc stāvokļa uz katra pārskata gada 31. decembri, un tiek aktualizēti katru gadu, t.sk. pēc stāvokļa uz 2022. gada 31. decembri. Vienlaicīgi ar pēcnodarbinātības pabalstu saistību aprēķināšanu tiek veidoti uzkrājumi darba devēja obligātajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un iemaksām privātajos pensiju fondos.
Lēmums par to, vai uzņēmums darbojas kā principāls vai aģents akcīzes nodokļa iekasēšanā un maksāšanā
Vadība ir noteikusi, ka, attiecībā uz akcīzes nodokli, Sabiedrība darbojas kā aģents, iekasējot akcīzes nodokli valsts vārdā. Rezultātā, akcīzes nodoklis tiek atskaitīts no neto ieņēmumiem (līdzīgi kā ar citiem pārdošanas nodokļiem), nevis iekļauts gan ieņēmumos, gan pārdošanas izmaksās, jo šāda informācijas atklāšana labāk atspoguļotu darījuma būtību.
Minēto vadības secinājumu pamato šādi argumenti:
Lai gan "ražošana" un "pārdošana" (nodošana tiešajam lietotājam) uzņēmējdarbības rakstura dēļ faktiski nav nodalītas, akcīzes nodokļa maksāšanas galvenais notikums ir "piegāde" gala lietotājam. Tas norāda, ka akcīzes nodoklis tiek samaksāts tūlīt pēc nodošanas gala patērētājam, un tāpēc tas pēc būtības ir tuvāks tirdzniecības nodoklim.
Akcīzes nodoklis ir skaidri nodalīts no pārdošanas cenas, un tas tiek atsevišķi uzrādīts rēķinos komerciāliem klientiem.
Kontrole pār meitas uzņēmumu
AS Latvijas Gāze pieder 100 % daļas meitas uzņēmumā AS "Gaso", vienotais reģistrācijas Nr. 40203108921, juridiskā adrese: Vagonu iela 20, Rīga, Latvija, LV-1009.
| Meitas sabiedrības pašu kapitāls | Meitas sabiedrības pašu kapitāls | Meitas sabiedrības peļņa | Meitas sabiedrības peļņa |
| 31.12.2022 | 31.12.2021 | 2022 | 2021 |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
AS "Gaso" | 275 629 | 277 545 | (1 751) | 11 545 |
Lai gan AS "Gaso" ir piešķirta ar likumu noteikta neatkarība gāzes sadales uzņēmējdarbībā, AS "Latvijas Gāze" kā mātesuzņēmuma vispārējā korporatīvā kontrole pilnībā saglabājas. Koncerna mātesuzņēmuma parastās tiesības uz korporatīvo kontroli pār sadales meitasuzņēmumu ir skaidri atzītas Latvijas Enerģētikas likuma 45. panta trešās daļas 3. punktā (kurā savukārt transponēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu 26. panta 2. punkta c) apakšpunktā ietvertais noteikums). Konkrēti 10. SFPS "Konsolidētie finanšu pārskati" kontekstā kontroles kritisko aspektu nodrošina fakts, ka pilnvaras iecelt AS "Gaso" Padomi ir AS "Latvijas Gāze" Valdei (ar Sabiedrības Padomes piekrišanu), rīkojoties kā AS "Gaso" vienīgajam akcionāram. Savukārt AS "Gaso" Padome ieceļ AS "Gaso" Valdi, kuras pārziņā ir operatīvās darbībās, kas būtiski ietekmē meitasuzņēmuma peļņu.
27. Galvenās grāmatvedības politikas
Zemāk norādītas galvenās grāmatvedības politikas, kas bijušas spēkā, gatavojot šos finanšu pārskatus. Šīs politikas konsekventi piemērotas visiem uzrādītajiem gadiem, ja vien nav norādīts citādi.
Sagatavošanas pamats
AS "Latvijas Gāze" konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (finanšu pārskati) ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un SFPS Interpretāciju komitejas (IK) izdotajām interpretācijām un apvienoti vienā dokumentā pēc darbības turpināšanas principa .
Finanšu pārskati sastādīti pēc sākotnējo izmaksu principa, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, un atsevišķas pamatlīdzekļu grupas, kas tiek uzskaitītas pārvērtētajā vērtībā, kā izklāstīts tālāk tekstā.
Visas summas šajos finanšu pārskatos uzrādītas tūkstošos euro (EUR), ja vien nav īpaši apzīmētas citādi. Euro (EUR) ir Koncerna un Sabiedrības funkcionālā un informācijas atklāšanas valūta.
Finanšu pārskatus publicēšanai 2023. gada 19. aprīlī ir apstiprinājusi sabiedrības Valde. Saskaņā ar Komerclikuma prasībām Sabiedrība izsludina kārtējo akcionāru sapulci pēc revidenta atzinuma un padomes ziņojuma saņemšanas, vienlaikus nosūtot gada pārskatu Sabiedrības akcionāriem.
Jaunu standartu, grozījumu un interpretāciju ieviešana
Standarti un grozījumi, kas stājas spēkā pārskata gados, kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai nav apstiprināti lietošanai ES
Standarti un grozījumi kas stājās spēkā pārskata gadā
- Grozījumi 3. SFPS: Uzņēmējdarbības apvienošana, 16. SGS: Pamatlīdzekļi, 37. SGS: Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi, Ikgadējie uzlabojumi 2018. - 2020. gadam (izdoti 2020. gada 14. maijā) (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Standarti un grozījumi kas stājas spēkā pārskata gados kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai nav apstiprināti lietošanai ES
Standartu grozījumi:
Grozījumi 17. SFPS: Apdrošināšanas līgumi: 17. SFPS sākotnējā piemērošana un 9. SFPS - Salīdzinošā informācija (izdoti 2021. gada 9. decembrī) (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Grozījumi 12. SGS "Ienākumu nodokļi": atliktais nodoklis saistībā ar aktīviem un saistībām, kas rodas vienā darījumā (izdoti 2021. gada 7. maijā) (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Grozījumi 1. SGS: Finanšu pārskatu sniegšana un SFPS 2. prakses paziņojums: Grāmatvedības politikas atklāšana (izdoti 2021. gada 12. februārī) (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Grozījumi 8. SGS: Grāmatvedības politikas, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas: Grāmatvedības aplēšu definīcija (izdoti 2021. gada 12. februārī) (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Jaunie standarti:
17. SFPS: Apdrošināšanas līgumi (izdots 2017. gada 18. maijā); ieskaitot Grozījumus 17. SFPS (izdoti 2020. gada 25. jūnijā) (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Standarti, grozījumi un interpretācijas, kas ir izdoti, bet vēl nav pieņemti ES
Standartu grozījumi:
Grozījumi 1. SGS: Finanšu pārskatu sniegšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk):
Saistību klasifikācija kā īstermiņa vai ilgtermiņa (izdoti 2020. gada 23. janvārī);
Saistību klasifikācija kā īstermiņa vai ilgtermiņa - spēkā stāšanās datuma atlikšana (izdoti 2020. gada 15. jūlijā);
Ilgtermiņa saistības ar nosacījumiem (izdoti 2022. gada 31. oktobrī).
Grozījumi 16. SFPS Noma: Nomas saistības pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumos (izdoti 2022. gada 22. septembrī) (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk).
Nav citu jaunu vai pārskatītu standartu vai interpretāciju, kas vēl nav stājušies spēkā, ar paredzamu būtisku ietekmi uz Koncernu un Sabiedrību.
Finanšu instrumenti
Finanšu aktīvu klasifikācija
Koncerns un Sabiedrība klasificē savus finanšu aktīvus šādās novērtēšanas kategorijās:
tādi, kas jānovērtē vēlāk patiesajā vērtībā (ar pārvērtēšanu vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai citos apvienotajos ienākumos), un
tādi, kas jānovērtē amortizētajā iegādes vērtībā.
Klasifikācija atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa finanšu aktīvu pārvaldīšanā un naudas plūsmu noteikumiem līgumos.
Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana
Regulāra finanšu aktīva posteņa iegāde un pārdošana tiek atzīta tirdzniecības datumā, kas ir datums, kurā Koncerns un Sabiedrība uzņemas pirkt vai pārdot aktīvu.
Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad beigušās vai nodotas tiesības saņemt naudas plūsmas no šiem finanšu aktīviem un Koncerns un Sabiedrība nodevuši būtiskāko daļu visu risku un ieguvumu, kas izriet no īpašumtiesībām.
Novērtēšana
Sākotnējās atzīšanas brīdī Koncerns un Sabiedrība novērtē aktīvu patiesajā vērtībā, vai, ja finanšu aktīvs nav patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVPL) - pieskaitot darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu aktīva iegādi. Finanšu aktīviem, kas uzskaitīti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Parāda instrumenti
Parāda instrumentu turpmākā vērtēšana ir atkarīga no Koncerna un Sabiedrības uzņēmējdarbības modeļa aktīva pārvaldīšanā un aktīva naudas plūsmas iezīmēm. Visi Koncerna un Sabiedrības parāda instrumenti ir klasificēti amortizētās iegādes vērtības novērtēšanas kategorijā.
Amortizētā iegādes vērtība
Aktīvi, kas tiek turēti līgumā noteikto naudas plūsmu iekasēšanai, kur šīs naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, tiek novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā. Procentu ieņēmumi no šiem finanšu aktīviem tiek iekļauti finanšu ienākumos, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Jebkāda peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīšanu, tiek atzīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzrādīti pārējos ieņēmumos / (izdevumos). Peļņa no ārvalstu valūtu maiņas un zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārējos ieņēmumos / (izdevumos).
Šajā kategorijā tiek klasificēti šādi Koncerna un Sabiedrības finanšu aktīvi:
pircēju un pasūtītāju parādi;
uzkrātie ieņēmumi;
rezervētie līdzekļi;
nauda un naudas ekvivalenti.
Pašu kapitāla instrumenti
Koncernam un Sabiedrībai nav ieguldījumu pašu kapitāla instrumentos.
Atvasinātie finanšu instrumenti
Atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā. Visi finanšu instrumenti tiek uzskaitīti, kā aktīvi, kad patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības, kad patiesā vērtība, ir negatīva. Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas tiek ietvertas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Koncerns un Sabiedrība nepielieto riska ierobežošanas uzskaiti.
Finanšu aktīvu vērtības samazinājums
Koncerns un Sabiedrība nākotnes kontekstā vērtē paredzamos kredītu zaudējumus saistībā ar saviem parāda instrumentiem, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā. Izmantotā vērtības samazinājuma metodika atkarīga no tā, vai būtiski pieaudzis kredītrisks.
Paredzamo kredītu zaudējumu novērtēšana atspoguļo:
objektīvu un iespējamu summu, kas noteikta, izvērtējot virkni iespējamo iznākumu,
naudas vērtību laikā un
visu saprātīgo un pamatojamo informāciju par pagātnes notikumiem, tagadnes apstākļiem un nākotnes apstākļu prognozēm, kas katra pārskata perioda beigās iegūstama bez nesamērīgām izmaksām un pūlēm.
Pircēju un pasūtītāju parādiem un uzkrātajiem ieņēmumiem bez ievērojamas finansēšanas komponentes Koncerns un Sabiedrība izmanto vienkāršotu pieeju, ko pieļauj 9. SFPS, un novērtē uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazinājuma pēc pastāvēšanas laikā paredzamajiem kredītu zaudējumiem no debitoru parādu sākotnējās atzīšanas. Tā kā individuālais novērtējums nav iespējams dēļ lielā debitoru atlikumu skaita, tikai nozīmīgos debitorus novērtē atsevišķi. Debitoru parādi, kas nav novērtēti atsevišķi, tiek klasificēti debitoru parādu grupās, pamatojoties uz nokavētajām dienām un tiek kopīgi novērtēti vērtības samazinājuma noteikšanai.
Finanšu aktīvu atzīšana un atzīšanas pārtraukšana
Regulāra finanšu aktīva posteņa iegāde un pārdošana tiek atzīta tirdzniecības datumā, kas ir datums, kurā Koncerns un Sabiedrība uzņemas pirkt vai pārdot aktīvu.
Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad beigušās vai nodotas tiesības saņemt naudas plūsmas no šiem finanšu aktīviem, un Koncerns un Sabiedrība nodevuši būtiskāko daļu visu risku un ieguvumu, kas izriet no īpašumtiesībām.
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
Ieņēmumi ir ienākumi, kas rodas Koncerna un Sabiedrības parastās darbības gaitā. Ieņēmumi tiek novērtēti darījuma cenas apmērā. Darījuma cena ir atlīdzības summa, kādu Koncerns un Sabiedrība uzskata par sev pienākošos apmaiņā pret kontroles pār solītajām precēm vai pakalpojumiem nodošanu klientam, neieskaitot trešo personu vārdā iekasētās summas. Koncerns un Sabiedrība atzīst ieņēmumus brīdī, kad nodod faktisko varu pār preci vai pakalpojumu klientam.
Dabasgāzes pārdošana - vairumtirdzniecība
Koncerns un Sabiedrība pārdod dabasgāzi vairumtirdzniecības tirgū. Ieņēmumi tiek atzīti konkrētā brīdī, kad produkts (dabasgāze) ir piegādāts vairumtirgotājam (pircējam) un tam ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz produktu pārdošanas vietu un cenu, kā arī vairumtirgotājam (pircējam) nav nekādu pretenziju par līguma izpildi, kas varētu ietekmēt produktu pieņemšanu no vairumtirgotāja (pircēja) puses. Piegāde notiek, kad produkti nogādāti konkrētajā vietā, noilguma un zuduma riski nodoti vairumtirgotājam (pircējam), Koncernam un Sabiedrībai ir objektīvi pierādījumi, ka visi pieņemšanas-nodošanas kritēriji ir izpildīti.
Uzskatāms, ka dabasgāzes vairumtirdzniecībā nav finansēšanas elementa, jo pārdošana tiek veikta ar kredīta termiņu no 10-30 dienām, kas atbilst pastāvošai vai vispārpieņemtai tirgus praksei.
Pakalpojuma pārdošana - dabasgāzes sadale
AS "Gaso" sniedz dabasgāzes sadales pakalpojumus gāzes tirgotājiem, kas pārdod dabasgāzi galalietotājiem. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas tiek atzīti periodā, kurā pakalpojumi sniegti, kas atbilst ieņēmumu atzīšanai laika gaitā, jo gala lietotājs saņem un izmanto labumus no sniegtā pakalpojuma vienlaicīgi ar to, kā gāze tiek piegādāta (sadalīta).
Dabasgāzes pārdošana galalietotājiem - komerciālajiem klientiem un mājsaimniecībām
Sabiedrība pārdod dabasgāzi galalietotājiem - korporatīvajiem klientiem un mājsaimniecībām. Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši, līdz pārskata perioda (parasti mēneša) beigām faktiski piegādātājiem apjomiem, jo pārdotā dabasgāze tiek cenota, pamatojoties uz daudzumu.
Mājsaimniecības veic norēķinus pēc izlīdzinātā maksājumu grafika, pamatojoties uz faktisko patēriņu iepriekšējā norēķinu gadā, kura beigu datums ne vienmēr sakrīt ar kalendārā gada beigām.
Pieslēguma maksas
Pieslēdzoties gāzes tīklam, klientiem jāmaksā pieslēguma maksa AS "Gaso", ieņēmumi no pieslēguma maksām tiek atlikti un pakāpeniski atzīti kā ieņēmumi aplēstā vidējā klientu attiecību periodā. No klientiem saņemtās pieslēguma maksas tiek uzskaitītas finanšu stāvokļa pārskatā kā "Nākamo periodu ieņēmumi" ilgtermiņa saistību ietvaros.
Līdz 2020. gada pārskatu periodam (ieskaitot) ieņēmumi no pieslēguma maksām tika atzīti ieņēmumos 30 gadu laikā. Savukārt 2021. gadā vidējais klientu attiecību periods tika pārskatīts, veicot jaunas aplēses, un kā vidējo klientu attiecību periodu pieņemot 20 gadus. Tādējādi neto ietekme 2022. gadā bija ieņēmumu pieaugums par 1 821 tūkst. EUR (2021. gadā: 2 155 tūkst. EUR) ). Pieņemot, ka nākamo periodu ieņēmumi tiks uzskaitīti līdz to aplēstā vidējā klientu attiecību perioda beigām, ieņēmumi nākamajos gados tiks palielināti par šādām summām: 2023.gadā 1 425 tūkst. EUR, 2024.gadā 1 126 tūkst. EUR un 2025.gadā 733 tūkst. EUR.
Akcīzes nodoklis
Akcīzes nodoklis tiek iekasēts par gala patērētājam piegādāto dabasgāzi, un to aprēķina, pamatojoties uz fiksētu likmi par piegādāto daudzumu atkarībā no gala patērētāja dabasgāzes izmantošanas mērķa.
Līgumaktīvi un līgumsaistības, kas saistītas ar līgumiem ar klientiem
Citu apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā uzkrātie ieņēmumi ir iekļauti līguma aktīvi, kas saistīti ar līgumu ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru, kur Koncerns un Sabiedrība ir apņēmušies uzglabāt saskaņotu dabasgāzes daudzumu pazemes krātuvē noteiktā laika periodā. Ieņēmumi ir saņemami, ja ir izpildīti visi līguma nosacījumi.
Finansēšanas komponente
Koncernam nav līgumu, kur periods starp solīto preču vai pakalpojumu nodošanu klientam un klienta maksājumu pārsniedz vienu gadu. Attiecīgi Koncerns un Sabiedrība nekoriģē darījuma vērtību par naudas vērtību laikā nevienam darījumam.
Pamatlīdzekļi
Pamatlīdzekļi ir ilgtermiņa materiālie aktīvi, kurus izmanto preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai vai saimnieciskām vajadzībām, un kuri atbilst pamatlīdzekļu klasifikācijas kritērijiem un aktīva atzīšanas nosacījumiem.
Koncerna un Sabiedrības galvenās pamatlīdzekļu grupas ir ēkas un būves, kas ietver sadales gāzesvadus, kā arī iekārtas un mašīnas, kas, galvenokārt, saistītas ar tehnisko gāzes sadali, un to lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks par vienu gadu.
Koncerna ēkas un būves (tai skaitā gāzes sadales sistēma) un iekārtas un mašīnas uzrādītas to pārvērtētajā vērtībā, kas noteikta saskaņā ar attiecīgi Sabiedrības vai AS "Gaso" Valdes apstiprināto pamatlīdzekļu pārvērtēšanas politiku, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Pārvērtēšana jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no patiesās vērtības, kas tiktu noteikta pārskata perioda beigās. Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. zeme) ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājuma norakstīšanu. Iegādes vērtībā ir iekļauti izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi.
Aktīvi, kas iegādes brīdī nav gatavi paredzētajam pielietojumam vai ir uzstādīšanas procesā, ir klasificēti kā "Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas". Šo grupu vērtē iegādes izmaksās, atskaitot uzkrāto vērtības samazinājumu. Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Koncernā un Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Pārējās pamatlīdzekļu pašreizējā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās.
Veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, uzkrātais nolietojums tiek izmainīts proporcionāli pārvērtēto pamatlīdzekļu bruto vērtības izmaiņām. Ēku, sadales sistēmu un iekārtu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek uzrādīts pašu kapitāla postenī "Rezerves", bet vērtības samazinājums tiek norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, pārsniegumu iekļaujot pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtētā pamatlīdzekļa izslēgšanas rezultātā pārvērtēšanas rezerve, kas attiecas uz šo pamatlīdzekli, tiek izslēgta no pārvērtēšanas rezerves un iekļauta nesadalītās peļņas sastāvā. Katru gadu starpība starp nolietojumu, kura pamatā ir pārvērtētā aktīva uzskaites vērtība, kas iekļauta peļņā vai zaudējumos, un nolietojumu, pamatojoties uz aktīva sākotnējām izmaksām, pārklasificē no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves uz nesadalīto peļņu.
Ēkas: 20 - 100 gadi
Būves, ieskaitot gāzes sadales sistēmu: 20 - 70 gadi
Iekārtas un mašīnas: 5 - 20 gadi
Pārējie pamatlīdzekļi: 2 - 10 gadi
Aktīvu lietderīgās lietošanas laiki tiek pārskatīti un pēc vajadzības koriģēti katra pārskata perioda beigās. Aktīva uzskaites vērtība tiek norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai, ja aktīva uzskaites vērtība ir lielāka par paredzamo atgūstamo summu.
Nemateriālie aktīvi
Nemateriālie aktīvi galvenokārt sastāv no programmatūras licencēm un patentiem. Nemateriālajiem aktīviem ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks un tos uzrāda izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu.
Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums
Visiem Koncerna un Sabiedrības nefinanšu aktīviem (izņemot zemi) ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Amortizācijai vai nolietojumam pakļautiem aktīviem tiek pārbaudīts vērtības samazinājums, kad vien kādi notikumi vai apstākļu izmaiņas liecina, ka bilances vērtība var būt neatgūstama. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti par summu, par kādu aktīva bilances vērtība pārsniedz atgūstamo summu.
Atgūstamā summa ir augstākā starp aktīva patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtību. Vērtības samazinājuma pārbaudes nolūkiem aktīvi tiek grupēti zemākajos līmeņos, par kādiem ir atsevišķi identificējamas naudas plūsmas (naudu ienesošās vienībās). Nefinanšu aktīviem, kam samazinājusies vērtība, katrā pārskata datumā izskata iespēju veikt zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.
Krājumi
Krājumi bilancē norādīti zemākajā no to iegādes un neto pārdošanas vērtībām. Dabasgāzes izmaksas veido gāzes iepirkšanas izmaksas pēc FIFO (pirmais iekšā, pirmais ārā) metodes.
Materiāli, rezerves daļas un pārējie krājumi tiek novērtēti pēc vidējās svērtās metodes.
Nepieciešamības gadījumā novecojušo, lēna apgrozījuma vai bojāto krājumu vērtībai ir izveidoti uzkrājumi.
Noma
Koncerns un Sabiedrība ir nomnieki. Aktīvi un saistības, kas rodas no nomas, sākotnēji tiek novērtēti, pamatojoties uz pašreizējo vērtību. Nomas saistības ietver šādu nomas maksājumu neto pašreizējo vērtību:
fiksēti maksājumi (ieskaitot fiksētus maksājumus pēc būtības), no kuriem atskaitīti visi saņemamie nomas maksājumu samazinājumi;
mainīgi nomas maksājumi, kuru pamatā ir indekss vai likme, kurus sākotnēji mēra, izmantojot indeksu vai likmi sākuma datumā;
summas, kuras Koncernam un Sabiedrībai ir jāmaksā saskaņā ar atlikušās vērtības garantijām;
pirkuma iespējas izpildes cenu, ja Koncerns un Sabiedrība ir pietiekami pārliecināti, ka izmantos šo iespēju, un
soda naudas par nomas līguma izbeigšanu, ja nomas noteikumi paredz ka Koncerns un Sabiedrība izmantos šo iespēju.
Nomas maksājumi, kas jāveic saskaņā ar pamatoti noteiktām pagarināšanas iespējām, tiek iekļauti arī saistību novērtēšanā. Aprēķinā izmantotais nomas ilgums ir pamatots ar parakstītiem līgumiem ārējai nomai un uz 5 gadiem grupas iekšējai nomai.
Nomas maksājumi tiek sadalīti starp pamatsummu un finanšu izmaksām. Finanšu izmaksas tiek iekļautas peļņā vai zaudējumos nomas perioda laikā, lai iegūtu nemainīgu periodisku procentu likmi par katra perioda saistību atlikumu.
Lietošanas tiesību aktīvi
Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti to izmaksās, kas sastāv no:
nomas saistību sākotnējā novērtējuma summas;
visiem nomas maksājumiem, kas veikti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos nomas maksājumu samazinājumus;
visām sākotnējām tiešām izmaksām un
atjaunošanas izmaksām.
Aktīvu lietošanas tiesības parasti tiek nolietotas izmantojot lineāro metodi, īsākajā no attiecīgā aktīva lietderīgās lietošanas laika un paredzētā nomas termiņa. Ja Koncerns un Sabiedrība ir pamatoti pārliecināti, ka tā izmantos pirkšanas iespēju, aktīvu lietošanas tiesības tiek amortizētas bāzes aktīva lietderīgās lietošanas laikā. Kamēr Koncerns un Sabiedrība pārvērtē savu zemi un ēkas, kas tiek uzrādītas pamatlīdzekļos, tie ir izvēlējusies to nedarīt grupas īpašumā esošajām tiesībām lietot aktīvus.
Nauda un tās ekvivalenti
Naudas līdzekļus veido nauda norēķinu kontos bankās, un īstermiņa depozīti, ja tādi ir, ar sākotnējo termiņu līdz 90 dienām, kas viegli pārvēršami naudā un nav pakļauti būtiskam vērtību izmaiņu riskam.
Bezskaidras naudas norēķiniem Sabiedrība izmanto kredītiestādes izsniegtas debetkartes.
Naudas līdzekļus ārvalstu valūtās pārrēķina EUR pēc Eiropas Centrālās Bankas noteiktā valūtas kursa.
Pašu kapitāls
Pašu kapitālu sastāvā uzskaita akciju kapitālu, akciju emisijas uzcenojumu, reorganizācijas rezervi, pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezervi, pēcnodarbinātības pabalstu pārvērtēšanas rezervi, citas statūtos noteiktās rezerves un nesadalīto peļņu.
Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve veidojas no ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas. Pārvērtēšanas rezerve ir novērtējuma starpība starp pamatlīdzekļu iegādes izmaksām un novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz pārvērtēšanu, ja ir spēkā pieņēmums, ka pamatlīdzekļu vērtības paaugstinājums ir būtiski lielāks par iegādes izmaksām un šis vērtības paaugstinājums ir ilgstošs.
Pārējās rezerves veido ar Padomes piekrišanu.
Reorganizācijas rezerve veidojas kā starpība starp aktīviem un pasīviem, kas ieguldīti meitassabiedrībā reorganizācijas rezultātā.
Reorganizācijas rezerves atlikums tiek pārklasificēts uz nesadalīto peļņu brīdī, kad līdzdalība meitas sabiedrībā tiek pārklasificēta uz pārdošanai turētiem ieguldījumiem, lai atbilstoši atspoguļotu sagaidāmā darījuma ietekmi uz uzņēmuma pašu kapitāla uzrādīšanu.
Pārdošanai turēts ieguldījums un pārtraucamās darbības
Ilgtermiņa aktīvus, kuru uzskaites vērtība saskaņā ar vadības lēmumu par to pārdošanu tiks atgūta ar pārdošanas darījuma palīdzību nevis ar aktīva ilgtermiņa lietošanu, klasificē kā "Pārdošanai turētu ieguldījumu".
Atsavināšanas grupa ir tādu aktīvu grupa, kurus ar vadības lēmumu plāno pārdot vai citādi atsavināt vienā darījumā kopā kā grupu un uz šiem aktīviem tieši attiecināmās saistības, kas tiks nodotas darījuma rezultātā.
Lai ilgtermiņa aktīvus vai atsavināšanas grupu klasificētu kā turētus pārdošanai, tiem ir jāatbilst šādiem kritērijiem:
aktīviem jābūt pieejamiem tūlītējai pārdošanai to patreizējā stāvoklī;
aktīvu pārdošanai jābūt ar lielu varbūtību.
Ilgtermiņa aktīvu, kas klasificēts kā pārdošanai turēts ieguldījums, kā arī pārtraucamās darbības, novērtē zemākajā no šādām vērtībām:
uzskaites vērtība;
patiesā vērtība, kura samazināta par pārdošanas izmaksām.
Patiesā vērtība pārdošanā turētiem ieguldījumiem meitas sabiedrībā tiek izvērtēta un apstiprināta valdes sēdē.
Pirms pārklasificēšanas uz atsavināšanas grupu, zaudējumus no šādas novērtēšanas atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Atsevišķu nozīmīgu uzņēmējdarbības veidu, kurus ir paredzēts atsavināt un kuri tiek turēti pārdošanai, klasificē kā pārtraucamās darbības.
Pārtraucamā darbība ir uzņēmuma sastāvdaļa, kas ir vai nu atsavināta vai klasificēta kā "turēta pārdošanai" un:
pārstāv atsevišķu nozīmīgu uzņēmējdarbības veidu vai darbības ģeogrāfisku apgabalu;
ir vienota, koordinēta plāna daļa atsavināt atsevišķu nozīmīgu uzņēmējdarbības veidu vai darbības ģeogrāfisku apgabalu; vai
ir meitasuzņēmums, kas iegādāts ar nolūku to tālāk pārdot vai par kuru ir pieņemts lēmums par pārdošanu.
Konsolidācijas principi
Koncerna konsolidēto gada pārskatu sagatavo, ja tieši vai netieši ir iegūta kontrole pār citām komercsabiedrībām. Kontrole tiek uzskatīta par esošu, ja mātes sabiedrībai pieder vairāk, kā 50 procenti no meitas sabiedrības akcijām vai kapitāla daļām (skatīt sadaļu Saistītās puses).
Darījumu starp konsolidācijā iesaistītām sabiedrībām vērtību nosaka saskaņā ar darījumu tirgus vērtību (skatīt sadaļu Saistītās puses). Visus savstarpējos atlikumus un nerealizēto peļņu vai nerealizētos zaudējumus no darījumiem starp konsolidācijā iesaistītām sabiedrībām konsolidētajā gada pārskatā izslēdz un konsolidētais gada pārskats atspoguļo Latvijas Gāze koncernu kā vienu sabiedrību.
Ja ieguldījums meitas sabiedrībā tiek klasificēts kā pārdošanai turēts aktīvs (skatīt sadaļu Pārtraucamās darbības), tad konsolidētajos pārskatos, mātes sabiedrība klasificē visus šīs meitas sabiedrības aktīvus un saistības kā "turētus pārdošanai", neatkarīgi no tā, vai pēc pārdošanas mātes sabiedrība saglabās nekontrolējošu līdzdalību savā bijušajā meitas sabiedrībā. Salīdzinošie dati iepriekšējā periodā par aktīviem un saistībām netiek precizēti (pārklasificēti).
Ja meitas sabiedrība tiek klasificēta kā pārtraucama darbība, tad visa tā darbība un aktīvi tiek norādīti atsevišķi no turpināmās Koncerna saimnieciskās darbības.
Tāpat pārdošanai turētas meitas sabiedrības finanšu rezultāti (pelņas vai zaudējumu aprēķins, citu apvienoto ienākumu pārskats) konsolidētajā pārskatā tiek uzrādīti atsevišķi kā pārtraucama darbība, ja:
tā ir Koncerna sastāvdaļa, kas tiek klasificēta kā turēta pārdošanai;
tā pārstāv atsevišķu nozīmīgu Koncerna uzņēmējdarbības veidu
pastāv vienots, koordinēts plāns atsavināt līdzdalību meitas sabiedrībā (kā atsevišķu Koncerna nozīmīgu uzņēmējdarbības veidu).
Informācija tiks atklāta par iepriekšējiem salīdzinošiem periodiem tā, lai informācijas atklāšana attiektos uz visām darbībām, kuras ir pārtraucamas līdz pēdējā perioda finanšu stāvokļa pārskata sniegšanas datumam (5. SFPRS 33.p.).
Informācijas sniegšana par segmentiem
Akciju kapitāls un dividenžu izmaksa
Sabiedrības pamatkapitāls sastāv no 39 900 000 akciju. Visas Sabiedrības akcijas dod to īpašniekiem vienādas tiesības, konkrēti: tiesības uz dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu, kā arī balsstiesībām Akcionāru sapulcē.
14 571 480 Sabiedrības akcijas ir vārda akcijas. 25 328 520 Sabiedrības akcijas ir uzrādītāja akcijas, kas atrodas publiskā apgrozībā. Visas Sabiedrības akcijas ir dematerializētas akcijas Sabiedrība var emitēt akcijas un konvertējamās obligācijas. Vērtspapīru emisijas apmērus, termiņus, nosacījumus un citus jautājumus, kas saistīti ar Sabiedrības vērtspapīru emisiju, izlemj Sabiedrības akcionāru sapulce. Uz jaunu akciju emisiju tieši attiecināmas ārējas papildizmaksas tiek parādītas pašu kapitālā kā atskaitījums, bez nodokļiem, no ieņēmumiem. Dividenžu izmaksa Sabiedrības akcionāriem finanšu pārskatos tiek atzīta kā "Saistības periodā, kurā dividendes apstiprina Sabiedrības akcionāri".
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem
Aizņēmumi un aizņēmumu izmaksas
Sākotnēji aizņēmumi tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Maksas par aizdevumu noformēšanu tiek atzītas kā aizdevuma darījumu izmaksas, ciktāl pastāv varbūtība, ka aizdevums tiks pilnībā vai daļēji izmantots. Aizņēmumi tiek noņemti no bilances, kad līgumā norādītās saistības ir izpildītas, atceltas vai izbeigušās. Aizņēmumi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja vien Koncernā ietilpstošajām sabiedrībām nav beznosacījumu tiesības atlikt saistību izpildi vismaz 12 mēnešus pēc pārskata perioda beigām.
Uzkrājumi
Uzkrājumus Sabiedrība atzīst tikai tad, ja ir izpildīti visi šie uzkrājumu atzīšanas kritēji:
Pirmkārt, Sabiedrībai ir pašreizējs pienākums (juridisks vai prakses radīts), ko izraisījis pagātnes notikums; Otrkārt, ir ticams, ka šā pienākuma izpildei būs nepieciešama saimniecisko labumu aizplūšana no uzņēmuma; Treškārt, ir iespējams veikt pienākuma izpildei nepieciešamās summas ticamu aplēsi.Uzkrājumi netiek atzīti nākotnes darbības zaudējumiem.
Darbinieku labumi
Algas, piemaksas un prēmiju plāni
Algu saistības, tostarp par nemonetāriem labumiem, ikgadējo atvaļinājumu un piemaksām, ko paredzēts pilnībā nokārtot 12 mēnešu laikā pēc perioda, kurā darbinieki sniedz saistīto pakalpojumu, beigām tiek atzītas attiecībā uz darbinieku pakalpojumiem līdz pārskata perioda beigām un novērtētas summās, kādas paredzēts maksāt, nokārtojot saistības. Koncerns un Sabiedrība atzīst saistības un izdevumus par piemaksām pēc formulas, kurā ņem vērā uz Sabiedrības akcionāriem attiecināmo peļņu pēc zināmām korekcijām. Koncerns un SabiedrībaKoncernā ietilpstošās sabiedrības atzīst saistības, kad to paredz līgums vai pagātnes notikumu rezultātā ir prakses radīts pienākums. Bilancē saistības tiek uzrādītas kā " Pārējās saistības".
Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas
Koncernā ietilpstošās sabiedrības veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Koncernam un Sabiedrībai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Tās veic iemaksas arī ārējā fiksēto iemaksu privāto pensiju plānā. Tām nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts fondēto pensiju shēma vai privātais pensiju plāns nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās.
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas
Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidējo dienas atalgojumu pārskata gada pēdējos sešos mēnešos ar pārskata gada beigās uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu dienu skaitu.
Pēcnodarbinātības pabalsti un citi labumi
Koncernā ietilpstošo sabiedrību darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar Koplīgumu nodrošina noteiktus labumus darba laikā un darba attiecību izbeigšanas gadījumā. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un darbinieku skaitu, kuriem ir tiesības saņemt šos maksājumus, kā arī aktuāra pieņēmumus, izmantojot unit credit metodi.
Pabalstu saistību tagadnes vērtība tiek noteikta, diskontējot plānoto naudas plūsmu, izmantojot tirgus likmes par valdības obligācijām.
Neto procentu izmaksas tiek aprēķinātas, piemērojot definēto pabalstu saistību neto atlikumam diskonta likmi. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā šīs izmaksas tiek ietvertas izdevumos par darbinieku pabalstiem.
Peļņa vai zaudējumi no atkārtotas novērtēšanas, kas rodas no korekcijām un aktuāra pieņēmumu izmaiņām, tiek atzīti citos apvienotajos ienākumos periodā, kurā tie radušies, iekļaujot atsevišķā rezervē "Darbinieku pabalstu pārvērtēšanas rezerve". Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un bilancē tie tiek ietverti nesadalītajā peļņā.
Definēto pabalstu saistību tagadnes vērtības izmaiņas plānu grozījumu vai samazinājumu rezultātā tiek uzreiz atzītas peļņā vai zaudējumos kā iepriekšējās darba izmaksas.
Ienākuma nodoklis
Saistītās personas
Saistītās personas tiek definētas kā Sabiedrības akcionāri ar būtisku ietekmi un sabiedrības, kurās šiem akcionāriem ir kontrole vai kopīga kontrole, kā arī Sabiedrības un tās meitas sabiedrības Padomes un Valdes locekļi, viņu tuvākie radinieki un organizācijas, kuros viņiem ir būtiska ietekme vai kontrole, vai Sabiedrība un AS "Gaso" kā mātes un meitas sabiedrības.
28. Atlīdzība zvērinātu revidentu komercsabiedrībai
Koncerns | Koncerns | Sabiedrība | Sabiedrība | |
2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
| EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 | EUR'000 |
Finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata obligātā revīzija | 42 | 49 | 28 | 31 |
Ar revīziju nesaistītu uzdevumu veikšana | - | 2 | - | - |
| 42 | 51 | 28 | 31 |
29. Iespējamās saistības
Sabiedrībai ir spēkā ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom uz "take or pay" noteikumiem, kas paredz minimālo apjomu, kas jāiepērk attiecīgajā periodā. 2022.gadā starp pusēm tika noslēgta vienošanās par pretenziju neizvirzīšanu vienai pret otru sakarā ar nosacījumu neizpildi šī līguma ietvaros.
Iespējamās saistības, kas saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokli no Sabiedrības sadalāmās peļņas
Kad tiks sadalīta 2022. gada tīrā peļņa, radīsies uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības (20/80 no akcionāriem sadalītās neto summas). Pieņemot, ka tiek ierosināts 2022. gada peļņas sadalījums, kā norādīts 17. pielikumā (20 349 tūkstoši EUR jeb 0.51 EUR par akciju), uzņēmumu ienākuma nodoklis būs aptuveni 5 087 tūkstoši EUR, kas tiks atzīti Koncerna un Sabiedrības peļņā vai zaudējumos periodā, kad akcionāri apstiprinās lēmumu par sadali.
Priekšlikums par peļņas sadali
| 2022 |
EUR | |
Sabiedrības pārskata gada peļņa | 40 823 737 |
2022.gadā sadalītā peļņa ārkārtas dividendēs (36,7% no kopējās peļņas) | |
Ieteiktā peļņas sadale pēc ārkārtas dividendēm: | |
Dividendes akcionāriem (49,8% no kopējās peļņas) | 20 349 000 |
Dividendes par vienu akciju no 20 349 000 (EUR/1 akcija) | 0,51 |
Atstāt peļņu nesadalītu | 5 474 745 |
30. Notikumi pēc bilances datuma
2023. gada 26. februārī stājās spēkā Eiropas Padomes Regula (ES) 2023/427, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk - Regula Nr. 2023/427).
Atbilstoši Regulas 5.o pantam no 2023. gada 27. marta ir aizliegts Krievijas valstpiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, ieņemt amatus kritisko infrastruktūru, Eiropas kritisko infrastruktūru un kritisko vienību īpašnieku vai operatoru pārvaldības struktūrās.
AS "Gaso" ir kritiskās infrastruktūras turētājs. Ievērojot minēto, kā arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasības, tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas turpmākajā AS "Gaso" pārvaldības struktūrā atbilstoši Regulas Nr.2023/427 prasībām noteiktajā termiņā.
Laika periodā no pārskata gada pēdējās dienas līdz šī atsevišķā un konsolidētā finanšu pārskata parakstīšanas datumam nav bijuši nekādi citi notikumi, kuru rezultātā šajā atsevišķajā vai konsolidētajā finanšu pārskatā būtu jāveic korekcijas.
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs | Elita Dreimane Valdes locekle | Egīls Lapsalis Valdes loceklis | Laima Dudiča Galvenā grāmatvede, Grāmatvedības un pārskatu daļas vadītāja |
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
KONSOLIDĒTAIS KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS ZIŅOJUMS (NEFINANŠU PAZIŅOJUMS)
Sagatavots saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 56.4. pantu.4 pantu
AS "Latvijas Gāze"
Reģistrācijas vieta | Rīga, Latvija |
Reģistrācijas numurs | 40003000642 |
Adrese | Aristida Briāna iela 6, Rīga, Latvija, LV-1001 |
Interneta mājaslapa | www.lg.lv |
AS "Gaso"
Reģistrācijas vieta | Rīga, Latvija |
Reģistrācijas numurs | 40203108921 |
Adrese | Vagonu iela 20, Rīga, Latvija, LV-1009 |
Interneta mājaslapa | www.gaso.lv |
Saīsinājumi
ANO | Apvienoto Nāciju Organizācija |
CNG | Saspiestā dabasgāze (compressed natural gas) |
CSP | Centrālā statistikas pārvalde |
ES | Eiropas Savienība |
GRP | Gāzes regulēšanas punkts |
KSA | Korporatīvā sociālā atbildība |
SDO | Starptautiskā darba organizācija |
SEG | Siltumnīcefekta gāzes |
Kontaktinformācija
E-pasta adrese ierosinājumiem un jautājumiem par ziņojumu: investor.relations@lg.lv
VALDES PAZIŅOJUMS
AS "Latvijas Gāze" ir sagatavojusi savu sesto korporatīvās sociālās atbildības ziņojumu. Ziņojumā tiek skaidroti galvenie riski, veiktie pasākumi un sniegts pasākumu ietekmes novērtējums. Ar korporatīvo sociālo atbildību AS "Latvijas Gāze" Koncerna līmenī (AS "Latvijas Gāze un tās meitas sabiedrība AS "Gaso" kopā sauktas - Koncerns)) izprot sistemātisku procesu analīzi, kuras ietvaros tā izvērtē savas darbības ietekmi uz vidi, darbiniekiem, klientiem, uzņēmējdarbību un sabiedrību kopumā un kurā AS "Latvijas Gāze" nosaka principus, kuri izriet no AS "Latvijas Gāze" ietekmes izvērtējuma un vērtībām. Korporatīvās sociālās atbildības pastāvošo procesu analīze un jaunu procesu ieviešana uzņēmumā ir kā sava veida uzņēmuma reputācijas un kvalitātes zīmols, nodrošinot maksimāli caurspīdīgu korporatīvo vidi un tādējādi veicinot uzņēmuma reputāciju, atpazīstamību un darbinieku apmierinātību, samazinot uzņēmējdarbības riskus un palielinot uzņēmuma vērtību. AS "Latvijas Gāze" pilnībā atbalsta ANO Global Compact ietvertās vērtības cilvēktiesību, darba tiesību, vides un pretkorupcijas jautājumos un apņemas arī turpmāk veltīt uzmanību tam, lai uzlabotu aptverto uzņēmumu darbību ziņojumā apskatīto jautājumu ietvarā.
Ziņojums ir izskatīts un apstiprināts AS "Latvijas Gāze" Valdē 2023. gada 19. aprīlī (Valdes sēdes protokols Nr. _____) kā konsolidētā Gada pārskata (nefinanšu ziņojuma) sastāvdaļa un tā sagatavošanu atbilstoši likumā noteiktajam ir pārbaudījis zvērināts revidents.
Ziņojumu Valdes vārdā paraksta:
Aigars Kalvītis Valdes priekšsēdētājs | Elita Dreimane Valdes locekle | Egīls Lapsalis Valdes loceklis |
*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU U SATUR LAIKA ZĪMOGU
IEVADS
AS "Latvijas Gāze" konsolidētais Korporatīvās sociālās atbildības ziņojums par 2022. gadu ir sagatavots atbilstoši ANO programmas Global Compact (turpmāk - ANO Globālā Līguma Kustības) vadlīnijām (www.unglobalcompact.org), un ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/95/ES un Finanšu instrumentu tirgus likumā noteikto nefinanšu informāciju. Šajā ziņojumā, attīstot tā sagatavošanas metodoloģiju, izmantoti vairāki jauni galvenie darbības rādītāji (indikatori), ņemot vērā arī Nasdaq ESG Reporting Guide 2.0 (2019) ietvertos ieteikumus sabiedrībām, kuru akcijas tiek kotētas biržā.
AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" komercdarbības modeļa apraksts un cita vispārīga informācija par Koncernu un tā darbību ir ietverta konsolidēto finanšu pārskatu Vadības ziņojumā. Informācija par AS "Latvijas Gāze" korporatīvās pārvaldības modeli un tā elementiem ir atspoguļota Korporatīvās pārvaldības ziņojumā. Ziņojumā tiek skaidrota Koncerna politika attiecīgajā jomā, galvenie riski, pasākumi to novēršanai vai mazināšanai, un atbilstošās darbības rādītāji. Ziņojums ir saistīts ar citiem AS "Latvijas Gāze" dokumentiem, kuros ir integrētas ANO Global Compact ietvertās vērtības, piemēram, Darbinieku Ētikas kodeksu un Trauksmes celšanas sistēmu, Sankciju riska novērtējumu un Risku pārvaldības politiku. Ziņojums ir sagatavots latviešu, angļu un krievu valodās un tiek publicēts Nasdaq Baltic, kā arī ir pastāvīgi pieejams Latvijas Gāzes interneta vietnē.
Attiecībā uz informācijas atklāšanas pienākumu par atbilstību ilgtspējīgām investīcijām, ilgtspējīgas uzņēmējdarbības kritērijiem prasību izpildi saskaņā ar ES ilgtspējas regulējumu investīciju un ziņošanas jomās jāatsaucas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - Ilgtspējīgu ieguldījumu regula) 2022. gada pārskata periodā Koncerna ietvaros tika sniegti dabasgāzes sadales un tirdzniecības pakalpojumi, kas pēc patreiz ilgtspējīgu ieguldījumu regulā spēkā esošās klasifikācijas neatbilst ilgtspējīgām investīcijām.
Darbības indikatori tiek sniegti par piecu vai divu gadu periodu, atkarībā no attiecīgo datu pieejamības. Datu aprēķināšanas metodes nav būtiski mainītas, salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu.
ANO GLOBĀLĀ LĪGUMA KUSTĪBAS 10 VĒRTĪBAS
CILVĒKTIESĪBAS
Princips 1 Uzņēmumam ir jāatbalsta un jārespektē starptautiski pasludinātās cilvēktiesības.
Princips 2 Ir jābūt drošam, ka tas nav iesaistījies cilvēktiesību ļaunprātīgā izmantošanā.
DARBASPĒKS
Princips 3 Uzņēmumam ir jāgarantē biedrošanās brīvība un jāatzīst efektīvā kolektīvā pārrunu procedūra.
Princips 4 Jāgarantē visu formu piespiedu un obligātā darba izslēgšana.
Princips 5 Jāgarantē bērnu piespiedu darba likvidēšana.
Princips 6 Jāizslēdz nodarbinātības un profesijas diskriminācija.
VIDE
Princips 7 Uzņēmumam ir jāatbalsta piesardzības pasākumi attiecībā uz izaicinājumiem, kas skar vidi.
Princips 8 Jāuzņemas iniciatīvas veicināt lielāku atbildību pret vidi.
Princips 9 Jāveicina videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība un izplatība.
PRETKORUPCIJA
Princips 10 Uzņēmumam ir jāveic pasākumi pret visām korupcijas formām, tai skaitā pret izspiešanu un kukuļdošanu.
LATVIJAS GĀZES REORGANIZĀCIJA
Pēdējo septiņu gadu laikā var izdalīt trīs būtiskas AS "Latvijas Gāze" attīstības fāzes - (1) darbību monopolstāvoklī, (2) uzņēmuma sadalīšanu pārvades operatorā, sadales operatorā un dabasgāzes tirgotājā, kā arī (3) šī brīža darbība atvērtajā tirgū.
AS "Latvijas Gāze" kopš tās izveides 1991. gadā darbojās kā vienīgais un apvienotais dabasgāzes uzglabāšanas, pārvades, sadales un tirdzniecības operators. Izpildot Eiropas Savienības dabasgāzes tirgus pārveides prasības, kopš 2017. gada 1. janvāra pārvade un uzglabāšana ir nodalīta uzņēmumā AS "Conexus Baltic Grid", kas šobrīd ir ar AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" nesaistīts uzņēmums. Savukārt kopš 2017. gada 1. decembra dabasgāzes sadale ir pilnībā nodota AS "Gaso", kuras vienīgais īpašnieks ir AS "Latvijas Gāze", kas savukārt turpina darboties dabasgāzes tirdzniecības nozarē.
2022.gada 8.augustā AS "Latvijas Gāze" akcionāri pieņēma lēmumu par Sabiedrības reorganizācijas procesa vai pamatkapitāla samazināšanas uzsākšanu.
AS "Latvijas Gāze" valde īstenojot akcionāra 2022.gada 8.augusta lēmumu ir uzsākusi tai piederošā gāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanas procesu, kuru plānots noslēgt 2023. gada ietvaros.
CILVĒKTIESĪBAS
Princips 1 Uzņēmumam ir jāatbalsta un jārespektē starptautiski pasludinātās cilvēktiesības.
Princips 2 Uzņēmumam ir jābūt drošam, ka tas nav iesaistījies cilvēktiesību ļaunprātīgā izmantošanā.
CILVĒKTIESĪBU IEVĒROŠANA UZŅĒMUMĀ
POLITIKA UN RISKI
Latvijā spēkā esošais cilvēktiesību normatīvais regulējums pamatā paredz tiešu tā piemērošanu organizācijās, un gan AS "Latvijas Gāze", gan AS "Gaso" pilnībā izpilda šīs prasības.
Koncerna mērķis ir nepieļaut savā darbībā cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī paust aktīvu nostāju saviem klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem un veicināt to izskaušanu jebkurā darbībā un sadarbības veidā gan ar Korporatīvās sociālās atbildības ziņojuma, gan ar izstrādātā Ētikas kodeksa un Trauksmes celšanas sistēmas regulējuma palīdzību.
Cilvēktiesību ievērošana ir tieši saistīta ar Koncerna efektivitāti, kā arī būtiski samazina Koncerna darbības riskus.
PASĀKUMI
AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" uzskata, ka cilvēktiesību ievērošana ir absolūts jebkura uzņēmuma rīcības standarta minimums. Koncerns pilnībā ievēro Latvijas, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un ANO (Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā ietverto) regulējumu, kas atbilst visaugstākajiem cilvēktiesību standartiem. Koncerns nekādā veidā neiesaistās un ir pret jebkādiem cilvēktiesību pārkāpumiem un pauž aktīvu pozīciju par to arī klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem.
AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" valdes locekļu profesionālā kvalifikācija un pieredze apliecina Koncerna vadības padziļināto izpratni par cilvēktiesību lomu Koncerna darbībā. Koncerns pilnībā nodrošina gan pirmās paaudzes cilvēktiesību (tiesības uz dzīvību, veselību un politiskajiem uzskatiem), gan otrās (sociālekonomiskās tiesības) un trešās paaudzes (solidaritātes, tiesības uz vidi, personas datu aizsardzību u.c.) cilvēktiesību aizsardzību gan attiecībā uz saviem darbiniekiem, gan klientiem.
Papildus normatīvajos aktos noteiktajam Koncerns veic regulārus darba vides kvalitātes mērījumus darbinieku darba vietās. Attiecībā uz klientiem, lai veicinātu iespēju visos objektos iekļūt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tiek veikti regulāri vides rekonstrukcijas un uzlabošanas darbi. Visos objektos, kuros ir veikta rekonstrukcija kopš 2017. gada, šādas piekļuves iespējas ir ieviestas.
Tāpat ir ieviesta gan Trauksmes celšanas sistēma A/S "Latvijas Gāzē", gan Trauksmes celšanas kārtība A/S "Gaso", kuras paredz iespēju ziņot par pārkāpumiem, tajā skaitā arī par cilvēktiesību pārkāpumiem
darbinieku veselība un drošība
DARBA LAIKS, ATALGOJUMS UN PROMBŪTNES
POLITIKA UN RISKI
Latvijas darba aizsardzības prasību normatīvais regulējums ir tieši piemērojams, un Koncerns velta ievērojamus resursus, lai pilnībā izpildītu šīs prasības. Tā ir viena no Koncerna prioritārajām Korporatīvās sociālās atbildības jomām, īpaši jāizceļ AS "Gaso" darba specifika, proti, vairāk nekā puse AS "Gaso" darbinieku ir nodarbināti ar tiešu dabasgāzes sadales sistēmas ekspluatācijas darbu izpildi, kas ir paaugstināti riska darbi, jo saistīti ar gāzes sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību, kā arī citu kaitīgo darba vides faktoru ietekmi uz darbinieku veselību.
Koncerna mērķis ir nodrošināt drošu darba vidi, kas ļautu izvairīties no darba vides riska vai iespējami samazināt tā ietekmi.
PASĀKUMI
Darbiniekiem tiek nodrošināta droša un veselībai nekaitīga darba vide, tostarp piemērotas darba vietas, tehniskie resursi un individuālie aizsardzības līdzekļi. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām Koncerns izstrādā darba aizsardzības un ugunsdrošības pasākumu plānu un veic darba vides iekšējo uzraudzību. Atbilstoši noteiktajam periodiskumam, atkarībā no darba specifikas, par darba aizsardzību un ugunsdrošību tiek veikta darbinieku instruktāža. Ne retāk kā reizi gadā tiek veiktas mācības par rīcību ugunsgrēka izcelšanās gadījumā. Reizi gadā tiek veikti darba vides un sprādzienbīstamās vides risku novērtējumi. Ņemot vērā šos novērtējumus, tiek novērsti atklātie trūkumi vai samazināta to ietekme.
Pastāvīgi tiek veikta darbā notikušo nelaimes gadījumu uzskaite un analīze. Atbilstoši noteiktajam periodiskumam, atkarībā no darba specifikas, darbinieki veic obligātās veselības pārbaudes. Darbiniekiem ir nodrošināta veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšana. Tiek regulāri veiktas darba aprīkojuma un iekārtu pārbaudes un apkopes atbilstoši ražotāju noteiktajām prasībām.
Koncernā ieviestā Trauksmes celšanas sistēma paredz iespēju ziņot arī par darbinieku veselību un drošību apdraudošiem pārkāpumiem.Jau 2020. gadā Koncerna līmenī AS "Latvijas Gāze" veiksmīgi ieviesa un 2021./2022. gadu laikā turpināja pilnveidot virkni pasākumus, kas ļāvuši nodrošināt priekšnosacījumus, lai darbinieki varētu veikt darbu arī attālināti un sniedzot tam nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu.
PRIVĀTUMS UN DATU DROŠĪBA
POLITIKA UN RISKI
Koncerns pievērš īpašu uzmanību privātuma un personas datu aizsardzības un drošības jautājumiem. Personas datu aizsardzības jomā Latvijā pastāv stingrs regulējums, kas balstīts uz tieši piemērojamo ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu 2016/679. Vadoties pēc regulā ietvertajiem principiem, Koncernā izstrādāta iekšējā Personas datu apstrādes noteikumi, kas aptver personas datu pārvaldības sistēmas principus un tās īstenošanas noteikumus.
Koncerna mērķis ir nodrošināt pilnīgu personas datu (gan darbinieku, gan klientu) aizsardzību un drošību.
PASĀKUMI
Koncernā tiek ievērotas gan normatīvo aktu prasības, gan vienlaikus tiek veikti samērīgi un proaktīvi pasākumi personas datu aizsardzības pārvaldības procesu pilnveidošanai. Koncernā tiek īstenoti personas datu aizsardzības un informācijas drošības uzraudzības pasākumi, kuru rezultātā ir ieviesti dažādi uzlabojumi, kā arī tiek veikti dažāda veida personas datu apstrādes tiesiskuma un aizsardzības novērtējumi. Ir ieviesti iekšējos normatīvajos aktos, kas regulē personu datu apstrādes procesus, paredzētie procesi un to kontroles mehānismi. Liela vērība tiek pievērsta darbinieku apmācībām personas datu aizsardzības jomā, izskaidrojot normatīvo aktu prasības un analizējot piemērus un problēmsituācijas. Koncernā strādā IT drošības pārvaldnieks un personas datu aizsardzības speciālisti, kuri regulāri analizē personas datu aizsardzības pārvaldības sistēmu un ievieš tās uzlabošanai nepieciešamos pasākumus.
Koncernā tiek veikta sistemātiska iepriekš noslēgto līgumsaistību analīze, nepieciešamības gadījumā papildinot līgumslēdzēju pienākumus personas datu aizsardzības jomā.
AS "Latvijas Gāze" ir veiktas visu darbinieku ikgadējās apmācības personas datu aizsardzības jautājumos, pārrunājot uzņēmumam aktuālos jautājumus, jo īpaši - biznesa procesu pārvaldības un klientu (fizisko personu) apkalpošanas segmentā. AS "Latvijas Gāze" jauno darbinieku ievadapmācības ietvaros ieviesta katra uzņēmumā strādāt sākušā darbinieka zināšanu par personas datu aizsardzību apjoma pārbaude, nepieciešamības gadījumā, darbinieku individuāli papildus apmācot.
Koncernā ieviestā Trauksmes celšanas sistēma paredz iespēju ziņot arī par personas datu aizsardzības un drošības pārkāpumiem.
darbības indikatori
PĀRKĀPUMI
2022. gadā nav saņemti iesniegumi, tostarp, trauksmes cēlēju, par vispārīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem, darbinieku veselības un darba drošības vai personas datu aizsardzības un datu drošības jomā. Tāpat pārkāpumus nav konstatējušas uzraugošās iestādes.
NELAIMES GADĪJUMI DARBĀ
2022. gadā, AS "Gaso" darbiniekiem, veicot darba pienākumus, notika divi nelaimes gadījumi. Abi cietušie darbinieki ir izveseļojušies un turpina veikt darba pienākumus. Pēc notikušajiem incidentiem abos gadījumos veikta ārpuskārtas darba vides risku novērtēšana un neplānotā instruktāža darba aizsardzībā darba vietā. Aplūkotajā periodā nav bijuši letāli nelaimes gadījumi.
Darbā notikušie nelaimes gadījumi Koncernā
DARBASPĒKS
Princips 3 Uzņēmumam ir jāgarantē biedrošanās brīvība un jāatzīst efektīva kolektīvo pārrunu procedūra.
Princips 4 Jāgarantē visu formu piespiedu un obligātā darba izslēgšana.
Princips 5 Jāgarantē bērnu piespiedu darba likvidēšana.
Princips 6 Jāizslēdz nodarbinātības un profesijas diskriminācija.
ARODBIEDRĪBAS
POLITIKA UN RISKI
Tiek nodrošinātas un atbalstītas darbinieku tiesības piedalīties arodbiedrībās un kolektīvi apspriest nodarbinātības jautājumus.
Koncerna mērķis - nodrošināt abpusēji izdevīgu sadarbību un kolektīvu vienošanos attiecībā uz lēmumiem par darbinieku sociālo aizsardzību.
PASĀKUMI
AS "GASO" tiek nodrošinātas Darba koplīguma apspriešanas sanāksmes, kurās piedalās uzņēmuma vadības pārstāvji, darbinieku un arodbiedrību pārstāvji. Ir izveidota darba strīdu komisijas institūcija, kurā piedalās darba devēja un arodbiedrības pārstāvji. Tiek nodrošinātas telpas arodbiedrības sapulču norisei, kā arī pastāvīgas telpas un sakaru līdzekļi arodbiedrības vadītājam. Arodbiedrības pārstāvis, kā iepirkuma komisijas loceklis, piedalās AS "GASO" organizētajā iepirkuma procedūrā par darbinieku veselības polišu iegādi.
2022.gada nogalē AS "GASO" un Latvijas sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība "LAKRS" pagarināja Darba koplīgumu vēl uz gadu - līdz 2023.gada beigām. Savukārt AS "Latvijas Gāze" izstrādāja un apstiprināja iekšējo normatīvo aktu "Kārtība, kādā akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" nodrošina darbiniekiem sociālās garantijas" (apstiprināts AS "Latvijas Gāze" 08.12.2022 valdes sēdē (Sēde Nr.49 (2022)). Minētajā kārtībā noteiktas darbinieku tiesības un garantijas uz sociālo atbalstu, kas salīdzinot ar ārējo normatīvo regulējumu, uzlabo darbinieku stāvokli (paredz papildu brīvdienas, papildu atvaļinājumus, naudas balvas darbiniekiem nozīmīgos dzīves mirkļos u.c.labumus).
PIESPIEDU UN BĒRNU DARBS
politika un riski
Saskaņā ar valstī noteikto nav pieļaujams piespiedu vai obligātais darbs, kā arī bērnu piespiedu darbs. Koncerns kategoriski iestājas pret šādām nodarbinātības formām un stingri ievēro šādu politiku
NODARBINāTĪBAS NOSACĪJUMI
POLITIKA UN RISKI
Augstas intensitātes darba režīms un salīdzinoši nelielais atalgojums darbiniekiem, kuru tiešajos pienākumos ir klientu apkalpošana, ir izaicinājums veiksmīgai darba organizēšanai šajā jomā. Turklāt gan jaunas norēķinu sistēmas ieviešana, gan pieaugošā klientu interese un dažādie jautājumi saistībā ar sarežģīto situāciju enerģērtikas jomā, darbiniekiem rada paaugstinātu stresu, atstājot ietekmi arī uz darbinieku mainību. Savukārt uzņēmumam, zaudējot kvalificētus speciālistus, tiek radīti draudi nozares standartos noteikto saistību izpildei un darbības nepārtrauktībai, tā radot gan kvalitātes riskus, gan finansiālo slogu. Minēto risku mazināšanai Sabiedrība ir ieviesusi attālinātā darba izpildes iespējas, kā arī citas darba pienākumu izpildes formas.
Attālinātā darba organizācijas kontekstā AS "Latvijas Gāze" ir veiksmīgi izdevies piesaistīt kvalificētus darbiniekus ārpus AS "Latvijas Gāze" atrašanās vietas, reģionos ārpus Rīgas. Tāpat AS "Latvijas Gāze" kopš 2020. gada pavasara ir pārgājusi uz pilnībā attālinātu darba režīmu klientu apkalpošanā un arī turpmāk plāno strādāt šādā formātā.
Darbiniekiem pārsvarā ir normālais darba laiks 40 stundas nedēļā. Atbilstoši darba specifikai un nepieciešamībai atsevišķos gadījumos ir noteikts summētais darba laiks un maiņu darbs. Vienlaicīgi darbiniekiem ir nodrošināts atbilstošs pārtraukumu un atpūtas laiks. Darbiniekiem ir nodrošināts apmaksāts ikgadējs atvaļinājums, papildus valsts likumdošanā noteiktajam tiek nodrošināts apmaksāts papildatvaļinājums par darba stāžu, bīstamiem darba apstākļiem, kā arī papildu brīvdienas struktūrvienību vadītājiem/ vietniekiem, un papildu brīvdienas dažādos darbiniekiem svarīgos dzīves mirkļos (laulības, bērnu dzimšana (tēviem), bērnu skolas gaitu uzsākšana, bērnu izlaidumi).
Visiem darbiniekiem tiek sagatavoti, parakstīti un izsniegti rakstveida darba līgumi un nodrošināta valstī noteikto ar darba tiesiskajām attiecībām saistīto nodokļu nomaksa.
Darbinieku piesaistes politika tiek īstenota tādējādi, lai novērstu risku, ka kvalificētu speciālistu trūkums varētu radīt draudus nozares standartos noteikto saistību izpildei attiecībā uz dabasgāzes sadales sistēmas drošumu un darbības nepārtrauktību.
Virsstundu darbs tiek ierobežots atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam Koncerna līmenī.
Virsstundu apjoms tiek uzraudzīts un kontrolēts, pēc iespējas plānojot darbus tā, lai darbiniekiem virsstundas neveidotos.
Koncerna mērķis ir uzturēt konkurētspējīgu darbinieku motivācijas sistēmu, kuras ietvaros tiek nodrošināts taisnīgs un atbilstošs atalgojums, darba un atpūtas līdzsvars un mērķtiecīgas sociālās garantijas, tai skaitā tiek slēgts līgums par darbinieku veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.
PASĀKUMI
Virkne ar darba tiesiskajām attiecībām un darbinieku sociālajām garantijām saistītu jautājumu noregulēšana tiek veikta gan ar Darba koplīgumu, gan Iekšējās darba kārtības noteikumiem, gan iekšējo normatīvo aktu "Kārtība, kādā akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" nodrošina darbiniekiem sociālās garantijas". Atbilstoši darba specifikai un nepieciešamībai atsevišķos gadījumos ir noteikts summētais darba laiks. Darbinieki, ja rodas tāda vajadzība, veic arī virsstundu darbu, par to saņemot atlīdzību atbilstoši Latvijas likumdošanā paredzētajā kārtībā un apjomā.
AS "Gaso" ir izveidota un darbojas pastāvīga pensiju pārvaldības komiteja, kurā piedalās divi valdes locekļi un divi darbinieku pārstāvji un kuras uzdevums ir kontrolēt iemaksu par darbiniekiem 3. līmeņa pensiju plānā atbilstību.
Darbinieki tiek sistemātiski novērtēti un atalgoti atbilstoši darba kvalitātei, iniciatīvai, darba intensitātei un ieguldījumam.
Darba devējs, ieviešot jaunas tehnoloģijas, pilnveidojot informācijas tehnoloģijas sistēmas vai veicot citus līdzīga rakstura pasākumus, nodrošina esošo darbinieku apmācību un/vai pārkvalifikāciju, kā arī atbalsta darbinieku tālākizglītošanos - darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, piešķir mācību atvaļinājumu 10 (desmit) darba dienas mācību gadā (bez darba algas saglabāšanas). Savukārt valsts eksāmena kārtošanai/ diplomdarba izstrādāšanai darbiniekam piešķir mācību atvaļinājumu 20 (divdesmit) darba dienas mācību gadā, par šo laiku saglabājot darba algu.
DISKRIMINĀCIJAS novēršana
politika un riski
Latvijas likumdošanā ir ietverts detalizēts diskriminācijas aizlieguma regulējums, un Koncerns to ievēro. Tiek nodrošināts, ka lēmumi attiecībā uz darbiniekiem tiek pieņemti, balstoties uz atbilstošiem un objektīviem kritērijiem. Diskriminācijas aizliegums ietverts arī iekšējā Darbinieku ētikas kodeksā, uzmanību pievēršot taisnīgas attieksmes un aizskārumu aizliegumu pamatprincipiem. Tajā ir izklāstītas vadlīnijas darba attiecību veidošanai starp darbiniekiem, tajā skaitā attieksme un uzvedība, kā arī rīcības modeļi iespējamo domstarpību un konfliktu risināšanai darba ikdienā.
Riskus, kas būtu saistīti ar diskrimināciju, Koncerns vērtē kā zemus.
PASĀKUMI
Darba sludinājumos tiek norādītas konkrētas prasības pretendentiem, kas izriet no Koncernam nepieciešamajām profesionālajām kompetencēm, un tās ir formulētas nediskriminējošā veidā. Darbinieku atlases procesā netiek pieprasīts sniegt sensitīvu personiska rakstura informāciju par pretendentu, tai skaitā par reliģisko vai politisko pārliecību, ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem u.c.
darbības indikatori
ARODBIEDRĪBU IESAISTE
2022. gadā nav bijusi vajadzība iesaistīt arodbiedrības domstarpību risināšanā.
DARBINIEKU SKAITS DARBĪBAS SEGMENTOS
DARBINIEKU SKAITS, UZ KURIEM ATTIECAS KOPLĪGUMS
2022.gadā Darba koplīgums ir attiecināms uz visiem Koncerna darbiniekiem. Ar to tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret darbiniekiem sociālo garantiju jomā un paredzētas papildu sociālās garantijas, kas nav noteiktas Darba likumā - papildatvaļinājumu, papildu brīvdienas, pabalstus, naudas balvas u.tml..
DARBINIEKU ROTĀCIJAS KOEFICIENTS
Darbinieku rotācijas koeficienta dinamika atspoguļo aktuālos notikumus Koncernā un situāciju darba tirgū. Darbinieku rotācijas palielināšanās saistīta ar ievērojamo darbinieku mainību AS "Latvijas Gāze" klientu apkalpošanas sektorā, ņemot vērā strauji pieaugošo klientu interesi (gandrīz divas reizes pieaudzis ienākošo zvanu un sarakstes apjoms (saistīts ar ģeopolitisko situāciju, cenu pieaugumu enerģētikas tirgū u.tml.), tāpat augsta darbinieku mainība tika novērota starp darbiniekiem, kas pārstāv informācijas tehnoloģiju nozari. Tas saistīts ar minētās jomas speciālistu augsto pieprasījumu un atalgojumu politiku darba tirgū.
VIDĒJĀ DARBA SAMAKSA
Vidējā darba samaksa Koncernā atbilst nozares atalgojumam.
DZIMUMU DAŽĀDĪBA - SIEVIEŠU ĪPATSVARS
Sieviešu īpatsvars Koncernā atbilst nozares specifikai. Sieviešu īpatsvars vadībā kopumā atbilst sieviešu īpatsvaram Koncernā.
PĀRKĀPUMI
2022. gadā nav saņemti iesniegumi, tostarp, trauksmes cēlēju, par diskrimināciju darba vietā.
Tāpat pārkāpumus nav konstatējušas uzraugošās iestādes.
VIDE
Princips 7 Uzņēmumam ir jāatbalsta piesardzības pasākumi attiecībā uz izaicinājumiem, kas skar vidi;
Princips 8 jāuzņemas iniciatīvas veicināt lielāku atbildību pret vidi; un;
Princips 9 jāveicina videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība un izplatība.
dabasgāzes izmantošana un ilgtspēja
politika un riski
Koncerns gan palīdz citiem iegūt videi draudzīgu enerģijas avotu - dabasgāzi, gan pats aktīvi izmanto priekšrocības, ko sniedz videi draudzīgu tehnoloģiju attīstīšana. Dabasgāze tiek piegādāta pa cauruļvadiem, tāpēc tās piegāde nerada būtiskus enerģijas zudumus un transportēšanas procesā rodas mazāk oglekļa dioksīda (CO2) izmešu, salīdzinot ar citiem kurināmajiem. Arī izmantošanas procesā dabasgāze, salīdzinot ar citiem kurināmajiem, rada ievērojami mazākus CO2 izmešus, tādējādi radot mazāku siltumnīcefektu. Proti, dabasgāze, salīdzinot ar koksnes produktiem, oglēm un šķidrajiem kurināmajiem, rada būtiski mazāku tvana gāzes, sēra oksīdu, slāpekļa oksīdu, dūmu, kvēpu, pelnu un smago metālu pastāvīgo piesārņojumu gan izmantojot to lokālos katlos, gan lielās katlumājās un koģenerācijas stacijās.
Arī dabasgāzes izmantošana autotransportā, aizstājot benzīnu un dīzeļdegvielu, dod nozīmīgu ieguldījumu gan oglekļa dioksīda emisiju samazinājumā, gan gaisa kvalitātes uzlabošanā. Piemēram, dabasgāzes darbinātas automašīnas rada līdz pat 70% mazākus slāpekļa oksīdu izmešus, kas ir būtiski cilvēka plaušu veselībai. Tādejādi Koncerna darbībai ir ilgtspējīgi pamati un ar to tiek sniegts būtisks ieguldījums vides aizsardzībā.
Valsts mērogā lielākais vides piesārņojums visā dabasgāzes izmantošanas ciklā rodas pie galapatērētājiem, kur rodas dabasgāzes zudumi iekšējās gāzesvadu sistēmas un iekārtās un kur dabasgāze tiek dedzināta un atmosfērā nokļūst CO2, slāpekļa oksīds u.c. izmeši. Kopumā dabasgāze kā produkts ir videi draudzīgākais kurināmais, un, aizstājot citas kurināmo alternatīvas, dabasgāze uzlabo vides kvalitāti.
Ņemot vērā iepriekšminēto politiku, Koncerna mērķis ir iespējami palielināt dabasgāzes izmantošanu jomās, kurās šobrīd tiek izmantoti citi fosilie energoresursi.
Atbilstoši ilgtspējīgu ieguldījumu regulā sniegtajiem kritērijiem, AS "GASO" var panākt ilgtspējīgumu ar ūdeņraža vai citu zemu emisiju gāzu sistēmu izveidi vai esošo sistēmu pārveidi šādu gāzu piegādei.
AS "Latvijas Gāze" var panākt ilgtspējīgumu, īstenojot mērķi par biogāžu ražošanu/tirdzniecību, kas ir saskanīgs ar Sabiedrības stratēģijā noteiktajiem darbības attīstības virzieniem.
PASĀKUMI
Ievērojot Eiropas Savienības izvirzītos klimata neitralitātes mērķus 2050. gadam, AS "Latvijas Gāze" fokuss ir vērsts uz klientu radītās ietekmes uz vidi kompensēšanu, radot projektus, kas ļauj samazināt SEG emisijas. Atbilstoši Eiropas Savienības "Fit for 55" ietvaros izstrādātajai normatīvo aktu paketei, Eiropas Komisijas Ūdeņraža un gāzes tirgus dekarbonizācijas paketei, Metāna stratēģijai un Atjaunojamo energoresursu direktīvā izvirzītos mērķus, AS "Latvijas Gāze" ambīcija ir attīstīt atjaunojamo energorsursu projekus tajā skaitā, izmantojot dabasgāzes tīkla infrastruktūru, tās iespējas.. Papildus ieviestajam energopārvaldības ISO 50 001 standartam, AS "Latvijas Gāze" 2021. gadā ir ieviesusi Vides Pārvaldības vadības sistēmu, kura sertificēta atbilstoši ISO 14 001 standartam un veikusi CO2 izmešu aprēķinus. Balstoties uz izveidoto vides politiku un CO2 izmešu aprēķiniem, AS "Latvijas Gāze" ir iestādījusi 2000 bērzus, tādejādi neitralizējot 3 gadu CO2 radītos izmešus.
Atbildīgi rūpējoties par Koncerna darbības ietekmi uz vidi ir izstrādāta un ieviesta Vides politika un Vides kodekss, tajā tiek analizēts Koncerna realizētā produkta - dabasgāzes - ietekmes uz vidi mazināšanas potenciāls un noteikti no tā izrietošie mērķi. Būtiski atzīmēt, ka AS "Gaso" komercdarbība rada teju visu Koncerna ietekmi uz vidi. Produkta un sniegto pakalpojumu ietekme uz cilvēkiem ir viens no lielākajiem riskiem Korporatīvās sociālās atbildības jomā, jo dabasgāze ir ugunsbīstama, sprādzienbīstama un smacējoša slēgtās telpās. Dabasgāzes sprādziena iespējamās sekas ir potenciāli ļoti graujošas. Galvenie riski saistīti ar novecojušu infrastruktūru, gāzes iekārtām patērētāju īpašumā un cilvēku rīcību gan lietojot dabasgāzi, gan veicot patvaļīgas manipulācijas gāzes iekārtās. Šie riski tiek minimizēti ar regulārām un sistemātiskām dabasgāzes sadales sistēmas tehniskās uzraudzības, iekšējo gāzesvadu revīzijas un hermētiskuma pārbaudes darbiem atbilstoši normatīvi tiesiskā regulējuma prasībām.
Visā dabasgāzes piegādes un lietošanas ķēdē dabasgāzes galalietotāji var dot būtisku ieguldījumu tās ietekmes uz vidi samazināšanā. Koncerns uzskata, ka ar izglītošanas un informēšanas pasākumiem var panākt izšķirošu sabiedrības izpratnes pieaugumu par dabasgāzes izmantošanas pozitīvo un negatīvo ietekmi jomās, kurās individuālie ieguldījumi un pūliņi var nest būtisku vides ietekmes samazinājumu.
Lai izglītotu savus klientus un citus interesentus par iespējām taupīt energoresursus, tostarp dabasgāzi, Koncerns ir izstrādājis divas brošūras: "Enerģijas taupīšanas padomi" un "Ekonomiskā braukšana" un sistemātiski informē uzņēmumu darbiniekus un savus sekotājus sociālajos tīklos par konkrētām energoresursu taupīšanas metodēm ("izglītošana ar komunikāciju"). Koncerna uzņēmumu līmenī www.lg.lv un www.gaso.lv mājas lapās ir izveidotas atsevišķas sadaļas par energoefektivitāti.
Kā arī, Koncerna ieskatā būtisku efektu var dot mazefektīvu dabasgāzes iekārtu nomaiņa uz efektīvākām iekārtām, turklāt - gan mājsaimniecību, gan komerciālajā, gan ražošanas un enerģētikas sektoros, tādēļ klienti tiek regulāri informēti par jaunumiem gāzesvadu un gāzes saimniecību projektēšanā un būvniecībā. Tāpat klienti tiek mudināti veikt regulāru dabasgāzes iekšvadu un iekārtu apkopi, lai samazinātu dabasgāzes zudumus neblīvējumos.
CO2 un cita veida emisiju samazinājumu var sasniegt arī, aizvietojot benzīna un dīzeļa automašīnas ar dabasgāzes automašīnām. Transportā, izmantojot CNG, CO2 izmešu daudzums ir līdz 30% mazāks nekā dīzeļdegvielai vai benzīnam, savukārt citu kaitīgo izmešu apjoms - līdz pat 90% zemāks. Tādēļ viens no Koncerna pašreizējiem mērķiem ir aktīvi veicināt CNG infrastruktūras attīstību Latvijā, nodrošinot tehnisko atbalstu un citas kompetences uzņēmumiem, kuri investē CNG uzpildes staciju izveidē.
Koncerns sadarbībā ar vairākiem citiem enerģētikas un transporta uzņēmumiem izveidoja iniciatīvu "Vide rītdienai!", lai kopīgi runātu par ekonomiski efektīvākas un videi draudzīgākas enerģijas izmantošanu transportā, kā arī, lai meklētu risinājumus globālās klimata politikas mērķu sasniegšanai. 2019. gada maijā ar Koncerna tiešu iesaisti, piegādājot CNG, Latvijā pēc 14 gadu pārtraukuma atkal tika atvērta pirmā publiski pieejamā CNG uzpildes stacija (Jēkabpilī). 2020. gada janvārī otrā šāda uzpildes stacija tika atvērta Rīgā, tādejādi mērķtiecīgi īstenojot CNG uzpildes iespēju Latvijā paplašināšanu. 2021. un 2022. gados tika uzstādītas jaunas automašīnu dabasgāzes (CNG) uzpildes stacijas Liepājas, Jūrmalas, Ogres, Cēsu, Jelgavas un Bauskas iecirkņos (potenciālais ietaupījums 10,5 MWh gadā).
Koncerna saimniecībā ir kopumā vairāk nekā 130 dažāda pielietojuma un ražotāju CNG transportlīdzekļi, kurus izmanto Koncerna darbinieki, un arī sava CNG uzpildes stacija.
dabas resursu patēriņš un SEG
politika un riski
Koncernā enerģija un ūdens tiek izmantoti pamatā ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Ņemot vērā, Koncerna darbības specifiku - dabasgāzes sadale un tirdzniecība - Koncernam nav nepieciešami ievērojami dabas resursi, lai nodrošinātu savu saimniecisko darbību.
Būtiska nozīme kopējā energoresursu patēriņā ir ēku energoefektivitātei, jo apkure veido aptuveni 65% no visa Koncerna energopatēriņa. Elektroenerģiju patērējošās iekārtas ir iedalāmas vairākās kategorijās - apgaismojums, datortehnika, sadzīves iekārtas, klimata kontroles iekārtas, tehniskās saimniecības iekārtas (dabasgāzes uzpildes iekārtas, kompresori, instrumenti u.c.), gāzesvadu katodaizsardzība. Atsevišķās kategorijās, piemēram, gāzesvadu katodaizsardzībā, būtisku energoefektivitātes paaugstinājumu nav iespējams sasniegt, bet citās - piemēram, iegādājoties datortehnikas iekārtas un sadzīves elektroiekārtas, sistemātiska to izvēle ļauj samazināt elektroenerģijas patēriņu.
Koncerna riski enerģijas patēriņa un ražošanas jomā kopumā vērtējami kā zemi, jo dabasgāzes sadale un tirdzniecība neprasa industriāla apmēra ražošanu, vien enerģijas izmantošanu saimniecības vajadzībām - apkurē, elektroenerģijas nodrošinājumā, autotransportā. AS "Gaso" ir izsniegtas trīs C kategorijas vides piesārņošanas atļaujas katlumājām un koģenerācijas stacijai Rīgā, Bauskā un Ogrē, tomēr visas šīs iekārtas ražo enerģiju pašpatēriņam.
Kopumā vides ietekmes būtiskākais risks ir saistīts ar dabasgāzes emisiju no sadales sistēmas. Citās jomās Koncerna ietekme uz vidi ir salīdzinoši neliela. Dabasgāzes galvenās sastāvdaļas - metāna ietekme uz siltumnīcefektu 100 gadu nogrieznī tiek vērtēta kā vismaz 25 reizes lielāka nekā CO2, tādēļ tās emisija atmosfērā ir maksimāli jāierobežo. Dabasgāze no sadales sistēmas atmosfērā nokļūst trīs ceļos: pastāvīgos zudumos no sadales tīkliem, remontdarbu laikā un avārijās. Būtiskais piesārņojums rodas tieši pastāvīgos zudumos. Metāna emisija 2020. gadā veidoja 84% no AS "Gaso" kopējām SEG emisijām.
AS "Gaso" pastāv iespēja atsevišķās jomās pakāpeniski samazināt savu vides ietekmi, tādejādi dodot savu ieguldījumu vides kvalitātes uzlabošanā un klimata pārmaiņu ierobežošanā. Izbūvējot sadales sistēmu patērētājiem, kuri ar dabasgāzi aizvieto videi kaitīgākos kurināmos, tiek sniegts ieguldījums kopējā piesārņojuma mazināšanā. Vienlaikus jāuzsver, ka no metāna emisijām izvairīties nav iespējams, tādēļ tiek veikta virkne pasākumu, lai šo emisiju apmēru noturētu optimāli zemā līmenī. AS "Gaso" veic pastāvīgu tīklu monitorēšanu, pilda vairākas ilgtermiņa investīciju programmas, piemēram, ēku ievadu un citu tehnoloģisko mezglu rekonstrukciju, kā arī lieto modernas metodes un iekārtas remontdarbus un avāriju novēršanas darbos.
Koncerna autoparks tiek regulāri atjaunināts, un tas nodrošina autoparka atbilstību Eiropas Savienības autotransporta vides prasībām vidējā termiņā. Automašīnas ir aprīkotas ar GPS un degvielas uzskaites ierīcēm, kas ir ļāvis ieekonomēt patērētās degvielas daudzumu par vienu trešdaļu, jo šādi mērījumi ļauj plānot efektīvu darbību, optimālākos maršrutus un individuāli sekot līdzi patēriņam.
Koncerna riski SEG jomā kopumā ir vērtējami kā zemi, jo uzņēmumam nav industriālu piesārņošanas avotu - lieljaudu ražošanas iekārtu un jaudīgu katlumāju.
PASĀKUMI
Siltumapgādē tiek izmantota videi draudzīgā dabasgāze - Koncerns nodrošina gandrīz visa pašiem nepieciešamā siltuma ražošanu no dabasgāzes, kā arī savā koģenerācijas stacijā saražo vēl aptuveni 30% no pašpatēriņam nepieciešamās elektroenerģijas. Gan Rīgā, Vagonu ielā 20 un Aristida Briāna ielā 6, gan lielākajā daļā AS "Gaso" iecirkņu ir savas individuālās apkures katlumājas, kurās veikta pakāpeniska modernizācija vairāku gadu garumā, tādējādi nodrošinot energoapgādes energoefektivitāti.
Koncerns rūpējas par ēku tehnisko stāvokli, kopumā nodrošinot normatīvajiem aktiem atbilstošu ēku energoefektivitāti. Koncerns iesaka arī ar ēku uzturēšanu un apkalpošanu saistītajiem ārējiem sadarbības partneriem pakalpojumu sniegšanā un preču piegādē izvēlēties iespējami energoefektīvus risinājumus.
Koncerna energopārvaldības sistēma ir sertificēta un 2022.gada 11.februārī tika sekmīgi pārsertificēta atbilstoši LVS EN ISO 50001:2018 standarta prasībām. Papildus Koncernā ieviestajai energopārvaldības sistēmai atbilstoši LVS EN ISO 5001 standartam, tiek domāts arī par pārdomātu ēku pārvaldību, tāpēc papildus minētajam tiks īstenota zaļā biroja sertifikācija Koncerna pārvaldītajām ēkām.
Izvirzīti un apstiprināti no vadības puses četri galvenie mērķi 2023. gadam:
samazināt kopējo elektroenerģijas patēriņu par 4% 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu;
samazināt vidējo degvielas patēriņu (litri/100km) par 1% 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu;
veicināt uzņēmumu personāla attieksmes maiņu par labu elektroenerģijas un degvielas ietaupījumam.
Energopārvaldības sistēmas ietvaros Koncerns īstenoja 41 energoefektivitātes energouzdevumu 2022. gadā, kuru plānotais enerģijas ietaupījums var sastādīt 1140 MWh/gadā. Šādas aktivitātes ļava provizoriski samazināt plānoto kopējo energopatēriņu par 11.7%.
Energopārvaldības sistēmas ietvaros 2023. gadā uzņēmums plāno realizēt 31 energoefektivitātes energouzdevumus, kuru plānotais enerģijas ietaupījums var sastādīt 1935 MWh/gadā.
Reizi gadā tiek veikts iekšējais energoaudits un pastāvīgi darbojas par energoefektivitāti atbildīgā darba grupa. Ir iecelta atbildīgā persona par vides jautājumu monitoringu. Katru ceturksni tiek sagatavots pārskats par dabasgāzē esošo SEG, galvenokārt, metāna izplūdi atmosfērā.
2019. gadā Koncerns iegādājās un gada nogalē sāka ekspluatēt biroja vajadzībām arī administratīvo ēku Rīgā, Aristida Briāna ielā 6. Ēkai ir veikts energoefektivitātes novērtējums un ir derīgs ēkas energosertifikāts. Sistemātiski katru gadu tiek atjaunota daļa no uzņēmuma autoparka, tādējādi nodrošinot, ka kopumā autoparks atbilst mūsdienu prasībām pret vidi. Dabasgāze kā degviela tiek izmantota aptuveni ceturtajai daļai no Koncerna automašīnām. Koncerns arī izmanto viedās sistēmas autotransporta degvielas patēriņa monitoringam.
bioloģiskā daudzveidība
politika un riski
Dabasgāzes sadales infrastruktūras attīstības joma ir plaši regulēta, un AS "Gaso" ievēro visas normatīvās prasības gan projektu sagatavošanas, gan būvniecības fāzē. AS "Gaso" savā ikdienā komunicē ar plašu attīstības projektos iesaistīto personu loku, tādējādi gūstot atbalstu un nodrošinot projektu realizāciju.
Izbūvējot infrastruktūru (dabasgāzes sadales tīklus), AS "Gaso" saskaras ar privātīpašnieku tiesībām uz īpašumu un īpašuma lietošanas tiesībām, kā arī var skart aizsargājamas dabas teritorijas. Tādēļ projektu veiksmīgai realizēšanai ir būtiska sadarbība ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un valsts institūcijām, kas atbild par vides jautājumiem.
Jaunu rajonu gazifikācijai nereti ir nepieciešams izbūvēt gāzesvadus pa teritorijām, kurās iepriekš nav pastāvējuši lietošanas ierobežojumi, tādējādi īpašniekiem radot zemes apgrūtinājumus, kas savukārt varētu radīt iedzīvotāju neapmierinātību. Tādēļ, jo īpaši svarīgi ir procesos iesaistīt visus zemes īpašniekus, informējot par kopīgajiem praktiskajiem ieguvumiem no infrastruktūras izbūves. Savukārt riski saistībā ar būtisku infrastruktūras izbūves ietekmi uz dzīvnieku sugām ir nebūtiski.
Riski saistībā ar būtisku infrastruktūras izbūves ietekmi uz aizsargājamām teritorijām, sugām un biotopiem ir mazi, jo Latvijā pastāv stingrs normatīvs regulējums attiecībā uz vides aizsardzību, kas paredz meklēt videi draudzīgus risinājumus.
Koncerna mērķi - iesaistot iedzīvotājus, uzņēmējus, pašvaldības un atbildīgās valsts institūcijas, gūt plašu atbalstu realizētajiem infrastruktūras attīstības projektiem un nodrošināt vides ietekmes prasību izpildi, tādējādi nodrošinot veiksmīgu projektu gaitu, kā arī veikt dabasgāzes sistēmu izbūves darbus līdz apkures sezonas sākumam, tādējādi nodrošinot cilvēku primāro vajadzību pēc apkures un nodrošināt nepārtrauktu dabasgāzes padevi.
PASĀKUMI
Sadales sistēmas perspektīvo attīstības plānu izstrādē tiek ņemti vērā pašvaldību teritoriālie plānojumi, pašvaldību, to iedzīvotāju un uzņēmumu vēlmes, valsts un pašvaldību noteiktie ierobežojumi aizsargājamām teritorijām.
DABASGĀZES NOPLŪŽU IETEKME UZ SILTUMNĪCEFEKTU
Metāns (dabasgāzes pamatelements) ir siltumnīcefektu izraisoša gāze, tādēļ tās emisija (rodas kā pastāvīgie zudumi no sistēmas vai noplūdes gāzesvadu pārrāvumu vai remontdarbu laikā) atmosfērā tiek pārrēķināta kā oglekļa dioksīda CO2 emisiju ekvivalents. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijā tiek radītas mazas kopējās SEG emisijas, t.sk. arī maza metāna emisija. Kā redzams grafikā, nozare, kurā darbojas arī AS "Gaso", ar metāna emisiju rada vien 1,15% no kopējā Latvijas CO2 emisiju ekvivalenta. Savukārt tieši sadales sistēmas operatora metāna emisijas apjoms Latvijā ir vien 0,13% no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma.
Latvijas augstā metāna emisijas proporcija salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu rādījumiem ir skaidrojuma ne tik daudz ar pašas dabasgāzes izmantošanas apmēriem (vidēji 2017.-2021. gada kopējā patēriņa bilancē Latvijā - 22%, Eiropas Savienībā - 23%) vai transportēšanas apmēriem, bet gan ar citu Latvijas nozaru salīdzinoši mazo CO2 emisiju apjomu. Piemēram, Latvijā ir salīdzinoši neliela rūpniecība, savukārt patērētā elektroenerģija ir saražota ar salīdzinoši maziem CO2 izmešiem.
DABASGĀZES DEDZINĀŠANAS IETEKME UZ SITLUMĪCEFEKTU
Ņemot vērā dabasgāzes īpašības, tās dedzināšana notiek videi īpaši draudzīgā veidā, tādēļ AS "Gaso", attīstot dabasgāzes pieejamību valstī un lietojot dabasgāzi pašpatēriņā, redz sevi kā vides kvalitāti veicinošu un ilgtspējai atbilstošu uzņēmumu, it sevišķi situācijās, kad dabasgāze aizvieto citus kurināmos, jo faktiskie dabasgāzes dedzināšanas CO2 izmeši ir zemāki par naftas produktu CO2 izmešiem un ievērojami zemāki par ogļu, kūdras un kurināmo atjaunojamo resursu - biogāzes un biomasas faktiskajiem CO2 izmešiem.
*Biogāze norādīta atbilstoši Dānijas piemēram: DANISH EMISSION INVENTORIES FOR STATIONARY COMBUSTION PLANTS, Scientific Report from DCE - Danish Centre for Environment and Energy, No. 102 (2014), 107.lp.
Latvija ar 41% atjaunojamo energoresursu kopējā patēriņa bilancē ir viena no Eiropas Savienības līderēm atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Tomēr nozīmīga daļa - aptuveni 80% no Latvijā patērētā atjaunojamo energoresursu apjoma ir cietie biomasas kurināmie, kas rada nozīmīgu CO2 un citu vielu piesārņojumu. Savukārt bezemisiju (hidro, saules, vēja) patēriņš Latvijā veido vien 14% no atjaunojamiem energoresursiem un 6% no kopējā patēriņa.
NOx, SOx, PM, smago metālu u.c. piesārņojums
Kurināmo dedzināšana rada ne vien SEG emisijas un negatīvu ietekmi uz siltumnīcefektu, bet rada arī tiešu negatīvu ietekmi lokāli uz cilvēku veselību un bioloģiskajiem organismiem, jo kurināmo sadegšanas rezultātā veidojas virkne izmešu.
Kopumā ir identificējamas vairākas piesārņojuma kategorijas vai elementi, kuri lielās koncentrācijās var radīt draudus veselībai un pat dzīvībai. CO jeb tvana gāze slēgtā telpā ir tiešs drauds cilvēka dzīvībai, PM jeb daļiņu piesārņojumam (dūmi, kvēpi, pelni u.tml.) ir būtiska ietekme uz cilvēku elpceļu saslimšanām, NMGOS jeb nemetāna gaistošie organiskie savienojumi slēgtās telpās rada tiešu ietekmi uz veselību, bet atmosfērā veicina smogu, NOx jeb slāpekļa oksīdi lielā koncentrācijā rada respiratoros iekaisumus, veicina smogu un daļiņu piesārņojumu, savukārt SOx jeb sēra oksīdi veicina skābos nokrišņus un daļiņu piesārņojumu.
Kā redzams no Eiropas Vides aģentūras apkopotajiem datiem Latvijā plaši izplatītās granulas un it sevišķi malka privātmāju vai citu nelielu objektu apkurē rada būtisku lokālu piesārņojumu, savukārt dabasgāze šādu piesārņojumu faktiski nerada.
Avots: Eiropas vides aģentūra, Small combustion, EMEP/EEA air pollutant emission inventory guidebook 2016
Līdzīga situācija ar lokālo piesārņojumu ir arī vidējas un lielas jaudas iekārtās - dabasgāze kopumā rada mazāku piesārņojumu, salīdzinot ar citiem fosilajiem kurināmajiem vai biomasu.
Avots: Eiropas vides aģentūra, Small combustion, EMEP/EEA air pollutant emission inventory guidebook 2016
Avots: Eiropas vides aģentūra, https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/daviz/evolution-of-environmental-performance-of-14#tab-dashboard-01
Dedzināšanas procesā rodas arī cita veida piesārņojums - smagie metāli, dioksīni, polihlorinētie bifenili (ogļūdeņraža un hlora savienojumi) u.c. vielas. Kopumā enerģētikas nozarē šo vielu emisija nerada būtisku kaitējumi videi un cilvēku veselībai, tomēr pastāv būtiska emisiju atšķirība starp dažādiem kurināmā veidiem. Lai sniegtu vispārīgu priekšstatu par šāda piesārņojuma apmēru un ietekmi, var apskatīt smago metālu grupu un vienu bīstamo vielu - benzopirēnu.
Smagajiem metāliem (svins, kadmijs, dzīvsudrabs, arsēns, hroms, varš, niķelis, selēns un cinks) ir ietekme uz ekosistēmām, kur tie uzkrājas barības ķēdē un nonāk cilvēku organismā, tādējādi ietekmējot cilvēku veselību. Kopumā dabasgāzes dedzināšana nerada vērā ņemamu smago metālu piesārņojumu ne individuālā, ne valstiskā mērogā, jo smago metālu emisija ir tieši atkarīga no šo metālu klātbūtnes izejvielā, bet dabasgāzē šo vielu ir ārkārtīgi maz.
Benzopirēnam (C20H12) ir ietekme uz cilvēku veselību, piemēram, veicinot vēzi, tādēļ to izmešiem tiek pievērsta uzmanība. Kopumā dabasgāzes dedzināšana nerada vērā ņemamu benzopirēna piesārņojumu ne individuālā, ne valstiskā mērogā.
Kā redzams grafikos, dabasgāze faktiski nerada smago metālu un benzopirēna piesārņojumu, turklāt līdzīga situācija ir arī attiecībā uz citu vielu izmešiem. Savukārt biomasas dedzināšanas rezultātā rodas gan smago metālu, gan benzopirēna, gan citu elementu piesārņojums.
Avots: Eiropas vides aģentūra, Small combustion, EMEP/EEA air pollutant emission inventory guidebook 2016
Avots: Eiropas vides aģentūra, Small combustion, EMEP/EEA air pollutant emission inventory guidebook 2016
dabasgāzes SADALES TĪKLU ekspluatācija un piesārņojums
politika un riski
Kopumā iepriekš uzbūvētā sadales sistēmas ekspluatācija (neskarot emisijas) rada nenozīmīgu vides ietekmi, jo aizsargjoslu atmežošana un koku ciršana ir veikta sistēmas objektu izbūves laikā un lielākoties gāzesvadi atrodas pieejamās vietās ārpus mežiem. Būtiskākie vides ietekmes riski ir saistīti ar dabasgāzes emisiju no sadales sistēmas. Dabasgāze no sadales sistēmas atmosfērā nokļūst trīs ceļos: pastāvīgos zudumos no sadales tīkliem, remontdarbu laikā un avārijās. Būtiskākais piesārņojums rodas tieši pastāvīgos zudumos. Dabasgāzes sadales sistēmas ekspluatācijā netiek izmantotas kaitīgas ķīmiskās vielas, netiek izmantoti dabas resursi un nerodas nozīmīgs atkritumu daudzums. Gāzesvadu hermētiskuma pārbaudēs tiek izmantots slāpeklis, kas ir vieglāks par gaisu un tādēļ izvēdinās.
Taču dabasgāze, to lietojot nepareizi, ir bīstams produkts - dabasgāzes potenciālā bīstamība ir viens no svarīgākajiem aspektiem AS "Gaso" darbībā. Tādēļ viens no AS "Gaso" pamatuzdevumiem ir iedzīvotāju informēšana par rīcību avārijas vai tās draudu gadījumā. Zināšanu trūkums par dabasgāzes fizikālajām īpašībām un tās lietošanu var radīt negatīvas sekas pašiem patērētājiem un to īpašumam, savukārt AS "Gaso" - neatliekamo izsaukumu un avāriju skaita pieaugumu. Dabasgāze ir ugunsbīstama, sprādzienbīstama un smacējoša slēgtās telpās. Dabasgāzes noplūdes gadījumā notiek metāna emisija.
Dabasgāzes sadales sistēmas ekspluatācija likuma "Par piesārņojumu" izpratnē nav piesārņojoša darbība, un tai nav nepieciešams saņemt A, B, vai C kategorijas piesārņošanas atļauju vai SEG emisijas atļauju
PASĀKUMI
Visā Latvijas teritorijā darbojas tikai viens sadales sistēmas operators, kas nodrošina sistēmas ekspluatāciju un avāriju novēršanu. Tam ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, valstī pastāv vienots Avārijas dienesta telefona numurs dabasgāzes sistēmas lietotājiem. Otrkārt, visi procesi tiek vadīti centralizēti, kas padara vienkāršāku sadarbību ar dažādiem dienestiem un pašvaldībām ārkārtas situācijās. Treškārt, tas ļauj efektīvi plānot ikdienas pasākumus, piemēram, ekspluatācijas darbus, aprīkojumu, autotransportu u.tml.
Tiek sniegta informācija AS "Gaso" interneta mājaslapā un lielākajos Latvijas medijos, kā arī izplatīti bukleti par drošības pasākumiem, kuri jāievēro, lietojot dabasgāzi, sniegti norādījumi, kā pareizi lietojamas gāzes iekārtas un instrukcijas avārijas situācijām. AS "Gaso" piedalās pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un operatīvo dienestu rīkotos pasākumos, informējot iedzīvotājus par drošu dabasgāzes lietošanu. Notiek regulāri informatīvi izglītojoši pasākumi skolās, kā arī dažādos forumos. Dabasgāzes bīstamība, sastāvs, rīcība incidentu gadījumā un cita izšķiroša informācija publicēta Dabasgāzes Drošības datu lapā.
Ir izveidota "Gaso gāzes skola" - trīs dažādām bērnu vecuma grupām sagatavotas lekcijas par dabasgāzes izcelsmi, lietošanu, iekārtām un bīstamību, informatīvi interaktīvs mobilais stends un informatīvi materiāli. 2021. gadā COVID-19 apstākļu ietekmē tika pārorganizēta „Gaso" gāzes skolas" darbība, un, izmantojot iespēju skolniekus uzrunāt attalināti, 2021. gadā pasniedza deviņas „Labās gāzes" nodarbības, savukārt „Gaso" gāzes skolas bukletu - gāzesplīti - saņēma vairāki tūkstoši audzēkņu. Sadarbībā ar GASO Mācību centru ir tapuši seši „Gāzes ABC" informatīvie video par dažādām tēmām, t.sk. dažādas gāzes, bīstamība, drošība, rīcība. 2022. gadā tika papildus sagatavoti vairāki informatīvi video, lekcijas par dabasgāzes izcelsmi, lietošanu, iekārtām un bīstamību, informatīvi interaktīvs mobilais stends un informatīvie materiāli „Gāzes ABC" par dabasgāzes priekšrocībām un bīstamību. Sižeti tika izmantoti „Gaso" gāzes skolas" atālinātajos pasākumos, AS "Gaso" klientu apkalpošanas centrā, publicēti AS "Gaso" un citu avārijas dienestu interneta vietnēs, kā arī sociālajos tīklos. 2022. gadā „Gaso gāzes skolas" stundas notika attālināti arī sadarbībā ar „Skolas soma" un „Iespējamā misija".
2023. gadā plānots papildus sagatavot vairākus informatīvus video "Gāzes ABC" par dabasgāzes priekššrocībām un bīstamību, kā arī klātienē piedalīties pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un opeartīvo dienestu rīkotajos pasākumos, informējot iedzīvotājus par drošu dabasgāzes lietošanu, kā arī plāno sadarbību ar pasākumu "Mazais stiprinieks", informējot lielus un mazus 20 Latvijas pilsētu iedzīvotājus par drošu dabasgāzes lietošanu.
Uzņēmums jau daudzus gadus savā darbā izmanto tādas tehnoloģijas, kas ļauj veikt gāzesvadu pieslēgumu izbūvi un remontdarbus ar nebūtisku dabasgāzes izplūdi atmosfērā. Regulāri tiek veikti dabasgāzes sadales sistēmas tehniskās uzraudzības darbi, kā arī iekšējo gāzesvadu revīziju un hermētiskuma pārbaudes darbi.
AS "Gaso" Rīgas iecirknī, kurš apkalpo vairāk nekā pusi dabasgāzes galalietotāju, ir atsevišķs Avārijas dienests, savukārt pārējos iecirkņos ir atsevišķas avārijas brigādes. Papildus vienotajam neatliekamajam telefona numuram 112 Latvijā pastāv dabasgāzes sistēmas neatliekamais numurs 114, zvanot uz kuru, cilvēki tiek savienoti ar AS "Gaso" Avārijas dienesta zvanu pieņēmējiem.
Avārijas un neatliekamie izsaukumi un avārijas situāciju novēršana klientiem ir bezmaksas.
AS "Gaso" Avārijas dienestam un vietējiem dabasgāzes piegādes iecirkņiem ir noslēgtas vienošanās ar operatīvajiem dienestiem un komunikāciju turētājiem par sadarbību ārkārtas situācijās. Gadījumos, kad ir traucēta centralizēta dabasgāzes padeve vairākiem lietotājiem vienlaikus, AS "Gaso" veic klientu apziņošanu.
Avārijas dienesta un brigāžu darbinieki veic regulāru atestāciju. Ik gadu tiek veikti aptuveni 400 mācību izsaukumi, kas ietver mācības kopā ar citiem operatīvajiem dienestiem. Dienesta darbinieku rīcībā ir modernas ierīces gāzes noplūžu konstatēšanai un seku novēršanai.
ĶĪMISKĀS VIELAS UN ATKRITUMI
politika un riski
Koncerns savā darbībā rada dažāda veida atkritumus - sadzīves, būvniecības, bioloģiskos, bīstamos un videi kaitīgos. Vienlaikus jāatzīmē, ka uzņēmuma bīstamie atkritumi ir tādi, kas saistīti ar saimniecībā izmantojamu preču lietošanu - baterijas, motoreļļas, bīstamās elektroiekārtas u.tml., bet tiešās uzņēmējdarbības - dabasgāzes sadales sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un tirdzniecības gaitā Koncerns bīstamos atkritumus nerada.
AS "Gaso" ir trīs C kategorijas vides piesārņošanas atļaujas - iecirkņu ēku apsildes katlumājām Rīgā, Bauskā un Ogrē. AS "Latvijas Gāze" viena - katlumājai Aristīda Briāna ielā 6, Rīgā.
Atkritumu apsaimniekošanā tiek ievērotas normatīvā regulējuma prasības, bet atsevišķās jomās ir izvirzīts mērķis samazināt atkritumu daudzumu, piemēram, samazinot papīra apriti (elektroniskās dokumentu aprites sistēmas ieviešana).
PASĀKUMI
Katru gadu Valsts vides dienestam tiek sniegti dati par katlumāju radīto C kategorijas piesārņojuma daudzumu. Katru ceturksni tiek sagatavoti pārskati par saimniecībā izmantotajiem bīstamajiem atkritumiem (piemēram, akumulatoriem) un iepakojumu, par ko Koncerns maksā dabas resursu nodokli.
Tiek šķiroti un atsevišķi nodoti pārstrādei arī šādi bīstamie atkritumi: datortehnika, metāllūžņi, celtniecības materiāli, riepas un baterijas. Tiek šķiroti un pārstrādei nodoti arī papīrs un plastmasa.
darbības indikatori
PĀRKĀPUMI
2022. gadā nav saņemtas sūdzības par Koncerna radīto vides ietekmi. 2022. gadā bija viens bīstamo atkritumu incidents - uz AS "Gaso" piederošas zemes mežā nezināma persona nesaskaņojot ar AS "Gaso" novietoja bīstamus atkritumus - azbestu saturošu šīferi u.c. būvniecības atkritumus 0,8t apmērā, par ko AS "Gaso" nekavējoties ziņoja Ropažu novada pašvaldības policijai. Atkritumi tika utilizēti atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām, nododot tos atkritumu apsaimniekošanas kompānijai. Tāpat pārkāpumus nav konstatējušas uzraugošās iestādes. Sadales sistēmas būvniecības un ekspluatācijas gaitā nav nodarīts būtisks kaitējums videi, kā arī nav veikta platību atmežošana.
METĀNA ZUDUMI SADALES SISTĒMĀ (SALĪDZINĀJUMS NOZARES IETVAROS)
Metāns jeb dabasgāze ir siltumnīcefektu izraisoša gāze. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijā tiek radītas mazas kopējās SEG emisijas, t.sk. arī mazas metāna emisijas. Latvijas dabasgāzes sadales sistēmā aprēķinātais metāna emisijas apjoms ir aptuveni 2-3 reižu mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Dabasgāzes emisija no sadales sistēmas ir neizbēgama, tādēļ kā negatīvu rezultātu varētu vērtēt emisiju apjomu virs vidējā Eiropas Savienības rādītāja.
Ņemot vērā, ka metāna emisijas apjoma aprēķinu neietkmē dabasgāzes patēriņš, koeficients mainās atkarībā no dabasgāzes patēriņa - attiecīgi 2022. gadā būtiski samazinājās dabasgāzes patēriņš, kā rezultātā pieauga emisijas koeficients.
METĀNA EMISIJAS APJOMS A/S "Gaso" SADALES SISTĒMĀ PRET PATĒRĒTO DABASGĀZE
*Eiropas dabasgāzes industrijas tehniskā asociācija MARCOGAZ; Survey methane emissions for gas distribution in Europe, Update 2017, 2018 (marcogaz.org)
AS "Gaso" oglekļa pēdas nospiedums galvenokārt ir saistīts ar dabasgāzes (metāna) emisiju atmosfērā (metānam aprēķinos izmantots CO2 ekvivalenta koeficients 25). Dabasgāzes emisija 2022. gadā veidoja 82% no AS "Gaso kopējām SEG emisijām.
Otrs nozīmīgākais emisiju avots (11%) ir pašu saražotais siltums, aukstums un elektroenerģija, kas tiek izmantoti pašu vajadzībām.
Savukārt gan autotransports, gan iepirktā enerģija (siltums un elektroenerģija) veido vēl 4% katrs.
Pašu saražotā siltumenerģija ir ievērojami draudzīgāka videi nekā piegādātā.
Kopumā AS "Gaso" radītais oglekļa pēdas nospiedums ir neliels, ņemot vērā salīdzinoši mazos dabasgāzes zudumus sistēmā un dabasgāzes izmantošanu pašu enerģijas ražošanā un autotransportā.
2022. gadā CO2 ekvivalenta izmešu apjoms samazinājās par 850 tonnām, no kā pusi veidojasamazinājums avāriju izmešos dabasgāzes sadales sistēmā un pusi veidoja samazinājums enerģijas ražošanā un iepirkšanā, kas, savukārt, bija saistīts ar taupības pasākumiem augsto energoresursu cenu dēļ.
PRIMĀRĀ ENERGOPATĒRIŅA BILANCE
Koncerns redz dabasgāzi kā resursu zaļai un finansiāli efektīvai saimniekošanai, tādēļ mērķtiecīgi palielina dabasgāzes izmantošanu pašpatēriņam. Dabasgāzes īpatsvars primārā energopatēriņa grozā kopš 2017. gada ir pieaudzis no 64% līdz 72%.
2022. gadā 97% AS "Gaso" patērētā siltuma un 29% AS "Gaso" patērētās elektrības tika saražoti no dabasgāzes pašu spēkiem, savukārt autotransporta patēriņa bilancē dabasgāze veidoja 39% (Wh), kas ir būtisks kāpums, salīdzinot ar 23% 2018. gadā.
Kopumā dabasgāze 2022. gadā veidoja 72% AS "Gaso" primārā energopatēriņa bilancē. Dabasgāzes īpatsvars nedaudz pat samazinājās, salīdzinot ar 2021. gadu, kas ir skaidrojams ar būtiskiem siltumenerģijas taupības pasākumiem, turklāt tieši siltumenerģijas ražošana ir gan energoietilpīga (2018.-2022. gadā vidēji 55% no visa patēriņa), gan gandrīz pilnībā nodrošināta ar dabasgāzi (97%),.
Vienlaikus Koncerns veic ieguldījumus ēku un iekārtu energoefektivitātē, kas savukārt veicina kopējo patēriņa samazināšanos vai efektivitāti. Kopējais enerģijas patēriņš kopš 2018. gada ir samazinājies par 4%, bet salīdzinot ar 2021. gadu par 12%. Tomēr jāņem vērā, ka ka 2021. gada apkures mēneši bija vidēji aukstākie piecu gadu laikā, kas palielināja siltuma patēriņu
Ņemot vērā, ka 2018. gadā bija līdzīga āra gaisa temperatūra apkures sezonā kā 2022. gadā, var konstatēt, ka it īpaši 2022. gadā veiktie energoresursu taupības pasākumi ir devuši būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu.
* Salīdzinot ar 2021. gada ziņojumu, ir precizēti dati par autotransportā patērēto degvielas daudzumu 2021. gadā, kas ir koriģējis proporcionālo sadalījumu 2021. gada datos..
ĒKU APKURES UN SILTĀ ŪDENS PATĒRIŅŠ
Ēku apkures un siltā ūdens patēriņā būtiska loma ir siltumenerģijai apkures sezonā. Kopumā dati liecina, ka periodos, kad netiek veiktas būtiskas izmaiņas siltumapgādes parametros, pastāv ļoti spēcīga saistība starp gaisa temperatūru un kopējo patēriņu (mazāka gaisa temperatūra rezultējas lielākā patēriņā).
Ņemot vērā, ka 2022. gada rudenī AS "Gaso" veica virkni energoresursu taupības pasākumu, ievērojami - par 18% samazinājās siltumenerģijas patēriņš.
*Vidējā gaisa temperatūra Latvijā apkures sezonā (jan.-mai. un sep.-dec.); avots: Centrālā statistikas ārvalde
AUTOTRANSPORTA PATĒRIŅŠ
Autotransporta patēriņa indikatora pozitīvās izmaiņas 2021. gadā galvenokārt bija saistāmas ar autoparka izmaiņām, iepērkot automašīnas ar mazāka izmēra dzinējiem, piemēram, pārejot no 1,6 l nenzīna dzinējiem uz 1l dabasgāzes dzinējiem, kā rezultātā tiek patērēts mazāks degvielas daudzums uz identisku nobraukumu.
Autotransporta nobraukums un patēriņa indikators saglabājas stabils. Koncerns katru gadu samazina benzīna un dīzeļdegvielas motoru autotransportu, aizvietojot to ar dabasgāzes autotransportu. Šāda aizvietošana nedod enerģijas patēriņa samazinājumu, tomēr dod ieguldījumu citā vides ietekmes jomā - samazinot CO2 emisijas un būtiski samazinot slāpekļa, sēra un daļiņu piesārņojumu.
Kopš 2018. gada ir ievērojami audzis autotransporta ar dabasgāzes dzinējiem skaits (no 57 līdz 126) un proporcija (no 26%līdz 48%). Šādas autoparka izmaiņas dod CO2 emisiju samazinājumu uz katru nobraukto kilometru, salīdzinot ar benzīna un dīzeļdegvielas autotransportu, un dod būtisku slāpekļa, sēra un daļinu piesārņojuma samazinājumu.
Elektroenerģijas patēriņš uz vienu darbinieku kopš 2018. gada ir samazinājies par 14%, kas ilgākā termiņā ir skaidrojams ar virkni faktoriem (energoefektivotātes pasākumiem, reorganizāciju, telpu plānošanu u.c.)
2022. gadā tika piedzīvots būtisks kritums, kas saistīts ar papildus veiktajiem energoresursu taupības pasākumiem augsto cenu dēļ.
NEATLIEKAMĀS SITUĀCIJAS DABASGĀZES SADALES SISTĒMĀ
Būtiskāko daļu neatliekamo situāciju veido galalietotāju īpašumā esošo iekārtu bojājumi, kur bija novērojams pakāpenisks samazinājums, kas var būt skaidrojams ar pieslēgumu skaita samazināšanos Līdzīgi ir skaidrojams pakāpeniskais neatliekamo situāciju samazinājums ēku kopīpašumā esošo gāzesvadu kategorijā.
Savukārt neatliekamo situāciju skaits kopīpašumā un SSO sistēmā ir ar augstu mainību neatkarīgi no citiem zināmiem apstākļiem.
Avārijas (neatliekamās situācijas ar nopietnām sekām) kopumā sadales sistēmā notiek ļoti reti.
*Ietver iekārtas, par kuru ekspluatāciju ir atbildīgs galalietotājs - dabasgāzes patēriņa skaitītājs, noslēgierīces, dabasgāzes aparatūra un gāzesvadi, kas atrodas galalietotāja telpās
**Ietver fasādes gāzesvadus individuālās un daudzdzīvokļu ēkās, kā arī stāvvadus un iekšējos gāzesvadus līdz skaitītajam daudzdzīvokļu ēkās
AVĀRIJAS SADALES SISTĒMĀ UN CIETUŠIE
Avāriju (neatliekamās situācijas ar nopietnām sekām) kopumā sadales sistēmā ir ļoti maz. No 2019. līdz 2022. gadam Latvijā nebija nevienas neatliekamās situācijas, kas būtu klasificējama kā avārija.
* Ar avārijām tiek saprastas situācijas, kad dabasgāze ir izraisījusi ugunsgrēku, sprādzienu, kad ir bijuši būtiski piegādes pārtraukumi, būtisks kaitējums videi, kad sagāzējums telpās ir pārsniedzis sprādzienbīstamības apakšējo robežu vai kad avārijas rezultātā ir cietuši cilvēki.
INCIDENTI AR BĪSTAMAJIEM ATKRITUMIEM
Pārskata periodā, veicot augstspiediena noslēgierīces nomaiņu, dabasgāzes sadales sistēmas cauruļvadā tika konstatētas naftas produktus saturošas nogulsnes (23m3), kuras tika utilizētas. Citu incidentu ar bīstamajiem atkritumiem nav bijis.
PRETKORUPCIJA
Princips 10 Uzņēmumam ir jāveic pasākumi pret visām korupcijas formām, tai skaitā pret izspiešanu un kukuļdošanu.
UZŅĒMUMA KULTŪRA, PROCEDŪRAS UN PASĀKUMI
politika un riski
Atbilstība normatīvo aktu prasībām ir viens no Koncerna korporatīvās pārvaldības stūrakmeņiem, tajā skaitā aptverot prasību, kas vērstas pret korupciju, īstenošanu Koncernā. Koncerns neiesaistās kukuļošanā vai komerciālā uzpirkšanā, pilnībā tādus nosoda un pauž aktīvu pozīciju klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem ar šī ziņojuma un Darbinieku ētikas kodeksa un Uzņēmējdarbības ētikas kodeksa starpniecību. Minētajos kodeksos iestrādātie ētikas principi ir saistoši ne vien visiem Koncerna darbiniekiem, bet, ciktāl tas ir iespējams, Koncerns aicina sadarbības partnerus ievērot līdzvērtīgus ētikas principus.
Iepirkumu jomā attiecībā uz mājsaimniecību saistītajiem lietotājiem AS "Latvijas Gāze" un AS "Gaso" ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un attiecībā uz piegādātāju izvēli piemēro iepirkumu procedūras saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma prasībām, ja paredzamā līgumcena pārsniedz Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežvērtības. Savukārt citās situācijās attiecībā uz preču un pakalpojumu piegādēm, kur paredzamā līgumcena nesniedzas līdz šīm robežvērtībām, tiek piemērots uzņēmumu iekšējais normatīvais regulējums, kas nosaka detalizētu kārtību, kādā tiek izvēlēts piegādātājs, nodrošinot attiecīgā procesa caurskatāmību.
Koncerna vispārējā pieeja paredz starpnieku kompāniju pakalpojumu neizmantošanu gadījumos, kad Koncernam ir attiecīgā kompetence. Savukārt aģentu un konsultantu palīdzība tiek izmantota skaidriem mērķiem, kas ir definēti savstarpēji noslēgtos līgumos (parādu piedziņa u.tml.).
Tiek piemērots iekšējais normatīvais regulējums, kas paredz vairāku cilvēku iesaisti lēmumu pieņemšanā, tādējādi samazinot korupcijas riskus iepirkumos jeb piegādātāja izvēlē un pakalpojumu sniegšanas jomā. AS "Gaso" kā pašreiz vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu sniedzējs apzinās riskus, kas ir saistīti ar lēmumiem attiecībā uz klientiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, atļauju došanu u.tml.
Kopumā potenciālie komerciālās uzpirkšanas riski ir identificējami divās jomās - sniegtajos pakalpojumos un iepirkumos. Attiecībā uz dabasgāzes sadales pakalpojumu jomu un dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecībām ir jāņem vērā apstāklis, ka šie pakalpojumi no valsts puses ir pilnībā regulēti, t.sk. nosakot vienotus pakalpojumu tarifus. Līdz ar to pastāv ļoti zemi riski saistībā ar koruptīviem darījumiem šo pakalpojumu sniegšanas jomā.
Vienlaikus pastāv riski dabasgāzes sadales sistēmas tehnisko pakalpojumu sniegšanā, tomēr arī šajā jomā būtiskos lēmumos nav vienpersonisku lēmumu, ir konkrētas pakalpojumu sniegšanas un izmaksu noteikšanas procedūras un dokumentācija, un pastāv iekšējie kontroles mehānismi. Lai nepieļautu negodprātīgu piegādātāju izvēli iepirkumos, kas varētu atstāt negatīvas sekas uz uzņēmuma reputāciju, efektivitāti un pakalpojumu cenām, iepirkumu joma vienmēr ir bijusi detalizēti regulēta, paredzot caurskatāmu piegādātāja izvēles, lēmuma pieņemšanas, līguma slēgšanas un izpildes kontroles procesu. Attiecīgi, uzņēmumā ieviestie pasākumi ievērojami samazina komerciālās uzpirkšanas riskus.
PASĀKUMI
Ir ieviestas konkrētas iekšējās procedūras un prasības, kas būtiski samazina kukuļošanas un komerciālās uzpirkšanas riskus. Labas korporatīvās pārvaldības ietvaros tiek īstenotas īpašas rūpes par to, lai jebkurā saimnieciskās darbības izpausmē tiktu novērsta kukuļošanas vai komerciālās uzpirkšanas iespēja, gan attiecībā uz sniegtajiem, gan saņemtajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar AS "Latvijas Gāze" statūtiem uzņēmumu pārstāv valdes priekšsēdētājs vai vismaz divi valdes locekļi kopā. Savukārt AS "Gaso" valdes locekļiem pārstāvības tiesības ir tikai vismaz diviem kopā.
AS "Gaso" ir izveidotas un darbojas pastāvīgas un ad hoc iepirkumu komisijas. Iepirkumu atklātos konkursus publicē uzņēmuma interneta mājaslapā un Iepirkumu uzraudzības biroja sistēmā. Ir uzsākts lietot ārpakalpojuma elektronisko iepirkumu sistēmu MARCELL, to izmantojot lielākajai daļai iepirkumu. Sistēmas izmantošana nodrošina gan iepirkumu papildus caurspīdīgumu, gan konkursa etapu un informācijas aprites elektronisko kontroli, samazinot riskus nelikumīgi iejaukties iepirkuma procesos.
Koncerna ietvaros ietilpstošajiem uzņēmumiem ir izstrādātas līgumu izstrādāšanas, slēgšanas, izpildes, kontroles un glabāšanas kārtība. 2021. gadā AS "Gaso" ir izstrādāta un apstiprināta Iepirkumu organizēšanas kārtība.
Lai nodrošinātu Koncerna darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un mazinātu neatbilstības risku iestāšanās varbūtību, tiek atvēlēti gan finanšu, gan cilvēkresursi. Koncerns regulāri un aktīvi seko līdzi tiesību aktu izmaiņām, izmantojot sabiedrības līdzdalības iespējas normatīvo aktu sagatavošanas procesos, piedalās publiskajās apspriedēs un sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām. Koncerns aktīvi piedalās abu lielāko Latvijas uzņēmēju organizāciju - Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras - darbā. Tiek izstrādāti un uzturēti arī iekšējie normatīvie dokumenti darbības atbilstības nodrošināšanai.
AS "Latvijas Gāze" kā publiskā apgrozībā esošu akciju emitentam ir saistoši, un tas strikti ievēro virkni nosacījumu attiecībā uz korporatīvās pārvaldības caurspīdīgumu un atklātumu, un iekšējās informācijas apriti un publiskošanu.
Ņemot vērā Latvijā pastiprināti pievērsto uzmanību globālo ekonomisko sankciju ievērošanas un naudas atmazgāšanas novēršanas jomai, Koncerns ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atklājis informāciju par patiesā labuma guvējiem, kā arī novērtējis sankciju un naudas atmazgāšanas riskus un izstrādājis Sankciju Riska politiku, kā arī veicis Sankciju Riska novērtējumu, dokumentējot starptautisku un nacionālu sankciju risku novērtējumu. AS "Latvijas Gāze" kā uzņēmumu, kura akcijas tiek kotētas biržā (finanšu tirgus dalībnieku), sankciju kontroles jomā uzrauga Latvijas Banka.
AS "Latvijas Gāze" ir apstiprināta atjaunotā vispārējā Risku pārvaldības politika, ar mērķi - atbalstīt Sabiedrības Padomi, Valdi, struktūrvienību vadītājus un darbiniekus efektīvas risku pārvaldības sistēmas darbībā, kurā kā uzņēmumam būtiski ir definēti dažādi stratēģiskie, operatīvās darbības un atbilstības riski un ir atrunātas konkrētas pakalpojumu sniegšanas un izmaksu noteikšanas procedūras un dokumentācija, un izveidoti iekšējās kontroles mehānismi, kā šos riskus identificēt un pārvaldīt.
Koncernā ir ieviests trauksmes celšanas mehānisms, tādējādi, dodot iespēju ikvienam, nebaidoties par identifikācijas draudiem, ziņot par iespējamiem atbilstības pārkāpumiem.
darbības indikatoRI
PĀRKĀPUMI
2022. gadā ir saņemta viena sūdzība par iespējamu korupciju dabasgāzes lietotājam sniegtajos tehniskajos pakalpojumos gazificētajā objektā. Persona, par kuru tika saņemta sūdzība, neturpina darbu AS "Gaso". Pret AS "Latvijas Gāze" un/vai AS "Gaso" nav 2022. gadā izskatītu vai šobrīd izskatīšanā esošu lietu par darbībām, kas vērstas pret konkurenci vai tās ierobežošanu.